5. Article

Piekrītu Sprieduma 16.5.2. punktā atzītajam - tas, ka pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzības termiņā ietilpst brīvdienas vai svētku dienas, nedrīkstētu negatīvi ietekmēt to, kā advokāts palīdz saviem klientiem īstenot tiesības uz aizstāvību. Tāpat piekrītu, ka zvērinātiem advokātiem ir īpaša loma tiesību uz aizstāvību pilnvērtīgā nodrošināšanā. Zvērinātiem advokātiem kā augstas raudzes speciālistiem savā jomā ir izvirzītas stingras prasības un no viņiem tiek gaidīts, ka juridiskā palīdzība tiks sniegta efektīvi un visaugstākajā kvalitātē. Tāpat nav noliedzams tas, ka zvērināti advokāti ir patstāvīgi un paši atbildīgi par sava darba laika organizāciju. Klientu tiesības un intereses ir aizsargājamas, tāpēc zvērināts advokāts pat valsts svētku dienā nedrīkstētu atteikties sniegt juridisko palīdzību, ja klients uzskata, ka tā ir nepieciešama un nav atliekama. Taču Spriedumā nav piešķirta pietiekama vērība Tiesas iepriekš uzsvērtajai atziņai par svētku dienu nozīmību Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanā. Tiesa ir atzinusi, ka valsts svētku dienām pamatā jābūt brīvdienām, kas attiecīgi dod iespēju sasniegt mērķi, kura dēļ valsts svētku dienas ir noteiktas. Darbs valsts svētku dienās ir pieļaujams vien īpašos gadījumos. Proti, darbam valsts svētku dienās ir izņēmuma raksturs, ko pamato valsts svētku dienu īpašā nozīme sabiedrībā. Darbs valsts svētku dienās ir jānošķir no darba jebkurās citās dienās, jo nodarbinātais atšķirībā no citiem iedzīvotājiem nevar godāt valsts svētkus un atpūsties (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-07-01 16.1., 16.2. un 16.4. punktu). Neraugoties uz zvērināta advokāta darbības specifiku un īpašajiem noteikumiem, viņam tāpat kā jebkurai citai nodarbinātai personai ir tiesības un attiecīgi jābūt arī iespējām nestrādāt valsts svētku dienās. Nenoliedzami, šo tiesību izmantošanas iespēju var ietekmēt neatliekama vajadzība sniegt klientam juridisko palīdzību vai paša zvērinātā advokāta noslodze un darba plāni. Taču tādos gadījumos, kad kādas procesuālās darbības veikšana vai atturēšanās no tās var tikt saprātīgi paredzēta un plānota, likumdevējam būtu jāparedz tāds tiesiskais regulējums, kas pēc iespējas mazāk ierobežotu apsūdzētā tiesības. Zvērināta advokāta iespēja sagatavot un iesniegt apelācijas sūdzību tiešā veidā skar tā apsūdzētā tiesības un intereses, kura vārdā un uzdevumā attiecīgā apelācijas sūdzība tiek gatavota. Likumdevējam ir rīcības brīvība pieņemt procesuālos likumus un noteikt lietu kategorijas, kuras attiecīgajos procesos tiek skatītas, kā arī lemt par dažādu kategoriju lietu izskatīšanas kārtību (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 26. marta sprieduma lietā Nr. 2019-15-01 9. punktu), tostarp arī reglamentēt dažādu procesuālo termiņu skaitījumu. Tiesību sistēmā jau pastāv tāds risinājums, ar kuru ir samērota prasība pēc tiesiskās noteiktības lietu iztiesāšanā un personas tiesības pārsūdzēt tai nelabvēlīgu tiesas nolēmumu, tostarp ņemot vērā svētku dienu īpašo nozīmību sabiedrībā. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 243. panta pirmajā daļā noteikts, ka pirmās instances tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas. Uzskatu, ka no tā, vai apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņā ietilpst svētku dienas, var būt atkarīgs tas, vai termiņš ir pietiekams tiesību uz aizstāvību īstenošanai.