7. Article

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112. pantam. Pēc ārkārtējās situācijas beigām 2021. gada 7. aprīlī nepieciešamību turpināt mācību procesu attālināti esot noteikusi epidemioloģiskā situācija valstī. Galvenais indikators esot bijis Covid-19 saslimstības rādītājs, bet lēmumus par izglītības procesa norisi ietekmējuši arī citi apstākļi, tostarp saslimstības uzliesmojumi konkrētās iestādēs un iedzīvotāju migrācija starp novadiem. Pakāpeniskai mācību procesa atsākšanai esot izraudzīts reģionu princips, izvairoties no nekontrolētas Covid-19 infekcijas izplatības. Lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, bijusi paredzēta iespēja daļu no formālās izglītības programmas apgūt klātienē ārtelpās. 12. klases izglītojamiem, kā arī izglītojamiem, kas dažādu vides un sociālu apstākļu dēļ pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, bijusi paredzēta iespēja klātienē saņemt individuālas konsultācijas. Tādējādi esot rasts samērīgs risinājums attālināto mācību laikā iegūto zināšanu atsevišķu aspektu nostiprināšanai. Tāpat tiekot nodrošināti arī citi atbalsta pasākumi izglītojamiem, viņu vecākiem un pedagogiem. Izglītojamie varot saņemt individuālas konsultācijas un psihoemocionālo atbalstu, bet pedagogi - apmeklēt supervīzijas arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotā projekta "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ietvaros. Savukārt Valsts izglītības satura centrs īstenojot projektu "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai", kura ietvaros tiekot piedāvātas konsultācijas vecākiem, kuru bērniem ir speciālas vajadzības attiecībā uz mācību procesa organizēšanu un mācīšanos. Savukārt 2021. gada 19. janvārī Ministru kabinets esot apstiprinājis Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija". Izglītības kvalitātes valsts dienests esot veicis attālināto mācību izpēti laikā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, kā arī 2020./2021. mācību gadā, iesaistot tajā visas izglītības iestādes, uz kurām attiecās izglītības iestādes vai izglītības programmu akreditācija, kā arī veicot 754 izglītības iestāžu vadītāju aptauju. Izpētes laikā esot secināts, ka attālināto mācību kvalitāti ietekmē vairāki faktori, tostarp izglītības iestādes pārvaldības kvalitāte, tehniskais nodrošinājums un programmnodrošinājums, īstenotā komunikācija un atbalsta pasākumu kopums sadarbībai ar vecākiem un izglītojamiem, visu iesaistīto pušu digitālā pratība, izglītības iestāžu un pedagogu atvērtība pārmaiņām, izglītības sistēmas pārvaldības kvalitāte un prasme īstenot krīzes komunikāciju. Apkopojot 2020./2021. mācību gadā izpētes laikā iegūto informāciju un datus, varot konstatēt, ka attālinātajām mācībām bijusi nozīmīga ietekme uz izglītības kvalitāti. Būtiski uzlabojušās visu iesaistīto digitālās prasmes, tomēr izglītojamiem un pedagogiem pieejamais tehniskais nodrošinājums un programmnodrošinājums esot bijis atšķirīgs un tikai daļēji pietiekams. Tāpat secināts, ka krīzes situācijā īstenotās attālinātās mācības uzskatāmas nevis par ikdienas mācībām līdzvērtīgu risinājumu, bet gan par atbilstošu risinājumu tam, lai nodrošinātu izglītības ieguves nepārtrauktību epidemioloģisko ierobežojumu situācijā. Attālinātās mācības esot veicinājušas nevienlīdzības pieaugumu izglītības kvalitātes ziņā atkarībā no tā, vai izglītības iestāde spējusi nodrošināt mācību procesa apjomīgāku individualizāciju vai arī lielāko daļu atbildības par mācību procesu atstājusi vecākiem. Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktajā izpētē secināts arī tas, ka attālinātās mācības būtiski ietekmējušas izglītojamo, viņu vecāku un pedagogu labizjūtu un lielāko ietekmi atstājušas uz pusaudžu mentālo veselību. To tieši ietekmējis pārāk ilgais laiks, kuru bērni un jaunieši pavadījuši pie ekrāna un kura rezultātā mēdzot rasties veselības problēmas, padziļināties atkarības, mazkustīguma dēļ rodoties svara pieaugums. Daļai bērnu, īpaši pusaudžu vecumā, rodoties stress, kas saistīts ar nepieciešamību ieslēgt kameru un skatīties uz sevi ekrānā. Attiecībā uz reģionu principu izpētē secināts, ka tas daļēji palīdz risināt ar izglītības kvalitāti saistītos izaicinājumus, jo izglītojamiem pēc atgriešanās izglītības iestādē nepieciešams noteikts adaptācijas periods, kurā audzināšanas un socializācijas jautājumi dominē pār mācībām. Savukārt izglītības iestādēm nepieciešams papildu laiks, lai pielāgotu vidi jaunajām epidemioloģiskajām prasībām, sakārtotu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo drošu nogādāšanu uz izglītības iestādi un atpakaļ, kā arī ēdināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka jau no attālināto mācību sākuma tā nepārtraukti aicinājusi izglītības iestādes un pedagogus mērķtiecīgi izvērtēt būtiskākos akcentus mācību saturā un nozīmīgi samazināt apgūstamā satura apjomu, jo attālināti neesot iespējams īstenot mācību priekšmeta programmu tādā pašā apjomā kā normālos apstākļos klātienē. Ieteikums samazināt mācību saturu ietverts arī visās Valsts izglītības satura centra vadlīnijās attālināto mācību īstenošanai kopš 2020. gada pavasara. Esot secināts, ka krīzes situācijā īstenotajā attālinātajā izglītības procesā apgūtā mācību satura apjoms samazinājies par 30 līdz 50 procentiem atkarībā no izglītojamo vecumposma un izglītības iestādes izraudzītās pieejas. Savukārt aptuveni 30 procentiem pedagogu radušās grūtības saistībā ar nepieciešamību samazināt mācību saturu un ņemt vērā izglītojamo iespējas mācību gada ietvaros attālināti, bet kvalitatīvi apgūt visus plānotos tematus. Ja pedagogs nav bijis pietiekami elastīgs, lai atbilstoši apstākļiem samazinātu mācību saturu, klasēs esot radusies vai varējusi rasties pārslodze. Izglītības iestādēm esot sniegti ieteikumi attālināto mācību īstenošanai attiecībā uz dažādām mērķgrupām. Attiecībā uz vispārējo izglītību esot ieteikts, piemēram, atbilstoši izstrādātajam plānam informēt skolēnus un viņu vecākus par uzdoto, izvietot saites uz mācību materiāliem, kas jāapgūst patstāvīgi, izstrādāt konsultāciju grafiku atgriezeniskās saites nodrošināšanai attālināti. Tāpat Valsts izglītības satura centrs esot sniedzis arī citus ieteikumus izglītības iestāžu vadītājiem attālināto mācību darba organizācijai un skolotājiem attālināto mācību plānošanai un īstenošanai, kā arī izstrādājis vadlīnijas klātienes, kombinētu un attālinātu mācību īstenošanai un skolēnu mācību snieguma vērtēšanai. Vairākkārt ticis uzsvērts arī tas, ka konkrētie 2020./2021. mācību gada un nākamo gadu valsts pārbaudes darbi tiks veidoti, ņemot vērā pandēmijas laikā ierobežotās skolēnu iespējas pilnvērtīgi apgūt izglītības standartiem atbilstošo mācību saturu. Skolēniem esot jāapgūst izglītības standartā definētie sasniedzamie rezultāti. Liels akcents esot likts uz skolēnu sagatavotības un prasmju diagnostiku, izmantojot diagnosticējošos darbus - gan tos, ko veidojuši paši skolotāji, gan tos, kas izstrādāti Valsts izglītības satura centra īstenotā Eiropas Savienības struktūrfondu projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" (turpmāk - projekts Skola 2030) ietvaros. Izglītības iestādēm un skolotājiem attālināto mācību laikā tiekot piedāvāts dažāda veida atbalsts, tostarp regulāras tiešsaistes konsultācijas, vebināri, projekta Skola 2030 lietotāju atbalsta dienests un ekspertu līdzdalība pašvaldības vai izglītības iestādes organizētajos pasākumos, skolotāju mācīšanās kopienu un profesionālās kompetences pilnveides pasākumi, mācību resursu krātuve, kas regulāri tiekot papildināta, izglītojoša vietne skolēniem un skolotājiem tavaklase.lv. Lielākā daļa metodisko materiālu, vadlīniju un nepieciešamā informācija skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem esot pieejama projekta Skola 2030, kā arī Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka pēdējo gadu valsts pārbaudes darbu rezultāti nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu rezultātiem, jo pandēmijas dēļ attiecīgie pasākumi vai nu nenotika, vai bija atšķirīgi pēc to norises veida (klātienē vai attālināti), vai arī to mērķis un saturs tika mainīts. Piemēram, 9. klases eksāmeni 2019./2020. mācību gadā nenotika noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, savukārt 2020./2021. mācību gadā tie tika aizstāti ar obligātiem diagnosticējošajiem darbiem. Savukārt 3. un 6. klases diagnosticējošo darbu saturu skolotājiem attālināto mācību laikā bija iespēja iepriekš pārskatīt, lai atļautu skolēniem nepildīt tos uzdevumus, kuru mērķis bija pārbaudīt tādas prasmes, kuras dažādu iemeslu dēļ vēl nebija apgūtas. Šī iespēja varējusi būt par iemeslu tam, ka, piemēram, 2021. gadā diagnosticējošo darbu rezultāti matemātikā 6. klasei bijuši augstāki nekā iepriekšējos gados. Vispārējās vidējās izglītības ieguvēju vidējie sasniegumi centralizētajos eksāmenos pēdējos trijos gados neesot būtiski mainījušies. Tomēr esot jāņem vērā, ka jau 2020. gadā tika mainītas eksāmenu programmas. Salīdzinājumā ar 2020. gadu 2021. gadā esot vairāk to skolēnu, kuri guvuši augstus sasniegumus centralizētajos eksāmenos, tomēr lielāks esot arī to skolēnu skaits, kuri eksāmenos uzrādījuši nepietiekamus vai vājus rezultātus. 2020./2021. mācību gadā esot pieaudzis to vidējās izglītības iestāžu absolventu skaits, kuru mācību sasniegumi ir teicami un izcili.