2. Article

Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nepieciešamo enerģijas ietaupījumu panākšanai. Jā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts 22. Tematiskais priekšnosacījums Nr.3 (2.2.) Enerģētikas nozares pārvaldība ERAF, KF 2.1.1. SAM; 2.1.2. SAM; 2.1.4. SAM Jā Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un atbilstīgi Parīzes nolīgumā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķiem, un tas ietver: 1.visus Regulas (ES) 2018/199999 I pielikumā noteiktajā veidnē prasītos elementus; Jā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. 23. 2. mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un mehānismu izklāstu. Jā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam NEKP 4.pielikumā ir sniegts mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts. 24. Tematiskais priekšnosacījums Nr.4 (2.3.) Efektīvi veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un visā Savienībā KF, ERAF 2.1.2. SAM; 2.1.4. SAM Jā Ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina: 1. atbilstību 2020. gada nacionālajam atjaunojamo energoresursu enerģijas saistošajam mērķrādītājam un šim atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram kā bāzes vērtībai laikposmam līdz 2030. gadam vai, ka ir veikti papildu pasākumi, ja bāzes vērtība netiek saglabāta viena gada laikposmā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001/EK un Regulu (ES) 2018/1999. Jā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam; NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts. 25. 2. atbilstību prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2018/2001 un Regulā (ES) 2018/1999, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara palielinājumu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 23. pantu. Jā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts. 26. Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 (2.4.) Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars ERAF 2.1.3. SAM Jā Ir izstrādāts valsts vai reģionāls katastrofu riska pārvaldības plāns, pamatojoties uz riska novērtējumiem, pienācīgi ņemot vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi un spēkā esošās stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tas ietver: 1. aprakstu par galvenajiem riskiem, kuri novērtēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES100 6. panta 1. punktu, tajā atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu indikatīvam 25-35 gadu laikposmam. Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar klimatu, novērtējums balstās uz klimata pārmaiņu prognozēm un scenārijiem. Jā Valsts civilās aizsardzības plāns (VCAP) (Apstiprināts MK 25.08.2020.) VCAP satur analīzi par vairākiem iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, t.sk. klimata apdraudējumiem (identificējušas/novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā); katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Latvijā veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi101 (atbilst VCAP un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030.g.noteiktajam pasākumam), lai apzinātu potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šāda sistēma nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk novērtēt katastrofu risku, balstoties uz vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību/sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību Tas ļaus precīzāk identificēt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos. 27. 2. lai risinātu galvenos identificētos riskus, aprakstu par pasākumiem katastrofu novēršanai, sagatavošanos tām un reaģēšanai. Proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, spēju nepietiekamībai102, efektivitātei un iedarbīgumam, pasākumiem nosaka prioritāti, ņemot vērā iespējamās alternatīvas. Jā Valsts civilās aizsardzības plāns (Apstiprināts MK 25.08.2020.) Klimata riski analizēti projektu iniciatīvās (EEZ, Norvēģijas finanšu atbalsts). Pētījumi sniedz priekšlikumus pielāgošanās stratēģijas izstrādei, zinātnisko datu, pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi, izmaksu novērtēšanu; analizēti klimata pārmaiņu scenāriji, raksturoti klimata rādītāji pagātnē, izstrādātas prognozes līdz 2100.gadam (saskaņā ar diviem SEG emisijas scenārijiem - RCP4.5, RCP8.5) 2021.g. VARAM uzsāka projektu, lai uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci, atbilstību valstiskā līmenī, t.sk. paredzot atjaunot scenārijus 2100.gadam, nodrošinot politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm103. VCAP pielikumā (projekts) iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi, tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti, ieviešanas lietderību. 28. 3. informāciju par finanšu resursiem un mehānismiem, kas pieejami, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar novēršanu, sagatavošanos un reaģēšanu. Jā Valsts civilās aizsardzības plāns (Apstiprināts MK 25.08.2020.) Līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās, apakšprogrammās un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai. Uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums. VCAP pielikumā (projekts) tiks norādīti provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi (izņemot katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas attiecas uz reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, jo VCAP šie pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā, reaģēšanas, seku likvidēšanas pasākumus īstenos piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Noteiktā kārtībā, līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir izdevumiem katastrofu, dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, u.c. 29. Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.) Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs ERAF 2.2.1. SAM Jā Attiecībā uz abām nozarēm ir izstrādāts valsts investīciju plāns, un tas ietver: 1. novērtējumu par pašreizējo stāvokli Padomes Direktīvas 91/271/EEK104 un Padomes Direktīvas 98/83/EK105 īstenošanā. Jā Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.) Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK prasību izpildi Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā ir veikts par katru no 74 notekūdeņu aglomerācijām, kā arī valstī kopumā. Investīciju plānāa veikts aglomerāciju izvērtējums sadalījumā pa aglomerāciju grupām, ievērojot pamatprasības: 1) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieejamība esošajā aglomerācijā, 2) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskā izmantošana, 3) notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, 4) aglomerācijas robežu paplašināšanas nepeiciešamība, 5) centralizēto kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas nepieciešamība. Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Dzeramā ūdens direktīvas 98/83/EK prasību izpildi ir iekļauts Ūdensapgādes investīciju plāna 2.sadaļā, nodrošinot 74 apdzīvoto vietu ūdensapgādes apgādes zonu esošās centralizētās ūdensapgādes sistēmas pieejamības un izmantošanas izvērtējumu. 30. 2. visu publisko investīciju identificēšanu un plānošanu, tostarp indikatīvu finanšu aprēķinu: a) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 91/271/EEK, tostarp noteiktu prioritāro kārtību attiecībā uz aglomerāciju lielumu un ietekmi uz vidi, norādot investīciju sadalījumu pa notekūdeņu aglomerācijām; b) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 98/83/EK; c) kas vajadzīgs, lai apmierinātu vajadzības, kuras izriet no Direktīvas (ES) 2020/2184106, jo īpaši ņemot vērā pārskatītos kvalitātes parametrus, kas sīki izklāstīti minētās direktīvas I pielikumā. Jā Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam - https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam -https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.) Investīciju plānos ir ietverta informācija par visām nepieciešamām publiskām investīcijām un šādu investīciju plānu, tostarp indikatīvu izmaksu aprēķinu, kas nepieciešamas, lai panāktu atbilstību direktīvas prasībām, iekļaujot prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas izmēra un ietekmes uz vidi, investīciju aprēķinu norādot par katru aglomerāciju. "Informatīvajā ziņojumā Par Eiropas Parlamenta un Padomes dzeramā ūdens direktīvas priekšlikuma pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa novērtējumu" ir veikts esošās situācijas izvērtējums katram pārskatītajam kvalitātes parametram, kā arī norādīti iespējamie īstenojamie pasākumi, piemēram, paredzot jaunā riska izvērtēšanā balstītu pieeju visam ciklam no ieguves vietas līdz patērētājam, nekaitīgu materiālu izmantošanu tīklu izbūvei. Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par aktuālajām citām no Deramā ūdens direktīvas un tās pārskatīšanas izrietošām prasībām. 31. 3. esošās notekūdeņu un ūdensapgādes infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma plāniem; Jā Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.) Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 4.5.sadaļā "Ieguldījumu novērtējums kanalizācijas tīklu rekonstrukcijā esošās aglomerācijas robežās" kā arī Ūdensapgādes investīciju plāna 2.8.sadaļā "Teritorijas, kurās ir nepieciešamas investīcijas ūdensapgādes sistēmas tīklu rekonstrukcijai" ir iekļauta informācija par esošās ūdenssaimniecības infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma plāniem. Informatīvais ziņojums par dzeramā ūdens direktīvas (DWD) 98/83/EK pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa gaitu, jo īpaši attiecībā uz pārskatītajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem, sniedz papildu informāciju sadaļā "Pašreizējā situācija un iespējamie pasākumi" par dzeramā ūdens tīklu materiāliem. 32. 4. norādi par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem, ja nepieciešams papildināt lietotājiem piemērotās maksas. Jā Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.-2027.gadam -https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam -https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam (Apstiprināti MK 20.11.2020.) Informācija par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem (ja nepieciešams papildus lietotāju maksai) ir norādīta: - Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 6.nodaļā "Investīciju ieguldījumu novērtēšana un prioritizācija", īpaši 6.4.sadaļā "Ieguldījumu veidi infrastruktūras izbūves finansēšanā", - Ūdensapgādes investīciju ziņojuma 3.1.sadaļā "Iespējamie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju finanšu avoti". 33. Tematiskais priekšnosacījums Nr.7 (2.6.) Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns KF 2.2.2. SAM Jā Ir izstrādāti viens vai vairāki Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK107 28. pantā minētie atkritumu apsaimniekošanas plāni, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju un ietver: 1. analīzi par pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā, tostarp radīto atkritumu veidu, daudzumu un avotu, un to nākotnes attīstības izvērtējumu, ņemot vērā to pasākumu paredzamo ietekmi, kas noteikti saskaņā ar 29. pantu Direktīvā 2008/98/EK izstrādātajās atkritumu rašanās novēršanas programmās. Jā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (AAVP2028) (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei" (IVZAAVP2028) Esošā situācija raksturota AAVP2028 2. nodaļā Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Turpmākās attīstības novērtējums ir iekļauts AAVP2028 3.nodaļā 5.nodaļāun 6.nodaļā . Atkritumu rašanās novēršanas programma ir iekļauta AAVP2028 9.nodaļā Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma Esošā situācija ir raksturota IVZAAVP2028 2.nodaļā 3.1. apakšnodaļā, 7.2.apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Turpmākās attīstības novērtējums sniegts 3.2. apakšnodaļā , 4.nodaļā, 5.nodaļā, 6.nodaļā, 7.2.apakšnodaļā, 7.4.apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Atkritumu rašanās novēršanas programma IVZ AAVP2028 nav iekļauta, taču atkritumu rašanās novēršanas faktors ir ievērtēts atkritumu prognozē 5.nodaļāTāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. 34. 2. novērtējumu par esošajām atkritumu savākšanas shēmām, tostarp dalītas savākšanas materiālo segumu un teritoriālo pārklājumu un pasākumiem tās darbības uzlabošanai, kā arī par jaunu savākšanas shēmu nepieciešamību. Jā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei" Esošās savākšanas sistēmas novērtējums sniegts AAVP2028 2.5.1. apakšnodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta AAVP2028 3.nodaļā, 4.nodaļā, 5.1.1. apakšnodaļā, 6.nodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Esošās savākšanas sistēmas novērtējums iekļauts IVZ AAVP2028 3.1 apakšnodaļā Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta 7.4.2. apakšnodaļā; 7.5. apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. 35. 3. investīciju nepietiekamības novērtējumu, kas pamato esošu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu slēgšanu un papildu vai uzlabotas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras nepieciešamību, ietverot informāciju par pieejamajiem ienākumu avotiem darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai. Jā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei" Ieguldījumu trūkums iekļauts AAVP2028 7.nodaļā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais un pieejamais finansējums un tā avoti Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai sniegts 4.3. apakšnodaļā Poligonu infrastruktūras optimizācija. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Ieguldījumu trūkuma novērtējums sniegts IVZ AAVP2018 7.2. apakšnodaļā Esošās sistēmas potenciāls mērķu sasniegšanā un attīstības programmas īstenošanas sagaidāmie rezultāti, 8.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sektora investīciju prioritātes, potenciālie finansēšanas avoti Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai iekļauts 6.nodaļā Priekšlikumi atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās 36. 4. informāciju par atrašanās vietas kritērijiem, pēc kuriem tiks noteiktas turpmāk ierīkojamās atkritumu apstrādes objektu vietas, un par turpmāk ierīkojamo atkritumu apstrādes iekārtu jaudu. Jā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.) Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei Atrašanās vietas un jaudas ir izskatītas AAVP2028 5.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. Atrašanās vietas un jaudas iekļautas IVZ AAVP2028 7.4 apakšadaļā rekomendācijas sistēmas funkcionālo posmu pilnveidošanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās. 37. Tematiskais priekšnosacījums Nr. 7bis (2.7.) Prioritārās rīcības plāns nepieciešamajiem saglabāšanas pasākumiem, kuriem nepieciešams Savienības līdzfinansējums ERAF 2.2.3. SAM Jā Attiecībā uz intervencēm, kas atbalsta dabas aizsardzības pasākumus saistībā ar Natura 2000 teritorijām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK108: Ir izveidots prioritārs rīcības satvars saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tajā ir iekļauti visi elementi, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.-2027. gadam veidnē, par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis, tostarp prioritāro pasākumu identifikācija un finansiālo vajadzību aplēses. Jā Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021.-2027.gadam Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021.-2027.gadam ir saskaņota un iesniegta EK 2021.gada aprīlī. Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam D sadaļā "Priority measures and financing needs for 2021 - 2027" ir iekļautas aplēses par prioritārajiem pasākumiem un to ieviešanai nepieciešamo finansējumu. 38. Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.) Valsts vai reģionālais platjoslas plāns ERAF 1.4.1.SAM Jā Ir sagatavots valsts vai reģionālais platjoslas plāns, kas ietver: 1. novērtējumu par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai nodrošinātu, ka visiem Savienības iedzīvotājiem ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem109, pamatojoties uz: a) nesen veikto esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes apzināšanu110, izmantojot standarta platjoslas pārklājuma rādītājus; b) apspriešanos par plānotajām investīcijām saskaņā ar valsts atbalsta prasībām; Jā Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar MK 11.11.2021 rīkojumu Nr.826) Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir apstiprināts ar MK 11.11.2021. rīkojumu Nr.826. SM pasūtītajā Pētījumā111 sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences pamatojums, pamatojoties uz ilgtspējīgiem ieguldījumu modeļiem, tas ir, 1. un 2. kritērija izpilde. Pētījumā novērtējums par investīciju nepietiekamību tika balstīts uz aktuālu esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes kartējumu un konsultācijām par plānotajiem ieguldījumiem. Plāna projektā 1.rīcības virziena "Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana" 1,1., 1.2. un 1.3.sadaļā iekļauti uz minēto pētījumu balstīti pasākumi. "pēdējās jūdzes", "vidējās jūdzes" un 5G atbalstošās infrastrukūras izvēršanai. Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija līdz 957 milj. EUR, savukārt platjoslas infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā" - 13.2 milj. EUR, bet Rail Baltica koridorā - 3.7 milj. EUR. 39. 2. tādas plānotas valsts intervences pamatojumu, kas balstās uz ilgtspējīgiem investīciju modeļiem, kuri: a) veicina atvērtas, kvalitatīvas un nākotnē izmantojamas infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību cenas ziņā un uzlabo piekļuvi tiem; b) finansiālās palīdzības veidus pielāgo konstatētajām tirgus nepilnībām; c) ļauj papildus izmantot dažādus finansējuma veidus no Savienības, valsts vai reģionālajiem resursiem. Jā Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021) Pētījumā tika piedāvāti 4 ieguldījumu modeļi "pēdējās jūdzes" un "vidējās jūdzes" intervencei, kā arī izdalīti atsevišķi ieguldījuma modeļi investīcijām "Rail Baltica" un "Via Baltica" koridoros. Tie paredz valsts atbalsta programmas izstrādi, līdz ar to Eiropas Komisijai līdz 2023.gadam plānots iesniegt valsts atbalsta programmu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus, t.sk. attiecībā uz "pēdējās jūdzes" investīcijām 82. - 85. punktā minēto. Skat. info pie 1.kritērija. 40. 3. pasākumus, ar ko atbalsta pieprasījumu pēc ļoti augstas veiktspējas tīkliem un to izmantošanu, tostarp darbības, ar kurām veicina minēto tīklu izvēršanu, jo īpaši efektīvi īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/61/ES112; Jā Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021) SM pasūtītajā pētījumā (https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi) tika aptverta 3., 4. un 5. kritērija izpilde. 3. kritērija izpildei plāna 2.rīcības virzienāietverti atbilstošie pasākumi, tostarp balstīti uz pētījumu, konsultācijām ar sakaru nozari un pašvaldībām. Latvija īsteno pasākumus, lai atvieglotu nosacījumus elektronisko sakaru tīklu uzņēmumiem, Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā ir pārņemtas ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvā noteiktās prasības, šogad virzīti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos, kas atvieglo elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesu. Ar mērķi atbalstīt 5G tīklu attīstību Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanas ietvaros jaunajā Elektronisko sakaru likumā iekļauts regulējums 5G bāzes staciju jeb "mazo šūnu"izvietošanai. Ņemot vērā ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas pārskatīšanu, plāns paredz atbilstošu grozījumu iekļaušanu nacionālajā regulējumā. Skat. info pie 1.kritērija. 41. 4. tādus tehniskās palīdzības un ekspertu konsultāciju mehānismus kā platjoslas kompetences birojs, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus. Jā Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021) Attiecībā uz 4. kritērija izpildi plānā ietverti galvenie secinājumi no pētījuma plāna sadaļā "2. Esošās situācijas raksturojums" apakšsadaļā "Platjoslas pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismi"". Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2023.gada 21.decembrim veic elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai noteiktu teritorijas, kurās iespējams nodrošināt platjoslas internetu (Eiropas elektronisko sakaru kodeksa 22.pants). Attiecīgi BEREC 2020.gada 5.martā ir apstiprinājusi vadlīnijas Elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai apsekošanai (BoR (20) 42, "BEREC Guidelines on Geographical surveys of network deployments"). Balstoties uz augstāk minēto dokumentu prasībām, tiks izstrādāta Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kas nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu, ietverot plāna projekta iepriekšminētajā 2.sadaļā noteiktos rādītājus. Skat. info pie 3.kritērija. 42. 5. uzraudzības mehānismus, kas balstīti uz standarta platjoslas pārklājuma rādītājiem; Jā Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 11.11.2021) Plānā ietverti pētījumā iegūtie secinājumi un ieteiktie pasākumi 3.sadaļas apakšsadaļā "1.4.Tehniskās palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus". Latvijā Platjoslas kompetences centra (PKC) funkcijas nodrošina SM (MKN 29.04.2003. Nr.242 5.2.3 apakšpunkts). PKC mērķis ir nodrošināt platjoslas politikas plānošanu, apkopot vienotā kontaktpunktā informāciju, kas saistīta ar platjoslas attīstību.Analizējot citu valstu piemērus, secināts, ka to darbības joma un kapacitāte ir daudz plašāka, līdz ar to ieteikts PKC iesaistīt 2-3 darbiniekus, kas veido *izmaksas 70 000 EUR - 100 000 EUR). g Pasākums tiks īstenots, ja tiks piešķirts finansējums. Papildus ietverti citi pasākumi bez papildu finansējuma nepieciešamības par nozaru asociāciju piesaisti PKC funkciju nodrošināšanā, iesaisti ES līmeņa kampaņās, informatīvo pasākumu orgnaizēšanā nacionālā līmenī. Skat. info pie 3.kritērija. 43. Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1) Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī KF, ERAF 2.3.1. SAM; 2.4.1. SAM; 3.1.1. SAM Jā (līdz 2022.gadam) Ir ieviesta esošās un plānotās infrastruktūras multimodāla kartēšana (izņemot vietējo līmeni) laikposmam līdz 2030. gadam, un tā: 1. ietver plānoto investīciju ekonomisko novērtējumu, kura pamatā ir pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa pakalpojumu tirgu atvēršanas paredzamā ietekme; Jā (līdz 2022.gadam) Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. -2022. gadam. Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2022.-2026.gadam (izstrādē). Priekšnosacījums un 1.kritērijs papildinoši TAP2027 tiek izpildīti ar Pētījuma par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi rezultātiem. Ar pētījumu nodrošināts: - esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējums; - izstrādāta vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodika (Transports investīciju modelis - TIM) transporta politikas plānošanai. Pētījuma digitālā ģeogrāfiskā informācija (kartējums) ļauj visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, kartējums izpilda Priekšnosacījuma 2.,3.,4.,6.,8.,9.kritēriju. Pētījuma ietvaros izstrādāta Metodika (TIM) ir papildu atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, tā ļaus novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā. 44. 2. ir saskanīga ar integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna elementiem, kuri ir saistīti ar transportu; Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) TAP2027 ir izstrādātas, ņemot vērā: -Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, kur viens no rīcības virzieniem ir emisiju samazināšana transportā. TAP2027 izvirzīts mērķis līdz 2027.gadam par 19% (salīdzinot ar 2018.gadu) samazināt transporta radīto gaisa piesārņojumu. -NEKP, kur viens no rīcības virzieniem ir energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā. -Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam (Stratēģija), kur uzdots visiem transporta veidiem veicināt mobilitātes sistēmas dekarbonizāciju. Atbilstoši NEKP un Stratēģijai TAP2027 nosaka SEG emisiju samazinājumu kā vienu transporta nozares mērķiem. -Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam ar virsmērķi mazināt ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm. TAP2027 paredz pasākumus SEG emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus ierobežot klimata pārmaiņas. 45. 3. ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas definēti EISI regulā, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T pamattīkla koridora darba plāniem; Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Ieguldījumiem TEN-T pamattīkla dzelzceļa koridoros atbilst TAP2027 uzdevumi "Stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā", "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu", kā arī pasākums "Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai"; Aaviācijā: uzdevums Turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu; Autoceļu koridoros: uzdevums Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību; Ostās: uzdevums Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru. 46. 4. attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla koridoriem, tostarp pārrobežu posmos, nodrošina papildināmību, pilsētvides tīkliem, reģioniem un vietējām kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T pamattīklu un tā mezgliem; Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) TAP2027 iekļauts pasākums par pilsētu infrastruktūras sasaisti ar TEN-T, plānojot paredzēt nacionālās un reģionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstību, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. Tāpat savienojumus ar TEN-T nodrošinās pasākumi uzdevumā "Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem" un pasākums "Ostās ārpus TEN-T tīkla modernizēt koplietošanas infrastruktūru" 47. 5. nodrošina dzelzceļu tīkla savstarpēju izmantojamību un attiecīgā gadījumā ziņojumus par ERTMS izvēršanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/6113; Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ERTMS) Nacionālais ieviešanas plāns ERTMS ieviešanas plāni skatāmi dzelzceļa līnijas RB ietvaros (TAP2027 uzdevums "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu"). 48. 6. veicina multimodalitāti, nosakot multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru termināļu vajadzības; Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) TAP2027 uzdevumi skar dzelzceļu, autotransportu, aviāciju un jūrniecību. TAP2027 uzdevums "Attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību" paredz veidot mobilitātes punktus un attīstīt digitālas datu sistēmas. Paredzēts īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa attīstību. TAP2027 iekļauts pasākums līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšanai maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai. Aviācijas jomā plānota vairākveidu pārvadājumu attīstība (pasākumi "Palielināt Lidostas "Rīga" termināļa kapacitāti, izbūvējot termināļa 6.kārtu, t.sk. infrastruktūru, kas savieto termināli ar RB dzelzceļa staciju" un "Uzturēt plānoto kravu apjoma apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru"). Rīcības virziena "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana" uzdevumi nodrošinās jūras (papildina arī uzdevums "Nodrošināt drošu kuģošanas vidi") un dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību. 49. 7. ietver infrastruktūras plānošanai būtiskos pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt alternatīvas degvielas, saskaņā ar attiecīgajiem valstu politikas satvariem; Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Alternatīvo degvielu attīstības jautājumi skatīti TAP2027 uzdevumu sadaļā "Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu" (par infrastruktūru - pasākums "Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana un uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG uzpildes stacijas)"). 50. 8. ietver izklāstu par ceļu satiksmes drošības risku novērtējuma rezultātiem saskaņā ar esošajām valstu ceļu satiksmes drošības stratēģijām, kā arī attiecīgo ceļu un to posmu kartēšanu un attiecīgo investīciju prioritāro secību; Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027.gadam (apstiprināts MK 05.10.2021.) TAP2027 iekļauts pasākums par Ceļu satiksmes drošības plānu izstrādi un īstenošanu. Tāpat TAP2027 1.pielikumā iekļauts esošās situācijas raksturojums satiksmes drošības jomā. 51. 9. sniedz informāciju par finanšu resursiem, kas attiecas uz plānotajām investīcijām un kas ir nepieciešami esošās un plānotās infrastruktūras darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai. Jā Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.) TAP 4.pielikumā sniegts pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu. Lai īstenotu ietvertos uzdevumus plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES fondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms MK, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvaru vai valsts budžetu n+1 gadam. Nepieciešamais finansējuma apjoms ietverto pasākumu īstenošanai ir aprēķināts ar pietiekamu nenoteiktību. 52. Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai ERAF, ESF+ 4.3.3.SAM Jā Ir izstrādāts stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes, un tas ietver: 1. kārtību, kādā veic darba meklētāju profilēšanu un to vajadzību novērtēšanu; Jā • Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) • Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"(MK 22.06.2021. rīk. Nr.436 ) a) Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums; b) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75). Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes vidējā termiņā paredz nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam pakļautajām personām (ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm) un ilgtermiņā - palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka atbalsta pasākumus, t.sk. profilēšanas piemērošanu. Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka, ka, veicot profilēšanu, bezdarbniekam nosaka piederību konkrētai profilēšanas grupai un tās rezultāti tiek iekļauti individuālajā darba meklēšanas plānā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam uzsver iekļaujošās izglītības, izglītības (t.sk. profesionālās) kvalitātes, digitālo prasmju attīstības un starpnozaru sadarbības nozīmi, t.sk. NEET jauniešu iesaisti izglītībā un nodarbinātībā. 53. 2. informāciju par brīvajām darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības; Jā Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi (MK 28.03.2017. not. Nr.172) Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas ietvaros NVA, īstenojot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, nodrošina informāciju par brīvajām darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības. 54. 3. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; Jā a) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75). b) Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876); c) NVA darbības stratēģija 2021.-2023.gadam d) Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu. Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību. Latvijā darbojas Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA), kas koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu šajā jomā. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums ietver kritērija padziļinātu izpildi par sadarbību ar partneriem konkrētos pasākumos. LM izveidotā komisija apstiprina apmācību sarakstus BD, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai. NVA darbības stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu paredz sadarbības tīkla veidošanu kritērija izpildei. 55. 4. aktīvas darba tirgus politikas uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību; Jā a) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75). b) Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876); c) NVA darbības stratēģija 2021.-2023.gadam d) Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu. Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, paredzot arī uzraudzības kritērijus. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija padziļinātu izpildi par uzraudzību konkrētos pasākumos. NVA darbības stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu regulāri sniedz nepieciešamo informāciju aktīvas darba tirgus politikas uzraudzībai, novērtēšanai un pārskatīšanai. 56. 5. attiecībā uz jaunatnes nodarbinātības intervencēm - uz pierādījumiem balstītas un mērķorientētas pieejas jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, tostarp informēšanas pasākumus, un pieejas, kas balstītas uz kvalitātes prasībām, ņemot vērā kvalitatīvas māceklības un stažēšanās kritērijus, tostarp Garantijas jauniešiem shēmas īstenošanas kontekstā. Jā a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021 rīk. Nr.616) b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436) c) Noslēguma izvērtējums "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme" (2018.g. aug. - 2019.g. marts) Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem iekļauj uz jauniešiem vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta pasākumus NEET. Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs NEET jaunieši ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (3.1.1., 3.1.2.uzd.) paredz koordinētu atbalstu NEET jauniešiem 4.2.3.SAM, 4.3.3.SAM un 4.3.4.SAM ietvaros Noslēguma izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme" tika novērtēta esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem. 57. Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos ERAF, ESF+ 4.2.1.SAM 4.2.2.SAM 4.2.3.SAM 4.2.4.SAM Jā Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver: 1.uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas, Jā a) Izglītības likums b) Profesionālās izglītības likums c) Augstskolu likums; d) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK 26.06.2019. not. Nr.276) d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436) Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Izglītības sistēmas tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, t.sk. resursus izglītības sistēmas funkcionēšanai visos līmeņos nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz izglītības politikas sasniedzamos rezultatīvos rezultātus līdz 2027.g., to starpposma vērtības 2024.g., rezultātu sasniegšanai veicamos uzdevumus un pasākumus, kā arī nosaka indikatīvo pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo finansējuma apjomu. Pilnu aprakstu skatīt 3. pielikumā. 58. 2. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem. Jā a) Augstskolu likums b) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība (MK 27.03.2007. not. Nr.203) c) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK 26.06.2019. not. Nr.276) d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam 4.2.2.uzdevums paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa īstenošanu par profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un ienākumiem. 59. 3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā. Jā a) Izglītības likums b) Vispārējās izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Augstskolu likums e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām, veicinot Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.g. prioritāri īstenojamos rīcības virzienus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs (rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.). Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 60. 4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām. Jā a) Izglītības likums b) Vispārējās izglītības likums c) Profesionālās izglītības likums d) Augstskolu likums e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos (2.3.2., 3.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzdevums). Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 61. 5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību. Jā a) Izglītības likums b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.g. noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2. uzdevums). Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 62. 6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides iespējām. Jā a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk Nr.616) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi, kas īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās (t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.). Atbalstu mērķa grupai nosaka arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. 3.rīcības virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus". Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 63. 7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu. Jā a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr. 143) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā: 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt 3.pielikumā. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g. 4.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" paredz stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai. 64. 8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju. Jā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums). Aprakstu skatīt 3.pielikumā. 65. Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā ERAF, ESF+ 4.1.2. SAM 4.2.1. SAM 4.3.1. SAM 4.3.3. SAM 4.3.4. SAM 4.3.5. SAM 4.3.6. SAM Nē Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika vai atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver: 1. uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām. Nē a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP) b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027.g. d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.g. f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.g. (projekts) SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu, veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to veselīgu attīstību un pašrealizāciju. IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību. Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot iekļaušanos sabiedrībā. Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu. Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību un vienlīdzīgas iespējas. Apraksts 5.pielikumā. 66. 2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem. Jā a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616); b) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam (MK 17.09.2021. rīk. Nr. 657) SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. 67. 3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā. Jā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū" paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam. 68. 4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Jā a) LM 20.03.2014. rīk. nr.26 "Par Sociālo pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (turpmāk - SPAP) b) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums (21.05.2014.) c) LM 27.04.2016. rīk. nr.38 "Par Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas izveidi" (SIPKK) d) LM 28.08.2006. rīk. Nr. 128 "Par Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sastāvu" (SDSSP) e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006., grozījumi 17.12.2014., 27.06.2018.) SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO, tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP projekts. SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO, CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas dokumentiem. SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP izskata sociālā darba attīstības jautājumus. Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO. 2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu. Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. Apraksts 5.pielikumā. 69. Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā ERAF, ESF+ 4.1.1.SAM 4.1.2.SAM 4.3.5.SAM Nē Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver: 1. veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus. Nē 1) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555); 2) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija stratēģija 2021.-2027.gadam (plānots apstiprināt līdz 30.06.2022.); 3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprināts MK 24.05.2022.) 4) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" (MK 07.08.2017.). Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu plānošanu. Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ietvertas informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.g. Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības virzienus. Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz 2025.g. Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI līdzekļus, paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai, piesaistei un atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu attīstības stratēģija tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā risinās cilvēkresursu attīstības izaicinājumus. Apraksts 6.pielikumā. 70. 2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas. Jā a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 ) b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprinātas MK 24.05.2022) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, tiks noteikti pašvaldībās obligāti nodrošināmi sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām ar smagiem FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts pamatos ieguldījumus SBSP attīstībā. Pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g. Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās (SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija) paredz integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes sistēmu, prevenciju. Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji, ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa grupām. Apraksts 6.pielikumā. 71. 3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā. Jā a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 ) b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 24.05.2022.) SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi. Ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi, primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP), atbalstot DI. Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos. Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālajiem pakalpojumiem. Apraksts 6.pielikumā.