10. Article

Izteikt 39. pantu šādā redakcijā: "39. pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes (1) Ja attiecībā pret ierēdni ir uzsākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas. (2) Iestādes vadītājs atstādina ierēdni no amata pienākumu izpildes, ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai ja to šajā likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija, un aptur darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas. (3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto ierēdni prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, vai tiesa atzīst par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, darba samaksu par atstādināšanas laiku neizmaksā un viņš uzskatāms par atbrīvotu, skaitot no atstādināšanas dienas. Ja atstādināto ierēdni tiesa attaisno vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts ar reabilitējošu lēmumu, atstādinātajam ierēdnim izmaksājama darba samaksa par atstādināšanas laiku. Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā neizmaksāto darba samaksu izmaksā iestāde, samaksas apmēru aprēķinot Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nesaņemto darba samaksu izmaksā saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteikto. (4) Iestādes vadītājam ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāk kā uz mēnesi atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku no atstādināšanas dienas, ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad ierēdņa neatstādināšana no amata pienākumu izpildes var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības interesēm. Ja ierēdņa atstādināšana bijusi nepamatota, atstādinātajam ierēdnim izmaksā darba samaksu par atstādināšanas laiku. (5) Attiecīgās iestādes vadītājs, ministrs vai Ministru prezidents var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes. (6) Iestādes vadītāju var atstādināt ministrs, Valsts kancelejas direktoru un Pārresoru koordinācijas centra vadītāju - Ministru prezidents." 11. 41. pantā: izslēgt pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā vārdus un skaitli "(attiecībā uz iestādes vadītāju - ievērojot 14. panta trešās daļas noteikumus)"; papildināt pirmās daļas 1. punkta "l" apakšpunktu pēc vārda "spriedumu" ar vārdiem "vai prokurora priekšrakstu par sodu"; papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā: "(3) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības pēc iestādes ierosinājuma, ierēdni rakstveidā brīdina šādos termiņos: 1) nekavējoties - ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "e", "l" vai "m" apakšpunktā noteikto; 2) trīs darbdienas iepriekš - ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "c", "d", "h" vai "i" apakšpunktā noteikto; 3) divas nedēļas iepriekš, izņemot šā likuma 11. panta trešajā daļā minēto gadījumu, - ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto; 4) vienu mēnesi iepriekš - ja valsts civildienesta attiecības izbeidz, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "f" vai "g" apakšpunktā noteikto. (4) Valsts civildienesta attiecības pārbaudes laikā pēc ierēdņa ierosinājuma izbeidz triju darbdienu laikā. Citos gadījumos valsts civildienesta attiecības pēc ierēdņa ierosinājuma izbeidz ne vēlāk kā mēnesi pēc ierēdņa iesnieguma saņemšanas. (5) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā valsts civildienesta attiecības izbeidzas ar ierēdņa nāves brīdi. (6) Izbeigt valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 3. punktā paredzēto savstarpēju vienošanos, kas noslēgta starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju, var ne agrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. (7) Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja atbrīvošanu - Ministru prezidents. Lēmumu par valsts sekretāra, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītāja, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, Valsts kancelejas direktora, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, izņemot gadījumu, kad civildienesta attiecības tiek izbeigtas, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā vai 3. punktā noteikto."