2. Article

Kriminālprocesā noteiktie termiņi nepieciešami tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai un lietas izskatīšanai saprātīgā termiņā. Vienlaikus jāņem vērā, ka kriminālprocesa rezultātam jābūt taisnīgam (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā 2001-10-01 secinājumu daļas 8. punktu). Viens no līdzekļiem, kas to nodrošina, ir efektīva tiesību uz aizstāvību izmantošana, kas citstarp ietver pietiekamu laiku aizstāvības sagatavošanai un iespēju ietekmēt lietas iznākumu. Konvencijas 6. panta 3. punkta "b" apakšpunkts aizsargā apsūdzētos pret sasteigtu tiesas procesa īstenošanu (sk.: Eiropas Cilvēktiesību Komisijas 1981. gada 9. jūlija lēmums lietā "Kröcher and Möller v. Switzerland", pieteikums Nr. 8463/78 un 1978. gada 12. jūlija lēmums lietā "Bonzi v. Switzerland", pieteikums Nr. 7854/77; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2013. gada 30. augusta sprieduma lietā "Malofeyeva v Russia", pieteikums Nr. 36673/04, 115.-120. punkts; 2016. gada 14. marta sprieduma lietā "Gafgaz Mammadov v. Azerbaijan", pieteikums Nr. 60259/11, 76.-82. punkts). Apsūdzētajam vajadzētu būt aizsargātam pret atsevišķu procesuālo stadiju sasteigtu īstenošanu, jo īpaši viņa tiesību uz aizstāvību izmantošanai tik svarīgā posmā kā apelācijas sūdzības iesniegšana. Tiesa Sprieduma 16.1. punktā atzina: vērtējot, vai apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir pietiekams, jāņem vērā tas, ka tiesvedība apelācijas instances tiesā ietver tiesas veiktu pārbaudi gan attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem, gan attiecībā uz tiesību jautājumiem. Tā kā apelācijas instances tiesa krimināllietu vēlreiz skata pēc būtības, apsūdzētajam apelācijas sūdzībā var būt nepieciešams ietvert argumentus ne tikai par tiesību normu pārkāpumiem, bet arī kļūdām faktisko apstākļu novērtējumā. Kriminālprocesa likuma 551. panta pirmajā daļā noteikts, kas ir jānorāda apelācijas sūdzībā. Tā, piemēram, ir jānorāda tas, kādā apjomā iesniedz sūdzību - pilnībā par visu spriedumu vai kādā konkrētā tā daļā, vai sūdzība tiek iesniegta juridisku un/vai faktisku iemeslu dēļ, konkrēti norādot un analizējot katru no iemesliem, tāpat konkrēti norādot, kuri pierādījumi jāpārbauda apelācijas instances tiesai un kāpēc tas nepieciešams, kā arī jāizsaka juridiski pareizi un saprotami lūgumi (sk.: Rokasgrāmata kriminālprocesā prokuroriem. G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 208. un 209. lp.). Tādējādi apelācijas sūdzībai Kriminālprocesa likumā izvirzītas stingras prasības, kas apelācijas sūdzības sastādītājam ir jāievēro. Šo prasību ievērošana ietekmē to, kādā apjomā apelācijas instances tiesa lietu skatīs un kādus argumentus un apsvērumus tā vērtēs. Gatavojot apelācijas sūdzību, personai ir jāvērš tiesas uzmanība uz katru apstākli, kas, pēc tās ieskatiem, liecina par pārsūdzētā sprieduma nepareizību vai prettiesiskumu. Ja šādi argumenti nav izvirzīti jau apelācijas sūdzībā, tad iespēja tos paust vēlāk, pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas, ir ierobežota, jo apelācijas sūdzības papildināšana atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562. panta pirmajai daļai iespējama tikai apelācijas sūdzības ietvaros. Tāpat arī Sprieduma 16.6.2. punktā analizētā iespēja apsūdzētajam laikā, kad lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā, paust jaunus juridiskus argumentus, precizēt savus apsvērumus vai iesniegt jaunus pierādījumus ir ierobežota ar apelācijas sūdzībā izteikto prasību apjomu un ietvaru. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vērtējot, vai apsūdzētajai personai ir bijis pietiekams laiks aizstāvības sagatavošanai, atzinusi, ka apsūdzētajam ir jābūt iespējai organizēt savu aizstāvību atbilstošā veidā, bez ierobežojumiem attiecībā uz spēju izvirzīt visus atbilstošos aizstāvības argumentus tiesai un tādējādi ietekmēt procesa iznākumu (sk.: Eiropas Cilvēktiesību Komisijas 1996. gada 26. jūnija lēmuma lietā "Connolly v. United Kingdom", pieteikums Nr. 27245/95; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 6. jūlijas sprieduma lietā "Mayzit v. Russia", pieteikums Nr. 63378/00, 78. punkts un 2009. gada 6. aprīļa spriedums lietā "Moiseyev v. Russia", pieteikums Nr. 62936/00, 220. punkts un 2022. gada 16. februāra spriedums lietā "Kikabidze v. Georgia", pieteikums Nr. 57642/12, 43. punkts). Manuprāt, Spriedumā Tiesa nav ņēmusi vērā to, ka apsūdzētajam īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā 20 dienu termiņā var nebūt iespējas izvirzīt visus, pēc viņa ieskatiem, būtiskos argumentus par pirmās instances tiesas sprieduma nepareizību un prettiesiskumu.