12. Article

Atbilstoši apstrīdētajai likuma normai aizturētajām personām tiek piešķirts matracis un sega, bet ne spilvens. 12.1. Ikkatram cilvēkam ir būtisks kvalitatīvs un pietiekami ilgs miegs. Kvalitatīva miega trūkums ilgākā laika periodā palielina indivīda risku saslimt, piemēram, ar sirds un asinsvadu slimībām, diabētu, hipertensiju un depresiju. Savukārt kvalitatīvs miegs citstarp nodrošina saziņas uzturēšanu starp visā ķermenī esošajiem neironiem, atmiņas nostiprināšanu un uzlabošanu, šūnu imunitātes saglabāšanu un emociju regulēšanu (sk.: Radwan A., Ashton N., Gates T., Kilmer A., Van Fleet M. Effect of different pillow designs on promoting sleep comfort, quality, & spinal alignment: A systematic review. European Journal of Integrative Medicine, Volume 42, 2021). Miega kvalitātes neatņemama sastāvdaļa ir pareiza galvas un kakla pozicionēšana. Proti, nepareiza kakla pozīcija miega laikā rada pārmērīgu slodzi uz mugurkaula daļām, tādējādi personai var rasties kakla un plecu sāpes, galvassāpes un sāpes lāpstiņās vai rokās (sk.: Gordon S. J., Grimmer-Somers K. A., Trott P. H. Pillow use: the behavior of cervical stiffness, headache and scapular/arm pain. Journal of Pain Research, 2010, Volume 3, pp. 137-145). Spilvena galvenais uzdevums miega laikā ir atbalstīt mugurkaula kakla daļu neitrālā stāvoklī (ibid.). Tādējādi piemērota spilvena izvēle var optimizēt gulēšanas pozu un veicināt kvalitatīvu miegu, attiecīgi ietekmējot personas veselību. Tas, cik lielā mērā spilvena neesība ietekmē personas labsajūtu, ir atkarīgs no tā, cik ilgi persona atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Kā jau secināts šā sprieduma 10. punktā, personām īslaicīgās aizturēšanas vietā var nākties uzturēties pat vairākas nedēļas. Turklāt atbilstoši Krimināllikumam aizturētā persona īslaicīgās aizturēšanas vietā tipiskā gadījumā var uzturēties 48 stundas jeb divas naktis. Ja pāris stundas miega bez spilvena tipiskā gadījumā nesasniedz cietsirdīgas vai cieņu pazemojošas izturēšanās līmeni, tad vairākas šādā stāvoklī pavadītas naktis var radīt personai veselības traucējumus un pasliktināt tās labsajūtu. Jebkurā gadījumā fiziski apgrūtināts miegs pats par sevi nav uzskatāms par tādu apstākli, kas neizbēgami izrietētu no brīvības atņemšanas fakta. Spilvena neesība var radīt personai ne tikai fiziskas, bet arī psihiskas ciešanas un dziļu aizvainojuma sajūtu, citstarp tādēļ, ka šāda priekšmeta neesība liek personai īpaši sāpīgi izjust, ka tā atrodas nekomfortablās telpās un ir nošķirta no savas ierastās vides. Tādējādi šādi apstākļi jau paši par sevi funkcionē kā daļa no soda, neraugoties uz personas nevainīguma prezumpciju. Tātad arī šādā veidā tiek īstenota cietsirdīga un cilvēka cieņu pazemojoša izturēšanās pret personu. Iepriekšminētais ļauj secināt, ka šādas izturēšanās prettiesiskums izriet no apstrīdētā regulējuma un pārāk ilgais laiks, ko personas pavada īslaicīgās aizturēšanas vietā, šo negatīvo ietekmi pastiprina. Arī administratīvo tiesu praksē secināts, ka var būt gadījumi, kad īslaicīgās aizturēšanas vietās personas tiek turētas arī ilgāku laika periodu un līdz ar to spilvena un gultas veļas neesība var radīt būtiskus pamattiesību ierobežojumus (sk. Administratīvās rajona tiesas 2013. gada 17. jūnija sprieduma lietā Nr. A420563711 13. punktu). Proti, tādu gultas piederumu kā spilvens un gultas veļa ilgstoša neesība vai to neesība kopsakarā ar pārējiem personas turēšanas apstākļiem var tikt uzskatīta par neatbilstošiem higiēnas apstākļiem, kas būtu vērtējami kā necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās ar īslaicīgās aizturēšanas vietā turēto personu (ibid., ar atsauci uz Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2012. gada 28. marta lēmuma minētajā lietā 10. punktu un Augstākās tiesas 2012. gada 11. jūlija lēmuma lietā Nr. SKA‑724/2012 11. punktu). Tostarp tiesu praksē norādīts, ka, piemēram, astoņas un 15 dienas ir pietiekami garš periods, lai normālu sadzīves apstākļu nodrošināšanai aizturētajai personai tiktu izsniegts matracis, palags, spilvens, spilvendrāna un sega (sk. Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. A420327314 22. punktu). 12.2. Papildus tam jānorāda, ka spilvens nav viens no priekšmetiem, kurus atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 11. aprīļa noteikumiem Nr. 289 "Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā glabāšanai atļauto priekšmetu sarakstu" personas drīkstētu glabāt, ja būtu tos ieguvušas pienesumā no citām personām vai kā citādi. Tātad personām, kuras no ieslodzījuma vietas pārvestas uz īslaicīgās aizturēšanas vietu procesuālo darbību veikšanai vai tiesas procesa dēļ, tiek samazināti cilvēktiesību standarti, turklāt pat vairāku nedēļu garumā. Objektīvs šādas rīcības pamatojums nav saskatāms. Ar cilvēka cieņas principu nav savienojams uzskats, ka viena cilvēka cieņai varētu būt mazāka vērtība nekā cita cilvēka cieņai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.2. punktu). Tātad visām personām, kas atrodas brīvības atņemšanas vietās, ir jābūt nodrošinātiem vienlīdz cieņpilniem apstākļiem bez nepamatotiem izņēmumiem, proti, ciktāl izņēmumi objektīvi neizriet no brīvības atņemšanas mērķu atšķirībām. 12.3. Saeima atbildes rakstā kā pamatojumu spilvena nepiešķiršanai citstarp ir izvēlējusies Spīdzināšanas novēršanas komitejas Otro vispārējo ziņojumu, kurā norādīts, ka personas, kurām kamerā jāpavada nakts, ir jānodrošina [tikai] ar tīru matraci un segām (sk. Spīdzināšanas novēršanas komitejas 1992. gada 13. aprīļa Otrā vispārējā ziņojuma par Komitejas darbību, kas aptver laikposmu no 1991. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, 42. punktu. Pieejams: https://www.coe.int/en/web/cpt/). Tomēr sabiedrības attīstības gaitā mainās arī izpratne par to, kāda izturēšanās ir uzskatāma par cilvēka cieņai neatbilstošu. Tostarp, piemēram, Spīdzināšanas novēršanas komitejas 2014. gada ziņojumā Nīderlandes valdībai par 2014. gada 12.-22. maija vizīti Nīderlandes karalistes Karību jūras daļā norādīts, ka visām aizturētajām personām no to aizturēšanas brīža būtu nodrošināma sega, spilvens un dvielis (sk. ziņojuma 231. punktu. https://www.coe.int/en/web/cpt/states). Turklāt šāds secinājums izteikts pat kopsakarā ar norādi, ka pārbaudītajā īslaicīgās aizturēšanas vietā personas nedrīkstētu turēt ilgāk par trim dienām un nekādā gadījumā - ilgāk par 10 dienām (ibid.). Tātad minētie standarti vēl jo vairāk būtu attiecināmi uz personām, kuras īslaicīgās aizturēšanas vietā pavada vēl ilgāku laikposmu. Līdz ar to Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7. panta ceturtās daļas 2. punkts pārkāpj cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu un attiecīgi neatbilst Satversmes 95. panta otrajam teikumam.