27. Article

Plānotajā apstādījumu struktūrā integrē esošos koku stādījumus, ievērojot sekojošas prasības: 27.1. Veicot būvniecību un teritorijas labiekārtošanu, maksimāli saglabā esošos vērtīgos kokus (saskaņā ar pielikumu Nr. 1), pirms būvdarbu uzsākšanas nodrošināt koku stumbru, sakņu (sakņu kritiskās aizsardzības zonas platībā) un vainaga aizsardzības pasākumus un koku vainagu sakopšanu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām. 27.2. Koku minimālajā sakņu aizsardzības zonā neplāno rakšanas darbus un pazemes komunikāciju izbūvi (izņemot, ja tiek izmantota caurdures tehnoloģija vai citi kokiem draudzīgi risinājumi), būvtehnikas kustību, atkrautņu un atbērtņu veidošanu u.c.), būtiskas (> 0,1 m) grunts līmeņa izmaiņas. Īpaši aizsargājamo koku (dižkoku) aizsardzības zonās neparedz ēku izvietošanu, kā arī projektējot teritorijas labiekārtojumu, t.sk. gājēju savienojumus, paredz tādus risinājumus, kas zem koka vainaga nemaina koku ūdens un barošanās režīmu un neiznīcina esošo dabisko zemsedzi. 27.3. Ja vērtīga koka saglabāšana nav tehniski ekonomiski pamatota, nodrošina tā aizvietošanu, ar līdzvērtīgas dendroloģiskas vērtības dižstādu atbilstoši attiecīgās jomas speciālistu (sertificēta ainavu arhitekta, sertificēta arborista) rekomendācijām. 27.4. Ja zemes virsmas līmenis ap esošo koku tiek mainīts, īsteno koka saglabāšanas risinājumus, kurus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.