3. Article

Atbildīgā komisija priekšlikumā pieņemt apstrīdēto normu noformulēja pārejas noteikumu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību ieguvušo būvspeciālistu tiesībām turpināt patstāvīgo praksi noteiktā pārejas periodā. Tas nozīmē, ka pēc šā pārejas perioda beigām arī tām personām, kuras iepriekš ir ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un izmantojušas patstāvīgās prakses tiesības projektēšanā vai būvekspertīzē, nepieciešams iegūt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Priekšlikums iesniegts Saeimai tikai pirms likumprojekta trešā lasījuma, kurā tas tika atbalstīts. 3.1. Ikvienam lēmumam, kas attiecas uz valsts un sabiedrības dzīvē nozīmīgu jautājumu, Satversme izvirza noteiktas procesuālas prasības, kas nodrošina lēmumu pieņemšanu atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu). Demokrātiskā tiesiskā valstī procesam, kurā tiek pieņemts tāds normatīvais tiesību akts, kas ierobežo personas pamattiesības, vajadzētu sabiedrībā viest pārliecību, ka pieņemtais akts ir tiesisks. Sabiedrībā jāveidojas pārliecībai par to, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā nepieciešamība ierobežot Satversmē noteiktās pamattiesības ir rūpīgi izsvērta (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 17.2. punktu). Proti, likumdošanas procesam jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām, kā arī jāveicina personu uzticēšanās valstij un tiesībām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-17-01 21.3. punktu). No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātais tiesiskas valsts princips ietver noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 11.2. punktu). Labas likumdošanas principa ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība par pieņemto lēmumu tiesiskumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.1. punktu). Arī tad, ja priekšlikumi Saeimai ir iesniegti tikai pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, likumdevējam ir pienākums ievērot labas likumdošanas principu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 31.2. punktu). 3.2. Piekrītu Sprieduma 18.1. punktā secinātajam: "fakts, ka priekšlikums pieņemt apstrīdēto normu Saeimai tika iesniegts tikai pirms likumprojekta trešā lasījuma, pats par sevi nenozīmē, ka likums, kurā šis priekšlikums iestrādāts, būtu pieņemts neatbilstošā kārtībā." Tomēr tad, ja priekšlikums likumprojektam iesniegts tikai pirms tā trešā lasījuma Saeimā, darba grupai, atbildīgajai komisijai, ieinteresētajām personām un Saeimas deputātiem paliek mazāk laika iepazīties ar šā priekšlikuma saturu, izvērtēt tā pamatotību, pārbaudīt tā atbilstību vispārējiem tiesību principiem un citām augstāka juridiska spēka tiesību normām, kā arī apspriest alternatīvu risinājumu iespējamību. Savās atsevišķajās domās lietā Nr. 2019-12-01 "Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam" jau norādīju, ka aktuāls ir jautājums par to, kādu priekšlikumu iesniegšana vispār būtu pieļaujama pirms likumprojekta trešā lasījuma Saeimā. Bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2019. gadā iesniedza priekšlikumus likumprojektam par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Citstarp viņš aicināja šo likumu papildināt ar normu, kas paredzētu, ka likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā iesniedzami tikai tādi priekšlikumi, kas ir saistīti ar likumprojektu vai tā otrajā lasījumā atbalstītajiem priekšlikumiem. Arī vairāki eksperti, tostarp Dr. iur. Jānis Pleps un Dr. iur. Aivars Endziņš, norādījuši, ka trešajā lasījumā būtu pieļaujama jau iepriekš apspriestā likumprojekta pieslīpēšana, nevis konceptuāli jaunu priekšlikumu izskatīšana (sk.: Laganovskis G. Priekšlikumu iesniegšana likumprojektiem 3. lasījumā. Vai ierobežojama?, 2018. gada 27. februāris, LV portāls. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/293684-priekslikumu-iesniegsana-likumprojektiem-3-lasijuma-vai-ierobezojama-2018). Lai arī Sprieduma 18.2. punktā norādīts, ka priekšlikums pieņemt apstrīdēto normu apspriests vairākās atbildīgās komisijas sēdēs, priekšlikumu iesniegšana pirms likumprojekta trešā lasījuma var nozīmēt laika un diskusiju ierobežojumus. Tādēļ šādas procedūras izmantošana būtu atbilstoša, izskatot iepriekš apspriestus vai tehniska rakstura priekšlikumus, kas neprasa padziļinātu ietekmes izvērtējumu. Taču gadījumos, kad priekšlikumā piedāvāts pieņemt iepriekš neapspriestu tiesību normu, likumdevējam būtu jānodrošina, ka Saeimas deputātiem un ieinteresētajām personām ir pietiekami daudz laika iepazīties ar priekšlikuma saturu, izvērtēt un apspriest tā ietekmi uz Satversmē ietvertajām pamattiesībām, kā arī atbilstību vispārējiem tiesību principiem. 3.3. Satversmes tiesa Sprieduma 18.2. punktā, argumentējot, kādēļ priekšlikuma iesniegšana pirms trešā lasījuma nenozīmē labas likumdošanas principa pārkāpumu, citstarp norādīja: "[..] loģiski ir saprotams, ka priekšlikumi par