6. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka Noteikumu Nr. 360 27.1.3. apakšpunkts un 32.7 punkta 2. un 3. apakšpunkts (turpmāk arī - apstrīdētās noteikumu normas) atbilst Satversmes 112. pantam. Ministru kabinets drīkstot tikai konkretizēt jeb detalizēt Saeimas pieņemto likumu un, izdodot apstrīdētās noteikumu normas, esot vadījies no pilnvarojošo normu satura un mērķa. Ņemot vērā Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā ietverto pilnvarojumu, Ministru kabinetam esot jānoregulē visi tie ar izglītības procesa organizēšanu un kārtību saistītie jautājumi, kas ietverti Izglītības likuma 14. pantā, tostarp mācību procesa nodrošināšana attālināti. Noteikumu Nr. 360 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) attiecībā uz izglītības procesa organizēšanas un norises nosacījumiem esot norādīts, ka izglītības jomā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ir nepieciešams ievērot samērīgus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Apstrīdētās noteikumu normas esot jāvērtē kontekstā ar konkrētās situācijas epidemioloģiskajiem apstākļiem. Šīs normas esot pieņemtas, ievērojot pilnvarojumu turpināt ierobežojumu īstenošanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī Covid-19 infekcijas izplatības riskus konkrētajā situācijā. Ministru kabineta 2021. gada 24. marta sēdē un 2021. gada 26. marta ārkārtas sēdē esot izskatīta Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavota prezentācija "Statistiskā analīze par skolu darbības uzsākšanu pēc reģionu principa" un diskutēts par ierobežojumiem izglītības jomā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Pēc ilgstošām diskusijām valdības sēdē esot atļauts īstenot izglītības procesu pēc reģionu principa, ievērojot Covid-19 saslimstības kumulatīvos rādītājus. Reģionu princips esot izraudzīts tāpēc, lai būtu iespējams klātienes mācības atsākt pakāpeniski, izvairoties no Covid-19 infekcijas nekontrolētas izplatības. Alternatīvs risinājums būtu pilnīga izglītības procesa organizēšana attālināti. Ārkārtējai situācijai beidzoties, epidemioloģiskā situācija valstī neesot strauji uzlabojusies un saslimstības rādītāju pieaugums turpinājies. No 2021. gada marta līdz maijam, kad atsevišķos gadījumos tika pieļautas mācības klātienē, pieaugusi saslimstība ar Covid-19 vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem. Turklāt liels Covid-19 gadījumu īpatsvars bijis skolotāju vidū. Arī citās pakalpojumu jomās ar 2021. gada 7. aprīli esot noteikti dažādi pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, pakāpeniski pieļaujot to atcelšanu vai mīkstināšanu. Ministru kabineta noteiktais regulējums sasniedzot tādu pašu mērķi, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot Pārvaldības likumu. Arī apstrīdētās normas esot pieņemtas atbilstoši pilnvarojuma mērķim. Pārvaldības likumā noteikto pasākumu kopums Covid-19 infekcijas izplatības laikā esot pietiekami skaidri formulēts. Ar likumu noteikto personas pamattiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis esot sabiedrības drošības un veselības interešu aizsardzība. Satversmes 112. pantā noteiktās tiesības uz izglītību kopsakarā ar Satversmes 111. pantā garantētajām tiesībām uz veselību citstarp nosakot valstij pienākumu rūpēties par bērnu veselību, kā arī par to, lai bērni varētu īstenot savas tiesības uz izglītību. Šo pienākumu pildot, vajadzējis gan pielāgot mācību saturu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem, gan paredzēt atbilstošus piesardzības pasākumus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Likumdevēja un izpildvaras izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ar apstrīdētajām normām tiekot gan nodrošinātas tiesības uz izglītību, gan sasniegts sabiedrības drošības un veselības interešu mērķis. Labums, ko iegūst sabiedrība, konkrētajā gadījumā esot lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu.