9. Article

Pieaicinātā persona - Veselības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 112. pantam. Saskaņā ar Satversmes 111. pantā noteikto valstij esot pienākums pandēmijas apstākļos attiecīgi uz tiem reaģēt un pieņemt regulējumu, kas vērsts uz sabiedrības veselības aizsardzību un infekcijas izplatības ierobežošanu. Pamatojoties uz Pārvaldības likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā noteikto pilnvarojumu, Ministru kabinets Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai izplatības draudu gadījumā varot epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību, tostarp arī mācību procesa nodrošināšanai attālināti. Veselības ministrija uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam bija leģitīms mērķis - sabiedrības drošības un veselības aizsardzība. Veselības ministrija uzskata, ka likumdevēja un izpildvaras izraudzītie līdzekļi bija piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo ar konkrēto regulējumu tika gan nodrošinātas tiesības uz izglītību, gan sasniegts sabiedrības drošības un veselības interešu mērķis. Labums, ko ieguva sabiedrība - sabiedrības drošība un veselība -, konkrētajā gadījumā esot lielāks par indivīda zaudējumu, kas radīts, ierobežojot tiesības uz izglītību klātienē epidemioloģiski nedrošos apstākļos. Turklāt konkrētajā situācijā neesot bijis citu līdzekļu, kas ļautu sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību, proti, tiesību uz izglītību ierobežojums esot atbilstošs samērīguma principam.