6. Article

Politikas rezultāts (PR) • brīvības atņemšanas infrastruktūra nodrošina efektīvas notiesāto resocializācijas iespējuRezultatīvais rādītājs (RR)2015. gads2016. gads2017. gads2018. gads2019. gads2020. gads1. Vietu skaits, kur ieslodzītie tiek izvietoti drošos, resocializācijas īstenošanai piemērotos un starptautiskajām prasībām atbilstošos apstākļos160/2,73 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*360/6,15 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*360/6,15 % no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*1560/26,65% no ieslodzījuma vietās esošo vietu skaita*RR izpilde160 360 360 360 586 586 Ņemot vērā jau iepriekš šajā pielikumā aprakstīto, rādītāju nav izdevies sasniegt iecerētajā apjomā, jo līdz sākotnēji plānotajam termiņam 2018. gada beigām jaunais Liepājas cietums darbību nav uzsācis. Līdz ar to rezultatīvā rādītāja vērtība ir palielinājusies, ņemot vērā veikto Valmieras cietuma izmeklēšanas korpusa pārbūvi. 1 Ar Ministru kabineta 2015. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 580 apstiprinātās Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnes 2015. 2020. gadam un ar Ministru kabineta 2015. gada 24. septembra rīkojumu Nr. 581 apstiprinātais Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015. 2020. gadam īstenošanas plāns.2 Informatīvais ziņojums "Pārskats par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam un Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas plāna ieviešanas rezultātiem", http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476713 3 Līdzgaitniecība ir process, kurā brīvprātīgais sniedz atbalstu probācijas klientam, iedrošina probācijas klientu uzlabot sociālās prasmes un pieņemt atbildīgus lēmumus. Tā ir sena un atzīta efektīva brīvprātīgā darba metode, tajā skaitā ārvalstīs, attiecībā uz personām kriminālsodu izpildes procesā un pēc tā. 4 VPD tiek īstenota arī vēl viena brīvprātīgā darba forma Atbildīguma un atbalsta apļi un tā ir vērsta uz darbu ar probācijas klientu, kurš izdarījis noziegumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, sniedzot tam nepieciešamo atbalstu, mazinot sociālās atstumtības izjūtu un palīdzot risināt situācijas, lai mazinātu riskus jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. 5 SIA "AC Konsultācijas" Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/Brivpratigo_darba_iesp_2.nodevums_2018.pdf 6 Pētījums par brīvprātīgo darba iespējām un līdzgaitniecības modeļa ieviešanu kriminālsodu izpildē, SIA "AC Konsultācijas", Projekts Nr. 9.1.2.0/16/I/001 "Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū", Rīga, 2018., http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/file/Brivpratigo_darba_iesp_2.nodevums_2018.pdf 7 http://polsis.mk.gov.lv/documents/5343 8 http://polsis.mk.gov.lv/documents/5343 9 http://polsis.mk.gov.lv/documents/5343 10 http://polsis.mk.gov.lv/documents/5343 11 http://polsis.mk.gov.lv/documents/5343 12 https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/legacy/Ka_maza_telefonsaruna_var_veikt_lielu_darbu_2015.pdf 13Cens expert survey on extremism report 2 current priorities in counter-terrorism and prevention, Cameron Sumpter, July 2021 14 Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem, SIA "Comperio" un nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projekta "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" (Id. Nr. 9.1.3.0/16/I/001) aktivitāšu ietvaros, Rīga, 2018. pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3095 15 Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, 02.2006. "Sabiedrības attieksme pret Valsts probācijas dienestu un bijušajiem ieslodzītajiem" 16 Sabiedriskās domas pētījums par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem, SIA "Comperio" un nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences", Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projekta "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" (Id. Nr. 9.1.3.0/16/I/001) aktivitāšu ietvaros, Rīga, 2018. pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3095 17 Pētījums "Par Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz preventīvo uzraudzību un preventīvo aizturēšanu citās valstīs un Latvijas likumdošanas izpēte šajā kontekstā", http://petijumi.mk.gov.lv/node/2894 18 Mērķgrupu bezdarbnieki pārskata gada beigās, NVA publiskais pārskats, pieejams: https://www.nva.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati 3. pielikums Resocializācijas politikas pamatnostādnēm 2022. 2027. gadam Dokumenti, kuri ņemti vērā izstrādājot Pamatnostādnes, dokumenti, kuri ar Pamatnostādnēm veido sinerģiju un demarkāciju, un pētījumi, kuros paustās atziņas ir ņemtas vērā Pamatnostādņu izstrādē Pamatnostādnes ir izstrādātas, ņemot vērā sekojošas Apvienoto Nāciju Organizācijas vadlīnijas un noteikumus: - Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadlīnijas par nepilngadīgo noziedzības novēršanu (Rijādas vadlīnijas)1; - Apvienoto Nāciju Organizācijas Minimālos standartnoteikumus nepilngadīgo tiesvedības sistēmas pārvaldībai (Pekinas noteikumi)2; - Apvienoto Nāciju Organizācijas Standarta minimuma noteikumus par sodiem bez brīvības atņemšanas (Tokijas noteikumi)3; - Apvienoto Nāciju Organizācijas Noteikumus par nepilngadīgo aizsardzību brīvības atņemšanas gadījumā (Havannas noteikumi)4; - Apvienoto Nāciju Organizācijas Noteikumus par izturēšanos pret ieslodzītajām sievietēm un piespiedu līdzekļiem, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu un ko piemēro attiecībā uz likumpārkāpējām sievietēm (Bangkokas noteikumi)5; - Apvienoto Nāciju Organizācijas minimālos noteikumus attiecībā uz izturēšanos pret ieslodzītajiem6; - Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību7; - Eiropas Padomes Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem8; - Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu9, un ievērojot Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10 prasības. Pamatnostādņu izstrādē ir ņemtas vērā arī starptautiskās rekomendācijās minētais, kas nosaka valstu kriminālsodu izpildes sistēmas darbības pamatprincipus, tajā skaitā: - Eiropas Padomes rekomendācija /Rec(2010)1 dalībvalstīm par Eiropas Probācijas noteikumiem11; - Eiropas Padomes rekomendācijā Rec(2014)3 par bīstamajiem noziedzniekiem12; - Ministru komitejas ieteikums Rec(2017)3 par Eiropas noteikumiem par sabiedrībā izciešamiem sodiem un piespiedu līdzekļiem13; - Ministru komitejas Ieteikums Rec(2018)8 dalībvalstīm par taisnīguma atjaunošanu krimināllietās14; - Eiropas Padomes rekomendācija Rec(2014)4 par elektronisko uzraudzību15; - Eiropas Padomes rekomendācija Rec(2008)11 dalībvalstīm par Eiropas noteikumiem nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, kuriem piemēro sankcijas vai pasākumus16; - Eiropas Padomes rekomendācija Rec(2006)2 par Eiropas cietumu noteikumiem17; - Ministru komitejas Ieteikums Rec(2003)23 dalībvalstīm par cietuma administrācijas izturēšanos pret uz mūžu ieslodzītajiem un ilgtermiņa ieslodzītajiem18; - Ministru komitejas ieteikums Rec(99)22 dalībvalstīm attiecībā uz cietumu pārapdzīvotību un ieslodzīto skaita palielināšanos19; - Ministru komitejas Ieteikums Rec(2018)8 dalībvalstīm par taisnīguma atjaunošanu krimināllietās20; - Ministru komitejas Ieteikums Rec(2018)5 dalībvalstīm par ieslodzītu vecāku bērniem21; - Ministru komitejas Ieteikums Rec (2012) 12 dalībvalstīm par ārvalstu ieslodzītajiem22. Sinerģija un demarkācija Pamatnostādnēs ietvertie uzdevumi veido koordināciju ar citu ministriju pārziņā/atbildībā esošajiem Darbības programmas 2014.-2020. SAM projektiem, ko līdzfinansē ESF un ERAF. Piemēram, Darbības programmas 2014.-2020. 7.2.1. SAM "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" pasākumu "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros"" projektā (projektu plānots īstenot līdz 2021.gada 31. augustam) paredzēti šādi pasākumi, kuru ietvaros plānots iesaistīt ieslodzījumu vietās esošos jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot): - Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros - paplašināt sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanu, tai skaitā nodrošinot vispārējo pamatprasmju apguvi, profesionālo pilnveidi un tālākizglītību izglītojamiem ieslodzījuma vietās, un nodrošināt izglītojamiem darba tirgum nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas ieguvi, kā arī sekmēt to konkurētspēju darba tirgū; - karjeras atbalsta pasākumi (karjeras konsultanti īsteno karjeras atbalsta pasākumus, informējot par izglītības, karjeras, nodarbinātības, personas izaugsmes un attīstības iespējām). Ar ERAF atbalstu Darbības programmas 2014.-2020. 4.2.1. SAM "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas ietvaros IeVP īstenoti divi projekti: - "Energoefektivitātes paaugstināšana Olaines cietuma (Latvijas Cietumu slimnīca) ārstniecības korpusā" Nr. 4.2.1.2/18/I/005 (projekta mērķis: paaugstināt energoefektivitāti tiešās valsts pārvaldes padotības iestādes ēkās IeVP Olaines cietuma (Latvijas Cietumu slimnīca) ārstniecības korpusā). Projekta īstenošana pabeigta 2021. gadā; - "Energoefektivitātes paaugstināšana Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem skolā ar sporta zāli un ēdnīcā" Nr. 4.2.1.2/18/I/006 (projekta mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti tiešās valsts pārvaldes padotības iestādes ēkās IeVP Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem skolā ar sporta zāli un ēdnīcā). Saskaņā ar IeVP un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) noslēgto vienošanos un grozījumiem, projekts noslēdzās 05.02.2022. un šobrīd CFLA izskata projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu. Papildus jāņem vērā, ka 2019. gada 28. jūnijā tika apstiprināts NFI programmas "Korekcijas dienesti" iepriekš noteiktā projekta "Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā" (turpmāk NFI projekts) pieteikums. Savukārt 2019. gada 1. jūlijā tika parakstīts līgums Nr. 1-6.4/2-2019 starp Tieslietu ministriju un IeVP par NFI projekta īstenošanu NFI 2014. 2021. gada perioda programmas ietvaros. NFI projekta īstenotājs un līdzfinansējuma saņēmējs ir IeVP. NFI projekta mērķis ir radīt modernu infrastruktūru un saturu Latvijas korekcijas dienestu personāla IeVP un VPD darbinieku apmācībai, turpmāk sagatavojot mūsdienīgas sodu izpildes nodrošināšanai. NFI projekta ietvaros Olaines cietuma teritorijā plānots būvēt jaunu Mācību centru, kurā apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes varēs gan darbinieki bez priekšzināšanām, kuri tikai uzsāk darbu korekcijas sistēmā, gan savas zināšanas un pieredzi papildināt varēs arī nozares profesionāļi. Mācību centrā būs iespējams nodrošināt moduļu izglītību, individuāli izvērtējot un piedāvājot katram darbiniekam nepieciešamās zināšanas. Papildus sinerģiju veido fakts, ka jaunajā Mācību centra ēkā tiks nodrošināta Projekta Nr. 9.1.2. un Projekta Nr. 9.1.3. ietvaros izstrādātās jaunās, kā arī pilnveidotās IeVP personāla apmācību programmas, tādējādi veidojot papildus ieguvumus no NFI un ES fondu izlietojuma. Papildus ir identificēta koordinācija ar šādiem Darbības programmas 2014.-2020. ietvertiem SAM, kur bijušie ieslodzītie var būt kā pakalpojumu saņēmēji, tomēr tie nav iezīmēti kā atsevišķa mērķa grupa: • 7.1.1. SAM "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" (nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei); • 9.1.1. SAM "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1. pasākums "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem", 9.1.1.2. pasākums "Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi" un 9.1.1.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai"; • 9.1.4. SAM "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)"; • 8.3.3. SAM "Attīstīt NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" (Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrēto NEET jauniešu (15-29 gadi) prasmju attīstība, lai veicinātu viņu iesaisti izglītībā, tajā skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā). • 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ("Formālas, neformālas un ikdienas mācīšanās pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu"); • 9.2.4. SAM "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.1. pasākums "Kompleksu veselības veicināšanas pasākumu īstenošana Latvijas iedzīvotājiem prioritārajās veselības aprūpes jomās" un 9.2.4.2. pasākums "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai prioritārajās veselības aprūpes jomās" ; • 9.2.5. SAM "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas"; • 9.2.6. SAM "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju"; • 9.2.7. SAM "Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai"; • 9.3.2. SAM "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši, sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru". Tomēr tā kā neviens no iepriekš minētajiem SAM nerisina noziedzīgās uzvedības riska novēršanas jautājumus ieslodzītajiem vai probācijas klientiem, un šīs personas parasti šādos SAM tiek iekļautas, vadoties no citas, ar ieslodzījumu vai probācijas klienta statusu nesaistītas pazīmes, piemēram, personas ar invaliditāti u.tml., tad veidojas skaidra demarkācija starp Pamatnostādnēs plānoto politiku un citos SAM plānotajiem pasākumiem. Koordinācija ar minētajiem SAM tiek noteikta, izstrādājot Darbības programmas 2021.-2027. 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanos, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību" 4.3.4.6. pasākumu "Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai" (turpmāk 4.3.4.6. pasākums) un 4.3.4.7. pasākumu "Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, vienlaikus sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību" (turpmāk 4.3.4.7. pasākums). Papildus šobrīd ir indikatīvi prognozējama koordinācija ar šādiem Darbības programmā 2021.-2027. ietvertajiem SAM, kur ieslodzītie, bijušie ieslodzītie un probācijas klienti var būt kā pakalpojumu saņēmēji, tomēr ne visur tie ir iezīmēti kā atsevišķa mērķa grupa (jo viņi var kvalificēties pēc citas pazīmes vai kvalificējas IeVP vai VPD, vai ieslodzījuma vietās strādājošās izglītības iestādes vai ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes): DP minētais SAMMērķgrupa4.1.1. SAM Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību.Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes.4.1.2. SAM Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspējuGalvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kā piemēram, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, noteiktas sabiedrības grupas (bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c.), biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši).. 4.2.1. SAM Uzlabot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītībā, mācībās un mūžizglītībā, attīstot infrastruktūru, tostarp stiprinot tālmācību, tiešsaistes izglītību un mācības.Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības.4.2.2. SAM Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, efektivitāti un atbilstību darba tirgum, lai atbalstītu pamatprasmju, tostarp digitālo prasmju, apguvi.Galvenās mērķgrupas: Pirmsskolas izglītības iestādes, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā augstākās izglītības kvalitātes aģentūra..4.2.3. SAM Veicināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un to pabeigšanu, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat vispārējai, profesionālajai un augstākajai izglītībai, kā arī pieaugušo izglītībā un mācībās, tostarp veicinot mācību mobilitāti visiem.Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības riskam pakļauti izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 gadiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 gadiem, valsts pārvaldes iestādes, NVO.4.2.4. SAM Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti.Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie zemas kvalifikācijas profesijās, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, bibliotekāri, Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības.4.3.3. SAM Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku..Galvenās mērķagrupas: Bezdarbnieki (t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, ilgstošie bezdarbnieki, jaunieši - bezdarbnieki 18 29 gadi u.c.), darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautas personas, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, darba devēji, darba tirgus institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un darba aizsardzības jomas speciālisti, nodarbinātie, ārvalstu un LR darba devēji saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā.4.3.5. SAM Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju.Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar garīga rakstura traucējumiemun bērni ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c. Pilngadīgas personas, kuru izārstēšana vairs nav iespējama (paliatīvās aprūpes pacienti) un viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti u.c., veselības aprūpes speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM, TM, sadarbības partneri u.c.4.3.6. SAM Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju.Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, t.sk. bērniem ar iespējamu vai esošo invaliditāti, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji, pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/ vai vardarbību veikušām personām, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās pirmsskolas izglītības iestādes, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c.4.4.1.SAM Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijasGalvenās mērķgrupas: cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki, t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, ilgstošie bezdarbnieki, personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, nemotivēti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas.Arī citu ministriju izstrādātajos attīstības plānošanas dokumentos ir atrodami uzdevumi, kas paredz attīstības iespējas attiecībā uz ieslodzītajiem, bijušajiem ieslodzītajiem un probācijas klientiem, piemēram: Pamatnostādņu nosaukums/ saturiskais tvērumsSasaiste ar NAP2027Atbildīgās institūcijas un līdzatbildīgās institūcijasStatussMājokļu pieejamības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: noteikt risinājumus ilgtermiņā pieejama mājokļa nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem, paredzot, ka tiek sniegts atbalsts personu grupām mājokļu pieejamības nodrošināšanai; esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilst mūsdienu energoefektivitātes, būvniecības un labiekārtotības standartiem; pastāv stabila jauna dzīvojamā fonda attīstība, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību gan mājokļiem uz tirgus nosacījumiem, gan sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība"EM LM, PKC (DLC) Izstrādes procesāIzglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: noteikt vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā, aptverot visus izglītības veidus un pakāpes vispārējo izglītību, profesionālo un pieaugušo izglītību un augstāko izglītību, fokusējoties uz kvalitātes, efektivitātes, pieejamības un sadarbības aspektiem Prioritāte "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei"IZM EM, KM, VM, IeM, AiM, ZM, VARAM, LM, SM, TM Pieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: nodrošināt latviešu valodas - Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas - ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē. Valsts valodas politikas mērķa sasniegšanai ir noteikti četri rīcības virzieni: 1) valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana; 2) valsts valodas izglītības politika; 3) latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana; 4) sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība"IZM AiM, ĀM, IeM, KM, LM, TM Pieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 25. augusta rīkojums Nr. 601Saliedētas un pilsonīgi aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: veicināt saliedētas un pilsoniskas sabiedrības veidošanos uz vienojošu demokrātijas vērtību un Latvijas valodas un kultūrtelpas pamata, ņemot vērā jaunos lokālos un globālos izaicinājumus. Galvenie darbības virzieni: 1) pilsoniska kultūra un iekļaujošs pilsoniskums; 2) nacionālā identitāte un piederība; 3) integrācija Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība"KM LM, VARAM, IeM, IZM, TM, ĀM, FM, AiM, VK Pieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu darba vidi. Pamatnostādņu fokuss plānots uz stratēģisko mērķu sasniegšanu sociālajā aizsardzībā, iekļaujošas nodarbinātības un cienīga darba veicināšanā. Galvenie rīcības virzieni: 1) ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību; 2) moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū; 3) iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū; 4) attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" LM/TM Visas ministrijas, PKC (DLC) Pieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojums Nr. 616Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: ģimenēm ar bērniem draudzīga sabiedrība, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošina, lai valsts politika būtu izsvērta, pēctecīga un visaptveroša bērnu un ģimenes labklājības, jaunatnes, veselības un tiesību aizsardzības jomā. Pamatnostādnēs tiks savstarpēji papildinoši un detalizēti izstrādāti risinājumi, kas nodrošina noteiktā mērķa sasniegšanu vairākos rīcības virzienos - ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā, bērna audzināšana un aprūpe, ģimeņu ar bērniem materiālās labklājības vecināšana, jauniešu patstāvīgas dzīves sākums, bērnu tiesību aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveide Prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" Prioritāte "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" LM/PKC (DLC)/IeM/ IZM/KM/ VM/TM EM/VARAM Izstrādes procesāDigitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: attīstīt vienotus digitālus risinājumus un ieviest jaunus efektīvus, sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm. Saturiskajā ietvarā tiks iekļauti tādi potenciāli attīstības virzieni kā digitālā pārvaldība, digitālie pakalpojumi, IKT arhitektūra, digitālā drošība, digitālās prasmes, tostarp racionālas un efektīvas (savienojama, kiberdroša, ar augstu veiktspēju) digitālās infrastruktūras izveide tieslietu jomā valsts nozīmes reģistru un to sniegto pakalpojumu attīstība (ieviešot mākslīgā intelekta un mašīntulkošanas rīkus utt.), datu drošības un datu pielietojuma risinājumi Prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" Prioritāte "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" Prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" VARAM Visas ministrijas, VK Pieņemtas/ Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr. 490Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam Mērķis: Uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Rīcības virzieni:
  1. 1)) valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana;
  2. 2)) valsts valodas izglītības politika;
  3. 3)) latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana;
  4. 4)) sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā
  5. 1)) pilsoniska kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;
  6. 2)) nacionālā identitāte un piederība;
  7. 3)) integrācija
  8. 1)) ilgtspējīga, stabila un adekvāta sociālā aizsardzība, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību;
  9. 2)) moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū;
  10. 3)) iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū;
  11. 4)) attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu sistēmai
asbalance-sheetdeadlineemployeeemployerfinejoint-stockllcpenaltyregistrationself-employedsiatax-authorityvid