21. Article

Lai noskaidrotu, vai likumdevējs ir veicis pasākumus personu tiesību uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību nodrošināšanai Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, jāaplūko jau pirms Covid-19 pandēmijas izveidotā izglītības sistēma un jāpārbauda, kā likumdevējs ir rīkojies, lai šo sistēmu pielāgotu Covid-19 izplatīšanās apstākļiem. 21.1. Izglītības ieguves formas - klātiene, neklātiene, tālmācība, pašizglītība un izglītība ģimenē - ir regulētas Izglītības likuma 8. panta pirmajā daļā. Izglītības likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, neklātienes, kā arī tālmācības formā. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno klātienes formā. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas īsteno neklātienes un tālmācības formā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības programmas īstenošanas kritērijus un kārtību. Izglītības likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā klātienes izglītības ieguves forma ir balstīta uz pedagoga un izglītojamā individuālā darba un kontaktstundu klasē proporciju. Klātienes izglītības forma atšķirībā no neklātienes un tālmācības formām paredz izglītības programmas īstenošanu un mācību organizēšanu izglītības iestādē kontaktstundu veidā ciešā sadarbībā ar pedagogu. Savukārt neklātiene un tālmācība kā izglītības ieguves formas ir veidotas, balstoties uz principu, ka izglītojamais lielāko daļu mācību programmas apgūst patstāvīgi, bet kontaktstundas izglītības iestādē tiek organizētas kā konsultācijas, lai izglītojamam sniegtu atbalstu mācību procesā un palīdzētu sagatavoties pārbaudes darbiem. Izglītības sistēmā izglītības ieguves formas ir nošķirtas. Piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 4. punktā noteikts, ka pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā. Savukārt Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" (zaudēja spēku 2020. gada 1. septembrī) 31.1. apakšpunktā bija noteikts, ka atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai izglītības ieguvei klātienes formā tiek realizēta vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma un vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena programma. Savukārt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", ar kuriem aizstāti spēku zaudējušie Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumi Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem", 12.1. apakšpunkts noteic, ka izglītības programmu īsteno 3360-3780 mācību stundās klātienes formā un 1890-2205 mācību stundās neklātienes vai tālmācības formā. Tādējādi izglītības programmas neklātienes un tālmācības formās iespējams īstenot, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību, kas būtiski atšķiras no izglītības ieguves formai - klātiene - noteiktajām prasībām un metodiskajiem paņēmieniem attiecīgā mācību satura apguvei, tai skaitā izmantojamo mācību līdzekļu izvēlei. 21.2. Attiecīgās izglītības pakāpes mācību priekšmetu apguves nosacījumi un kritēriji ir aprakstīti mācību priekšmetu programmās. Ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt valsts izglītības standartus un izstrādāt izglītības programmu paraugus. Mācību priekšmeta programmā ir aprakstīti mācību priekšmeta mērķi un uzdevumi, obligātais saturs, satura apguves secība un apguvei paredzēto mācību stundu laiks, sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni, kā arī satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes. Tādējādi valsts izveidotās izglītības sistēmas ietvaros jebkura no izglītības ieguves formām ir saistīta ar izstrādāto izglītības programmu un tās saturs ir ietverts Ministru kabineta noteikumos. 21.3. Ar 2018. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 18. jūlijā, tika uzsākta pakāpeniska uz kompetenču pieeju balstīta izglītības satura ieviešana. Kompetenču attīstības veicināšana izglītībā ir viens no mērķiem, uz ko vērsta iecere izveidot tādu Eiropas izglītības telpu, kurā varētu pilnībā izmantot izglītības un kultūras sniegto potenciālu nodarbinātības, sociālā taisnīguma un aktīva pilsoniskuma veicināšanā (sk. Eiropas Komisijas paziņojumu "Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru", 14.11.2017., COM(2017)673 final). Ar minētajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā tika ietverts jēdziena "mācību organizācijas forma" skaidrojums, proti, tas nozīmē noteiktā kārtībā notiekošu pedagoga un izglītojamā sadarbību, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija (sk. Vispārējās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 4.2 punktu). Likumprojekta anotācijā šis jēdziens skaidrots kā mācību organizācijas forma, kas pieļauj mācību norisi visdažādākajās vietās - skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, mežā, izmantojot daudzveidīgas mācību darba metodes, ne tikai 40 minūšu mācību stundu. Atbilstoši pārejas noteikumu 27. punktam šā likuma 1. panta otrās daļas 4.2 punkts stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. Tādējādi likumdevējs paredzēja plašākas iespējas organizēt mācību procesu, dažādojot mācību organizācijas formas, tomēr attālinātās mācības sākotnēji nebija definētas kā viena no mācību organizācijas formām. Līdz ar to likumdevēja izveidotā izglītības sistēma pirms Covid-19 infekcijas izplatīšanās paredzēja klātienes mācības kā vienu no mācību organizācijas formām bez tāda elementa kā attālinātās mācības. 21.4. Covid-19 infekcijas uzliesmojumam sasniedzot pandēmijas līmeni pasaulē, valstis saskārās ar dažāda veida grūtībām un bija spiestas pielāgoties, lai arī pandēmijas apstākļos pēc iespējas garantētu valsts pienākumu un funkciju īstenošanu, kā arī personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību. Arī Latvijā, lai ierobežotu saslimšanu ar Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību, vairākkārt tika izsludināta ārkārtējā situācija un noteikts īpašs Covid-19 pandēmijas laika tiesiskais regulējums. Citstarp ārkārtējā situācija ar Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 "Par ārkārtējas situācijas izsludināšanu" 1. punktu tika izsludināta no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim. Attālinātās mācības izglītības sistēmā tika ieviestas Covid-19 infekcijas apkarošanas pasākumu ietvaros ar mērķi nodrošināt izglītojamiem iespējas turpināt izglītības programmu apguvi, ierobežot infekcijas izplatīšanos un tādā veidā aizsargāt cilvēku veselību. Ņemot vērā infekcijas straujo izplatību, klātienes mācību procesa pārtraukšana bija daļa no kompleksu pasākumu kopuma valsts vispārējās aizsardzības plāna ietvaros. Klātienes mācības tika papildinātas ar vēl vienu elementu - attālinātajām mācībām. Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas izplatību, arī citas pasaules valstis ieviesa attālināto mācību modeli un izstrādāja krīzes risinājumus mācību procesa nepārtrauktības nodrošināšanai izglītojamiem dažādos vecumposmos un ar dažādām iespējām (sk.: OECD, Lessons for Education from COVID-19: A Policy Maker's Handbook for More Resilient Systems, 15 December 2020, pieejams: https://www.oecd.org/). Pieaicinātā persona Prof. Dr. med. Ģirts Briģis norāda, ka Covid-19 infekcijas pārneses un tālākas izplatīšanās galvenais priekšnosacījums ir cilvēku kontaktēšanās. Izglītības iestādes esot vide, kurā ir īpaši labvēlīgi apstākļi infekcijas izplatībai. Daudzu valstu un arī Latvijas pieredze liecinot, ka tieši izglītības iestādes ir jaunu saslimšanas uzliesmojumu un tālāku vispārējas saslimstības pieauguma sākuma vieta. Tādēļ esot epidemioloģisks pamats maksimāli ierobežot bērnu un jauniešu saskarsmi izglītības iestādēs. No epidemioloģijas viedokļa klātienes izglītības pieļaušana nozīmētu apzinātu saslimstības riska palielināšanu, tāpēc esot bijis pamats turpināt mācības attālināti (sk. lietas materiālu 2. sēj. 25. lp.). Ārkārtējās situācijas apstākļos īstenoto attālināto mācību ietvaros joprojām saglabājās pedagoga un izglītojamo kontaktēšanās mācību satura apguvē, atgriezeniskās saites nodrošināšana ar izglītojamo un pedagoga atbildība par izraudzītajām metodēm mācību procesa organizēšanā. Arī Pieteikuma iesniedzēji neapstrīd attālināto mācību ieviešanas nepieciešamību ārkārtējās situācijas laikā. Tomēr tas vien, ka valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija, vēl nenozīmē, ka vairs nepastāvētu tādi būtiski draudi personu veselībai un labklājībai, kuru novēršanai ir nepieciešama steidzama valsts rīcība. Covid-19 pandēmijas radītajiem apstākļiem ir raksturīga nenoteiktība un salīdzinoši straujas pārmaiņas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 24.3. punktu). Tādēļ pēc ārkārtējās situācijas beigām ar apstrīdēto Pārvaldības likuma normu Ministru kabinetam tika piešķirts pilnvarojums Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā mācību procesa nodrošināšanai attālināti. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav iespējams prognozēt turpmākos Covid-19 infekcijas izplatīšanās riskus, tādējādi tiesiskās stabilitātes un sabiedrības drošības nolūkā nepieciešams izstrādāt likuma līmeņa tiesību aktu, kas pēc ārkārtējās situācijas beigām noregulētu privātpersonu tiesību un institūciju kompetences un darbības jautājumus. Epidemioloģiskās drošības nolūkā visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Tāpēc personu tiesību īstenošanai būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei (sk. Saeimai 2020. gada 29. maijā iesniegtā likumprojekta Nr. 715/Lp13 "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" anotāciju). Saeima norāda, ka apstrīdētā Pārvaldības likuma norma ir vērsta uz skaidra tiesiskā regulējuma radīšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, lai nodrošinātu personu pamattiesības strauji mainīgos apstākļos. Attālinātās mācības tika atzītas par vienu no veidiem, kā Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos nodrošināt personām piekļuvi izglītībai un aizsargāt personu tiesības uz drošību un veselību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 142. lp.). Arī no publiski pieejamās statistikas par Covid-19 izplatību Latvijā 2021. gadā izriet, ka, piemēram, laikā no 2021. gada 5. aprīļa līdz 11. aprīlim tika veikts 96 251 Covid-19 tests un konstatēta 3503 inficēta persona, laikā 2021. gada 12. aprīļa līdz 18. aprīlim veikti 96 358 Covid-19 testi un konstatētas 3726 inficētas personas, savukārt laikā no 2021. gada 10. maija līdz 16. maijam veikti 90 049 Covid-19 testi un konstatēta 4051 inficēta persona (sk. Covid-19 valsts oficiālo mājas lapu. Pieejama: https://covid19.gov.lv/). Proti, arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas 2021. gada pavasarī attiecīgās saslimstības rādītāji joprojām bija augsti. Tādējādi pastāvēja objektīvi iemesli, kas prasīja saglabāt daļu no ierobežojošajiem pasākumiem, nolūkā turpināt nodrošināt tiesības uz izglītību, vienlaikus neapdraudot sabiedrības veselību. Lai nodrošinātu izglītības iestāžu darbības nepārtrauktību arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, Ministru kabinetam tika dotas pilnvaras Covid-19 infekcijas izplatīšanās gadījumā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpēc nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju arguments, ka attālināto mācību īstenošana būtu pieļaujama vienīgi valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. 21.5. Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punkta mērķis bija izskaidrot jēdzienus "attālinātas mācības" un "klātiene". Par likumprojekta virzību atbildīgajā komisijā uzmanība tika vērsta uz atšķirīgu izglītības iestāžu praksi gadījumos, kad tiek īstenots attālinātais mācību process, un tika uzsvērts tas, ka dažās izglītības iestādēs attālinātā mācību procesa metodikā tiek izmantoti tālmācības elementi, tāpēc likumdevējam esot pienākums nekavējoties definēt attālinātās mācības kā klātienes izglītības procesa daļu. Savukārt likumprojekta anotācijā norādīts: ņemot vērā apstākli, ka epidemioloģiskās drošības pasākumu ietvaros izglītības iestādēm jānodrošina mācības daļēji vai pilnībā attālināti, kas citstarp neizslēdz izglītības iestādes klātienes apmeklējumu, attālinātas mācības nav definējama kā atsevišķa izglītības ieguves forma, bet gan kā klātienes izglītības ieguves formas sastāvdaļa (sk. Saeimā 2020. gada 9. oktobrī iesniegtā likumprojekta Nr. 847/Lp13 "Grozījumi Izglītības likumā" anotāciju un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2020. gada 11. novembra sēdes audioierakstu). Tādējādi ar Izglītības likuma 1. panta 1.1 un 12.4 punktu likumdevējs nodrošināja tiesisko ietvaru attālinātā mācību procesa īstenošanai Covid-19 pandēmijas laikā. 21.6. Savukārt ar apstrīdētajām Noteikumu Nr. 360 normām tika nostiprināts reģionu princips izglītības programmu īstenošanai klātienē, nosakot, ka to pašvaldību administratīvajās teritorijās, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētā pilsētā vai novadā, kur atrodas izglītības iestāde, to pieļauj, iespējams klātienē īstenot mācību procesu 1.-6. klasē un 12. klasē, kā arī, izglītības iestādes dibinātājam izvērtējot iespējas ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, - rotācijas kārtībā 7.-11. klasē (sk. lietas materiālu 1. sēj. 123.-124. lp.). Tādējādi reģionu principa ieviešana Noteikumos Nr. 360 bija pamats klātienes mācību pakāpeniskai atsākšanai, izvairoties no Covid-19 infekcijas nekontrolētas izplatīšanās riska. Izglītības likumā sniegtais attālināto mācību jēdziena skaidrojums un Pārvaldības likumā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam izstrādāt kārtību attālināto mācību īstenošanai bija mehānisms, kā arī turpmāk Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos tiesiski nodrošināt piekļuvi izglītības sistēmai un noteiktām izglītības programmām. Savukārt apstrīdētās Noteikumu Nr. 360 normas regulēja gadījumus, kad, Covid-19 infekcijas izplatīšanās riskam paaugstinoties, izglītības iestādēm jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Tādējādi apstrīdētais regulējums nav vērsts uz valstī noteiktās klātienes mācību organizācijas formas maiņu pēc būtības. Likumdevējam arī pēc ārkārtējās situācijas beigām bija jānodrošina tiesības uz veselību aizsardzību. Īstenojot attālinātās mācības kā daļu no klātienes mācību formas, likumdevējs nodrošināja tiesības uz izglītību laikā, kad Covid-19 infekcija turpināja strauji izplatīties un personu pulcēšanās varēja radīt infekcijas nekontrolētas izplatības riskus. Tādējādi likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu un nosakot gadījumus, kad ir izmantojamas attālinātās mācības kā klātienes izglītības ieguves forma, ir centies pielāgot jau izveidoto izglītības sistēmu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības līmenī vēl nebijušiem ārējiem apstākļiem - Covid‑19 infekcijas izplatībai. Līdz ar to likumdevējs ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā.