5. Article

Satversmes tiesas judikatūrā vairākkārt atzīts, ka ne katrs parlamentārās procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai parlamentārās procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, Saeima būtu pieņēmusi tādu pašu lēmumu. Proti, tikai būtisku procesuālo pārkāpumu dēļ tiesību norma var tikt uzskatīta par prettiesisku (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 31.3. punktu). Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs nebija izvērtējis, vai personām ar jau iepriekš iegūtu būvprakses sertifikātu un patstāvīgās prakses tiesībām nepieciešams noteikt par pienākumu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvi. Tādējādi rodas šaubas par to, vai gadījumā, ja minētie procesuālie pārkāpumi netiktu pieļauti un labas likumdošanas princips tiktu ievērots, Saeima būtu pieņēmusi tādu pašu lēmumu, proti, tik un tā būtu noteikusi šādu izglītības prasību. Līdz ar to uzskatu, ka apstrīdētajā normā noteiktais Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Satversmes tiesas tiesnesis A. Kučs Rīgā 2022. gada 2. maijā