6. Article

Kriminālatbildība ir smagākais iespējamais juridiskās atbildības veids, un tās sekas var būtiski ietekmēt personas dzīvi arī pēc kriminālsoda izciešanas (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 13.2. punktu). No apstrīdētajām normām izriet, ka likumdevējs krimināllietu pārsūdzībai apelācijas kārtībā noteicis 10 dienas vai 20 dienas, ja lieta ir īpaši sarežģīta un apjomīga. Taču, piemēram, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 291. panta pirmo daļu apelācijas sūdzību iesniedz viena mēneša laikā. Tāpat kā izriet no iepriekš norādītā, lietās, kurās tiek lemts par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai ir 10 darbdienas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka administratīvā atbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem. Tā izpaužas kā administratīvais sods par prettiesisku rīcību, kuras kaitīguma pakāpe nav tik liela, lai tiktu piemērota kriminālatbildība (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 21.2. punktu). Nav saprotams, kāpēc tik nozīmīgam un represīvam juridiskās atbildības veidam kā kriminālatbildība likumdevējs noteicis visīsāko apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu. Neapšaubu, ka no tā, cik smagas ir kriminālatbildības sekas un cik lielā mērā tās ietekmē apsūdzētā turpmāko dzīvi, izriet prasība pēc iespējas ātrāk noregulēt krimināltiesiskās attiecības. Taču tas nav darāms uz apsūdzētā aizstāvības tiesību rēķina. Tiesvedības ilguma saprātīgums ir jānosaka, ņemot vērā visus lietas apstākļus, kas prasa vispārēju novērtējumu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1992. gada 12. oktobra sprieduma lietā Boddaert pret Beļģiju, pieteikums Nr. 12919/87, 36. punktu). Tādēļ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā vērtējamas visā kriminālprocesā kopumā - ne tikai apelācijas sūdzības iesniegšanas stadijā, bet jau pirmstiesas kriminālprocesā un visā tiesvedības laikā. Proti, tas, vai kriminālprocess tiek pabeigts saprātīgā termiņā, ir atkarīgs no tā, kā tiek veikta vesela virkne procesuālo darbību, tostarp gan no krimināllietas sagatavošanas iztiesāšanai, gan no tiesas sēdes pārcelšanas, gan no saīsinātā sprieduma sastādīšanas. Šo procesuālo darbību veikšanai Kriminālprocesa likumā konkrēts termiņš nav noteikts. Likumdevējs lemšanu par iepriekš minēto darbību veikšanas termiņiem ir atstājis konkrētās tiesas ziņā, un tie tiek noteikti pēc konkrētās tiesas ieskatiem. Šie termiņi var būt arī tādi, kas rada šaubas par to, vai brīvdienu un svētku dienu neietveršana apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņā vai tiesai dota iespēja lemt par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu katrā īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā ir tieši tie apstākļi, kas apdraudētu kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Līdz ar to veidojas tāda situācija, ka, tiecoties uz mērķi panākt krimināltiesisko attiecību galīgu noregulējumu saprātīgā termiņā, tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību. Uzskatu, ka likumdevējam ir jāparedz tāds tiesiskais regulējums, kas kopumā - nevis tikai uz aizstāvības īstenošanas rēķina - sasniegtu mērķi pabeigt kriminālprocesu saprātīgā termiņā.