22. Article

Pieteikuma iesniedzēji norāda uz vairākām problēmām attālināto mācību īstenošanā, ko, viņuprāt, izraisījis apstrīdētais regulējums, - esot negatīvi ietekmētas izglītības iespējas un pieejamība, tāpat ciešot arī izglītības kvalitāte. Satversmes tiesa izvērtēs minētos argumentus atsevišķi attiecībā uz katru no tiesību uz izglītību aspektiem, noskaidrojot, vai pasākumus personu tiesību uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību nodrošināšanai Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā likumdevējs ir veicis pienācīgi. No Satversmes 112. panta izriet valsts pienākums respektēt, aizsargāt un īstenot tiesību uz izglītību tvērumā nostiprinātos izglītības iespēju, pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās aspektus. Tiesību uz izglītību mērķu sasniegšanā valsts bauda rīcības brīvību attiecībā uz to, cik ilgā laika periodā, ar kādām metodēm un kādiem valstij pieejamiem resursiem šie mērķi tiks sasniegti. Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā valstij bija jārīkojas nekavējoties, lai pielāgotu izglītības sistēmu jaunajiem apstākļiem. Tādējādi valsts pienākumi tiesību uz izglītību mērķu sasniegšanā konkrētajā lietā ir aplūkojami, ņemot vērā valstī ieviestos epidemioloģiskās drošības noteikumus. 22.1. Izglītības iespējas ietver to, ka izglītības iestādēm un mācību programmām jābūt pietiekamā daudzumā un valstij jānodrošina to praktiska īstenošana, kas citstarp paredz pienākumu nodrošināt atbilstošas telpas, mācību materiālus un pedagogus (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights, General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (a)). Pakta 13. panta komentārā skaidrots, ka izglītības iespējas var nodrošināt, citstarp izmantojot mūsdienu tehnoloģijas (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (a), (b) (ii)). Tas nozīmē, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos pieeja izglītības iestādēm un mācību programmām varēja tikt nodrošināta, izmantojot elektroniskos resursus un interaktīvas mācību platformas. Covid-19 pandēmijas ietekmē faktiski visās pasaules valstīs izglītības iestādes uz noteiktu laiku bija slēgtas (sk. OECD pētījumu "Education at a Glance 2021". Pieejams: https://www.oecd.org/ ). Latvijā arī pēc ārkārtējās situācijas joprojām saglabājās augsts Covid-19 infekcijas izplatīšanās risks, tāpēc daudzās izglītības iestādēs attālinātās mācības tika īstenotas kā daļa no klātienes mācību formas. Ārkārtējās situācijas laikā izglītības iestādes bija spiestas pilnībā mainīt un pārkārtot klātienes izglītības procesu un mācību metodes, īpaši pievēršoties attālinātā mācību procesa pilnveidei. Ievērojot valstī ieviestos epidemioloģiskās drošības noteikumus, tostarp pulcēšanās ierobežojumus, tika veiktas izmaiņas mācību programmās, mācību gada organizācijā un pilnveidotas pedagogu digitālās prasmes. Tai skaitā tikmēr, kamēr izglītības iestādēs tika īstenota pilnīga vai daļēja pāreja uz attālinātajām mācībām, pedagogi pielāgoja apgūstamo mācību saturu atbilstoši izglītojamo iespējām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 29. lp.). Lai nodrošinātu attālinātajām mācībām nepieciešamos mācību līdzekļus, interaktīvas mācību platformas un elektroniskos resursus, kas ietvertu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo saturu un tā aktīvas apguves iespējas, Ministru kabinets paredzēja finansējuma pārdali 7,4 miljonu euro apmērā digitālu mācību resursu komplektu veidošanai, metodiskam un tehniskam atbalstam izglītības iestādēm digitālā risinājuma ieviešanā, mācību resursu krātuves pilnveidei un aprobācijai, kā arī digitālo materiālu veidošanai. Papildus tika pārdalīts finansējums specifiskam atbalsta mērķim - uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās. Tāpat valsts budžeta finansējums tika piešķirts pasākuma "Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu modernizēšana vispārējās vidējās izglītības iestādēm mācību procesa nodrošināšanai" īstenošanai, nodrošinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu iegādi izglītības iestādēm 2020. gadā (sk. Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumus Nr. 670 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1. pasākumu "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana""). Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā tika īstenots arī projekts "Tava klase" - videonodarbības 1.-6., kā arī 9. un 12. klašu izglītojamiem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 66. lp.). Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos metodiskajos ieteikumos vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm tika uzsvērta izglītības iestāžu rīcības brīvība, lemjot par mācību procesa īstenošanai atbilstošākā modeļa izvēli. Tika sniegti arī ieteikumi, kā turpināt mācību procesa īstenošanu izglītojamiem, kuri atrodas pašizolācijā vai mājas karantīnā, kā sagatavoties mācību procesa īstenošanas modeļu maiņai atbilstoši strauji mainīgajai situācijai, kā arī informēt un iegūt atgriezenisko saiti no izglītojamiem un vecākiem (sk.: https://www.skola2030.lv/attalinata-macisanas/vadlinijas). Tāpat 2020. gadā projekta Skola 2030 ietvaros sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru tika izstrādātas vadlīnijas attālinātām mācībām, kurās citstarp tika sniegti ieteikumi mācību procesa nodrošināšanai dažādos vecumposmos un mācību darba organizācijai izglītības iestāžu vadībai, mācību un nodarbību plānošanai pedagogiem, kā arī informācija par digitālajiem rīkiem mācību procesa nodrošināšanai (sk.: https://www.skola2030.lv/attalinata-macisanas/vadlinijas). Izglītības un zinātnes ministrija ārkārtējās situācijas laikā izstrādātos metodiskos materiālus papildināja ar ieteikumiem, kā plānot un īstenot mācību saturu Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā. Izglītības iestādēm tika ieteikts mācību procesu īstenot, balstoties uz trim modeļiem. Proti, atkarībā no apstākļiem konkrētā izglītības iestādē tiek īstenots A modelis - klātiene (mācības notiek klātienē ar attālināto mācību elementiem vai bez tiem), B modelis - kombinētais (mācības notiek gan klātienē, gan attālināti) vai C modelis - attālinātais (mācības notiek attālināti visiem izglītojamiem). Īstenojot C modeli, izglītojamie izglītības iestādes telpas neapmeklē, mācās tikai attālināti ar pedagogu tiešsaistē vai veicot patstāvīgos darbus individuāli vai sadarbībā ar citiem, ar pedagoga mērķtiecīgu un sistemātisku atbalstu (sk. Izglītības un zinātnes ministrijas 2021. gada 8. janvāra metodisko materiālu "Vadlīnijas klātienes, kombinētu un attālinātu mācību īstenošanai". Pieejams: https://skola2030.lv/ admin/filemanager/ files/2/Vadlinijas%20attalinatam%20macibam_31032021.pdf). Tādējādi Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos attālinātās mācības īstenoja tikai pie augsta Covid-19 infekcijas izplatības riska un izglītības iestādēm sniegtie ieteikumi mācību procesa organizēšanā bija vērsti uz individualizētu pieeju, atbilstošākā modeļa izvēlei. Tāpat jāņem vērā ar 2018. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" uzsāktā vispārējās izglītības satura reforma ar mērķi pāriet uz kompetencēs balstītu izglītību. Izmaiņas mācību saturā paredz mūsdienīgāku mācību līdzekļu un pedagoģisko metožu izmantošanu pedagoģiskajā darbā, lai attīstītu izglītojamo spējas risināt nestandarta situācijas, kritiski analizēt informāciju un uzņemties iniciatīvu (sk. likumprojekta Nr. 1205/Lp12 "Grozījumi Izglītības likumā" anotāciju). Tādējādi attālināto mācību īstenošana Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā jau nodrošināja zināmu pēctecību kompetencēs balstīta mācību satura pielāgošanā. Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz izglītības iespēju aspektam. 22.2. Izglītības pieejamība nozīmē to, ka izglītība jānodrošina bez diskriminācijas, tai jābūt fiziski un ekonomiski pieejamai (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (b)). No Satversmes 112. panta kopsakarā ar Satversmes 91. pantu citstarp izriet valsts pienākums nodrošināt tādu izglītības sistēmu, kas veicina visiem, tai skaitā izglītojamiem no sociāli neaizsargātām ģimenēm, vienlīdzīgu izglītības pieejamību. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas piedāvā jaunas iespējas pielāgot izglītības sistēmu, lai tā spētu darboties arī Covid-19 infekcijas izplatības izraisītajā jaunajā realitātē. Līdz ar to valstij ir pienākums, garantējot tiesību uz izglītības pieejamību, nodrošināt visiem izglītojamiem vajadzīgos resursus un tehnisko aprīkojumu, lai viņi neatkarīgi no materiālajām iespējām un sociālā stāvokļa varētu līdzvērtīgi gūt labumu no attālināto mācību programmām laikā, kad izglītības iestādes ir slēgtas Covid-19 pandēmijas dēļ (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights, Statement on the coronavirus disease (Covid-19) pandemic and economic, social and cultural rights, 17 April 2020 E/C.12/2020/1, para 7, 18). Kompetenču attīstība izglītībā ietver dažādas mācīšanās pieejas un vides, tostarp digitālo tehnoloģiju, izmantošanu. Turklāt ir jāsniedz atbalsts pedagogiem, izglītojamiem un viņu ģimenēm, lai atbalstītu un pilnveidotu mācīšanos dažādās vidēs un līmeņos. Arī Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos, īstenojot attālinātās mācības, ir apsverami riski, kas saistīti ar interneta resursu, tehniskā aprīkojuma un piemērotas mācību vides pieejamību, jo to nepietiekama nodrošinājuma gadījumā rodas diskriminācijas draudi izglītojamo starpā. Tiesībsargs norādījis, ka bērni ar īpašām vajadzībām saskaras ar šķēršļiem, kas saistīti ar iekļaujošas izglītības pieejamību. Tāpat ir uzsvērts likumdevēja pienākums rūpīgi izvērtēt, vai Covid-19 infekcijas izplatības samazināšanai noteiktie ierobežojumi izglītības iestādes apmeklēšanai klātienē ir samērīgi ar tiesībām uz izglītību un pamatizglītības obligātumu (sk. Tiesībsarga 2021. gada ziņojumu. Pieejams: https://www.tiesibsargs.lv/). Nevienlīdzīgas iespējas piekļūt izglītībai ilgtermiņā ietekmē izglītojamo, jo īpaši sociāli neaizsargāto izglītojamo, nākotnes perspektīvas. Tādējādi, lai izpildītu Satversmes 112. pantā noteikto pienākumu nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, likumdevējam arī Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos, pārskatot jau pastāvošās izglītības ieguves formas, ir jānovērš iespējamie riski, kas var apdraudēt izglītības pieejamību. Ar 2021. gada 18. februāra grozījumiem Pārvaldības likumā, kuri stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, nolūkā mazināt Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un spriedzi ģimenēs ar bērniem, personām, kuras audzina bērnu, sakarā ar ārkārtējās situācijas beigām tika nodrošināts vienreizējs atbalsts 500 euro apmērā par katru bērnu. Attiecīgā likumprojekta anotācijā norādīts, ka vecāki ir spiesti ieguldīt lielu daļu savu resursu, lai, nezaudējot darbu, spētu apvienot darba pienākumus un bērnu izglītošanu, kas jo īpaši grūti ir ģimenēm, kurās ir vairāki bērni. Turklāt esot jāņem vērā tas, ka gan vecākam, gan izglītojamam jānodrošina attālinātais darbs un attālinātās mācības. Līdz ar to valsts atbalsts esot vērsts uz to, lai vienlaikus izglītojamais varētu turpināt attālināto mācīšanos un viņa vecāki - attālināto darbu (sk. Saeimai 2021. gada 17. februārī iesniegtā likumprojekta Nr. 934/Lp13 "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā" anotāciju). Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos valsts īstenoja virkni pasākumu, lai nodrošinātu atbalstu izglītojamiem un pedagogiem attālinātā mācību procesa organizēšanā. Piemēram, lai uzlabotu izglītības iestāžu tehnoloģisko nodrošinājumu, 2020. gadā Ministru kabinets piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu portatīvo datoru iegādei izglītības iestāžu un izglītojamo vajadzībām (sk.: Ministru kabineta 2020. gada 16. septembra rīkojums Nr. 507 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", protokollēmums Nr. 54, 30 §). Tāpat izglītojamiem, kas dažādu vides un sociālu apstākļu dēļ ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, bija paredzēta iespēja saņemt individuālas konsultācijas klātienē. Izglītojamie varēja saņemt gan individuālas konsultācijas, gan psihoemocionālo atbalstu. Savukārt Valsts izglītības satura centrs īstenoja projektu "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai", kura ietvaros tika piedāvātas konsultācijas vecākiem, kuru bērniem ir speciālas vajadzības attiecībā uz mācību procesa organizēšanu un mācīšanos (sk. lietas materiālu 2. sēj. 58.-60. un 62. lp.). Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz izglītību pieejamības aspektam. 22.3. Izglītības pieņemamība nozīmē to, ka mācību programmām un mācīšanas metodēm jābūt pieņemamām izglītojamiem, un šis kritērijs ietver arī izglītības kvalitāti (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights, General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (c)). Tiesībsargs uzsver, ka jebkuri lēmumi, kas ietekmē tiesības uz izglītību, jāvērtē pēc tā, vai un kādā mērā tie nodrošina izglītojamā tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Šo tiesību nodrošināšana nevarot būt formāla - valstī esot jāapzina un jāizstrādā konkrētas izglītības standartu minimālās prasības, kas attiektos ne tikai uz izglītības saturu, bet arī uz izglītības iegūšanas vidi un citiem apstākļiem, no kuriem ir atkarīga izglītojamā pilnvērtīga attīstība (sk. lietas materiālu 2. sēj. 33. lp.). Valstī ir izveidots izglītības kvalitātes uzraudzības un kontroles mehānisms. Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests laikā no 2020. gada aprīļa līdz 2020. gada jūnijam un 2020./2021. mācību gadā ir veicis attālināto mācību izpēti, tajā iesaistot visas izglītības iestādes, kurās notika pašas izglītības iestādes un izglītības programmu akreditācija. Informācija tika iegūta, izmantojot dažādas metodes, - akreditācijas laikā, kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīkotajos kursos "Demokrātiska pārvaldība izglītības iestādē", veicot 754 izglītības iestāžu vadītāju aptauju. Tika secināts, ka izglītības kvalitāti attālināto mācību laikā ietekmējuši vairāki faktori un gadījumos, kad izglītības iestādes vadība kādam no tiem nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību, ir pazeminājusies izglītības kvalitāte (sk. lietas materiālu 2. sēj. 58. lp.). Pasaules Bankas pētījumā secināts, ka izglītības kvalitātes samazinājumu Covid-19 pandēmijas apstākļos piedzīvojušas visu pasaules valstu izglītības sistēmas. Lai arī kāda veida modeļi tiek izmantoti attālināto mācību organizēšanai, esot paredzams, ka pēc Covid-19 pandēmijas izglītības kvalitāte būs samazinājusies (sk.: The COVID-19 Pandemic: Shocks to Education and Policy Responses. World Bank, 2020. Pieejams: https://openknowledge.worldbank.org/). Tomēr izglītības kvalitātes iespējamais samazinājums noteiktu laiku pēc Covid-19 pandēmijas pats par sevi nenozīmē to, ka valsts nebūtu pienācīgi rīkojusies, lai nodrošinātu tiesību uz izglītību pieņemamību. Attālināto mācību kā vienas no kombinēto mācību metodēm pielietošana no pedagogiem prasa augsta līmeņa digitālo pratību un profesionalitāti, bet no valsts - tās garantētu metodisko atbalstu. Tādējādi izglītības kvalitātes kontekstā izšķiroša nozīme ir pedagoga profesionalitātei un spējai pielāgot mācību procesu izglītojamo spējām un vajadzībām. Izglītības kvalitāte paaugstinās, ja pedagogs profesionāli un atbilstoši izmanto dažādas mācīšanas stratēģijas, metodes un metodiskos paņēmienus. Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā norādīts: lai atbalstītu pedagogus pilnveidotā satura un pieejas ieviešanā klātienes un attālināto mācību laikā, ir organizēti vebināri, notikušas konsultācijas un tiešsaistes forumi, tāpat arī regulāras tiešsaistes konsultācijas pedagogiem, sarunas mācību priekšmetu grupās ar projekta Skola 2030 ekspertiem. Projekta Skola 2030 ietvaros ir izstrādāti un publicēti mācību materiāli mācību resursu krātuvē, tai skaitā bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tāpat izglītojamiem un pedagogiem Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā tika sniegta iespēja turpināt piedalīšanos tiešsaistes pasākumos - nacionālajās mācību priekšmetu olimpiādēs, starptautiskajās olimpiādēs, Baltijas informātikas olimpiādē un Brīvo datu virtuālajā hakatonā, zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē, kā arī praktiskās ievirzes semināros. Vienlaikus tika turpināti un uzsākti vairāki pedagogu profesionālās pilnveides programmas kursi - bērna talanta identificēšanai, starpdisciplinārās pieejas ieviešanai pedagoga darbā, lasītprasmes veicināšanai un izglītojamo uzvedības atbalstam (sk.: Informatīvais ziņojums "Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem Ministru kabineta 2020. gada 20. oktobra protokollēmums Nr. 62 32. § ). Izglītības kvalitātes samazinājums ir attaisnojams tikai ar īpašiem apstākļiem, konkrētajā gadījumā - ar Covid-19 infekcijas izplatīšanās izraisītajām sekām. Turklāt valsts ir identificējusi tos faktorus, kuru dēļ izglītības kvalitāte ir samazinājusies. Šie faktori ir apzināti, un tos ir iespējams pienācīgi kontrolēt un novērst. Valstij ir pienākums pastāvīgi kontrolēt izglītības kvalitāti, efektīvi izmantojot izveidoto izglītības procesa kvalitātes kontroles mehānismu, lai konstatētu iespējamās izglītības kvalitātes izmaiņas (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 22.1. punktu). Pie tam izglītības kvalitātei, kādu sagaida sabiedrība un paredz valstī spēkā esošais normatīvais regulējums, ir tendence attīstīties un pilnveidoties. Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz izglītību pieņemamības aspektam. 22.4. Izglītības pielāgošanās aspekts nozīmē pastāvīgu izglītības sistēmas attīstību atbilstoši mainīgajām sabiedrības vajadzībām, lai tā varētu reaģēt uz izglītojamo vajadzībām dažādos sociālajos un kultūras aspektos (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights, General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (d)). Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs, veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrots, ka vairāk nekā pusei no saslimušajiem 7.-12. klases izglītojamiem inficēšanās bija saistīta ar izglītības iestādes apmeklējumu. Klātienes mācību laikā izglītības iestādēs tika konstatēti vairāki Covid-19 uzliesmojumi, proti, 60-170 gadījumi vienā iestādē, un 72 procenti no saslimušajiem bija izglītojamie, bet 28 procenti - izglītības iestāžu darbinieki. Ieviešot attālinātās mācības, uzliesmojumu skaits izglītības iestādēs ievērojami samazinājās un vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem saslimstības pieaugums bija zemāks nekā kopējā populācijā valstī un citās vecuma grupās, bet tūlīt pēc ierobežojumu ieviešanas bija vērojams pat neliels saslimstības samazinājums (sk. lietas materiālu 2. sēj. 27.-28. lp.). Ņemot vērā to, ka klātienes mācības klases telpā kontaktstundu veidā Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos nebija pieļaujamas tajos Latvijas reģionos, kur saslimstības rādītāji bija augsti, attālinātajām mācībām alternatīvs risinājums varēja būt izglītības iestāžu slēgšana un mācību procesa pārtraukšana uz noteiktu laiku. Tomēr likumdevējs pielāgoja izglītības sistēmu tādā veidā, lai Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos tiktu nodrošināta izglītības ieguves nepārtrauktība un izglītības iestāžu slēgšana nebūtu nepieciešama. Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos attālinātās mācības nodrošināja piekļuvi izglītībai un garantēja tās nepārtrauktību. Minētajos apstākļos tiesības uz izglītību tika īstenotas, citstarp arī pašiem izglītojamiem pielāgojoties pārmaiņām mācību procesā. Arī vecākiem bija jāvelta vairāk uzmanības un jāsniedz atbalsts izglītojamiem tiesību uz izglītību īstenošanā. Tāpat jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Satversmes ievadā noteikto ikvienam ir pienākums rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Šis pienākums citstarp konkretizēts Civillikuma 177. pantā, kas noteic vecāku tiesības un pienākumu rūpēties par bērnu. Minētais ietver arī bērna aprūpi, kas citstarp nozīmē arī viņa izglītošanu. Persona, kas īsteno bērna aizgādību, palīdz bērnam sagatavoties patstāvīgai dzīvei sabiedrībā un audzina viņu miera, cilvēka cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un solidaritātes garā, veicinot viņa pilnvērtīgu attīstību (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 20. punktu). Proti, pienākums sekmēt bērna tiesību uz izglītību īstenošanu un sniegt viņam atbalstu izglītības procesā ir ne vien valstij, bet arī bērna vecākiem vai citām personām, kas īsteno viņa aizgādību. Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz izglītību pielāgošanās aspektam. Līdz ar to apstrīdētais regulējums, ciktāl tas attiecas uz izglītības procesa organizāciju Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst Satversmes 112. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: