9. Article

Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (439) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros119: 1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (2023.g. I cet.); 2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2023.g. IV cet.); 3) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" (2023.g. I cet.); 4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2022.g. IV cet.); 5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma" (2023.g. I cet.); 6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" (2023.g. IV cet.); 7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (2023.g. II cet.); 8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2022.g. IV cet.); 9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.); 10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (2023.g. II cet.); 11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV cet.); 12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2023.g. II cet.); 13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. III cet.); 14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (2023.g. III cet.); 15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (2023.g. II cet.). Pielikumi: 1) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija)"; 2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences"; 3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos"; 4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība"; 5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā"; 6) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā". 1 https://ieej.lv/jeLe9 2 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv) 3 https://ieej.lv/VRdCm, https://ieej.lv/iZht9 4 https://ieej.lv/SjlVN 5 https://ieej.lv/ED0qg 6 RPP 7 CSP, 2016 8 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 9 CSP, 2021 10 European Innovation Scoreboard 2019 11 NIP 12 ZTAI 13 CSP, 2019.gads 14 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6 15 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 16 Digital Economy and Society Index 2020 - 9%. 17 Digital Economy and Society Index 2020 18 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada oktobris 19 https://ieej.lv/2nMjQ 20 https://ieej.lv/2FThA; https://ieej.lv/60xUM 21 https://ieej.lv/LSZrr 22 https://ieej.lv/TtZRl 23 https://ieej.lv/bggp8 24 https://ieej.lv/kzm38 25 https://ieej.lv/bWAm1 26 https://ieej.lv/9RaBR 27 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic Core Network Corridor 28 https://ieej.lv/bk8oH 29 https://ieej.lv/h8yKr 30 https://ieej.lv/wH2bh 31 https://ieej.lv/veFPp 32 NEKP, Autotransporta direkcija 33 https://ieej.lv/2rznO 34 https://ieej.lv/5A6uP 35 https://ieej.lv/n5k2o 36 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e 37 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw 38 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, BISS 39 https://ieej.lv/UATSF 40 CSP https://ieej.lv/36gzf 41 OECD dati (2018) 42 https://ieej.lv/AD6q8 43 2018.gads, CSP 44 2018.gads 45 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma 26.-34.lpp). 46 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 124. 47 Digital Economy and Society Index 2020 48 https://ieej.lv/NXKh4 49 https://ieej.lv/Ptwu7 50 https://ieej.lv/rwpCf 51 CSP 52 https://ieej.lv/vslp1, https://ieej.lv/sADAI 53 https://ieej.lv/DzYfQ 54 https://ieej.lv/kcTXN, https://ieej.lv/KKh1X 55 Pieņemot, ka līdz 2026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās paaudzes biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami dabas resursi, kas izmantojami videi draudzīgu, viedu, tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu materiālu un pakalpojumu radīšanai. 56 https://ieej.lv/FQFcK 57 https://ieej.lv/wVDp3 58 https://ieej.lv/EGfTg 59 https://ieej.lv/gpi47 60 https://ieej.lv/JbvwY 61 https://ieej.lv/JJcl8 62 https://ieej.lv/huXoW 63 Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu Eiropas Universitātes 64 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju centru attīstību un izveidi par pamatu tiks izmantos Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras kartējums, kuru plānots izstrādāt 2022.g. 65 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2). 66 67 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 68 Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants) 69 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC 70 Plūdu riska pārvaldības plāni 2021.-2027.gadam. 71 https://ieej.lv/Kk76o 72 https://ieej.lv/DWKFP 73 https://ieej.lv/ykje9 74 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam (saskaņošanā ar EK) 75 Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību 76 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h 77 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi 78 Direktīva 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādātā redakcija) https://ieej.lv/mToBx 79 https://ieej.lv/DqW8f 80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. 81 https://ieej.lv/y5vBh 82 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi. 83 https://ieej.lv/hm57c 84 zemas kvalifikācijas profesijas atbilstoši Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9. profesiju pamatgrupas profesijas - vienkāršās profesijas un iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri 85 BD, darba meklētāju un bezdarba RP personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti sākot ar 2026.g. elastības finansējuma ietvaros 86 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD 87 https://ieej.lv/FAGrV 88 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 89 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 90 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 91 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 92 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 93 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas 94 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas 95 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 96 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 97 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 98 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 99 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 100 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 101 https://ieej.lv/us8lA 102 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā 103 https://ieej.lv/AHImr 104 Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr. 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 105 Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva Nr. 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti 106 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti 107 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 108 Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību 109 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.) 110 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu 111 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi. 112 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai 113 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu 114 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada 10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim: https://ieej.lv/8JtqZ 115 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. 116 https://ieej.lv/ttnVF 117 "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrādi paredzēts balstīt uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējumā" secināto. 118 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas 119 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc konkrētu projektu identificēšanas un līgumu vai vienošanās noslēgšanas par attiecīgo projektu īstenošanu Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija) 1.1. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados (1) Latvija ir pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģences procesu pēdējās desmitgades laikā, neskatoties uz smago finanšu krīzi 2007.-2009.gadā un tās radītajām sekām. 2019.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes, iepretim 60% 2008.gadā1. Tomēr pēdējos gados konverģences tempi, mērot pēc pirktspējas paritātes, ir samazinājušies salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm. (2) Produktivitāte ir augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.gadā līdz 49,8% 2019.gadā, tomēr būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Šajā pašā laikā atalgojuma kāpums ir bijis krietni straujāks par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to, Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. (3) Investīciju līmenis 2014.-2020.gada periodā nav būtiski audzis. Privātās investīcijas pēc krīzes atguvās ļoti lēni, pozitīvā dinamika atjaunojās tikai 2017.gadā un pēc tam saglabājas ļoti mērena, kas skaidrojams ar zemu kreditēšanas līmeni, kā arī politisko un ekonomisko nenoteiktību tirgos2. Pēdējo piecu gadu laikā investīciju pieaugums Latvijā ir bijis vājš, un produktīvo aktīvu pieaugums ir bijis ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Bažas rada ilgstoši zemais investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kas ir priekšnosacījums ilgtermiņā noturīgai izaugsmei. (4) Iedzīvotāju skaits turpināja samazināties pēdējā desmitgadē par vidēji 1% gadā, it īpaši darbspējīgā vecumā, kas skaidrojams ar emigrāciju uz citām ES valstīm, gan zemu dzimstības līmeni. Šī tendence rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, darba tirgu, kā arī spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru un pakalpojumus. (5) Ienākumu nevienlīdzība nav būtiski mainījusies un tā saglabājas kā viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kur bērnu/us audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, īpaši IBD, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni. (6) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām starp OECD valstīm, lai gan pēdējo desmit gadu laikā visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši reģionos ārpus Rīgas3. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.4 (7) Šīs reģionālās atšķirības tālāk novērojamas arī attiecībā uz uzņēmējdarbību, nodarbinātību, ienākumu līmeni, kā arī piekļuvi VA, sociāliem pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai. Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)5. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā6. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma7. (8) Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)8. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā9. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma10. (9) Ekonomiskā krīze, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz pasaules, ES un Latvijas ekonomikām. Līdz šim Latvija ir salīdzinoši sekmīgi ierobežojusi COVID-19 izplatību, kas nozīmē mazāk ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei. Pozitīvi vērtējams, ka salīdzinot ar iepriekšējo krīzi Latvijai ir pieejami resursi publisko investīciju veikšanai, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu un sabiedrības pielāgošanos jaunajai situācijai. Krīze radīs pārkārtošanos starptautiskajos tirgos un iekšējās ekonomikas struktūrās, kas var sniegt arī iespējas Latvijas ekonomikas attīstībai. Lai šīs iespējas izmantotu, būs nepieciešams ātri reaģēt spējīgs politikas ietvars un atbalsta pasākumu klāsts, t. sk. šīs programmas ietvarā. 1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes (10) Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.-2020.gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā11; līdzšinējais inovācijas sniegums nav pietiekams ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai un produktivitātes kāpināšanai. (11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai12. (12) Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi: - P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; - zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un salīdzinoši zema produktivitāte; - apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares; - tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU, vienlaikus lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts un reģionu konkurētspēju13. (13) NEKP kā vienu no 3 stratēģiskiem virzieniem klimata mērķu sasniegšanai nosaka tādas pētniecības un inovāciju attīstības stimulāciju, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. (14) Galvenie P&A&I sistēmas izaicinājumi līdz 2027.gadam ir nemainīgi zems P&A&I investīciju līmenis, nepietiekošs cilvēkkapitāls P&A&I publiskajā un privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā depopulācijas tendences, zems inovāciju līmenis uzņēmumos, tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana14. (15) Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā bija robežās no 0,44-0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu, svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem un būtiski atpaliekot no 2020.gada nacionālā mērķa - 1,5% no IKP. (16) P&I sektora galvenie izaicinājumi līdz 2027.gadam ir cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana, jo īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā līmeņa. (17) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. (18) Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Latvijas rūpniecības struktūru galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Šajā kontekstā būtiski ir stiprināt un intensificēt atbalstu pētījumu rezultātu komercializācijai un tehnoloģiju pārneses procesam. (19) Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi 2017.gadā veidoja gandrīz 50%15 no kopējā pakalpojumu eksporta un pēdējos gados to daļa nepieaug. Savukārt vidēji augsto un augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34,7% (ES vidēji - 56,7%). (20) P&A&I attīstību un investīcijas, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā saimnieciskās darbības veicējiem visās attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz uzņēmējdarbības attīstību, īpaši reģionos. (21) Lai gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir pieaugusi, faktiskais pieprasījums pēc komercbanku aizdevumiem ir sarucis. Kā galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai finansējuma atteikšanai uzņēmumam joprojām ir minēta nepietiekama naudas plūsma (33%), nepietiekams nodrošinājums (31%), nepietiekams pašu kapitāls (26%), nepietiekama rentabilitāte (16%), kā arī īpašnieka galvojuma trūkums (11%). (22) Saskaņā ar EM aplēsēm16, lielie uzņēmumi, kas sastāda 5% no visiem uzņēmumiem, Latvijas tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā augsta riska projekti netiek īstenoti. (23) Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir lielas reģionālās atšķirības kapitālo ieguldījumu apmēros starp Rīgas, Pierīgas reģionu un pārējiem reģioniem Latvijā. Augstākie kapitālie ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie Latgalē. (24) Balstoties uz pašvaldību aptauju reģionos, saglabājas stabils uzņēmēju pieprasījums pēc infrastruktūras (t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un laukumu sakārtošana teritorijās uzņēmējdarbības veikšanai)17. Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē uzņēmumu iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu attīstībā ārpus Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts nostiprināt plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas attīstībai, ņemot vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas veicināšanā, kā arī iespējas piemērot reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus. Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots rast atbalstu plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai, nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un uzņēmumu ciešāku sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu piesaistei (sadarbībā ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot nepieciešamo izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu. (25) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. Lai radītu pozitīvu ietekmi uz teritoriju ilgtspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanu, būtiska ir kultūras infrastruktūras tālākā attīstība, kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli. Lai stiprinātu investīciju efektivitāti un nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, veicot investīcijas būtiski integrēt pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmās Eiropas Zaļā kursa un iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju 2017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu, kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama.18 (26) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā: - eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro gadā; - izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā. (27) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas 1.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšana, kuras pamatā irt strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. (28) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos veicinājusi arī COVID-19 ietekme. (29) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%, vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem izmantojot digitālos rīkus19, kas skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta uzņēmumu digitalizāciju. (30) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7% salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5% salīdzinājumā ar 1,4% ES)20. (31) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām. Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana (vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes celšanai. (32) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa. (33) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs. (34) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā atbalsta vienmērīgs nodrošinājums. (35) Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Pilnveidotā vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem. (36) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības jautājumiem, kā arī plānoti digitāli u.c. atbalsta risinājumi iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020. gada 1. septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem. Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījumu efektivitāti atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam plānotais speciālās izglītības iestāžu skaits 2027.gadā ir 25-30 salīdzinot ar 44 iestādēm 2021.gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums. (37) Pēdējo gadu izglītības kvalitātes vērtēšanas procesa rezultāti norāda, ka atsevišķos iekļaujošās izglītības aspektos lauku izglītības iestādes ir sekmīgākas, nodrošinot iekļaujošas izglītības, t.sk., speciālās izglītības, īstenošanu, bet pilsētu skolās vidēji ir augstāki mācību sasniegumi, lai gan kopumā izglītības iestādes pilsētās mazāk velta pūles dažādu izglītojamo sekmīgai iekļaušanai savā vidē. Izglītības iestādēm laukos liels izaicinājums ir atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāla pieejamība. Savukārt visās izglītības iestādēs būtiskākais izaicinājums ir izglītības iestāžu administrācijas komandas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pedagogu zināšanas un prasme pielāgot ikdienas izglītības procesu dažādām skolēnu vajadzībām skolā. ES fondu atbalsts sekmēs profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem un labās prakses piemēru izplatīšanu, tostarp iekļaujošas izglītības īstenošanai. Svarīga loma ir daudzveidīgai mācīšanās pieredzei un sociāli emocionālajai labbūtībai ģimenē un izglītības iestādē. Ierobežota piekļuve radošiem, kultūras vai vērtīborientētiem resursiem, it īpaši agrīnā vecumposmā, mazina iespējas izglītojamajiem būt aktīviem sava mācīšanās procesa un rezultāta veidotājiem un izdarīt kvalitatīvu izvēli izglītības turpināšanai. Ņemot vērā pašvadītas mācīšanās nozīmi pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvā apguvē, tiek veicināta izglītojamo piekļuve daudzveidīgākiem mācību resursiem un mācīšanās formām. Tāpat kā nacionālā finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas vienādas iespējas mācību satura apguvei, tā arī ES fondu pasākumos izglītojamajiem paredzēts segt ar mācību satura apguves dažādošanu saistītās izmaksas neatkarīgi no viņu ģimenes vai izglītības iestādes sociāli ekonomiskā stāvokļa. (38) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu iekļaujošas izglītības atbalstu un piekļuvi kvalitatīvai neformālajai izglītībai, kas lielākoties atkarīga no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas, ES fondu investīcijas plānotas mazāk labvēlīgā situācijā esošām grupām - bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem ar mācību grūtībām, bērniem no nabadzības riskam pakļautām ģimenēm, reemigrantu, imigrantu un bēgļu bērniem, romu bērniem u.c., veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un mazinot šķēršļus izglītības ieguvei, kurus rada veselības, ekonomiskie, sociālie vai ģeogrāfiskie faktori. Stiprinot izglītības iestāžu sadarbību ar vecākiem tiks veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošas izglītības jautājumiem, bet sadarbībā ar vietējo kopienu veicināta bērnu un jauniešu iekļautība, emocionālā labizjūta un piederība. (39) Lai arī Latvijas izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD valstu vidējiem rādītājiem, tomēr novērojams, ka Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati). Veids, kā paaugstināt zināšanu un prasmju līmeni ir dažādot izglītības satura apguves formas, t.sk., ārpus izglītības iestādes vai mācību stundām, saistot gūtās zināšanas ar praktisku pieredzi. Izglītojamo iesaiste interešu un neformālajā izglītībā sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi, dzīvei nepieciešamu iemaņu un prasmju apguvi, socializēšanos, jaunas pieredzes iegūšanu, kā arī mazina sociālās atstumtības risku, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai. (40) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zemā līmenī (2018.gadā 6,7%), kas kavē sabiedrības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām ekonomikā un jaunu iespēju izmantošanu. Tāpat pilnīgi netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās darba tirgū un mācībās, potenciāls. ES fondu investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās, tostarp nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, uzlabojot darbaspēka darbspēju un digitālo prasmju līmeni, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. (41) Augstākajā izglītībā novērojams, ka Latvijas augstskolas ir uzlabojušas savu sniegumu, tomēr joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, kā arī neizmanto savu potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā. Līdz ar to svarīgi ir turpināt uzsāktās reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanai, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā. (42) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības kvalitāti visās 54 Latvijas AII.21 Lai mazinātu augstākās izglītības sadrumstalotību ar mērķi kāpināt kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu, investīcijas AII iekšējai un ārējai konsolidācijai plānotas AF plāna Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas investīciju ietvaros. (43) Ne mazāk svarīgi izaicinājumi ir pirmsskolas izglītībā, kur saglabājas būtiskas rindas uz pašvaldības PII22. Atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, kas kavē bērnu sagatavotību skolai un liedz vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās, kā arī ietekmē mazāk labvēlīgo grupu - iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai. Problēmas risināšanai nepieciešami ieguldījumi publiskās pirmsskolas izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā. (44) Latvijas izglītības sistēma saskaras ar pedagogu novecošanos. Izglītības iestādēs strādā 46% pedagogu, kuru vecums ir 50 gadi un vairāk. 9% pedagogu ir vecumā līdz 30 gadiem, nepastāv efektīvas atbalsta sistēmas, tas negatīvi ietekmē mācībspēku kapacitāti un atbilstošas modernas profesionālās spējas nodrošināt augstas kvalitātes izglītību. (45) Augstākminētie izglītības sistēmas rādītāji negatīvi ietekmē iedzīvotāju iespējas tālākos izglītības posmos iegūt darba tirgū pieprasītas prasmes, tādēļ būtiski ir veicināt mūžizglītības kultūru: palielinot informētību par pieaugušo izglītību, samazinot šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašinot un veidojot mūžizglītības piedāvājumu kompetenču celšanai atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. (46) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus, investīcijas tiek plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, piesaistot ERAF un ESF+ finansējumu, t.sk. veicot integrētus ieguldījumus atbilstoši reģionu vajadzībām un attīstības iespējām. Prasmju attīstīšana 1.politikas mērķī tiek fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, t.sk., paaugstinot visu nozaru digitālo ietilpību un kompetenci vidēja un augsta līmeņa digitālajām prasmēm, savukārt 4.politikas mērķī uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu. (47) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar tādām nozīmīgām ES programmām kā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU - gan veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, gan paredzot investīciju papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Investīcijām izglītībā paredzēta sinerģija ar ES programmām Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU, t.sk., ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa prioritātes un mērķus, .kā arī REACT-EU un AF plāna komponentes "Digitālā transformācija", un "Nevienlīdzības mazināšana" un "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" investīcijām. Ņemot vērā, ka digitālās transformācijas īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. (48) Finanšu instrumenti aptvers visu 1.politikas mērķa specifiskos atbalsta mērķus un tiks izveidoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam, kuras ietvaros cita starpā tika izvērtētas arī finanšu instrumentu izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā. 1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība (49) Latvijas būtiskākie izaicinājumi saistībā ar vides ilgtspēju ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai sasniegtu klimata (t.sk., 2050.gada klimatneitralitātes), enerģētikas, piesārņojuma samazināšanas (jeb nulles piesārņojuma), ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķus, kā arī virzītos uz ES Zaļā kursa ieviešanu. Arī EK 2019. un 2020.gada specifiskās rekomendācijas aicina dalībvalstis virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti. Latvijas valdība ir apstiprinājusi stratēģiju, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, klimata aspektus integrējot visās politikas jomās. Savukārt NEKP iezīmē sasniedzamos mērķus līdz 2030.gadam un virzienus klimata mērķu sasniegšanai: 1) veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; 2) nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām. Lai veicinātu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, nepieciešams īstenot virkni pasākumu, ko nosaka Latvijas starptautiskās saistības un kas iezīmēti NEKP, "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam" un "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050". gadam. Tāpat arī "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam" nosaka rīcības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Programmas īstenošanā tiks ievērots klimatdrošināšanas princips23, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju īstenotāja novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu infrastruktūras jomā, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot to projektu vērtēšanas kritērijos. Līdzsvarotas un taisnīgas klimata politikas ieviešanai, nozares klimatneitralitātes centienu sasniegšanā integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras", kas sasaucas ar horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ietvaros noteiktajām prasībām, savlaicīgi novēršot riskus ienākumu nevienlīdzības un pieaugošas nabadzības dimensijās. (50) Lai arī Latvijas AER enerģijas īpatsvars ir viens no augstākajiem ES (>40% 2018.gadā), tomēr atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā saules elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 0,09%, bet moderno biodegvielu/ biometāna ražošana un izmantošana Latvijā 2019.gadā nenotika vispār. Lai sasniegtu ambiciozo nacionālo atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 60%, nepieciešams turpināt attīstīt pieejamo potenciālu dažādu ne-emisiju AER, piem., vēja, saules un ģeotermālās enerģijas (siltumsūkņi), biomasas un biogāzes, izmantošanā, vienlaikus ievērojot, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara palielinājums nodrošina arī atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara palielinājumu. Ir arī liels potenciāls dažādu ne-emisiju AER tehnoloģiju (elektroenerģijas vai siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai) uzstādīšanai daudzdzīvokļu ēkās. Tiek atbalstīta fosilo energoresursu tehnoloģiju nomaiņa ar AER jaudām vai bezizmešu tehnoloģijām, bet netiek atbalstīta esošas AER jaudas vai pieslēguma AER jaudām aizstāšana ar citu AER un / vai paralēlu sistēmu veidošana. Vienlaikus saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas netieši veicinātu atjaunojamās siltumenerģijas ražošanu, ja saules elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņu darbības nodrošināšanā. (51) SEG emisiju struktūrā Latvijā salīdzinot ar citām ES valstīm ir novērojams zems ETS sektora emisiju īpatsvars (tikai 22,3% 2018.gadā). Saskaņā ar 2020.gada SEG inventarizāciju ne-ETS sektorā lielākais SEG emisiju avots 2018.gadā ir transports (37%), kam seko lauksaimniecība (29%) un ēku sektors (~20%). Minētie rādītāji SEG emisiju struktūrā kā lielāko izaicinājumu klimatneitralitātes sasniegšanai un SEG emisiju samazināšanai iezīmē transporta un ēku pāreju uz AER, kur nepieciešamas būtiskas investīcijas. Savukārt tikai ēku sektorā īstenotie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi var nedot vēlamo ne-ETS sektora SEG emisiju samazinājumu, jo lielākā daļa Latvijas ēku izmanto ETS iekārtās saražoto siltumenerģiju. (52) Transporta sektorā ir ļoti zems AER īpatsvars, kas ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropā. Mērķis 2020.gadam ir 10% AER īpatsvars transporta sektorā, bet 2018.gadā tas bija tikai 4,7%, kas būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti atsevišķās Latvijas pilsētās. Tas saistāms arī ar faktu, ka vairāk nekā 93% Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmi transportlīdzekļi; ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu ir 65,5%, kamēr ar elektrību darbināmi transportlīdzekļi 0,1%. (53) Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz subsidēt fosilās degvielas. Līdztekus ES būtu jāpaātrina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz 2025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13 miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu izmantošanas popularizēšanas. (54) Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu ir noteikts kopēju pasākumu satvars šādas infrastruktūras ieviešanai ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidots atbilstošs skaits publiski pieejamu uzlādes punkti, lai nodrošinātu transportlīdzekļu brīvu pārrobežu kustību TEN-T tīklā. Eiropas Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par uzlādes infrastruktūru norādījusi, ka joprojām pastāv šķēršļi ceļošanai pa ES ar ETL un ka ir jāpaātrina uzlādes infrastruktūras ieviešana TEN-T tīklā. Lielas noslodzes ETL ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Lai nodrošinātu pilnīgu savienojamību visā TEN-T tīklā jāievieš arī pietiekams skaits lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu. TEN-T pamattīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km intervālā jābūt publiski pieejamiem uzlādes parkiem, kas paredzēti lielas noslodzes transportlīdzekļiem. (55) Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Viens no risinājumiem, kas ietverts programmā, ir mobilitātes punktu izveide, lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažāda transporta veida savienojumus vienkopus, veicinot reģionu sasniedzamību un mainot iedzīvotāju pārvietošanās paradumus. (56) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Tāpat, pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu. Raugoties nākotnē, pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā. Nākotnē paredzams, ka pieaugs dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nozīmība, īpaši pēc jauno elektrovilcienu iegādes. Sinerģijā ar AF plānotajām investīcijām Programmas ietvaros paredzēts iegādāties divus bateriju elektrovilcienus. (57) Latvijā 2018. gadā transports radīja 29% no kopējām SEG emisijām24. Autotransports veidoja 93,6% no kopējām SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots. Ilgtermiņa virzībā uz klimatneitralitāti 2050.gadā, līdz 2030.gadam ne-ETS SEG radītās emisijas jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu25. Vislielākais potenciāls autotransporta radīto SEG emisiju samazināšanai ir privātā pasažieru autotransporta lietotāju pārorientēšanai uz dzelzceļu vai citu videi draudzīgu sabiedrisko transportu. No visiem pasažierkilometriem Latvijā ilgtspējīgu pārvietošanās veidu26 izmantoja 16% iedzīvotāju (2017.g. dati), no tiem 64% tika veikti ar sabiedrisko transportu, 7% gadījumu izmantoja multimodālos transporta veidus un 6% gadījumu velosipēdus27. Līdz ar to, jāturpina attīstīt un pilnveidot mobilitātes risinājumus, kas veicinātu pārsēšanos no privātā autotransporta ikdienas mobilitātes vajadzībām uz dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek veikta pēc iespējas ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vienlaikus nodrošinot stabilu platformu videi draudzīga privātā autotransporta attīstībai. Latvijā ir pieaudzis velosipēdu lietotāju skaits, ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju. Pieaugot velosipēdistu skaitam, ir palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi (no 527 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2014.gadā līdz 686 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2020.gadā)28, līdz ar to ir aktuāla vajadzība pēc drošas velo infrastruktūras. (58) Valstī jāattīsta ilgtspējīgi un inovatīvi transporta risinājumi. Ilgtspējīgs transports nozīmē, ka transporta lietotājiem tiek piedāvātas izmaksu ziņā pieņemamas, pieejamākas un klimatam draudzīgākas mobilitātes paradumu alternatīvas. Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās transporta nozarē vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību. Līdz ar to, programmas ietvaros ir paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. (59) Programmā plānotos pasākumus SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā papildina AF plāna ietvaros paredzētā reforma Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, kuras galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā. (60) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas ietvaros līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru IS. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par AF finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus. Investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā aptuveni 60 km garumā. Plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga- Carnikava, Rīga-Ulbroka, Rīga-Ķekava, Rīga-Babīte-Piņķi, Rīga-Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem. (61) Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un klimata pārmaiņas rada arvien pieaugošu nepieciešamību uzlabot esošās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un kvalitatīvus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, tādā veidā uzlabojot Latvijas transporta nozares piedāvājumu un konkurētspēju starptautiskā mērogā un sekmētu valsts ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams veikt pētījumus, ar kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības plānošanu. (62) NEKP paredz vairākus kompleksus pasākumus klimata pārmaiņu samazināšanai transporta sektorā, kas tiks risināti ar ES fondu atbalstu: park&ride sistēma, velosipēdu ceļi u.c. pasākumi atbilstoši reģionu un pašvaldību teritoriālajiem un satiksmes infrastruktūras attīstības plāniem), viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, elektrovilcienu iegāde, pētījumu veikšana mobilitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jautājumu risināšanai, ETL lieljaudas uzlādes punktu izbūvi. (63) Ņemot vērā augstāk minēto un lai sekmētu TAP 2027 noteikto politikas rezultātu: samazināts transporta radītais gaisa piesārņojums, SEG emisijas un uzlabota vides kvalitāte un paaugstināta transporta drošība un drošums, Programmas ietvaros paredzēts izbūvēt viedo tehnoloģiju infrastruktūru satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, izveidot multimodālu transporta mezglu, mobilitātes punktu, "Park & ride" infrastruktūru, kā arī izbūvēt velosipēdu ceļus gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās, iegādāties bezemisiju vilcienus, veikt pētījumus Eiropas Zaļā kursa jomā, kā arī izbūvēt ETL paredzētos lieljaudas uzlādes punktus TEN-T pamattīklā. Vienlaikus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti konkrētās pilsētās, tiek izstrādāti pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, piem., "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāns", kurā tiek iekļauti arī pasākumi transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai. (64) Dzīvojamo ēku sektorā ir panākts būtisks AER īpatsvars, kas ir viens no augstākajiem ES, tomēr ēku energoefektivitāte ir zema29. Saskaņā ar Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā minēto30 lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2 gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m2 gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti31. Attiecībā uz energoefektivitātes mērķiem lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana un centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes celšana pietiekamā apjomā, lai sasniegtu NEKP izvirzīto enerģijas ietaupījuma mērķi. Tāpat atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas var būtiski uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus un mājokļu kvalitātes rādītājus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 2017.gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegta 9,7% (ES - 7,8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 11,6% no visām mājsaimniecībām, bet 2018.gadā šis rādītājs samazinājās līdz 7,5% (ES - 8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 9,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām32. Tāpat, ja skata citus iespējamos enerģētiskās nabadzības indikatorus, tad Latvijā komunālo pakalpojumu kavēšana 2018.gadā bija novērota 11.6% no visiem iedzīvotājiem. Papildus kompleksa publisko ēku energoefektivitātes uzlabošana var palīdzēt mazināt sabiedriskā sektora izdevumus. (65) Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav sasniegti normatīvajos aktos noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi. Kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2019.gadā sasniedza tikai 44,3%, mērķis 2020.gadam - 50%. 2019.gadā 49% no sadzīves atkritumiem tika apglabāti, lai gan 2035.gadā būs atļauts apglabāt vien 10%. Būtiski kavēta apglabātā BNA daudzuma samazināšana - 2015.gadā 57,1% šāda veida atkritumu tika apglabāti (mērķis 2013.gadam bija 50%, mērķis 2020. gadam - 35%)33. Investīcijas sektorā var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju samazināšanā, jo 2018.gadā atkritumu apsaimniekošana veidoja 5% no kopējām SEG emisijām, kā arī veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu tautsaimniecībā. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir norādīts sasniedzamais mērķa indikators, kas paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju no 409 kg 2018.gadā līdz 400 kg 2028.gadā. (66) Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvās noteikto priekšnosacījumu, ūdenssaimniecības direktīvu un Eiropas Zaļā kursa jūras un saldūdens mērķu34 (67) mērķu sasniegšanā, jo Latvijā tikai 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī35 un 2019.gadā tikai 10% biotopu un 41% sugu konstatēts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis36. Tāpat atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas, kā arī Latvijā būtu jāveic papildus pasākumi dažādos tautsaimniecības sektoros, lai nepārsniegtu starptautiski noteiktos kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai un jāattīsta vides monitoringa sistēmas. Vides sektoru attīstība un sabiedrības paradumu maiņa ir jāveicina ar vides izglītības pasākumiem. (68) Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu, ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas un vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa veikt preventīvu, reaģēšanas gatavības, seku novēršanas un pielāgošanās pasākumus - attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas un nodrošinot risku mazināšanu kritiskai infrastruktūrai, t.sk. izmantojot gan zaļās, gan zilās infrastruktūras risinājumus saskaņā ar Komisijas paziņojumu par jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo ekonomiku37. (69) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3.,2.3.1. un 2.4.1.SAM, piesaistot EIB, ERAF un KF investīcijas, kā arī 6.1.1.SAM piesaistot TPF investīcijas, t.sk. iespēju robežās izvērtējot iespēju piemērot kompleksus risinājumus, kas dod ieguldījumu gan klimata mērķu sasniegšanā, gan atbalsta aprites ekonomikas principu ieviešanu, gan samazina vides piesārņojumu. Tiks analizētas inovatīvas finansēšanas shēmas ar mērķi piesaistīt vairāk investīciju (piem., Jessica instruments u.c.). 1.4. Mobilitāte (70) EK ikgadējās specifiskās rekomendācijas dalībvalstīm aicina veikt investīcijas transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā, norādot uz nepieciešamību uzlabot transporta infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu gan darbaspēka mobilitāti, gan palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu, piem., uzlabojot reģionālos dzelzceļa savienojumus un tranzīta punktus, tiktu sekmēta videi nekaitīgāka satiksme. Tāpat norādīts, ka pārejai no automobiļiem uz sabiedrisko transportu ir būtiska loma centienos ierobežot enerģijas patēriņu un emisijas transporta nozarē. Rekomendācijās norāda, ka, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir krietni zemāka par ES vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur nav automaģistrāļu. Piemērotu apvedceļu trūkums ir novedis pie smagas kravas automobiļu satiksmes cauri blīvi apdzīvotām teritorijām, palielinot ceļu negadījumu skaitu, sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā mazināšanai vajadzīgi turpmāki pasākumi un pārdomāta politika. (71) Transporta nozares infrastruktūras būtiskākie izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtības no Eiropas dzelzceļa tīkla novēršana, kas tiek risināta ar jauna dzelzceļa koridora RB attīstību EISI finansējuma ietvaros, izmantojot KF pārnesumu. Latvijas 1520 mm dzelzceļa tīkls TEN-T regulas izpratnē šobrīd neatbilst TEN-T dzelzceļa tīkla prasībām, bet ir atbrīvots no atbilstības prasības izolētā tīkla statusa dēļ. Latvijas dzelzceļa tīkla atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projekta daļā. Saskaņā ar Ziemeļjūras-Baltijas pamattīkla koridora 4. darba plānu38 Latvijas autoceļi koridorā neatbilst TEN-T prasībām attiecībā uz autoceļa klasi (no TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem tikai 8% ir ātrsatiksmes autoceļi, bet visiem TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem līdz 2030.gadam jābūt automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļiem), līdz ar to, autoceļu posmos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, plānots veikt pārbūvi vai jauna autoceļa posma izbūvi, uzlabojot ceļu satiksmes drošību. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve. (72) Izšķiroša nozīme konkurētspējīgas un drošas starptautiskās piegādes ķēdes nodrošināšanā, kā arī ātrā robežas šķērsošanā godprātīgiem uzņēmējiem, ir mūsdienu prasībām atbilstošiem muitas kontroles tehnoloģiskajiem risinājumiem un efektīvai dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietās, sekmējot transporta infrastruktūrai atbilstošu robežšķērsošanas vietu caurlaides spēju. (73) Programmā plānotās investīcijas sniegs ieguldījumu šādu TAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvara visu transportlīdzekļu skaitā pieaugums no 0,1% 2020.gadā līdz vismaz 2% 2027.gadā, pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā palielinājums no 1687 milj.pas/km 2019.gadā līdz 1837,3 milj.pas/km 2027.gadā un iedzīvotāju īpastvara, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā, pieaugums no 6,4% 2019.gadā līdz 10% 2027.gadā. (74) Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā loma ir autoceļiem. Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām ceļus satiksmes drošības prasībām. Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons iedzīvotājiem. Ir vērojams ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita pieaugums, kas 60% gadījumu notiek uz reģionāliem ceļiem39. Pamats lielajam negadījumu skaitam uz Latvijas autoceļiem ir ceļu kapacitāte, kas ir neatbilstoša mūsdienu satiksmes vajadzībām. Satiksmes intensitāte ir būtiski pieaugusi, taču ceļu infrastruktūra joprojām paredz pārvietošanos pa divām joslām- viena josla katrā virzienā, tādēļ satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai ir svarīgas arī turpmākas investīcijas ceļu kapacitātes uzlabošanā. Ātrgaitas ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā samazinās ikgadējās SEG emisijas no autotransporta40. Emisiju samazinājums ir saistīts ar zemāku degvielas patēriņu, ko rada vienmērīga braukšana pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairīšanās no dīkstāves vienlīmeņu krustojumos. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas darbi valsts autoceļu tīklā tiek plānoti, ņemot vērā valsts autoceļu bīstamo posmu un krustojumu ("melno punktu") kartes41. Kravu pārvadājumi ar autotransportu iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids, ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus. Ņemot vērā EK rekomendācijās minēto par apvedceļu trūkumu, svarīgi turpināt TEN-T savienojumus pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi apdzīvotām teritorijām. 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir paredzētas tādas investīcijas ceļu attīstībā, kas veicina automaģistrāļu izveidi, savienošanu ar apvedceļiem un apvedceļu izbūvi. (75) Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Via Baltica pārbūves ietvaros līdz 2030.gadam paredzēts pārbūvēt autoceļu A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi (60,1 km). Autoceļa A7 pārbūve papildina investīcijas (valsts galvenā autoceļa posma pārbūves/būvniecības 1.posma 1.virziens: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) pārbūve, un apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība). (76) Plānotie ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā uz efektīvu valsts ceļu tīklu, kas ir veidots saskaņā ar drošības standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti t.sk. uzlabojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantoto infrastruktūru, gan nodrošina tranzīta infrastruktūru. (77) TEN-T dzelzceļa tīklā iztrūkst RB savienojums. Tas tiek risināts, RB reģionālās stacijas projektējot EISI ietvaros. Lēmumi par staciju atrašanās vietu tiek pieņemti RB trases projektēšanas gaitā, ko plānots pabeigt līdz 2023.gadam. Staciju būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā. Būvdarbus nav plānots veikt no KF. Reģionālo staciju izbūves jautājums tiks pārskatīts vidusposma izvērtējumā. (78) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem gan pasažieriem, gan kravām. 2017.-2019.gadā novērojams pasažieru pārvadājumu apjoma palielinājums pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Saskaņā ar 2018.gadā veikta pētījuma rezultātiem, kā svarīgākie iemesli automašīnu izmantošanai īsos braucienos tiek minēti komforts un laika ietaupījums, bet vidējiem un gariem braucieniem automašīnas tiek izmantotas zemāku izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem sabiedriskā transporta sistēmā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo autotransportlīdzekli, tādējādi izpildot EK rekomendāciju attiecībā uz pāreju no automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Tas būs iespējams, efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību un vienlaikus veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā. Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, 2019.gadā apstiprināta Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam. Saskaņā ar koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls, paredzot maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošināt ar dzelzceļa transportu, bet ar autobusiem veikt pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumus ar autobusiem turpinās veikt vietās, kur vilciens nekursē. Pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas rādītājs. 2020.gadā elektrificēti bija tikai 14% no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%. Ņemot vērā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar dīzeļvilcieniem. Kā nākamais posms tiek plānota esošā elektrificētā tīkla, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem, modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties. (79) Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību42. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Latvijā uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apm. 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem43. Pēdējos piecos gados automašīnu skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties. Līdz ar to, veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām. Arvien lielāka vieglo automobiļu izmantošana ir viens no galvenajiem iemesliem emisiju pieaugumam transporta nozarē. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā, t.sk. izveidojot transporta koridorus, lai tādējādi atslogotu pilsētas centru no kravas transporta. Būtisks ieguvums Rīgas metropoles areāla satiksmes infrastruktūrai ir RB. Saistībā ar RB izbūvi tiek plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā un Pierīgā. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam44, Rīgas attīstības programmai 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem. (80) Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu transporta infrastruktūras sasaistei ar TEN-T, paredzot mikromobilitātes integrēšanu kopējā nacionālās un reģionālas nozīmes centru transporta sistēmā, attīstot maģistrālo ielu un alternatīvu kravas transportlīdzekļu maršrutu attīstību, lai nodrošinātu atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar reģionālas nozīmes mobilitātes punktu. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām). Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu izveidošana, RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes punktu45 izveide, alternatīvo degvielu popularitātes pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk uzlabos RB reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība tiks īstenota, veicot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada teritorijā. Ar lokālplānojumu tiks nostiprināts reģionālās stacijas pamatizvietojums un to funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, vienlaikus izvērtējot sabiedriskā transporta integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta un plašākas pilsētvides attīstības iespēju stacijas areālā ietvaros. Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas reģionos un pilsētās. (81) Lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās, infrastruktūra tajās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām. Ņemot vērā, ka tiek ieviestas arvien augstākas vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu publisko infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt jaunus projektus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ņemot vērā, ka ostām nākotnē jānodrošina atbilstība TEN-T Regulā un Eiropas Parlamenta un Komisijas Direktīvā nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu noteiktajām prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu pieejamību. (82) Programmas ietvaros plānotās darbības sekmēs TAP 2027 noteiktos politikas rezultātus: uzlabotas mobilitātes iespējas, samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte. (83) Saistībā ari digitālo pāreju ekonomikā pieaugs slodze mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kā arī būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu daudzuma apmaiņas, kas prasīs 5G infrastruktūras attīstību. (84) Balstoties uz 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"46, secināms, ka, lai gan kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā, teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās teritorijās, trūkst "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus. (85) Lai attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības sistēmu gar TEN-T autoceļiem un dzelzceļiem, būtiska ir infrastruktūra, t.sk. elektroapgādes, kas nodrošina nepārtrauktu un viendabīgu pārrobežu 5G pārklājumu47. (86) Attīstoties sakaru, transporta un enerģētikas digitalizācijai aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par digitālās vides un pakalpojumu drošību, līdz ar to turpināma kiberdrošības uzlabošana. (87) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus investīcijas ir plānotas visos 3.politikas mērķa SAM ietvaros, piesaistot KF finansējumu, kā arī 1.4.1.SAM attiecībā uz IKT infrastruktūru. 1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana (88) Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot VA sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Novērst sociālo atstumtību, kā arī uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Investīcijas aicināt fokusēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Sociālā pīlāra ietvarā tiek izceltas nodarbinātības līmeņa atšķirības starp reģioniem un dažādu prasmju līmeņiem, ierobežota piekļuve sociālajiem mājokļiem. Kā pozitīvs elements atzīmējams vēsturiski augstākais nodarbinātības līmenis, nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem viena no zemākajām Eiropā. (89) Nepieciešamību veikt investīcijas cilvēkkapitālā nosaka gan Stratēģija "Latvija 2030" - "investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti", gan NAP 2027, kur uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla ietekmi uz augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Investīcijas cilvēkkapitāla stiprināšanai tiek plānotas integrēti visā programmā, jo īpaši 1. un 4. prioritārā virziena ietvaros. (90) Nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā plānošanas periodā, lai uzlabotu darbspējas vecuma cilvēku nodarbinātību un produktivitāti, veicinātu būtiskāko pakalpojumu pieejamību, vienlaikus nodrošinot nediskriminācijas principu ievērošanu, t.sk. attiecībā pret atbilstošas jaudas interneta pieejamību dzīvesvietā un digitālajām prasmēm. (91) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.gadā - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Pēc vecuma un mājsaimniecības veida nabadzības riskam visvairāk pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma - 40,9%, īpaši tie, kuri dzīvo vieni - 71,7%, vienas personas mājsaimniecības - 49,1%, kā arī mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus, 2019.gadā - 30,6%. 2019.gadā trūcīgas ģimenes (personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss 6 512 bērniem. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas ietvaros sniegto atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai, kurai piešķirto finansējumu plānots pārskatīt veicot vidusposma izvērtējuma pārskatu atbilstoši KNR 18.pantam. (92) Nabadzības risku būtiski palielina arī bezdarbs, slikts veselības stāvoklis un zems izglītības līmenis. 2019.gadā augsts nabadzības risks bija bezdarbniekiem - 52,1%, personām ar invaliditāti - 37,6%, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība - 42,2%. (93) Attiecībā uz cilvēkiem ar GRT sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu īpatsvars ir pieaudzis no 20% 2012. gadā līdz 29% 2020.gadā. To pieejamība attīstās pakāpeniski. 2013. gadā darbojās 23 dienas aprūpes centri 19 pašvaldībās, 6 specializētās darbnīcas 3 pašvaldībās un 12 grupu dzīvokļi 7 pašvaldībās. 2020. gadā to skaits bija pieaudzis līdz 38 dienas aprūpes centriem 25 pašvaldībās, 7 specializētām darbnīcām 3 pašvaldībās un 20 grupu dzīvokļiem 13 pašvaldībās. Saņemto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu apjoms pieaug tikpat pakāpeniski, cik to sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide. Līdzšinējo deinstitucionalizācijas projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām ir iespējams nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, aptuveni pusi no sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts, kas ir svarīgs, bet nevar aizvietot citus pakalpojumus. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Šī pieeja tiek ņemta par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā cilvēkiem ar GRT, pamatā orientējoties uz dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu dzīvokļu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā 2020. gadā jau esošos pakalpojumus un pakalpojumus, kurus plānots izveidot ar ERAF atbalstu līdz 2023. gada beigām, 19 no 43 pašvaldībām cilvēkiem ar GRT būs pieejami mazāk par trīs veidu pakalpojumiem, bet 5 pašvaldībās nebūs izveidota neviena sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta. Atbalsts tiek plānots tieši šo vajadzību apmierināšanai, papildus ņemot vērā arī to, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, kā arī būs nepieciešami pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar ļoti smagiem traucējumiem un kompleksām atbalsta vajadzībām, t.sk. cilvēkiem ar demenci. Visi ieguldījumi sociālo pakalpojumu attīstībā tiks veikti saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām noteikto. (94) Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES (2016.gadā - 15,2% no IKP; ES 28,2% no IKP), kas nespēj nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumus mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā - 7,9% iedzīvotāju) profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes pakalpojumi nav pieejami. Daudzveidīgu sociālo pakalpojumu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, jo īpaši cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, t.sk.GRT, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. ar demenci, pieejamību un kvalitāti ietekmē arī atbilstošas pakalpojumu infrastruktūras trūkums. (95) Latvijā trūkst adekvātu sociālo mājokļu, kas nodrošina sociālo iekļaušanu un ir ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Sociālie mājokļi 2016.gadā veidoja tikai 0,4% no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES - 8%. (96) Personas ar invaliditāti un pirmspensijas vecumā esošas personas, kā arī jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku, līdz ar to svarīgi pasākumi šo grupu atbalstam. Tāpat speciāli mērķēti atbalsta pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai nepieciešami arī tām grupām, kas saskaras ar grūtībām sociālās atstumtības dēļ, kā piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgās personas un bijušie ieslodzītie. (97) Latvija saskaras ar virkni būtiskiem izaicinājumiem veselības jomā. 2018.gadā Latvijā neapmierinātās vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1%, kamēr vidēji Eiropā šis rādītājs ir 1,8%48, arī VA kvalitātes rādītāji vieni no zemākajiem ES un 2017.gadā bija otrs augstākais profilaktiski novēršamo un trešais augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES49. Lai uzlabotu situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze, t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4) Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. (98) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids. 2014.-2020.gada plānošanas periodā veikti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, kur uzlabojušies rādītāji, cita starpā, pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājušies potenciāli zaudētie mūža gadi50; pēdējo 3 gadu laikā smēķētāju skaits samazinājies par 9%. Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem uz sabiedrības veselību ir ilgtermiņa ietekme, t.sk. uz nodarbinātību, tādēļ arī turpmāk svarīgi turpināt uzsākto, lai nodrošinātu būtiskus sabiedrības veselības rādītāju uzlabojumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un darba spējas, paildzinātu dzīvildzi un veselīgo mūža gadu skaitu. Attiecībā uz veselības aizsardzības ieguldījumiem sabiedrībai kopumā vajadzības ir noteiktas un analizētas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, savukārt ES fondu ietvaros paredzēts nozīmīgs atbalsts veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, t.sk. neaizsargātām sabiedrības mērķa grupām (piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki, darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki) u.c.). (99) Infekcijas izplatības mazināšana. Infekcijas slimību izplatība rada ne tikai sabiedrības veselības apdraudējumu un slogu veselības sektoram, bet arī rada ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai. Covid-19 pandēmija radījusi ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselību un veselības aprūpes sistēmu, un īpaši saasinājusi problēmas veselības aprūpē - ārstniecības personu trūkumu, neatbilstošu ārstniecības iestāžu infrastruktūru un nepietiekamu gatavību ārkārtas situācijām veselības aprūpē. Pēc vakcinācijas stratēģijas ieviešanas, infekcijas izplatība būtiski mazināsies, bet galvenā cīņa būs ar Covid-19 atstātajiem izaicinājumiem, piemēram, paliekošas veselības problēmas slimību pārslimojušajiem, psihoemocionālā izdegšana "frontes līnijā" strādājošajiem, kā arī psihoemocionālu traucējumu saasināšanās sabiedrībā, ko var provocēt, gan ilgstošās izmaiņas ikdienas dzīvē, gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Tāpat arī nepieciešami pasākumi mazinot citas infekciju slimības - sezonālā gripa, HIV infekcija, tuberkuloze, vīrusa hepatīti u.c. Lai risinātu ar infekciju izplatību saistītos izaicinājumus ir plānota virkne stratēģiski svarīgi pasākumi. Prioritāri pasākumi tiks vērsti uz to, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu VA pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, attiecīgi tiks izstrādāts rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai gan stacionārajās, gan ambulatorajās ārstniecības iestādēs, savukārt ANM plānotās investīcijas infrastruktūrā tiks veiktas balstoties uz šo rekomendāciju kopumu. Tāpat arī ANM plāna ietvaros tiek plānoti divi nozīmīgi pētījumi - pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu infekciju slimību izplatības riskus Latvijā un pētījums par infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem. Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk. integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācijas procesa pilnveidē u.c. (100) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulators, stacionārs, tarifi, zāles). Ilgstošā finansējuma trūkuma dēļ veselības aprūpes sistēma Latvijā ir kritiski novājināta, kā rezultātā ir tiek ietekmēta VA pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem - ilgs diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu gaidīšanas laiks, finansiāli un teritoriāli šķēršļi pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā, zāļu saņemšanai, mūsdienu prasībām neatbilstoša un novecojusi veselības aprūpes infrastruktūra, nepietiekama pētniecības rezultātu un jaunāko ārstniecības tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē un medicīnā, un mūsdienu prasībām neatbilstoša veselības datu infrastruktūra, nepietiekami nodrošināta pacienta veselības aprūpes koordinēšana un pakalpojumu pēctecība. Lai risinātu minētos izaicinājumus, ANM plāna ietvaros tiek plānotas reformas veicinot jaunu, efektīvu un ilgtspējīgu VA pakalpojumu sniegšanas modeļu izstrādi. Tāpat tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas veselības aprūpes attīstībai, kuru ietvaros plānots sagatavot rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura pakalpojuma līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu. Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietvers gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku iesaisti, savstarpējas sadarbības spējas lēmumu pacienta aprūpē pieņemšanā. Integrētas veselības aprūpes attīstība tiks nodrošināta vienlaicīgi izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus pakalpojumu, tarifu un zāļu apmaksai, gan veicot investīcijas infrastruktūrā, kas paredzētas gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros, tāpat jāīsteno ANM plānā un ES fondu paredzētās investīcijas ārstniecības iestāžu un valsts iestāžu digitālo risinājumu attīstībā atbilstoši digitālās veselības stratēģijai. Ņemot vērā ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgumu, ANM plāna ietvaros tiek plānots pētījums par SAVA kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, kas kalpos par pamatu tālākai SAVA pakalpojumu attīstībai. Attiecīgi, lai kompleksi risinātu ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstību gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros paredzēts būtisks atbalsts tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Papildus ES fondu ietvaros tiks risināti arī ar pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas attīstību saistītie pasākumi, t.sk. izstrādājot klīniskās vadlīnijas un pacientu ceļus. (101) Cilvēkresursi. Esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, 33% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas vecumā, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6. Lai stratēģiski un ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos izaicinājumus paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības stratēģiju, t.sk. plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS) kombinācijā ar ANM plāna investīcijām). Tāpat paredzēts pilnveidot ārstniecības personu atalgojuma modeli, kura mērķis ir ne vien panākt, ka atalgojuma sistēma ir motivējoša un caurspīdīga un sasniegs noteiktu mērķa algu katrai ārstniecības personu grupai, bet arī ieviest pilna laika ekvivalenta (PLE) konceptu, kura ietvaros tiek definēts, kādas darbības veicamas ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama mērķa alga ietverot gan stacionāro, gan ambulatoro darbu. Lai nodrošinātu profesijā strādājošo cilvēkresursu noturēšanu un cilvēkresursu piesaisti, tai skaitā atgriešanu darbam veselības nozarē, īpaši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, tiks turpināts darbs pie ārstniecības personu izglītības sistēmas kvalitātes pilnveides, māsu un rezidentu reformas īstenošanas, savukārt izmantojot ES fondu atbalstu paredzēts turpināt ārstniecības personu piesaisti prioritārās VA jomās darbam veselības aprūpē, kā arī tiks turpināta atbilstošu prasmju un iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros, un kā jauns atbalsta pasākums ar uzsvaru uz efektīvāku risinājumu - paredzētas rezidentu apmācības prioritārajās VA jomās. (102) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. Veselības aprūpē saskaņā ar OECD veikto apkopojumu, nelietderīgus tēriņus veido nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana), nepilnības pakalpojumu apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu, neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja pieejamas lētākas alternatīvas), nepilnības veselības aprūpes pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi, trūkumi VA digitalizācijas pārvaldībā. Lai stiprinātu veselības aprūpes ilgtspēju, pārvaldību un efektivitāti tiks turpināti ES fondu ieguldījumi, veicot pētījumus veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, tāpat tiks turpināts darbs pie klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu (kas soli pa solim izklāsta ārstēšanas procesu no pacienta skatu punkta, demonstrējot skaidru un saprotamu plānu) ieviešanas visās veselības aprūpes jomās, prioritāri tajās, kam ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību, priekšlaicīgu darbspēju zaudējumu. Paredzēti pasākumi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros un pacientu apmierinātības ar veselības aprūpi novērtēšana. (103) Lai īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, izvērtējot prioritātes, investīciju ieguldījumu termiņus un nosacījumus, sabalansēti tiek plānotas gan ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda papildus investīcijas, ANM plāna reformas un investīcijas, kā arī no valsts budžeta piešķirtās investīcijas un prioritārās du 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu investīcijas. Investīcijas kompleksi tiek mērķētas sabiedrības veselības uzlabošanai, VA pakalpojumu pieejamībai un ilgstpējībai - uzlabojot infrastruktūru, ka arī cilvēkresursu nodrošināšanai un to kvalitātes celšanai VA nozarē atbilstoši Cilvēkresursu attīstības stratēģijai, primārās aprūpes attīstības un slimnīcu sadarbības teritoriju tīklojuma attīstības plānošanas dokumentiem, sekundārās ambulatorās VA pieejamības novērtējumam, rekomendācijām integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu Slimnieku hospitalizācijas vietu plānam51 Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģijai 2021.-2029.gadam, kā arī ņemot vērā periodiskos ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu izvērtējuma rezultātus. (104) Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns ir pacientu plūsmas organizēšanas dokuments jeb pacientu kustības algoritms, kas izriet no klīniskajām vadlīnijām un citiem normatīvajiem aktiem un ietver stacionāro ārstniecības iestāžu līmeni, attiecīgi nodrošināmo profilu veidus un skaitu, stacionāro un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu klāstu. Veicot ieguldījumus cilvēkresursu attīstībā, VA pakalpojumu attīstībā, kvalitātes sistēmas pilnveidošanā un ārstniecības ieztāžu infrastruktūras attīstībā, tiek veidots efektīvs, racionāls un savstarpēji papildinošu pasākumu kopums, kurš mijiedarbojas uz Slimnieku hospitalizācijas vietu plānu, to pakāpeniski attīstot līdz ar veikto ieguldījumu attīstību. Tādējādi kopumā iedzīvotājiem tiek nodrošināti efektīvāki, kvalitatīvāki un pieejamāki VA pakalpojumi. Vienlaikus ar ieguldījumiem sisitēmiski tiek uzlabotas ārstēšanas organizācijas metodes un uzlabotas ārstu kompetences, periodiski izvērtējot slimnīcu stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas līmenim, uzlabojot valsts budžeta finansējuma pieejamību VA pakalpojumiem. (105) Vienlaikus Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmē arī galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā - no visiem nāves cēloņiem 55% ir sirds un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā - onkoloģiskās slimības.33 Būtiska loma neinfekcijas slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska faktoriem, piem., kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam, smēķēšanai, alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošanai, kā arī aizraušanās ar atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām modernām tehnoloģijām. (106) Lai risinātu ar prioritārajām veselības jomām saistītos VA pakalpojumu trūkumus un uzlabotu VA pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, visas investīcijas plānots veikt ievērojot aktuālos VA rīcībpolitikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes. Attiecīgi tiek plānots aktualizēt rīcībpolitiku onkoloģijas, psihiskās veselības, hronisko pacientu, t.sk. paliatīvās aprūpes jomā (iekļaujot Hospisa attīstību), savukārt pārējās prioritārās jomas tiks attīstītas kompleksi īstenojot Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus. (107) Lai nodrošinātu VA izvirzīto stratēģisko attīstību, ieguldījumi veicami atbilstoši konkrētās prioritātes rīcībpolitikai vienlaikus nodrošinot integrētu prioritātes attīstību, proti, nodrošinot gan VA kvalitātes attīstību, gan cilvēkresursu pieejamības nodrošināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, gan infrastruktūras pieejamību, gan digitālo risinājumu attīstību, un svarīgi iedzīvotāju līdzestību savā veselības uzturēšanā, to visu sabalansējot ar valsts budžeta finansējumu prioritātes pakalpojuma apmaksai. (108) Līdztekus nodarbinātības veicināšanai un mērķētam atbalstam sociālajai iekļaušanai un dažādu sociālo grupu integrācijai darba tirgū, nepieciešams nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesai. Tiesu pieejamība, tās efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, t.sk valsts un starptautiskajā līmenī, stiprina iedzīvotāju un starptautiskas sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3. (109) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr nepieciešams stiprināt patiesu dialogu komunikācijā ar sociālajiem partneriem, kā arī vēl jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Šobrīd sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu sabiedrību, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais dialogs ir vāji attīstīts, kā arī pilsoniskās līdzdalības rādītājs Latvijā zems.52 Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas pieejamību par līdzdalības iespējām.53 (110) Sociālo iekļaušanu un saliedētu sabiedrību stiprina iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma54 ietvaros secināts, ka kultūras patēriņā mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni, kam ir arī plašāka sociālā nozīme - noteiktas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskās grupas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam arvien samazinoties un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides produktiem. (111) Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā noteikto ceļojuma ierobežojumu rezultātā nopietni ietekmēti reģioni, kur kultūras un tūrisma nozares sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā ekonomikā. Būtiski saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi, t.sk. kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai. (112) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus investīcijas plānotas 4.3.1., 4.3.3., 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.2., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM investīciju prioritātēs paredzot ERAF un ESF+ investīcijas. (113) Plānotos ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam un attiecīgo pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie mērķi, pasākumi un plānotie rezultāti. 1.6. Integrēti risinājumu demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību izaicinājumiem (114) Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā radīs izaicinājumus ekonomikas attīstībai, samazinoties darbaspēka pieejamībai, kā arī veselības un sociālai sistēmai, būtiski palielinoties pensijas vecumā esošo iedzīvotāju proporcijai sabiedrībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli - Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums ir tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits krities par 20%.55 (115) Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR ieviešanas gaitā, tostarp, lai nodrošinātu ekonomiski spēcīgu un pašpietiekamu pašvaldību attīstību, ir svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzlabot gan pakalpojumu, gan publiskās ārtelpas pieejamību un kvalitāti reģionos. No 119 pašvaldībām izveidojot 42 pašvaldības, ATR mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. ATR rezultātā izveidoto pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos. (116) Latvijai jārod savi specifiski risinājumi, lai uzlabotu reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi. Latvija plāno ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantot funkcionālo pilsētu teritoriju pieeju. Funkcionālās pilsētu teritorijas aptver nacionālas un reģionālas attīstības centrus (9 pilsētas un 21 reģionālo centru), kas nacionālās attīstības plānošanas dokumentos ir atzīmēti kā pilsētu ekonomiskās izaugsmes centri, un to apkārtnes, starp kurām ikdienā notiek aktīva darbaspēka migrācija un ir kopīgs pakalpojumu tīkls. Ieguldījumus reģionu attīstībai plānots ieviest, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām - piecām plānošanas reģionu attīstības programmām56 un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ir būtiski, jo ap šiem centriem ATR kontekstā tiek veidotas jaunās administratīvās teritorijas. (117) Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam pašvaldības attīstības programma tiek izstrādāta, ievērojot līdzdalības principu - visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Pašvaldības visā attīstības programmas izstrādes procesā organizē regulāras sabiedrības iesaistes aktivitātes, iesaistot formālās un neformālās sabiedrības grupas, kā arī fiziskas personas. Izstrādājot attīstības programmu, pašvaldība noskaidro sabiedrības viedokli par teritorijas izaicinājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī organizē sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam teritorijas attīstības plānošanā tiek ievērots atklātības princips - teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. (118) Gan reģionālo atšķirību, gan demogrāfisko izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi, tāpēc tie ir integrēti visās politiku jomās. 1.7. Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai (119) Ikgadējās valsts rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes pārskata atbildību un efektivitāti, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, kā arī paļāvības uz valsts iestāžu darbību atbilstoši labai pārvaldībai stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū. (120) Latvija ir saskārusies ar apjomīgu projektu kavēšanos un sadārdzinājumiem, it īpaši transporta un veselības jomas projektos. Tāpat vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē un īstenošanā ir konstatētas problēmas saistībā ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, kas ir būtiski pagarinājis projektu ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta un līdz šim nav bijusi iespēja to īstenot efektīvi. (121) Tāpat ir novērojams būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piem., klimata pārmaiņas, digitalizācija, viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā utml. Uz attīstības plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda Valsts kontroles revīzija - pašvaldībās nereti nav to funkcijām atbilstoši speciālisti57. (122) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi administratīvās kapacitātes stiprināšanas ceļa karti KP efektīvai īstenošanai, aptverot nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmējus, publiskās pārvaldes iestādes, vadības un kontroles sistēmas dalībniekus, UK pārstāvjus, NVO un sadarbības partnerus. Investīcijas plānots atbalstīt, piem., 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1.SAM u.c. SAM ietvaros, tam novirzot ERAF vai ESF+, kā arī tehniskās palīdzības finansējumu. (123) Attiecībā uz vienkāršošanu ES fondu sistēmā tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. Balstoties uz finansējuma saņēmēju aptaujām sistēma ir efektīva, saprotama un nodrošina labu atbalstu. 1.8. Sasaiste ar Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam (124) Lai sniegtu ieguldījumu kopēju ESBJRS vispārējo mērķu "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu" un tādejādi uzlabotu Baltijas jūras reģiona globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, klimata risku novēršanu un pārvaldību, labāk savienotu reģionu un cilvēkus, programmas ietvaros ieguldījumi plānoti šādās jomās: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrāde, kā arī NEKP kontekstā plānota koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošanas un lietošanas veicināšana. (125) Lai sniegtu ieguldījumu Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanā un ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" un tā apakšmērķu sasniegšanā, veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, programmas ietvaros tiks sniegti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu, tostarp notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, aprites ekonomikā balstītas atkritumu apsaimniekošanas, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un videi draudzīgas ostu infrastruktūras attīstības pasākumos. (126) Arī zaļā publiskā iepirkuma piemērošana veicinās ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. Ievērojot tendences zaļā publiskā iepirkuma attīstībā, programmas ietvaros, īstenojot SAM, zaļā publiskā iepirkuma prasības, obligāti tiks piemērotas aktivitātēs, kurās spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir noteiktas zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji. (127) Lai panāktu lielāku sinerģiju un papildinātību ESSBJR īstenošanā tematiskā mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību" un INTERREG mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemu oglekļa emisiju līmeni" ietvaros, vienlaikus nodrošinot nepārklāšanos, nacionālajos normatīvajos aktos par SAM īstenošanu, tiks specificētas atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un finansējuma saņēmēji, kā arī dubultā finansējuma riska novēršanas pasākumi. (128) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mērķtiecīgas starpreģionu sadarbības, sniegtu ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un sekmētu ekonomikas transformāciju, programmā ietvertie MVU konkurētspējas, inovāciju, pētniecības un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.politikas mērķa ietvaros sniegs pienesumu ESSBJR stratēģijas politikas viziena "Inovācijas" mērķu sasniegšanā - šādās jomās "Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" un "Kopradītas inovācijas". (129) ESSBSR ietvaros ir noteikta sadarbības ar partneriem no astoņām alībalstīm, lai rastu kopīgu problēmu risinājumus, identificētu un īstenotu sadarbības potenciālu. ESSBSR dalībvalstu sinerģijas palielināšanai nepieciešams apmainīties ar pieredzi kā arī nodrošināt atbalsta pasākumu starptautisku sadarbību. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai. 1 Eurostat dati https://ieej.lv/SjlVN 2 https://ieej.lv/ED0qg 3 RPP 4 CSP dati, 2016.gads 5 CSP dati, 2021.gads 6 CSP dati, 2021.gads 7 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 8 CSP dati, 2021.gads 9 CSP dati, 2021.gads 10 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 11 European Innovation Scoreboard 2019 file:///C:/Users/ESD437/Downloads/Latvia.pdf 12 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 13 NIP 14 ZTAI 15 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6 16 CSP, 2019.gads 17 Eiropadomes secinājumi - Jauna stratēģiskā programma 2019.-2024.gadam, (2019.gada jūnijs) https://ieej.lv/lQpKn 4.lpp. 18 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls 5.Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā https://ieej.lv/AD6q8 19 Digital Economy and Society Index 2020 - 9%. 20 Digital Economy and Society Index 2020 21 Statistika par augstāko izglītību: https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu 22 Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem 2020.gada oktobrī 23 Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi. Tas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu. Process ir sadalīts divos pīlāros (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un divos posmos (pārbaude un detalizēta analīze). Vajadzību veikt detalizētu analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums. 24 Latvia`s national inventory report (submission under UNFCCC and the Kyoto Protocol Common Reporting Formats (CRF)), 1990 - 2018 25 NEKP 26 Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu, ar automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu. 27 CSP, https://ieej.lv/TtZRl 28 https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits, (provizoriskie dati uz 07.01.2021.) 29 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija 30 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija. Pieejams: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf 31 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf; 2.1.sadaļa "Pārskatā apzinātās galveno ēku kategorijas", 5lpp 32 https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes01&lang=en un https://data1.csb.gov.lv:443/sq/32931 33 EK Vides politikas īstenošanas pārskata par Latviju un 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada ziņojumos par strukturālo reformu īstenošanu Latvijā 34 Apvārsnis Eiropa misija: Atjaunot mūsu okeānus un ūdeņus līdz 2030.gadam. https://ieej.lv/kzm38 35 EK ziņojums (2019). Otro upju baseinu apsaimniekošanas plāni - Dalībvalsts: Latvija. https://ieej.lv/bWAm1 36 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums. https://ieej.lv/9RaBR 37 COM(2021) 240 final, 17.05.2021. 38 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic Core Network Corridor 39 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", https://ieej.lv/bk8oH 40 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501088 41 https://ieej.lv/wH2bh 42 https://ieej.lv/veFPp 43 NEKP, Autotransporta direkcija 44 https://ieej.lv/hm57c 45 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi. 46 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi. 47 Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā", izskatīts MK 18.02.2020. 48 https://ieej.lv/n5k2o 49 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e 50 2017. gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz 84 tūkstoši potenciālo mūža gadu (pirms desmit gadiem - 132 tūkstoši), SPKC "Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2017. gadā". 51 https://www.vmnvd.gov.lv/lv/hospitalizacijas-plans 52 Valsts kancelejas 2018.gada aptauja "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā". Vienlaikus 2020.gada novembrī pētījumu centra SKDS veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka tikai 14% no pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem: http://providus.lv/article/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas 53 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" 54 https://ieej.lv/UATSF 55 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados https://ieej.lv/36gzf 56 Netiek veidots jauns attīstības plānošanas dokumenta veids. Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam tiek izmantota attīstības programma, kas katram reģionam ir jāizstrādā vidējam termiņam (šobrīd spēkā esošās reģionu programmas atbilst 2014.-2020.periodam, nākošā plānota 2021.-2027.periodam ). 57 Saskaņā ar VARAM rīcībā esošiem datiem, 2019.gadā 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā ir viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50 pašvaldībās tas ir pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam). 58 https://balticsea-region-strategy.eu/action-plan Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences Dokumenti, kas regulē šo jomu: 1) Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"1 iekļauj uz jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai. Noteikumu 3.1. sadaļa "Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve" atrunā kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūras klienti (ieskaitot NEET jauniešus) tie iesaistīti kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos. Noteikumu 82.1. punkts paredz jauniešu iesaisti subsidētās nodarbinātības pasākumos. Noteikumu 131.4.punkts paredz NEET jauniešu iesaisti pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" (brīvprātīgā darba aktivitātes). Tāpat NEET jaunieši, kas ir ieguvuši reģistrētā bezdarbnieka statusu, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, var saņemt atbalstu darba meklēšanā un iesaistīties dažādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, atbilstoši iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī laika, kas ir pavadīts bezdarba situācijā (karjeras konsultācijas, īstermiņa un ilgtermiņa apmācību pasākumi, ieskaitot profesionālās izglītības pasākumus un atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmas, subsidētā nodarbinātība, kompleksi atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijā u.c.). Pasākumu īstenošanas kvalitātes kritēriji ir atrunāti 2.sadaļā "Pasākumu īstenotāju izvēle" (kritēriji izglītības iestādēm, īstenojot apmācību pasākumus (15.punkts), Labklājības ministrijas Apmācību pasākumu Komisijas sastāvu apmācību pasākumu saraksta apstiprināšanai un šī saraksta atjaunošanas biežumu (22.punkts) u.c., piemēram, prasības darba devējiem, kas vēlas izveidot subsidētas darba vietas). 2) Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"2 atrunā kritērija padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta pasākumus NEET jauniešiem. Nolikuma 3.1. punkts paredz nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu palīdzību atbilstoši bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (ieskaitot NEET jauniešus) vajadzībām, spējām un vēlmēm, lai veicinātu šo personu konkurētspēju darba tirgū. Nolikuma 4.4. punkts paredz nepārtraukti pilnveidot individuālo darbu ar bezdarbniekiem (ieskaitot NEET jauniešus), lai nodrošinātu maksimāli ātru šo personu atgriešanos darba tirgū. Nolikuma 4.7.punkts paredz sniegt bezmaksas karjeras konsultācijas bezdarbniekiem (ieskaitot NEET jauniešus), darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. 3) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam3 NEET jaunieši ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām. Pamatnostādņu 2.pielikumā ir minēta esošā situācija attiecībā uz NEET jauniešu situāciju darba tirgū. Pamatnostādņu pamattekstā zem rīcības virziena "Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" kā viens no vidējā termiņa mērķiem ir noteikts mērķis "Nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam visvairāk pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm". Zem šī mērķa ir iekļauts 1.2. uzdevums, kas paredz pilnveidot individualizēta atbalsta sniegšanu darba meklētājem, bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā esošām personām, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā un personām ar zemām pamatprasmēm. 4) Noslēguma izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme"4 tika novērtēta esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem un izstrādāti priekšlikumi, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus ESF+ projektu īstenošanai. Koordinēts atbalsts 2023.-2027. gadā NEET jauniešiem tiks nodrošināts šādu SAM pasākumu ietvaros: 4.2.3.SAM (plānots turpināt īstenot NEET jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas aktivitātes, kuras īstenoja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra 2017.-2023.gadā5), 4.3.3.SAM (komplekss atbalsts NEET jauniešiem - reģistrētajiem bezdarbniekiem Nodarbinātības valsts aģentūrā) un 4.3.4.SAM (atsevišķu NEET jauniešu grupu (personas ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem u.c.) aktīvas līdzdalības sekmēšana, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām). Jaunajā ES fondu plānošanas periodā, ņemot vērā mērķa grupas lielumu, nodarbinātības un sociālajā jomā nav plānots īstenot atsevišķu Jauniešu garantijas projektu, kas būtu vērsts uz NEET mērķa grupas atbalstu, kā tas bija 2014.-2020.gadā. Tomēr Labklājības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām turpinās koordinēt un apkopot informāciju par dažādiem atbalsta pasākumiem, kas ir vērsti uz NEET grupas jauniešu integēšanu darba tirgū un izglītībā. Tāpat 2024.-2027.gadā ir plānots izmantot iespējas, ko sniedz ALMA iniciatīva NEET jauniešu atbalstam ceļā uz nodarbinātību. 2023.-2027.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā NEET grupas jauniešiem, tāpat kā iepriekšējā periodā, varētu būt pieejami šādi pasākumi: - Karjeras atbalsts un prasmju pilnveides pasākumi, atkarībā no jaunieša spējām un prasmēm; - Profesionālā tālākizglītība un pilnveide, neformālā izglītība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, apmācība darba vietā un apmācības tiešsaistes kursu platformās); - Subsidētā nodarbinātība jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti un ilgstošajiem bezdarbniekiem; - Speciālistu atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti (psiholoģiskais atbalsts, motivācijas programmas, mentori u.c.); - Kompleksie atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijas risināšanai; - Atbalsts reģionālai mobilitātei, uzsākot darba attiecības vai dalībai NVA mācību un nodarbinātības pasākumos; - Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā; - Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai. Izglītības un zinātnes ministrija plāno turpināt sniegt atbalstu NEET jauniešiem, kas nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā vai ilgstoši atrodas bezdarba situācijā, balstoties uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pieredzi 8.3.3. SAM projekta "Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" īstenošanā 2017.- 2023.gadā. 1 https://likumi.lv/ta/id/225425-noteikumi-par-aktivo-nodarbinatibas-pasakumu-un-preventivo-bezdarba-samazinasanas-pasakumu-organizesanas-un-finansesanas 2 https://likumi.lv/ta/id/253579-nodarbinatibas-valsts-agenturas-nolikums 3 https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam https://www.lm.gov.lv/lv/pamatnostadnu-projekts-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam 4 http://petijumi.mk.gov.lv/node/3051 5 https://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver: 1. uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas. Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Atbilstoši tam ik septiņus gadus Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija saskaņo un Ministru kabinets apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes septiņu gadu periodam. Pamatnostādnēs tiek noteikti izglītības politikas attīstības mērķi, mērķu sasniegšanai īstenojamie rīcības virzieni un uzdevumi, kā arī sasniedzamie rezultāti un to sasniegšanai nepieciešamie resursi. Izglītības sistēmas darbības tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, uzdevumus, kā resursus izglītības sistēmas darbībai visos līmeņos nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un šo likumu ieviešanai izdotie Ministru kabineta tiesību akti. Visās izglītības pakāpēs apgūstāmās prasmes un sasniedzamie mācīšanās rezultāti tiek noteikti atbilstoši Izglītības likuma 32.pantam apstiprinātos valsts izglītības standartos, kuros tiek noteikti izglītības programmu stratēģiskie mērķi, galvenie uzdevumi, obligātais saturs un iegūtās izglītības vērtēšanas principi un kārtība. Valsts izglītības standarti tiek apstiprināti MK noteikumu veidā un to ievērošana ir saistoša ikvienam izglītības programmu izstrādātājam un īstenotājam. Attiecīgi Vispārējās izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā ir noteiktas specifiskas prasības izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, t.sk. nosacījumi izglītības programmu atbilstības darba tirgus prasībām nodrošināšanai. Latvijā ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes (Profesionālās izglītības likuma 12.pants) tās aptver visas tautsaimniecības nozares un to darbību koordinē darba devēju organizācijas, bet ar darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta. Nozaru ekspertu padomju pienākumos ietilpst nozares kvalifikāciju struktūras izveide, kas ietver visos izglītības līmeņos attiecīgajā, tā vērtē profesiju standartus un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības, piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības programmu licencēšanā un akreditācijā, sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu, uzņemšanas plāniem valsts finansētās vidējās profesionālās izglītības programmās un vērtējumu par profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas kapacitāti attiecīgajās profesionālās izglītības iestādēs. Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes speciālistu skaitu, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības plānošanā vērā tiek ņemts ne tikai Nozaru ekspertu padomju viedoklis, bet arī Ekonomikas ministrijas īstenotās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas raksturo paredzamo darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu 7-17 gadu periodā. Savukārt, pieaugušo izglītībā papildus tam tiek vērtētas arī darba tirgus īstumiņa attīstības prognozes, kurās tiek raksturots darba tirgus pieprasījums un piedāvājums 1-2 gadu ietvarā. Gan vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas rīki ir publiski pieejami un tos savā darbībā izmanto gan izglītības iestādes, plānojot savu izglītības programmu piedāvājumu un karjeras izglītības pasākumus, kā arī iestādes attīstību, gan valsts pārvaldes iestādes nozaru rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā, gan arī iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā par turpmāko izglītības izvēli. Izveidotās sistēmas tālākai attīstībai Izglītības attīstības pamatnostādnēs ir paredzēts turpināt profesionālās izglītības satura pārvaldības digitālizāciju, nostiprināt nozaru ekspertu padomju kapacitāti. 2. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem. Augstskolu likuma 462.pants nosaka augstākās izglītības programmu absolventu monitoringa īstenošanas procesu, kura ietvaros tiek novērtēta augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātība, ienākumi un ekonomiskā aktivitāte. MK 27.03.2007. noteikumos Nr.203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība" un MK 26.06.2019. noteikumos Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" ir noteikti augstākās izglītības absolventu monitoringa īstenošanai nepieciešamie datu uzkrāšanas un informācijas apmaiņas mehānismi. Informācija par augstākās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē www.izm.gov.lv. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu (t.sk. profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmu)" paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa īstenošanu par profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Ir sagatavoti attiecīgi Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas papildina likumu ar 211.pantu par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringu un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu un tā īstenošanu ir paredzēta sākot ar 2024.gadu. Saskaņā ar Izglītības likumu ir noteikts, ka izglītības procesā ir integrējami pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, lai skolēns apzinātos savas intereses, spējas un iespējas tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei. Šo pasākumu kopums ir nodefinēts kā karjeras izglītības atbalsts, kas ietver informācijas sniegšanas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pasākumus izglītojamajiem visās izglītības pakāpēs. Pienākums nodrošināt bērnu un jauniešu karjeras izglītības īstenošanu Izglītības likumā ir noteikts pašvaldībām. Valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas ir saistīti ar izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un zināšanām turpmākās izglītības un profesionālās karjeras izvēlei. Lai nedrošinātu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm bērnu un jauniešu karjeras izglītības īstenošanai, ESF projekta ievaros ir izstrādāts un e-vidē publiskots informatīvo un metodisko materiālu komplekts karjeras atbalsta īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, izstrādāti karjeras attīstības atbalsta pasākumu plānu paraugi un veikta to aprobācija projektā iesaistītajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, īstenota pedagogu-karjeras konsultantu un karjeras atbalsta speciālistu papildizglītība 656 personām, lai nodrošinātu, ka ikvienā pašvaldībā ir pieejami izglītoti pedagogi-karjeras konsultanti. Karjeras izglītība ir integrēta visā vispārējās izglītības mācību saturā un īstenošanas pieejā un līdztekus pārejai uz kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, tiek arī attīstīti karjeras izglītības plāni visās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Karjeras izglītības atbalsta pasākumu plāni ir pieejami izglītības iestāžu interneta vietnēs, ar tiem var iepazīties gan izglītojamie gan viņu vecāki. Pedagogi prasmes karjeras izglītības īstenošanā apgūst profesionālās pilnveides pasākumu ietvaros, kas tiek īstenoti gan valsts gan pašvaldību līmenī. Karjeras konsultāciju pakalpojumu visiem pieaugušajiem piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra bezmaksas individuālo un grupu karjeras konsultāciju ietvaros, sniedzot gan vispārēju informāciju par karjeras attīstības jautājumiem gan atbalstu konkrētas iedzīvotāja situācijas risināšanā, gan arī piedāvājot virkni pakalpojumu, kas ir saistīti ar karjeras jautājumiem. Karjeras konsultāciju pakalpojums NVA ir pieejams tiešsaistē, piesakoties konkrētam pakalpojuma saņemšanas laikam un vietai. Papildus atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem, jo īpaši lielākajās pilsētās. 3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā. Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. No 2020. gada 1. septembra ir stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām1. Tiek noteikti atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvē (mācību procesa organizācijas principi (laika plānojums mācību stundās, metodes, pārbaudes darbu sistēma, u.c.; papildus individualizēti atbalsta pasākumi mācību satura apguvei/ pedagoģiskā intervence (ārpus mācību stundām); mācību un tehniskie līdzekļi vides nodrošināšanai (mācību materiāli, tehnoloģijas, mācību aprīkojums, telpu iekārtojums u.c., kā arī nepieciešamais atbalsta personāls)). Saskaņā ar normatīvo regulējumu izglītojamām personām izglītības iestādē piešķir no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai2. 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, paredzot, ka ne tikai vispārējā un profesionālā izglītībā, bet arī augstākajā izglītībā tiek nodrošināti asistenta pakalpojumi, tai skaitā studentiem ar redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionāliem traucējumiem3. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz nākamo septiņu gadu laikā nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs. Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. 2021.-2027. gadā tiks turpināts īstenot iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos un nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību. Izvirzītā uzdevuma sasniegšanai tiks vērtēta ieguldījumu efektivitāte atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot izglītības kvalitāti, mazinot speciālās izglītības fragmentāciju administratīvajās teritorijās un stiprinot vairāku administratīvo teritoriju sadarbību kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā; asistīvo tehnoloģiju vajadzību un apmaiņas modeļa izpēte. Arī citu pasākumu īstenošanā tiks ievērotas iekļaujošas izglītības vajadzības - paredzot gan mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādi, gan mācību satura apguves dažādošanas pasākumus, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un atbalsta pasākumus pašvaldībās. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.1. rīcības virziena viens no uzdevumiem paredz pilnveidot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem izglītojamajiem turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes. Profesionālajā izglītībā tiek īstenota modulāro profesionālās izglītības programmu apguve, kā arī ir pieņemti Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kur normatīvais regulējums veidots tādējādi, ka ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, lai veicinātu elastīgu mācīšanos, uz indivīda vajadzībām un spējām vērstu profesionālās izglītības piedāvājumu, nodrošinot sasniedzamo mācīšanas rezultātu novērtēšanu gan visas programmas apguves gadījumā, gan arī programmas atsevišķas daļas sasniedzamo rezultātu novērtēšanā un tam atbilstoša izglītības dokumenta izsniegšanu. Pēc Profesionālās izglītības likuma grozījumu pieņemšanas tiks attīstīta iespēja veidot atsevišķu moduļu piedāvājumu prasmju apguvei, lai īstenotu iegūto prasmju novērtēšanu atbilstoši sasniegtajam, kā arī efektīvāk iegūtu turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes atbilstoši vajadzībām. Savukārt investīcijas vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām - redzes, dzirdes, kustību un garīgā rakstura traucējumiem, piemēram, uzlabojot personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem situāciju kopumā, t.sk. veikti pārbūves, atjaunošanas vai jaunas būvniecības darbi, nodrošināti kontrastējoši marķējumi pie trepēm un slīpiem pandusiem, ierīkoti atbilstoša platuma lifti un/vai pacēlāji, kas ļauj pārvietoties personām ratiņkrēslos starp stāviem; lifti, ja tādi tiek paredzēti, piegādājami ar balss izziņošanu un stāva izsaukšanas pogām ar taktilu reljefu. Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības iestādēs ir tikuši veikti, ieguldot gan izglītības iestāžu, gan to dienesta viesnīcu modernizācijā un vides pieejamībā. Profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpināsies arī 2022.gadā un 2023.gadā, kā arī visā 2021.-2027.gada periodā. 8.1.3.SAM ietvaros atbalsts īstenots arī Kultūras ministrijas padotībā esošo un pašvaldību dibināto profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, t.sk. vides pieejamības nodrošināšanai. Mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanas izdevumi ir izglītības programmas īstenošanas izmaksas, tie profesionālās izglītības iestādēm tiek finansēti no valsts budžeta dotācijas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.655 "Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 655). Finansējums mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanai tiek piešķirts pēc viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās, diferencējot normējamās izmaksas ar katrai izglītības programmu grupai noteikto izmaksu minimālo koeficientu. MK noteikumos Nr.655 noteikts, ka dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo - 282,23 EUR gadā, savukārt uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem - 495,66 EUR gadā, papildus šiem izglītojamiem tiek nodrošinātas arī sniegto ēdināšanas pakalpojumu izmaksas - 694,36 EUR gadā (tiek piemērotas tikai Smiltenes tehnikumā). Tāpat arī MK noteikumi Nr. 655 paredz mazāku izglītojamo skaitu, attiecīgi arī mazāku izglītojamo skaitu uz vienu skolotāja likmi - profesionālās izglītības programmās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (mācību grupā ir 8 līdz 12 izglītojamo), izglītojamo skaits uz vienu skolotāju - 5, salīdzinot ar profesionālās izglītības programmām (mācību grupā ir 25 līdz 30 izglītojamo), kur izglītojamo skaits uz vienu skolotāju - 10,8. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: nosaka šajā laikposmā prioritāri īstenojamos rīcības virzienus, uzdevumus un pasākumus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai izglītības visos izglītības veidos un pakāpēs: Rīcības virziena 2.1. "Izglītības satura un procesa attīstība" uzdevums nr. 2.1.1. "Nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t.sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz starpdisciplinaritāti (STEAM), caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties", uzdevums Nr. 2.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot prasmes un mācīšanās rezultātus ar darba tirgus prasībām un stiprinot PII kā nozaru izcilības un inovāciju centrus." Rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums Nr.2.2.2. "Stiprināt profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums nr. 2.2.3. "Stiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, studiju vidi un infrastruktūru"; Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos", uzdevums nr. 3.1.2. "Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību", uzdevums nr. 3.1.3. "Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību"; Rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" uzdevums nr.3.2.1. "Veicināt vecāku iesaisti un atbalstu skolēna izglītības mērķu sasniegšanai", uzdevums nr. 3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei". 4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām. Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos. Izglītības likums nosaka katra līmeņa kompetenci izglītībā, paredzot, ka valsts ir atbildīga par izglītības politikas veidošanu, normatīvo aktu pieņemšanu, kuri skar gan izglītības sistēmā esošas institūcijas gan indivīdus. Valstij noteiktu izglītības politikas mērķu sasniegšanai ir tiesības dibināt izglītības iestādes, šī tiesības valsts īsteno augstākajā izglītībā un profesionālajā vidējās izglītībā, būtiski lielākā daļa no augstākās izglītības iestādēm un profesionālās vidējās izglītības iestādēm ir valsts dibinātās. Šo institūciju pārvaldību valsts līmenī īsteno nozaru ministrijas, bet kopējo izglītības politikas koordinēšanu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija. Pašvaldību uzdevums ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem, kuri ir deklarēti tās administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī vispārējo vidējo izglītību un apgūt interešu izglītību. Šī uzdevuma īstenošanai pašvaldības, saksānojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādes, izstrādā pašvaldības izglītības attīstības stratēģiju ievērojot Ministru kabineta apstiprinātajās izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos valsts līmeņa izglītības attīstības mērķus un nodrošina pieejamu un kvalitatīvu izglītību savā teritorijā atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem un personas vajadzībām. Pašvaldības arī nodrošina to dibināto izglītības iestāžu finansēšanu, un no valsts budžeta saņemtās mērķdotācijas vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanai vai citiem īpaši noteiktiem mērķiem pārvaldību un izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, kā arī vēl virkni funkciju, kas ir nodrošināmas izglītības sistēmas ietvaros. Privātpersonas, ievērojot izglītības nozares normatīvo aktu prasības, var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādes, lai nodrošinātu noteikta izglītības pakāpes vai veida izglītības pakalpojuma sniegšanu. Informācijas apmaiņai un datu uzkrāšanai par izglītības sistēmas procesiem visās izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības informācijas sistēma, kurā tiek ievadīta un uzkrāta informācija par izglītības iestādēm, pedagogiem, izglītojamajiem un šajā sistēmā esošie dati tiek izmantoti gan finansējuma apjoma aprēķināšanai gan arī izglītības procesu vadībai un plānošanai. Izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests, kura funkcijas ietilpst gan vispārēja izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība, gan arī izglītības iestāžu reģistrācijas un izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas funkcija, kā arī atbildība par izglītības kvalitātes uzraudzību vispārējā un profesionālajā izglītībā. Augstākajā izglītībā izglītības kvalitātes novērtēšanu veic akadēmiskās informācijas centrs - Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. Dažādu procesu koordinācija izglītības nozarē tiek īstenota ar konsultatīvu vai lemjošu instūciju - padomju starpniecību. Kā vienu no nozīmīgākajām var minēt konsultatīvo padomi "Izglītība visiem", kurā ir pārstāvēti izglītībā iesaistīto nozaru ministriju, izglītības nozares nozīmīgāko sociālo un sadarbības partneru, pašvaldību, izglītības iestāžu, parlamenta Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un sabiedrības pārstāvji. Šis padomes ietvaros tiek apspriesti ar izglītības politikas attīstību saistīti jautājumi, kā piemēram, izglītības attīstības pamatnostādņu projekts vai nozīmīgu reformu pieteikumi izglītības nozarē. Tā sanāk pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 2 reizes gadā. Profesionālajā izglītībā nozīmīga loma ir Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējai apakšpadomei, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji un tajā tiek lemts par profesionālās izglītības attīstības jautājumiem, padomei sanākot uz sēdēm vismaz vienu reizi ceturksnī. Augstākās izglītības padome, kuras sekretariātam ir patstāvīgas institūcijas statuss, lemj par stratēģiskiem augstākās izglītības attīstības jautājumiem un tās personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Saeima un tājā ir augstākās izglītības institūciju, darba devēju organizāciju, studējošo organizāciju, akadēmisko personālu pārstāvošu organizāciju pārstāvji un izglītības un zinātnes ministrs. Šīs padomes sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības. Lēmumus par pieaugušo izglītības attīstības jautājumiem pieņem Pieaugušo izglītības pārvaldības padome. Tas sastāvā ir darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, pašvaldību un valsts institūciju, kā arī pieaugušo izglītības īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu pārstāvi un šīs konsultatīvās padomes mandāts ietver lēmumu pieņemšanu par valsts līmenī īstenotajiem pieaugušo izglītības attīstības un atbalsts pasākumiem. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" paredz prioritāri īstenojamos rīcības virzienus un uzdevumus un pasākumus to tālākai pilnveidošanai un attīstībai, jo īpaši izglītības un tautsaimniecības struktūru sadarbības attīstībai un jauninājumu ieviešanai izglītības pārvaldībā: Rīcības virziena 2.3."Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr. 2.3.2. "Izglītības un tautsaimniecības nozaru sadarbība efektīvai pārvaldībai"; Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr.3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos"; Rīcības virziena 4.1. "Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana" uzdevums nr. 4.1.1. "Pilnveidot izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un atbildību sistēmas efektīvai funkcionēšanai", uzdevums nr. 4.1.2. "Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībā, "mācīšanās organizācijas" pieejas īstenošanā un izglītības resursu koplietošanā". 5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību. Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru, nosakot ka izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā septiņu gadu periodam, bet pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānus vienam trīs gadu periodam un diviem divu gadu periodiem, kā arī izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 paredz, ka IZM ir atbildīgā institūcija pamatnostādņu īstenošanā, bet līdzatbildīgās institūcijas - Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Šīs institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu. Rīkojums arī nosaka, ka IZM izstrādā rīcības plānus pamatnostādņu ieviešanai: laikposmam no 2021. gada līdz 2023. gadam, līdz 2023. gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2024. gada līdz 2025. gadam, līdz 2025. gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2026.gada līdz 2027.gadam. Līdz 2025. gada 1. jūlijam IZM iesniedzams noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums. Jautājumus par papildus nepieciešamo finansējumu pamatnostādņu ieviešanai izskata Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī IZM uzdevuma izpildes pilnveidošanai. Pamatnostādņu rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.1. "Attīstīt un stiprināt izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu pratības kapacitāti" un uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu" paredzēta izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmas tālāka attīstība, lai nodrošinātu datos balstītas izglītības politikas veidošanu gan valsts gan pašvaldību gan arī izglītības iestāžu līmenī. 6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides iespējām. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikti prioritārie rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi, kas ir īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un mazāk labvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, tai skaitā to sasniedzamās vērtības IAP īstenošanas vidusposmam. Rīcības virziena 3.3. "Pieaugušo izglītības attīstība" uzdevums nr.3.3.1. "Kvalitatīvs un pieejams pieaugušo izglītības piedāvājums" un uzdevums nr.3.3.2. "Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstība". Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 3.rīcības virziens "Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" uzdevums 1. "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus". 7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.- 2027.gadam ir noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā. Rīcības virziena 1.1. "Pedagogu sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums nr.1.1.1. "Attīstīt pedagogu sagatavošanas sistēmu", uzdevums nr.1.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu un regulāru pedagogu profesionālo pilnveidi, metodisko un konsultatīvo atbalstu, mērķtiecīgi koordinējot dažādu pušu iesaisti un sadarbību", uzdevums nr. 1.1.3. "Veidot ilgtspējīgus profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus"; rīcības virziena 1.2. "Akadēmiskā personāla sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums Nr.1.2.1. "Nodrošināt jaunas akadēmiskā personāla sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu" Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" prioritāte Nr.4 "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" nosaka mērķtiecīgi stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.gadam ir Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" papildinošs plānošanas dokuments, kas tiks izstrādāts kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai. 8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.- 2027.gadam nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos: Rīcības virziena 2.3. "Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr.2.3.1. "Internacionalizācijas un starptautiskās sadarbības nodrošināšana mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības attīstībai". 1 Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamo ar speciālajām vajadzībām". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam 2022. gada 13. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē". Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tajā skaitā speciālās izglītības programmās, kā arī pirmsskolas izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs un speciālās pirmsskolas izglītības grupās, un atskaitīti no tām; obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē, kā arī kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no pirmsskolas izglītības programmas. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329096-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-programmas-un-atskaititi-no-tam-ka-ari-obligatas-prasibas-izglitoj... 2 Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi Nr.695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/252140-kartiba-kada-pieskir-un-finanse-asistenta-pakalpojumu-izglitibas-iestade 3 Ministru kabineta 2021.gada 18.maija noteikumi Nr.316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323301-noteikumi-par-asistenta-pavadona-un-aprupes-pakalpojumu-personam-ar-invaliditati Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība Pārdomātas specializācijas stratēģiju vai stratēģijas atbalsta ar: 1. atjauninātu analīzi par izaicinājumiem inovāciju izplatīšanas un digitalizācijas jomā Kritērija izpildes dokumenti: 1) apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) (apstiprinātas 16.02.2021.); NIP ietver Viedās specializācijas stratēģiju (turpmāk - RIS3), kuras stratēģisko uzstādījumu pārnese ir ietverta arī zemāk minētajās nozaru pamatnostādnēs. 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - ZTAIP); (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246); 3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP) (apstiprinātas ar MK 7.07.2021. rīkojumu Nr.490) - NIP ietverta plaša ekonomikas izaicinājumu analīze, t.sk. izvērtēts digitālais aspekts (skat. 2.sadaļu). - DTP ir veikta digitālo izaicinājumu analīze, t.sk. ietverta analīze par digitālo prasmju attīstību, digitālās drošības jautājumiem, telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamību, tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālo transformāciju, kā arī IKT industrijas pilnveidi. (skat. sadaļas 3. un 4.) - zinātnes un inovāciju izaicinājumi analizēti ZTAIP (2.2.rīcības virziens un 3.pielikums, kurā ir analizēti izaicinājumi zināšanu un tehnoloģiju pārnesei uzņēmējdarbības sektorā) - ZTAIP arī ir definēts, ka IZM turpinās iesaistīties RIS3 īstenošanā un RIS3 specializācijas jomu attīstīšanā, nodrošinot mērķtiecīgus ieguldījumus P&A sistēmas attīstībai, kā arī RIS3 monitoringa procesā. NIP2027 un ZTAIP 2027 vadlīniju veiktajā analīzē tika izmantoti dati no RIS3 monitoringa ziņojuma1, OECD 2019. gada ekonomikas ziņojuma par Latviju, EUROSTAT un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2021.-2027.gada plānošanas periodā. ZTAIP 2027 noteiktie politikas mērķi, apakšmērķi un darbības virzieni, kā arī konkrētie uzdevumi ir balstīti uz padziļinātu analīzi un ieteikumiem no diviem EK veiktajiem novērtējumiem programmas Apvārsnis 2020 ietvaros: Īpašs atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībai un inovācijai Latvijā* (2019) Pieejams šeit: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252 un Latvijas pētniecības finansēšanas sistēma** (2018). Pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4690/download Turpmāka tautsaimniecības un jo īpaši RIS3 jomu analīze notiks RIS3 monitoringa ziņojumu ietvaros. Pirmais monitoringa ziņojums plānots 2023.gadā, ņemot vērā to, ka investīciju veikšana lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Lai izvērtētu RIS3 Vadības grupas ikgadējo darba plānu, tad RIS3 jomu progresa ziņojuma gatavošana plānota ik gadu līdz pat 2029.gada decembrim. Papildus informācija: Trūkumi jauno tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumu līmenī Analīzē par uzņēmumu spēju ieviest jaunas tehnoloģijas tika ņemta vērā OECD apkopotā statistika, kas liecināja, ka Latvijas uzņēmumi būtiski atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošanā, uzņēmējiem trūkst nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbilstošu instrumentu (piemēram, produktivitātes rīki digitālajai tirdzniecībai, tiešsaistes pārrobežu tirdzniecībai utt.), salīdzinot ar OECD dalībvalstīm. Latvija OECD 2020.gadā 28 valstu vidū ieņem 18. vietu. Latvijas digitālās attīstības līmenis kopumā atbilst ES vidējam līmenim. Savienojamības (4. vieta ES reitingos) un digitālo sabiedrisko pakalpojumu (5. vieta) ziņā Latvijas rādītāji pārsniedz ES vidējos rādītājus, savukārt interneta pakalpojumu izmantošana (19.), cilvēkkapitāls (24.) un digitālo tehnoloģiju integrācija (23.) atpaliek. Universitāšu un pētniecības organizāciju (PO) nespēja apmierināt uzņēmumu vajadzības savā ekosistēmā Attiecībā uz EK komentāru par analīzes un plānoto pasākumu trūkumu, lai segtu universitāšu un pētniecības organizāciju nespēju apkalpot uzņēmumu vajadzības savā ekosistēmā: IZM precizē, ka vispārējā RIS3 (2021.-2027.gadam) koncepcija ir izklāstīta NIP 2021.- 2027. gadam, savukārt augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros tiek plānoti RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstības un RIS3 specializācijas jomām nepieciešamie zināšanu radīšanas, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības un attīstības infrastruktūras atbalsta pasākumi. Tomēr, lai uzlabotu sadarbību starp zinātnes un uzņēmējdarbības nozarēm, tostarp labāk reaģētu uz uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām, IZM strādā pie jaunā pētniecības finansēšanas modeļa - izmaiņām lielākajā valsts līmeņa pētniecības finansēšanas programmā Pētniecības bāzes finansējums. Jaunais finansēšanas modelis tiks veidots, pamatojoties uz Starptautiskā zinātnisko institūciju darbības novērtējuma (2021) ieteikumiem. Plānots, ka jaunais, uzlabotais pētniecības finansēšanas modelis tiks piemērots, sākot ar 2022. gadu. Izvērtējums liecina, ka esošais pētniecības finansēšanas modelis neietver pietiekami daudz stimulu sadarbībai ar nozari, tāpēc jaunais bāzes finansējums pētniecībai vairāk tiks orientēts uz darbības rezultātu daļu. Jaunais finansēšanas modelis piedāvā palielinātu īpatsvaru/snieguma proporciju bāzes finansējuma aprēķinā, turklāt 10% no darbības finansējuma būs tieši saistīti ar pētniecības orgnizāciju spēju sekmīgi sadarboties ar biznesa sektoru. Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti (2021.gads): https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums Jaunais pētniecības bāzes finansējuma modelis: https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem Inovāciju aģentūru neefektivitāte zināšanu plūsmas veicināšanā un koordinācijas problēmas ar citām valsts aģentūrām Lai veicinātu mērķtiecīgu sadarbību starp visām inovācijas procesā ieinteresētajām pusēm un vienotu stratēģisko virzienu, ir nepieciešama kvalitatīva vadības sistēma un atbilstošas valsts atbalsta programmas. ES fondu un EM administrētajām pētniecības un attīstības atbalsta programmām, kā arī inovāciju vadības procesam ir jāveicina vienota stratēģiskā virziena, kā arī kopīgu mērķu noteikšana privātajam, publiskajam un pētniecības sektoram. EM un IZM administrētās atbalsta programmas ir sadrumstalotas, katrai no kurām ir atsevišķi mērķi un uzdevumi [ZTAIP 2027 vadlīniju analīze] Jaunais inovāciju pārvaldības institucionālais modelis (2022), t.sk. arī attiecībā uz viedās specializācijas pārvaldību Latvijā kopumā aptver plašu ieinteresēto pušu loku - gan stratēģiskās virsuzraudzības līmenī (Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome) Ministru prezidenta vadībā - konsultatīvs un koleģiāls formāts - augsta līmeņa triple helix pārstāvība (ministri, uzņēmēji, zinātniekus/pētniekus pārstāvošas organizācijas), gan stratēģiskā līmenī caur sadarbību starp galvenajiem P&A&I politikas veidotājiem - (Ekonomikas ministrija (EM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar LIAA un LZP vadību; gan operacionālā līmenī caur dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem (nozaru ministrijām) un īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem tīkliem, investoriem, universitātēm utt. Detalizētāku info. .skat. pie 2.kritērija informācijas. Zināšanu nodošanas trūkums no starptautiskiem uzņēmumiem uz vietējiem uzņēmumiem Viens no rādītājiem, kas liecina par starptautiskās zināšanu pārneses trūkumu Latvijas uzņēmumiem, ir dalība starptautiskos projektos programmā "Apvārsnis 2020". Latvijas panākumu līmenis dalībai ES Ietvarprogrammā (Apvārsnis 2020) ir ievērojami zemāks, salīdzinot ar plānoto 30% mērķi [analīze saskaņā ar ZTAIP 2027 vadlīnijām un RIS3 Monitoringa ziņojumu] Iepriekš aprakstīto problēmu risināšanai paredzētie pasākumi: - 1.2.1.1. pasākums Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai RIS 3 ekosistēmu pārvaldības un ekosistēmu attīstības ietvaros. - 1.2.2.2. pasākums Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība un digitālā brieduma testa nodrošināšana, lai veicinātu jauno tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos. - 1.2.2.3. pasākums Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. 2. tādas reģionālās vai valsts kompetentās iestādes vai struktūras pastāvēšanu, kas ir atbildīga par pārdomātas specializācijas stratēģijas pārvaldību. Kritērijs ir izpildīts, jo apstiprināts: 1) Nacionālās ceļakartes dokuments, kas nosaka pasākumus P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kā arī pasākumus RIS3 pārvaldības pilnveidošanai sākot no 2022.gada - Informatīvais ziņojums Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu (apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk- NIP); 3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk-ZTAIP); Izmaiņas nacionālajā P&A&I institucionālā modeļa pārvaldībā (1) Par galveno kompetento iestādi, kas nodrošina nacionālo inovāciju institucionālo pārvaldību, kā arī viedās specializāciju pārvaldību stratēģiskā līmenī tiek noteikta Inovāciju un Pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kuru pārstāv galvenie P&A&I politikas veidotāji -EM, IZM sadarbībā ar LIAA un LZP vadību (LITAF ziņojums). Galvenās IPPP funkcijas: -P&A&I sistēmas institucionālā pārvaldība, sihnronizācija un sadarbības koordinēšana - RIS3 pārvaldības modeļa uzraudzība, t.sk. RIS3 monitorings - P&A&I atbalsta programmu izstrāde un ieviešanas jautājumi -veicināt atbilstošu privāto investīciju piesaisti 2021.-2027; - reizi gadā iesniedz izskatīšanai LPISP RIS3 ieviešanas makroekonomiskos rezultātus un kopsavilkumus par katru no RIS3 jomām (IPPP sniegtā informācija). Galvenās atbildīgās iestādes RIS3 īstenošanā ir EM, IZM un pēc nepieciešamības tiks iesaistītas citas ministrijas atkarībā no to kompetences un attiecīgās RIS3 prioritārās jomas (piemēram, ZM iesaistīsies RIS3 procesā saistībā ar kopīgajām prioritātēm Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā, VM tiks iesaistīta Biomedicīnas jomā, VARAM - attiecībā uz reģionālajiem aspektiem utt.) (skat. NIP 3.2.sadaļu RIS3 īstenošana un pārvaldība 2021.-2027.g. plānošanas periodā; ZTAIP 2.3.sadaļa, 6.sadaļas 1.2. un 1.4.rīcības virzieni). (2) Pārskatīta LPISP loma kopējā P&A&I pārvaldības modelī, sašaurinot LPISP kompetences tvērumu tikai uz P&A&I politikas un RIS3 pārvaldības stratēģisko jautājumu virzuzraudzību, tādējādi cita starpā nodrošinot arī elastīgāku pieeju RIS3 pārvaldībai. LPISP funkcijas: - sniegt rekomendācijas IPPP par stratēģiskajiem P&A&I un RIS3 pārvaldības jautājumiem; - nodrošināt industrijas, pētniecības un publiskā sektora stratēģiskās sadarbības koordināciju (nolikuma grozījumus plānots apstiprināt MK š.g. jūnijā); (3) RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros praktiski tiks darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips. RIS3 jomu vadības grupu galveno funkciju apraksts atrodam pie šī tematiskā ieguldījumu priekšnosacījuma 4.kritērija izpildes apraksta (LITAF ziņojums). Sagaidāmie ieguvumi no jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa īstenošanas: -Uzlabota to publiskā sektora institūciju sadarbība, kas tieši atbildīgas par P&A&I inovāciju politikas izstrādi un ieviešanu; -Nodrošināta pilnvērtīgāka RIS3 īstenošanas stratēģiska vadība un koordinēta uzraudzība; -Iespēja aktīvāk iesaistīties un vadīt RIS3 ieviešanu un uzraudzību. Pilns jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS 3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams informatīvajā ziņojumā Par Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda pašreizējās iniciatīvas pārskatīšanu (2022). 3. uzraudzības un izvērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai izvērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu. Kritērijs ir izpildīts: Apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam un Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka uzraudzības un novērtēšanas rīkus, kas paredzēti, lai vērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu (skat. NIP 3.sadaļu Viedās specializācijas stratēģija, jo īpaši 3.3.sadaļu RIS3 monitorings attiecībā uz privāto sektoru; skat. ZTAI 6.sadaļas 1.4. Rīcības virzienu P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings. Jaunajā periodā tiks pilnveidots RIS3 monitoringa process, kas nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu, analīzi un secinājumus, kvalitatīvai rezultātu sasniegšanai, IZM nodrošinot P&A sistēmas un zinātnes sektora analītiku (1.1.1SAM ietvaros), savukārt EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora analītiku (1.2.1.SAM ietvaros). RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo EM ciešā sadarbībā ar IZM, savukārt izskatīšanai LPISP reizi gadā tiks iesniegti RIS3 ieviešanas makroekonomiskie rezultāti un kopsavilkums par katru no RIS3 jomām (IPPP sniegtā informācija). Pirmais monitoringa ziņojums plānots 2023.gadā, ņemot vērā to, ka investīciju veikšana lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Lai izvērtētu RIS3 Vadības grupas ikgadējo darba plānu, plānota ikgadējo progresa pārskatu gatavošana ikgadu līdz pat 2029.gada decembrim. RIS3 pārvaldības procesa ietvaros RIS3 Vadības grupa saņems datus no programmu īstenotājiem un gala labuma guvējiem. Pēc datu analīzes RIS3 vadības grupa noteiks jautājumus, riskus, projektus un priekšlikumus, lai uzlabotu RIS3 un inovācijas vidi, kas tiks skatīti Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (IPPP). IPPP, iesniegto informāciju iespēju robežās apvienos vienā ziņojumā. IPPP vismaz reizi gadā ziņos Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajai padomei, iesniedzot izskatīšanai sagatavotus priekšlikumus, lai pieņemtu kopīgu lēmumu, kas attiecas uz P&A&I politikas stratēģiskajiem jautājumiem, t.sk. par P&A&I mērķa rādītāju nacionālo sniegumu, riskiem to sasniegšanā, P&A ieguldījumiem, RIS3 nacionālās pārvaldības un monitoringa modeli, kā arī P&A&I vides jautājumiem kopumā (P&A&I ceļakartes dokuments). Programmas ietvaros monitoringa process ir vērsts uz kopējās sistēmas darbības ilgtermiņa izvērtēšanu, veicot progresa analīzi, RIS3 ieviešanā iesaistīto institūciju darbības mērķu saskaņošanu, prognožu izstrādi, konkurētspējīgo nišu identificēšanu RIS ietvaros. 4. ieinteresēto personu sadarbību (uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process). EM Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ietvaros īstenos pasākumus uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšanai un inovācijas attīstīšanai ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības produktivitāti un starptautisko konkurētspēju. (skat., arī NIP 3.1.sadaļu un 3.2. sadaļu). IZM augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros īstenos pasākumus RIS3 specializācijas jomu un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai nepieciešamo zināšanu, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības infrastruktūras attīstībai. (skat. arī ZTAIP 2.2. Rīcības virziens). Atbilstoši nacionālajai inovāciju pārvaldības shēmai, tad RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros tiks praktiski darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips. RIS3 jomu vadības grupu galvenās funkcijas: - īstenot mediatora funkciju starp RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - RIS3 ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un atjaunošana, kas papildinās ikgadējos rīcības plānus -RIS3 jomu vadības ķēžu ekosistēmu pārvaldību un jaunu ekosistēmu apzināšanas nodrošināšana -informācijas sniegšana par P&A&I un augstākās izglītības programmām un to rezultātiem RIS3 jomu vadības grupās; - citu nozaru ministriju iesaistīšana atbilstoši to kompetences jomām (VM, VARAM, ZM u.c.); - RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu internacionalizācijas veicināšana; - Biznesa atklāšanas procesa īstenošana un izaicinājumu, iespēju un vajadzību noteikšana. RIS3 jomu vadības grupas nodod informāciju Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomei. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome analizēs RIS3 jomu vadības grupu apkopoto informāciju par ekosistēmu izaicinājumiem, vajadzībām, rezultātiem, potenciālu jaunu ekosistēmu veidošanai, kā arī sagatavos priekšlikumus izmaiņām (ja nepieciešams). Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome nodrošinās RIS3 ieviešanas rezultātu stratēģisko uzraudzību, t.sk. sniedzot rekomendācijas P&A&I stratēģiskajos jautājumos. RIS3 vadības grupu darbu, RIS3 vērtību ķēdi ekosistēmu pārvaldības un attīstības ietvaros koordinē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (P&A&I ceļakartes dokuments). Papildus informācija RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanas pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā; tā ietvaros tiks veikta ekosistēmu ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un īstenošana. Papildus 2021.-2027.g.periodā RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM (reģionu attīstība, digitālā transformācija), ZM - (Bioekonomikas stratēģijas īstenošana) VM (Biomedicīnas jomā) (MK 10.03.2020 prot. Nr.10 19.§). 5. attiecīgā gadījumā darbībām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu valstu vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas. - Nacionālās un reģionālās pētniecības un inovāciju sistēmas pilnveidošanas pasākumi (nacionālais ceļvedis) noteikti informatīvajā ziņojumā Par Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu. - Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - ZTAI) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) savstarpēji salāgo zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu, nosaka pasākumus cilvēkkapitāla attīstībai, P&A sistēmas digitālajai transformācijai un atvērtās zinātnes veicināšanai (skat. ZTAI 2.1. un 4.sadaļa; 6.sadaļas Rīcības virzieni 1.1., 1.2., 2.2. ) - Papildus RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM attiecībā uz reģionu attīstību (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepts, reģionālo inovācijas un zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu reģionos esošo resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, uzņēmējiem izglītības, un pētniecības institūcijām), gan digitālās transformācijas īstenošanu (RP pamatnostādnes), ZM saistībā ar Bioekonomikas stratēģijas īstenošanu, (MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. §; NIP 3.2.sadaļa, 4.4.sadaļa, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam). Izmaiņas nacionālajā P&A&I pārvaldības modelī un RIS3 pārvaldībā (tiks īstenotas no 2022.g.) nepieciešamas, lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences un to nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I vadības līmeņus un (4) atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu. Jaunajā P&A&I pārvaldības modelī tiek izdalīts stratēģiskās vadības (Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome), stratēģiskās virsuzraudzības (LPISP) un operacionālās vadības (RIS3 vadības grupas) līmenis. Pilns pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. ikgadējo rezultātu apkopošanas un atskaitīšanās process, lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes dokumentā. Stratēģiskajā līmenī jaunā modeļa ieviešanas mērķis ir izveidot vienotu ekosistēmu (apvienojot 2 ministrijas, 2 aģentūras un pievienojot uzņēmējdarbības atklāšanas principu) inovāciju vadībai un tehnoloģiju pārnesei. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomes uzdevums ir nodrošināt zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas saskaņotu stratēģisko plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī mērķu un rezultātu noteikšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību. Savukārt RIS3 pārvaldības centrālais elements (integrēts kopējā inovāciju institucionālajā pārvaldības modelī) RIS3 vadības grupas (kopā tiek izveidotas piecas šādas vadības grupas, viena katrā definētajā RIS3 jomā). RIS3 vadības grupas tiek izveidotas, lai veidotu dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem (nozaru ministrijām) un īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem tīkliem, investoriem, universitātēm utt. RIS3 vadības grupu darbu koordinēs un vadīs LIAA. RIS3 vadības grupu darbībā tiks iesaistītas arī citas ministrijas un aģentūras, kas saistītas ar konkrētu vērtību ķēdes ekosistēmu. 2021.-2027.gada RIS3 ieviešanas kontekstā VARAM tiks iesaistīta reģionālās attīstības aspekta ietvaros (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepcija, reģionālo inovāciju un zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu efektīvu resursu izmantošanu reģionos un veicinātu pašvaldību, uzņēmēju un izglītības un zinātnisko institūciju sadarbību un digitālās transformācijas īstenošanu (Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam2). ZM tiks iesaistīta Bioekonomikas stratēģijas īstenošanas kontekstā (10.03.2020. MK sēdes protokols Nr.10 19.§); VARAM atbildība ir saistīta ar RIS3 principu piemērošanu reģionālajā plānošanā. Lai veicinātu ilgtspējīgu reģionu ekonomisko attīstību un uzlabotu reģionu uzņēmējdarbības un inovāciju vidi, būtiski ir izveidot un attīstīt inovāciju, zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu vai sistēmu, kas koordinētu esošo resursu efektīvu izmantošanu reģionos un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, komersantiem, izglītības, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm Rīgā un reģionos, kā arī vietējām sabiedrības grupām (Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam). Lai šāda sadarbība būtu iespējama, tiks izveidots reģionālās pārvaldības un koordinācijas mehānisms (reģionālie zinātnes un inovāciju centri), kas saistīti ar nacionālo pētniecības un inovāciju sistēmu, plānošanas reģioniem uzņemoties galveno iniciatoru un koordinatoru lomu un, līdz ar to, uzlabojot funkcionālo un finansiālo kapacitāti. Platformas aktivitātēm, tostarp inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, plānots piesaistīt Eiropas teritoriālās sadarbības programmu finansējumu. IZM skaidro, ka laikā, kad ZTAIP pamatnostādnes tika izstrādātas un apstiprinātas Ministru kabinetā, norisinājās vēl divi nozīmīgi procesi - Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums un grozījumi Augstskolu likumā par augstākās izglītības iestāžu iekšējo pārvaldību. Ar augstskolu konsolidāciju saistītās reformas ir iezīmētas AF plānā. Turpmākie plāni attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu un pētniecības organizāciju iekšējo pārvaldību un konsolidāciju tika izklāstīti ZTAIP pamatnostādnēs saskaņā ar informāciju, kas bija pieejama ZTAIP pamatnostādņu apstiprināšanas laikā: Valsts finansētajām zinātniskajām institūcijām, kuras saņēmušas pozitīvu novērtējumu Starptautiskajā zinātnisko institūciju darbības novērtējumā, ir pienākums izstrādāt savas institucionālās attīstības stratēģijas, ņemot vērā novērtējuma rekomendācijas. Savukārt negatīvu vērtējumu saņēmušās zinātniskās institūcijas apsver iespējas vidējā termiņā konsolidēties ar citu zinātnisko institūciju MK apstiprināts informatīvais ziņojums Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem (2022), kas piedāvā sasaisti starp novērtējuma rezultātiem un pētniecības un attīstības finansēšanas instrumentiem. Šis jautājums ir cieši saistīts arī ar jauno zinātnes bāzes finansēšanas modeli. Jaunais zinātnes bāzes finansēšanas modelis atrodams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem. 6. attiecīgā gadījumā darbībām, kas atbalsta rūpniecības pārkārtošanos. 6. kritērija izpildi pamato šādi aspekti: - Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu pieeju aprakstīta Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.sadaļā Viedās specializācijas stratēģija, bet pētniecības un inovāciju pienesums klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas attīstībai 4.sadaļā Politikas rīcības virzieni un uzdevumi. - Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP) digitalizācija ir noteikta kā viens no ekonomikas transformāciju veicinošiem elementiem (skat. 4.sadaļu Mērķis, attīstības virzieni un rīcība). DTP 2021.-2027.gadam pienesuma vērtēšanā tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un finansējuma aplēses. - RIS3 monitorings sniegs iespēju sekot līdzi globalizācijai, jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz klimatneitralitāti, aprites ekonomiku, kas var ietekmēt pārmaiņas mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Sniegtā analīze palīdzēs noteikt, kuras nozares un profesijas saskaras ar globalizāciju, tehnoloģiskām izmaiņām (jo īpaši saistībā ar Industriju 4.0). - Horizontālā principa Nenodarīt būtisku kaitējumu prasības iekļautas programmas SAM atbalstāmo darbību aprakstos. - Praksē nacionālā inovāciju pārvaldības modeļa ietvaros RIS3 vadības grupa iesniegs informāciju Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomei par RIS jomu izaicinājumiem un rezultātiem, jaunu ekosistēmu veidošanās signāliem, kā arī priekšlikumus gada rīcības plāniem, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz izmaiņām, kas atvieglotu darbības, kuras var ietekmēt rūpniecības restrukturizāciju (P&A&I ceļakartes dokuments) Iesniegtā informācija dos iespēju Inovācijas un pētniecības pārvaldības padomei izvērtēt darbības un to ietekmi uz digitālās pārveides un produktivitātes veicināšanu, kā arī, ja nepieciešams, pieņemt nepieciešamos lēmumus par inovāciju virzienu maiņu, jaunu RIS3 jomu noteikšanu vai jaunu RIS3 ekosistēmu attīstīšanu. Tāpat padziļināta analīze tiks veikt RIS3 monitoringa ziņojumu ietvaros. 7. pasākumiem sadarbības uzlabošanai ar partneriem ārpus attiecīgās dalībvalsts prioritārajās jomās, ko atbalsta ar pārdomātu specializācijas stratēģiju. Pamatojums 7. kritērija izpildei: - Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanā -integrācija starptautiskās vērtības ķēdēs (skat. Nacionālo industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.2.1.sadaļu, Programmas 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot un koordinēt starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus katrā RIS3 jomā. - Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ietver uzdevumus attiecībā uz starptautisko mobilitāti, izcilības piesaisti un sadarbību (6.sadaļas 1.3.rīcības virziens). Attiecīgi 1.1.1SAM plānoti pasākumi starptautiskās sadarbības un līdz ar to arī konkurētspējas veicināšanai RIS3 jomās. P&A sadarbības iespēju plānošana balstās uz katras RIS3 prioritārās jomas padziļinātu analīzi, īpaši uz P&A publiskā sektora kapacitātes analīzi. IZM RIS3 monitoringa procesā ir veikusi padziļinātu katras RIS3 prioritārās jomas pētniecības ekosistēmas darbības un status quo analīzi. Analīzes rezultāti, kā arī PO un biznesa sektora zināšanas ir ņemtas vērā, attīstot katras RIS3 ekosistēmas nākotnes potenciālu RIS3 prioritāro jomu monitoringa ziņojums (LV): https://www.izm.gov.lv/lv/ris3-monitorings-0 Kā viens no galvenajiem aspektiem Programmas tiek izcelta starptautiskā sadarbība. Programma 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus, piedaloties esošās starptautiskās sadarbības platformās. Starptautiskā sadarbība tiks veicināta katrā RIS3 jomā. Digitālo transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk- DTP) ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu pārvaldības un atvēršanas analīze, lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu izvēršanu un Latvijas digitalizācijas attīstību un salāgošanu ar ES vērtībām un standartiem, iekļautos ES datu telpās, veicinātu pārrobežu pakalpojumu attīstību, kā arī, izmantojot Eiropas DIC, veicinātu Latvijas zinātnes un risinājumu izvēršanu ES (skat. DTP 4.3.1. Rīcības virzienu un 4.4.1.rīcības virzienu). Digitalizācijas atbalsta pasākumi plānoti 1.2.2. un 1.3.1.SAM ietvaros. 1 MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. § "Informatīvais ziņojums. Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums"; RIS3 monitorings | Izglītības un zinātnes ministrija (izm.gov.lv) 2 apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587 Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā Kritērijs nr.1 uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām. Pamatojums: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027.g. galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Pamatnostādnēs identificētie izaicinājumi, risināmie uzdevumi nabadzības un sociālās atstumtības jomā ir balstīti gan uz starptautiski salīdzināmiem apsekojumu datiem (piemēram, EU-SILC, LFS), gan nacionāla līmeņa datiem un pētījumiem, kā arī izmantojot starptautiskus monitoringa instrumentus (skat.2.pielikumu un datu avotus, pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju tabulā norādīto saikni ar monitoringa ietvaru). Arī pieejamība sociālajiem pakalpojumiem ir analizēta balstoties uz EU-SILC ad-hoc datiem un administratīvo reģistru/ informācijas sistēmu datiem. Ekonomiskā attīstība, ienākumu pārdale nodokļu politikas ietvaros, pieejama veselības aprūpe un izglītība visā mūža garumā, mobilitātes iespējas un citi faktori ietekmē nabadzības mazināšanu un veicina sociālo iekļaušanu. Piemēram, par bezpajumtniekiem ir identificētās un aktuālākās problēmas: - mājokļa problēma (97%), saskarsmes problēma/konflikti (67%), - nodarbinātība (61%), - atkarības problēma (58%). Sociālo darbinieku, NVA u.c. iesaiste ir palīdzoša un nepieciešama problēmu risināšanā. Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai - paredz veidot agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu un īstenot visaptverošu, integrētu, uz indivīda vajadzībām orientētu profilakses un agrīnās intervences aktivitāšu kopumu bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veselīgai attīstībai un veiksmīgai pašrealizācijai mūža garumā. IAP - rīcības virziena 2.2. Izglītības vides attīstība minētais uzdevums nr. 2.2.1. Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru; rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei uzdevums nr. 3.1.1. Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos, minētais uzdevums nr.3.1.2. Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību; rīcības virziena 3.2. Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai minētais uzdevums nr. 3.2.2. Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei sniedz ieguldījumu kvalitatīvas izglītības pieejamības uzlabošanā, tādējādi mazinot ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu un jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzēti atbalsta mehānismi, lai risinātu situāciju ar nepietiekamu pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību. Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā, tai skaitā aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbinātības jomā). Sabiedrības saliedētības pamatnostādņu 2021- 2027.gadam 2.rīcības virziena Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums 2.2.apakšpunkts paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam paredz veidot ģimenēm ar bērniem draudzīgu sabiedrību, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas un veicināt izglītības iestāžu, t.sk. pirmsskolu personāla informētību par bērnu uzvedības īpatnībām un piemērotāko rīcību dažādu saslimšanu un uzvedības traucējumu gadījumā, kā arī attīstīt atbalsta dienestu gan izglītības iestāžu personālam, gan bērniem un viņu vecākiem, kur vērsties pēc palīdzības, lai neatkarīgi no bērna īpašajām individuālajām vajadzībām nodrošinātu atbilstošas pirmsskolas izglītības pieejamību un sociālo iekļaušanos, kā arī pilnveidot speciālistu zināšanu un prasmes bērnu attīstības vajadzību jautājumos. Pamatnostādnes aptver virkni šobrīd aktuālu, horizontāli un pārnozariski risināmu, jaunu attīstības virzienu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, kā piemēram, bērnu un jauniešu attīstības vajadzību nodrošināšana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide, veselība, izglītība, psiholoģiskā un emocionālā labklājība viņu izaugsmes ceļā, jauniešu līdzdalības veicināšana, bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības sistēmas pilnveidošana, darba ar jaunatni sistēmas attīstība. Izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz plašu personu loku, proti, visiem bērniem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumam, jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem, atbilstoši Jaunatnes likumam, kā arī viņu ģimenēm. Kritērijs nr. 2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem. Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām, t.sk. palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību,, arī reģionos, uzlabot tehnisko palīglīdzekļu klāstu, stiprināt sociālā darba nozīmi, arī ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta pakalpojumu, uzlabot atbalstu personām pārejas posmā no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi; attīstīt uz personu ar FT vajadzībām mērķētu atbalsta pasākumu sistēmu, pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, izstrādāt priekšlikumus kvalitātes un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem krīzes situācijās, iedzīvotājiem reģionālās mobilitātes veicināšanai, attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti. Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. Plāna ietvaros paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt (palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada 1.janvāra un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Minētie pasākumi attiecas uz šādām iedzīvotāju grupām: garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Kritērijs Nr. 3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā. Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kuru rīcības virzienā - Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū - paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām: • palielinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem un pilngadīgām personām ar FT, t.sk. GRT vai multiplu traucējumu gadījumā, vecāka gada gājuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci, un sniegt atbalstu viņu ģimenes locekļiem, veicinot starpnozaru un multidisciplināru pieeju sociālajā aprūpē; • paaugstinot pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem FT ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi; • veidojot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem; • attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem; • ieviešot individuālā budžeta pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā noteiktām mērķa grupām, īpaši bērniem; • attīstot sociālās inovācijas, t.sk., digitālus un tehnoloģiskus risinājumus, sociālo pakalpojumu sniegšanā. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam (procesā, plāna apstiprināšana MK plānota 2022.gada 1.ceturksnī). Kritērijs nr. 4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas, kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti priekšlikumi politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, aktuālajiem statistikas datiem, jaunajām likumdošanas iniciatīvām dažādās nozarēs, labās prakses piemēriem. Sociālie partneri un NVO tiek aicināti paust viedokli, priekšlikumus, iebildumus par konkrētiem politikas plānošanas dokumentiem un plānotām rīcībpolitiku iniciatīvām. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja ir konsultatīva institūcija. Papildus nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu izvērtēšanai tā konsultatīvi uzrauga arī Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām 9.2.1.2.pasākuma Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings ietvaros izstrādājamo: - nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu; - zinātnisko pētījumu par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū; - metodoloģijas izstrādi iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācijas īstenošanai. Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir koleģiāla, konsultatīva un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Padome izvērtē ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās problēmas un izstrādā priekšlikumus to risināšanai, sniedz atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām un citām iesaistītajām institūcijām sociālo pakalpojumu attīstībā un deinstitucionalizācijas procesu īstenošanā atbilstoši savai darbības jomai (kompetencei), kā arī uzrauga deinstitucionalizācijas projektu ieviešanu, t.sk. apstiprina plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus. Padomes sēdēs ir vairākkārtīgi izskatīts projekts Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kā arī diskutēts par deinstitucionalizācijas ieviešanas progresu un problēmjautājumiem. Padome, apstiprinot plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus un to grozījumus, nodrošina pašvaldībās attīstāmo sociālo pakalpojumu infrastruktūras atbilstību DI īstenošanas pamatprincipiem. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja ir konsultatīva institūcija. Tās sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas, kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti priekšlikumi politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā. Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam (turpmāk - plāns) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī. Plāns ir izstrādāts atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2017. gada rekomendācijām Latvijai pieejamības jomā1. Plāns vienkopus strukturēti parāda sabiedrībai valsts virzību uz pieejamas vides nodrošināšanu un apņemšanos īstenot starptautiski uzņemtās saistības. Plāna izstrāde notika sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām (SM, VARAM, IZM, EM, BVKB), kā arī ar Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO, kā arī notika sabiedriskā apspriešana Par Plāna īstenošanu 2022.gada 2.pusgadā tiks sagatavots informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par plāna izpildi. Jauni uzdevumi un pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīkojums Nr.577), kur 4. rīcības virziens ir Vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana, kas paredz pasākumus, kas sekmē sabiedriskā transporta, ēku (tostarp privāto mājokļu), informācijas un vēlēšanu procesa piekļūstamību, starptautisko saistību pārņemšanu, kā arī Plāna pasākumi, kas ir vērsti uz izpratnes veicināšanu par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi, lai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem būtu iespēja saņemt savām vajadzībām un iespējas atbilstošu pakalpojumus dažādās jomās. Sociālā darba speciālistu sadarbības padome (turpmāk - SDSSP) ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību, sociālā darba speciālistu izglītošanu un nodrošinājumu, tādējādi sekmējot sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu sociālā darba politikas veidošanā. SDSSP sastāvā ir plaši pārstāvētas sociālā darba jomas vadošās NVO, izglītības iestādes, kā arī ar jomu saistītās valsts un pašvaldību iestādes: Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācija, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, Latvijas Kristīgā akadēmija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments; Baltijas Starptautiskās akadēmija; Rīgas domes Labklājības departaments; Valmieras pilsētas Sociālo lietu pārvalde; Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija; Sociālo darbinieku biedrība; Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte; Rīgas 1.slimnīcas Hronisko slimnieku īslaicīgās aprūpes nodaļa; Latvijas Pašvaldību savienība; Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultāte; Rīgas Stradiņa Universitātes Labklājības un sociālā darba katedra. 1 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf (skatīts 10.06.2018.) Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā" I kritērijs (apraksts attiecināms arī uz II un III kritēriju) Stratēģiskais satvars veselības jomā nacionālā un reģionālā līmenī ir ieviests ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"1: o Primāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošana noteikta noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4.sadaļā un 11.pielikumā nosakot ģimenes ārstu pakalpojumu klāsta pārklājuma teritorijas t.sk: o sekundāro ambulatoro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1.2, 3.5., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.11.sadaļās, kā arī 5. un 12.pielikumā noteiktas SAVA pakalpojumu plānošanas teritorijas un pakalpojumu veidu minimālais nodrošinājums, o stacionāro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1., 3.6., 3.9., 3.10., 3.11. un 3.12.sadaļās, kā arī 6.pielikumā noteikts katras ārstniecības iestādes sniedzamais pakalpojumu klāsts (kartējums) Infrastruktūras investīciju prioritātes attiecībā uz veselības jomas ilgtspējīgu attīstību tiks ietvertas Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2029.gadam, nosakot infrastruktūras ieguldījumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (tiks ietverts slimnīcu kartējums, kas nodrošinās slimnīcu tīkla reformas turpinājumu, t.sk. ņemot vērā veikto slimnīcu līmeņu izvērtējumu). Lai noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze, t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4) Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību šobrīd tiek īstenota 2014.gadā veiktā Pasaules bankas izvērtējumā par veselības aprūpes nozari Latvijā izteiktajās rekomendācijās minēto pasākumu ieviešana, kuras attiecībā uz cilvēkresursiem iestrādātas 2017.gada konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", t.sk. tiek veiktas reformas, lai nodrošinātu konceptuālā ziņojuma 2.pielikumā plānoto VA aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo cilvēkresursu skaita sasniegšanu laika periodam līdz 2025.gadam. Cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un AF plāna, kā arī Tehniskā atbalsta instrumenta projekta līdzekļus, tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas attīstībai. Lai stratēģiski un ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos izaicinājumus un turpinātu pilnveidot saskaņā ar konceptuālo ziņojumu uzsāktās reformas, paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības stratēģiju (iekļaujot kartējumu, kuras izstrādes termiņš ir 30.06.2023). Veselības nozares cilvēkresursu stratēģija 2021.-2027.gadam reaģējot uz ilgstošo veselības nozares cilvēkresursu trūkumu turpmākajiem 7 gadiem tiks balstīta mērķtiecīgā jau uzsākto pasākumu turpināšanā, tas nozīmē gan attiecībā uz atalgojuma nodrošinājumu, gan medicīnas pamatstudiju un rezidentūras vietu skaita nodrošināšanu atbilstoši pieprasījumam, gan piesaistes un noturēšanas pasākumus (veicināt absolventu nonākšanu veselības darba tirgū, racionalizēt māsu izglītību, īstenot mentoringa programmas u.c.), kā arī plānots īstenot cilvēkresursu datu bāzes pilnveidošanu un veidot ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu, lai mediķiem nodrošinātu pieejamus un kvalitatīvus profesionālās pilnveides pasākumus. II kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts • Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām; • Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumus; • Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem; • Veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot institucionālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Tiek plānots, ka obligāti ikvienā pašvaldībā samērīgā termiņā un veidā ir jānodrošina sociālais darbs dažādām mērķa grupām, kā arī šādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sadalījumā pa mērķa grupām: Bērniem ar invaliditāti: • aprūpes mājās pakalpojums (tai skaitā, Invaliditātes likumā noteiktais aprūpes pakalpojums bērniem); • dienas aprūpes centra (prioritāri 16-18 gadus veciem bērniem, kuri nav iekļauti izglītības procesā) pakalpojums; • atelpas brīža pakalpojums (institūcijā vai dzīvesvietā). Pilngadīgām personām ar smagiem FT (t.sk. ar invaliditāti): • aprūpes mājās pakalpojums; • dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar GRT; • grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar GRT; • specializētās darbnīcas pakalpojums personām ar smagiem FT; • atelpas brīža pakalpojums. Pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci • aprūpes mājās pakalpojums. Augstākminētais obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā. Būtiskākais pamatprincips ir nodrošināt aprūpes mājas, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu māju (dzīvokļu) pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā esošā perioda DI projektu ieguldījumus 2023.gadā Latvijā cilvēkiem ar GRT būs pieejami 82 dienas aprūpes centri 36 no 43 pašvaldībām, 39 specializētās darbnīcas 26 pašvaldībās, 71 grupu māja (dzīvoklis) 33 pašvaldībās. Lai nodrošinātu obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT papildus aprūpei mājās būs nepieciešami ieguldījumi 25 pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzējos. Papildus tam būs nepieciešami specifiski uz cilvēku ar ļoti smagu un multiplu traucējumu vajadzībām orientēti dienas aprūpes centri un grupu mājas (dzīvokļi), kā arī dienas aprūpes centri cilvēkiem ar demenci. Tāpat tiks attīstīts aprūpes mājās pakalpojums, tā sniegšanā paredzot gan tehnoloģiju pielietošanu, gan integrētu veselības un sociālo aprūpi. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g. (MK 30.03.2022. rīk. Nr.231). Attīstot Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmētās galvenās prioritārās jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija - visas investīcijas ir vērstas uz šo jomu integrētu attīstību, kas nozīmē, ka tiek attīstīta ne tikai veselības aprūpes infrastruktūra, bet tiek uzlabots arī viss VA pakalpojumu organizācijas process, tostarp cilvēkresursu pieejamība un kvalifikācijas celšana, kvalitātes sistēmas attīstība, prevensija, šajās jomās, padarot VA pakalpojumus pieejamākus un kvalitatīvākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai aizsargātu katra indivīda veselību, gan arī palīdzētu ilgāk dzīvot ar labu veselību. Papildus, vēlamies uzsvērt, neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, ieguldījumu intervence (papildus pasākumi) tiks vērsta uz mazāka izsargātām mērķa grupām, piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki, darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki), hroniski slimu pacienu vajadzībām, bērniem un jauniešiem, invalīdiem, cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, u.c. invalīdi, cilvēki ar psihiskām saslimšanām u.c. III kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616), kurās kā viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts: • nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām; • paaugstināt pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem FTilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi; • veidot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem; • attīstīt atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.gadam (MK 30.03.2022. rīk. Nr.231). Veselības jomā pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu atbalsts noteikti saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam uzdevumiem. Īstenojot paredzētos uzdevumus, t.sk. attīstot arī psihiatriskās slimnīcas, tiks attīstīta gan stacionārā, gan ambulatorā aprūpe, kā arī primārā līmeņa aprūpe, mobilie pakalpojumi un mājas aprūpe, kas ir sabiedrībā balstīti pakalpojumi un atbalsta LM īstenotās DI aktivitātes. Tāpat arī saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, bet pirms ieguldījumu veikšanas, tiek plānots izstrādāt VA rīcībpolitikas plānu attiecībā uz ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, attīstību, lai nodrošinātu integrētu pacientu ar hroniskām slimībām slimojošo un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, pakalpojumu attīstību. Integrēta pieeja pakalpojumu attīstībā nodrošinās paralēli ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā arī attiecīgu pakalpojumu apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un to kvalifikācijas paaugstināšanu, ietverot gan pakalpojuma kvalitātes aspektus, gan attīstot jaunus pakalpojuma modeļus un pieejamā finansējuma ietvaros pilnveidojot pakalpojumu apmaksas sistēmu. Izstrādājot šo rīcībpolitikas ietvaru, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālo jomu pakalpojumiem, nodrošinot vienotu, integrētu ilgtermiņa aprūpes ietvaru. 1 https://likumi.lv/ta/id/301399-veselibas-aprupes-pakalpojumu-organizesanas-un-samaksas-kartiba 2 Sekundāro ambulatoro pakalpojumu atlases procedūra: http://vmnvd.gov.lv/uploads/files/5dbaec5773a30.pdf