11. Article

Pieaicinātā persona - Slimību profilakses un kontroles centrs - norāda, ka, analizējot epidemioloģiskos datus, var secināt: attālināto mācību ieviešana ievērojami ietekmējusi Covid-19 infekcijas intensitāti bērniem un jauniešiem septiņu līdz 19 gadu vecuma grupā. Ja šāds ierobežojums netiktu noteikts, saslimstība ar Covid-19 skolas vecuma bērnu vidū, visticamāk, turpinātu strauji pieaugt, arī saslimstības pieaugums valstī kopumā būtu ievērojami augstāks un tas novestu pie veselības nozares pārslodzes, smago gadījumu skaita un mirstības pieauguma. Skolu slēgšana esot bijis viens no galvenajiem pasākumiem, ko sākotnējā Covid-19 pandēmijas posmā īstenojušas gandrīz visas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis. Sākoties 2020./2021. mācību gadam, esot bijis vērojams straujš saslimstības intensitātes pieaugums sabiedrībā kopumā. Skolas vecuma bērnu un jauniešu vidū šī tendence bijusi vēl vairāk izteikta nekā vidēji sabiedrībā. Veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, esot noskaidrots, ka vairāk nekā pusei no saslimušajiem 7.-12. klases skolēniem inficēšanās bija saistīta ar izglītības iestādes apmeklējumu. Klātienes mācību laikā skolās esot konstatēti vairāki Covid-19 uzliesmojumi, par kādiem tika uzskatīti 60-170 saslimšanas gadījumi vienā iestādē, un 72 procenti no saslimušajiem bijuši skolēni, bet 28 procenti - skolu darbinieki. Pēc attālināto mācību ieviešanas uzliesmojumu skaits izglītības iestādēs ievērojami samazinājies un vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem saslimstības pieaugums bijis zemāks nekā kopējā populācijā valstī un citās vecuma grupās, turklāt tūlīt pēc ierobežojumu ieviešanas bijis konstatējams pat neliels saslimstības samazinājums. Sākotnēji zinātnisko pierādījumu bijis maz un vispār zināšanas par skolu slēgšanas efektivitāti bijušas ierobežotas. Rodoties jauniem zinātniskiem pierādījumiem par skolu slēgšanas epidemioloģisko ietekmi, esot sākti arī pētījumi par skolu slēgšanas nelabvēlīgo sekundāro ietekmi. Pētījumi liecinot, ka proaktīva skolu slēgšana veicina nevienlīdzību un negatīvi ietekmē bērnu fizisko un garīgo veselību, izglītības kvalitāti, kā arī valsts ekonomisko izaugsmi un produktivitāti. Šie efekti esot ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesā, un skolu slēgšana izmantota kā pēdējais slimības izplatības kontroles līdzeklis. Arī Latvijā pēc 2021. gada septembra, kad saslimstība ar Covid-19 no jauna strauji palielinājās, skolas turpinājušas darbu klātienē. Tomēr skolu slēgšanai joprojām esot zināma ietekme elpceļu infekciju ierobežošanā, it īpaši tad, ja tā tiek īstenota kopā ar citiem fiziskās distancēšanās ierobežojumiem un kontaktu izsekošanu.