9. Article

Pieaicinātā persona - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - norāda, ka valsts prasījumu segšana ārpus kreditoru kārtas ierobežo Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu. Noguldījuma gadījumā finanšu līdzekļi, kas tiek iemaksāti (ieskaitīti) noguldītāja kontā, pamatojoties uz konta apkalpošanas līgumu, netiekot individualizēti. Tie ieplūstot kredītiestādes kopējos resursos un tiekot atspoguļoti bankas bilancē. Tie varot tikt izmantoti pēc kredītiestādes ieskatiem. Šajās tiesiskajās attiecībās noguldītājam rodoties prasījuma tiesības pret kredītiestādi, ja tas zaudē īpašuma tiesības uz noguldītajiem finanšu līdzekļiem. Maksātnespēja esot tāds kredītiestādes stāvoklis, ka tā nespēj izpildīt savas parādu saistības. Proti, kredītiestādes maksātnespēja iestājoties tad, kad tai pieejamo līdzekļu apmērs ir par mazu, lai segtu visus pret kredītiestādi vērstos prasījumus. Tādējādi, jau uzsākot maksātnespējas procesu, esot skaidrs, ka kredītiestādes mantas nepietiks visu kreditoru prasījumu segšanai pilnā apmērā. Lai panāktu pēc iespējas taisnīgāku un samērīgāku šādas situācijas risinājumu, likumdevējs Kredītiestāžu likumā noteicis īpašu izmaksu un parādu segšanas kārtību. Maksātnespējas procesa gaitā izdalot no kredītiestādes mantas liela apmēra līdzekļus citiem Kredītiestāžu likumā nenoteiktiem mērķiem, kā tas esot, piemēram, izskatāmajā lietā, tiekot izjaukta minētā hierarhija un samērīgums, līdz ar to tiekot aizskartas pārējo kreditoru intereses un tiem nodarīti zaudējumi. Esot jāņem vērā tas, ka likumdevējs kreditoru hierarhijā paredzējis noteiktu vietu arī valstij tās prasījumu segšanai. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 192. panta 3. punktu valsts ar saviem prasījumiem esot ierindota ceturtajā kreditoru kārtā. Tas liecinot par likumdevēja apzinātu nolūku nenostādīt valsts finansiālās intereses augstāk par mazāk aizsargāto kreditoru interesēm. Kredītiestādes maksātnespējas situācija tās specifikas dēļ neesot salīdzināma ar kredītiestādes likvidāciju vai strādājošu kredītiestādi, jo abos pēdējos gadījumos finanšu līdzekļi esot pietiekami visu pret kredītiestādi pieteikto prasījumu segšanai pilnā apmērā. Pēc Bankas pasludināšanas par maksātnespējīgu visi noguldītāju kontos esošie finanšu līdzekļi esot kļuvuši par Bankas mantu, no kuras tiek segti maksātnespējas procesa izdevumi un apmierināti kreditoru prasījumi Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā. Lai gan Bankas maksātnespējas process vēl neesot beidzies un teorētiski pastāvot iespēja tā gaitā atgūt citus līdzekļus, ko izmantot Bankas maksātnespējas procesa izdevumu un kreditoru prasījumu segšanai, tomēr līdzšinējie citu kredītiestāžu maksātnespējas procesi, kā arī Bankas pašas maksātnespējas procesa gaita neļaujot izdarīt optimistiskus secinājumus par nākotnē atgūstamo līdzekļu un kreditoru prasījumu segšanas apmēra palielināšanos. Līdz ar to liela ticamība esot piešķirama tam, ka Bankas finanšu līdzekļu konfiskācija par labu valstij ierobežos Bankas kreditora tiesības uz īpašumu. Turklāt šāda liela apmēra finanšu līdzekļu izmaksa ārpus Bankas maksātnespējas plāna varot tiešā veidā apdraudēt Bankas maksātnespējas procesa efektīvu norisi un pabeigšanu, jo Bankai varot nepietikt līdzekļu maksātnespējas procesa izdevumu segšanai. Tiesas sēdē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotās pārstāves Inga Pētersone, Līga Medne un Sarmīte Glāzere norādīja: nekad nav iespējams pilnībā garantēt to, ka kredītiestādē neieplūdīs noziedzīgi iegūti līdzekļi. Tas neesot atkarīgs tikai no kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes vai tā, cik labi un pareizi kredītiestāde izpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, jo esot jāņem vērā arī klientu un tirgus dažādība. Ja valsts iestātos noteiktajā kreditoru kārtā un aizstātu to kreditoru, no kura noguldījuma tiek konfiscēti par noziedzīgi iegūtiem atzīti līdzekļi, arī tiktu sasniegts mērķis izņemt noziedzīgi iegūtus līdzekļus no civiltiesiskās apgrozības. Šo līdzekļu nošķiršana ārpus kreditoru kārtām maksātnespējas procesā varot aizskart pārējo kreditoru tiesības.