7. Article

Koordinācija ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) 1 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=104&langId=lv; http://europa.eu.int/comm/employment_social/local_employment/index_en.htm 2 Balstoties uz OECD ilggadējo pieredzi reģionu inovācijas kapacitātes izvērtēšanā un politikas veidošanā Eiropas Komisija iesaka dalībvalstīm, izstrādājot viedās specializācijas stratēģiju inovācijas sekmēšanai, izvēlēties kādu no zemāk minētajām attīstības stratēģijām: − izaugsme, balstoties uz esošajām priekšrocībām (zinātnes vai tehnoloģiju virzīta izaugsme); − atbalsts ekonomikas transformācijai (jaunu izaugsmes jomu identificēšana un attīstīšana); − panākšana (Catching up) jeb virzība uz zināšanām balstītu spēju attīstību. 3 Apstiprināts Ministru kabineta 2014.gada 19.augustā sēdē (Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 44, 47.§). 4 NAP 2020 348. rindkopā minētais modelis. 5 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.-2020.gadam 6 Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40300395&mode=mk&date=2014-07-01 7 NVA dati 8 Šeit un turpmāk tekstā attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu - teritoriālās atstumtības riskam pakļautie - iedzīvotāji, kuri dzīvo apdzīvotās vietās ar zemu iedzīvotāju blīvumu; trūcīgie un maznodrošinātie iedzīvotāji; bezdarbnieki; personas ar invaliditāti; iedzīvotāji, kas vecāki par 54 gadiem; bērni (līdz 18 gadu vecumam). 9 Veselības aprūpes reformas īstenošanas gadījumā Latvija nodrošinās diskusijas ar EK, lai vienotos par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā. 10 EK pētījums "Izpēte par atkritumu apsaimniekošanas darbību ES dalībvalstīs" 11 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF 13 Mērķis ietver divus rādītājus - nabadzības riska indekss un/vai personu īpatsvars zemas darba intensitātes mājsaimniecībās. Saskaņā ar Eurostat (EU-SILC) datiem, 2012. gadā Latvijas sasniegtais rādītājs bija 22,1% jeb 448,5 tūkst.iedzīvotāju, kas bija pakļauti nabadzības riskam un/vai dzīvoja zemas darba intensitātes mājsaimniecībās 14 Rekomendācijas daļa, kas attiecas uz reformām sociālajā palīdzībā, uzlabojot pabalstu adekvātumu, tiek īstenota valsts budžeta ietvaros. 15 "Pašvaldību pakalpojumi" - sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Ieguldījumu prioritātes nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006. 16 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) 17 Iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski. 18 Uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski. 19 (C) Apstrādes rūpniecība (F) Būvniecība (H) Transports un uzglabāšana (I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 20 Darba dienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšana (audita dienās netiek ieskaitītas, laiks, kas paredzēts - citiem darbiem, mācībām, darba nespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām) 21 ZTAI 2014.-2020.gadam 7.1.4.sadaļa "Atbalstīt zinātnes internacionalizāciju un starptautisko sadarbību" (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608) 22 Saskaņā ar CSP inovāciju apsekojuma rezultātiem 2010. gadā tikai 29,9% komersantu bija veikuši inovatīvas darbības. 23 Abonimentlīnijas 24 Rādītāja pieaugums plānots SAM īstenošanas, kā arī privāto investīciju rezultātā 25 Nacionālā līmeņa stratēģiskais dokuments "Nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstības koncepcija 2013.-2020. gadam" 26 Pēc SM pasūtījuma 2011. gada vasarā SIA "Corporate Solutions" veica pētījumu par nākamās paaudzes tīklu pieejamību un attīstību. 27 To iedzīvotāju īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 28 To uzņēmumu īpatsvars, kas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām iesniedz veidlapas elektroniski 29 Valsts informāciju sistēmā reģistrētās sistēmas https://www.visr.eps.gov.lv/visr/ 30 MK 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" 31 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29 32 VARAM veikts apsekojums, 2013. g. http://www.varam.gov.lv/lat/publ/petijumi/pet_Eparv/?doc=14321 33 Identificējot neefektīvus procesus, kuru atsevišķos posmos ir iesaistītas pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrības kā pārvaldes deleģēto funkciju veicējas, šo procesu pilnveidošanas ietvaros var tikt plānota arī pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību IT risinājumu pilnveide, pašvaldību, valsts kapitālsabiedrību un valsts IT risinājumu sadarbspējas pilnveide utml. Pašvaldību un valsts kapitālsabiedrību kā pārvaldes deleģēto funkciju veicēju atbalsts var tikt realizēts arī caur atvērto datu un atvērto saskarņu principu. Plānošanas reģionu iesaiste ir iespējama, tos piesaistot kā partnerus e-iespēju veicināšanas projektu īstenošanā, tiem deleģējot konkrētu projektu aktivitāšu īstenošanu. Minētā pieeja uzlabotu koordinētu un visaptverošu informācijas izplatību sabiedrībā dažādu mērķu grupu informēšanā par e-iespējām. 34 Tiks noteikts izstrādes procesā esošā VARAM informatīvajā ziņojumā par publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) arhitektūru un tās ieviešanai veicamo pasākumu koncepcijām. 35 Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. 36 Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. 37 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzreg/uzreg__ikgad__02_demo/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 38 http://www.colliers.com/en-lv/latvia/insights#.U_7rC_mSyG4 39 kopīgs apzīmējums vairākiem darījumu tūrisma veidiem, no "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exhibitions" 40 http://www.cluster-excellence.eu/ 41 (C) Apstrādes rūpniecība (F) Būvniecība (H) Transports un uzglabāšana (I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 42 Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") 1. instances tiesās ir 212 milj. latu, kas ir "izņemti" no tautsaimniecības un civiltiesiskās apgrozības. 43 "Par tiesu varu" 107.1 panta otrās daļas 9. punkts. 44 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 45 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 46 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 47 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 48 Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0144:FIN:LV:PDF 49 http://www.iea.org/topics/transport/ Technology Roadmap: Electric and plug-in hybrid electric vehicles, IEA, 2011.g. atjaunotais izdevums 50 Meliorācijas kadastrs: http://www.zmni.lv/lv/page/melioracija-kadastrs 51 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.-2015.gadam 52 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.-2015.gadam 53 Avots: MK 2007.12.20. rīkojumu Nr.830 apstiprinātā Nacionālā plūdu riska novēršanas programmā 2008.-2015. gadam 54 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 55 Plānotā vērtība 2023. gadā, ko plānots sasniegt, izmantojot samazinātu atbalsta likmi. Rezultāta rādītājs parāda atkritumu daudzumu gadā, pārstrādāts un reģenerēts, pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu. Mērķa vērtība noteikta, ievērojot pārstrādāto atkritumu daudzumu, ES direktīvu prasības, kā arī pieejamo finansējuma apjomu. 56 http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=wasteReports&incrementCounter=1 57 Minētais aprēķins ir veikts atbilstīgi Lēmuma 2011/753/ES 3. panta 1. punktam izvēlētajai 4. metodei 58 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr.91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 59 Plānotā vērtība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma ar samazinātu atbalsta likmi 60 Vērtība, ko plānots sasniegt 2023.gadā, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei un izmantojot likumdošanas instrumentus faktisko pieslēgumu veicināšanai. Rezultāta rādītājs parāda iedzīvotāju skaitu, kam nodrošināti faktiski centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieslēgumi. Rezultāta rādītāja bāzes vērtība noteikta, ņemot vērā VARAM veikto apkopojumu par KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā pabeigtajiem un ieviešanā esošajiem ūdenssaimniecību projektiem, kas vērsti uz ūdenssaimniecību infrastruktūras attīstību aglomerācijās, kur CE ir lielāks par 2000. Ņemot vērā notekūdeņu savākšanas pakalpojuma aglomerācijas zonā jau šobrīd faktisko lietotāju skaitu 1 182 299 iedzīvotāji jeb 79% no aglomerācijas zonas iedzīvotājiem, kā arī ar KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenoto projektu pēcieviešanas periodā plānoto faktisko pieslēgumu izveidi, plānots, ka pēc visu projektu pēcuzraudzības perioda iedzīvotāju īpatsvars, kuri izmantos tiem pieejamo pakalpojumu veidu, sasniegs 1 279 578 iedzīvotājus jeb 85,5% attiecībā uz centralizēto kanalizācijas tīklu izmantošanu, kas norādīti kā bāzes vērtība. Īstenojot 2014.-2020.gada plānošanas perioda projektus tiks panākts, ka iedzīvotāju skaita palielinājums notekūdeņu aglomerācijās ar CE>2000, kuriem šī SAM ietvaros tiks radīts pieslēgums centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kopumā palielināsies par 6.5 %, sasniedzot 92 % no visiem notekūdeņu aglomerācijā ar CE>2000 dzīvojošajiem iedzīvotājiem jeb 1 321 368 iedzīvotājus. Ja būs pieejams papildu finansējums, līdzfinansējuma likme tiks pārskatīta. 61 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 62 Plānotā vērība 2023.gadā, ko plānots sasniegt, novirzot daļu finansējuma pieslēgumu izbūvei 63 Saskaņā ar 2013.gada ziņojumu par Biotopu direktīvas ieviešanu daļai biotopu galvenais cēlonis stāvokļa vērtējumu atšķirībai laikā starp 2013. gada ziņojumu un 2007. gada ziņojumu, ir precīzāku novērtēšanas vadlīniju lietošana. Jaunākais ziņojums ne tik daudz liecina par krasām negatīvām pārmaiņām dabā, bet gan par atšķirībām novērtēšanas metodēs un zināšanu pieaugumu 64 Atjaunošana - noteiktu, cilvēka darbības vai nepietiekošās iedarbības ietekmētu biotopu struktūru vai funkciju uzlabošana. 65 Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas Zooloģiskais dārzs un Dabas muzejs 66 Ieguldījumi plānoti visā Latvijas teritorijā, izņemot antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūras būvniecību un rekonstrukciju Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, izņemot to Ķemeru nacionālā parka un Slīteres nacionālā parka teritorijas daļu, kas atrodas valsts īpašumā. 67 Saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", MK 17.02.2004. noteikumiem Nr. 91 "Kārtība, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums", kā arī MK 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 68 Vides monitoringa programmu (jomu) skaits, kurās veikti uzlabojumi un nodrošināta to atbilstība direktīvu prasībām. 69 Šeit un turpmāk attiecībā uz SAM Nr. 5.5.1. ar objektu tiek apzīmētas arī kultūras un dabas mantojuma vietas un teritorijas: - kultūras mantojuma objekti ir objekti, kuriem atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss; - dabas mantojuma objekti ir objekti un vietas Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu (definēts Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam; http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634) (Šī atsauce neattiecas uz projektiem, kuri tiek īstenoti integrētu teritoriālo investīciju veidā saskaņā ar ERAF regulas 7.panta prasībām); 70 Pieejamas: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305688&mode=mk&date=2014-07-29 71 Piejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3634 72 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019. gadam, pieejamas http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4525 73 ES dalībvalstīs vēršas plašumā radošo teritoriju tīkls - tie ir inovāciju un attīstības centri, kuru izveidē būtiska loma ir kultūras un radošām industrijām, kas maina pilsētu un reģionu publisko tēlu, veido radošu atmosfēru, ceļ iedzīvotāju pašapziņu, sekmē tūrisma attīstību. Arī Latvijā iezīmējas spilgtas radošās pilsētas, novadi un lauku teritorijas, kurās vērojama nozīmīga kultūras un radošo aktivitāšu koncentrēšanās un kuras savā attīstībā mērķtiecīgi izmanto arī kultūras kapitālu. Tādas ir Cēsis, Kuldīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, kā arī Vecpiebalgas un Kandavas novadi. Pēdējos gados ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu ir veiktas investīcijas reģionu kultūras kapitālā - izveidots daudzfunkcionāls kultūras centrs Rēzeknē un Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī, tādi top arī Cēsīs un Liepājā. Investīcijas veiktas Kuldīgā, Daugavpilī un citur, veidojot pamatu radošai kultūrvidei. ES struktūrfondu finansējuma ieguldījums ir sekmējis arī pilsētu apmeklētību un atpazīstamību, piemēram, Latgales vēstniecību GORS Rēzeknē pusgada laikā ir apmeklējuši 96136 apmeklētāji, savukārt Daugavpils Marka Rotko mākslas centru apmeklējuši 74339 apmeklētāji, kas šo kultūras iestāžu apmeklējumā iekļāva arī pilsētu apskati. Investīcijas kultūras infrastruktūrā sekmē gan apmeklējuma pieaugumu, ko parāda 2007.gadā ES investīcijas Rundāles pilī - 2012.gadā Rundāles pils apmeklējums salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 59%, gan arī dod Iespēju veidot jaunus pakalpojumus sekmējot arī nodarbinātības pieaugumu. 2012.gadā Rundāles pils darbinieku skaits salīdzinot ar 2006.gadu ir pieaudzis par 24%. Papildus tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2006.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 88%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 39%. 2012.gadā Turaidas muzejrezervāta apmeklējums salīdzinot ar 2009.gadu ir pieaudzis par 20%. Tiek sekmēti muzeju biļešu ieņēmumi - salīdzinot ar 2009.gadu 2012.gadā tie pieauguši par 71%, savukārt ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 11%. 74 Pieejamas: http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4877 75 Pieejamas: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/telp_plan/?doc=12701 76 Degradēta teritorija ir vieta vai pilsētas daļa, kas līdzšinējā laikā ir izmantota, apbūvēta vai plānota uzņēmējdarbības aktivitātēm, bet šobrīd tur uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātība nav apmierinošā līmenī. Teritorijas vai tajās esošie objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti vai nolaisti vai arī nereti - piesārņoti. 77 Skat. degradētā teritoriju definīciju Partnerības līgumā. 78 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010.gada 7.jūlija 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem 79 Reimbursable Advisory Services To the Ministry of Transport of Latvia "REVIEW OF THE PORTS SECTOR OF LATVIA: COMPETITIVENESS AND GOVERNANCE" 80 Komisijas darba dokuments - Pavaddokuments pie Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai - Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā - Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2006) 819 galīgā redakcija} {SEC(2006) 1686} /* SEC/2006/1687 */ http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēc krīzes politikas izvēļu izvērtējums" - http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/almp_presentation31.pdf 83 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 84 http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4407 Nodarbinātības barometrs - darba tirgus tendences monitorējošs un prognozējošs instruments ar konkrētai darba tirgus dalībnieku grupai (nodarbinātiem, bezdarbnieki, darba devēji, skolēni, NVA inspektori u.c.) paredzētu saskarni. Lai veiktu darba tirgus pastāvīgu monitoringu, instruments savietos dažādajās valsts IT sistēmās pieejamo informāciju, tas atspoguļos arī teorētiskā modeļa radītas un darba devēju izteiktās prognozes par darba spēka pieprasījumu, tautsaimniecībā nodarbināto struktūru, darba spēka piedāvājumu no reģistrēto bezdarbnieku vidus u.c., kā arī izglītības sistēmas sniegumu darba tirgus pieprasījuma apmierināšanai, lai darba tirgus dalībnieki varētu pieņemt informātus lēmumus. 85 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 86 EM informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, LM informatīvais ziņojums par darba tirgus īstermiņa prognozēm un bezdarbnieku un darba meklētāju prioritārajiem apmācību virzieniem 87 Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tas ir, veiktas šādas darbības: - veiksts pētījums par Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējām un darba tirgus prognožu sasaisti ar rīcībpolitiku, izplatīti pētījuma rezultāti; - pilnveidota īstermiņa darba tirgus prognozēšanas metodoloģija, tai skaitā sagtavotas īstermiņa prognozes prasmju griezumā un izstrādātas vadlīnijas metodoloģijas lietotājiem; - veiktas darba devēju aptaujas darba tirgus īstermiņa prognožu atjaunošanai, izstrādāta - tehniskā specifikācija darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platformas izveidei, nodrošināti informatīvie un apmācību pasākumi nodarbinātības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem un amatpersonām. 88 http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1176&langId=lv 89 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 90 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 91 Ieviesuši darba aizsardzības prasības - uzņēmums ir izpildījis vismaz šādas darba aizsardzības prasības: 1) izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra atbilstoši Darba aizsardzības likumam; 2) veikts darba vides risku novērtējums un sastādīts pasākumu plāns. 92 Pasaules bankas pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? - "Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums" - http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates/lv_profiling_270513.pdf 93 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 94 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013, http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm. 95 http://em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_21062013.pdf. 96 Bāzes vērtība var mainīties, ņemot vērā ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ieguldījumu vispārējās izglītības infrastruktūrā novērtējuma rezultātus 97 Informatīvais ziņojums "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", EM, 2013. http://www.em.gov.lv/images/modules/items/tsdep/darba_tirgus/EMZino_260612_full.pdf 98 2010.gadā uzņemti 4867 studenti (t.sk. valsts koledžās 2798), 2012.gadā uzņemti 5142 (t.sk. valsts koledžās 3634), 2013.gadā uzņemti 5560 studenti (t.sk. valsts koledžās 3322). 99 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013 100 Ārvalstsu studentu migrācija Latvijā; Eiropas migrācijas tīkls, Rīga, 2012 http://www.emn.lv/wp-content/uploads/Arvalstu%20studentu%20imigracija%20Latvija_FINAL.pdf 101 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 102 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 103 līdzīga veida atbalsta programmā netika mērīts, cik no atbalstu guvušajiem doktorantiem tālāk strādā par akadēmisko personālu 104 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013 http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm 105 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 106 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf 107 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 108 Augstskolu likuma 56. panta trešās daļas 2. punkts 109 Pārskats par augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas rezultātiem un priekšlikumi turpmākai studiju programmu, sagrupētu studiju virzienos, pilnveidei, uzlabošanai, attīstīšanai, konsolidācijai, slēgšanai, resursu efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; Augstākās izglītības padome, Rīga, 2013 http://www.aip.lv/ESF_par_projektu.htm 110 Berings, D. Reflection on quality culture as a substantial element of quality management in higher education. http://www.aic.lv/bolona/2010/Sem09-10/EUA_QUA_forum4/III.7_-_Berings.pdf 111 Iekļaujošas izglītības un sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveide, nepieciešamā personāla sagatavošana, nodrošināšana un kompetences paaugstināšana 112 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 113 http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/europe_2020_indicators/headline_indicators 114 CSP dati - mācības pārtraukušie jaunieši 18-24 gadu vecumā pilsētās un laukos pēc dzimuma (%). 115 European Commission, DG for Employment, Social Affairs and Inclusion "Social Europe. Current challenges and the way forward", Annual Report of the Social Protection Committee (2012), pp.59. 116 http://www.lm.gov.lv/upload/jauniesiem/lmzin_jg_171213.pdf. 117 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 118 IZM veiktās izmaiņas: 2013.gada 21.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"; 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" un 2012.gada 31.jūlija noteikumi Nr.533 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām" 119 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0350.px/table/tableViewLayout1/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 120 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; http://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf 121 http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 122 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm; 123 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 124 Avots: IZM informatīvais ziņojums MK "Par darba vidē balstītu mācību īstenošanas iespējām Latvijas profesionālās izglītības kontekstā" 125 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI). 126 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 127 Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2014. Ekonomikas ministrija. http://em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/EMZino_150814.pdf. 128 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (YEI) 129 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 130 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 131 Ķipēna K., Zavackis A., Ņikišins J. Sodu izcietušo personu noziedzīgo nodarījumu recidīvs. Jurista Vārds, 27.08.2013., Nr. 35 (786), 12.-17.lpp. Pieejams arī: http://www.juristavards.lv/doc/259267-sodu-izcietuso-personu-noziedzigo-nodarijumu-recidivs; 132 Šādas prasības izvirza, piemēram" Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt 133 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 134 Pētījuma atskaite "Pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomiskā potenciāla izvērtējums" (2013), pieejams http://www.nva.gov.lv/docs/30_53467172815903.14600513.pdf 135 2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Centrālā statistikas pārvalde, 2012. 136 Mihails Hazans. Ethnic Minorities in the Latvian Labour Market, 1997-2009// How Integrated is Latvian Society? An Audit. Ed. Nils Muižnieks. Rīga: Latvijas Universitāte, 2010. - 148.p. 137 Eurobarometra dati "Diskriminācija ES 2015.gadā" Diskriminācijas uztvere sabiedrībā 138 Eirobarometrs; http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_393_fact_lv_lv.pdf 139 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 140 Pētījums "Recidīva rādītāji, to noteikšanas kārtība un piemērošana VPD un Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbā" (A.Judins Rīga, 2011) Izdevums pieejams internetā www.politika.lv un www.probacija.lv. Pētījums rāda, ka aptuveni divas trešdaļas bijušo ieslodzīto, kas izcieta pilnu sodu ieslodzījuma vietā un izdarīja jaunu noziedzīgo nodarījumu, jauno noziegumu izdarīja tieši pirmajās 300 dienās pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes. 141 Šādas prasības izvirza, piemēram" Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2014) 4 par elektronisko uzraudzību, Eiropas Padomes rekomendācija Rec (2014) 3 par bīstamajiem noziedzniekiem, Eiropas Padomes Rekomendācija Rec (2006) 2 par Eiropas cietumu noteikumiem utt 142 Sociālais uzņēmums tiek definēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 11.decembra Regulas Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai 2(1) pantā noteiktajai definīcijai, pieejams: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:347:0238:0252:LV:PDF 143 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 144 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 145 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 146 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 147 VM dati 148 VM dati, pamatojoties uz VI Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra datiem 2013.gada1.janvārī 149 VM dati 150 SPKC "Latvijas veselība saprūpes statistikas gadagrāmata 2012", 2013.gads 151 Precīzi atbalsta pasākumi tiks noteikti pamatnostādnēs "Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2015.-2020.gadam", tai skaitā paredzot sinerģiju ar citiem veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības jautājumiem (piemēram, pašvaldību īstenotajiem pasākumiem, kā arī pasākumiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar veselības jomas izglītības iestādēm) 152 Precīzs kartējums un teritoriju ārpus Rīgas konkrētās vajadzības tiks norādītas SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajās veselības tīklu attīstības vadlīnijās. 153 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 154 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)) 155 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 156 SPKC dati (https://spkc.maps.arcgis.com/apps/opsdashboard/index.html#/4469c1fb01ed43cea6f20743ee7d5939) 157 EUROSTAT dati par 2017.gadu. 158 Jauniešu nodarbinātības iniciatīva (JNI) 159 http://deinstitutionalisationguide.eu/ 160 Pārskats par bāriņtiesu darbu 2012. gadā, http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=3204&page= 161 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) un garīgās veselības joma 162 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās 163 SPKC dati 164 EUROSTAT dati 165 Sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda),garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās jomās 166 SPKC dati 167 VM dati 168 VM dati 169 Pensijas vecuma cilvēki 170 (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)) 171 Atbilstoši SAM 9.2.3.ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām tiks izvērtēta nepieciešamība veikt attiecīgus grozījumus Darbības programmā. 172 Kartējumu plānots izstrādāt vēlākais līdz 2016.gada 1.janvārim. 173 LM dati, Pārskati par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 2012. gadā, http://www.lm.gov.lv/text/2486 174 Atbilstoši SPKC datiem kopš 2006. gada mirstība no galvenajiem nāves cēloņiem (sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, mirstība no ārējiem un citiem cēloņiem) uz 100 000 iedzīvotājiem ir samazinājusies 175 Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XII pielikuma 2. daļas 2. punktam Dalībvalsts vai vadošā iestāde ir atbildīga par viena plaša informācijas pasākuma organizēšanu gadā. 176 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" 177 "2007.-2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" 178 Darbadienas, kuras viens auditors velta tikai audita veikšanai (audita dienās netiek ieskaitīts laiks, kas paredzēts citiem darbiem, mācībām, darbnespējai, atvaļinājumiem, brīvdienām un svētku dienām). 179 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 180 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 181 Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju. Brisele, 27.2.2019, SWD(2019) 1013final Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf 182 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 183 Latvijas Kultūras akadēmija. Pētījums par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kultūras nozari 184 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 185 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 186 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 187 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 188 REACT-EU summas norādītas atbilsoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam. 189 Augstākās izglītības iestāžu digitalizācijas izvērtējums. 2021, PricewaterhouseCoopers pēc LR Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma 190 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.-2027. gadam "Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam"" (Briselē, 30.9.2020.COM(2020) 624 final) 191 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 192 https://likumi.lv/ta/id/62539-bezdarbnieku-un-darba-mekletaju-atbalsta-likums 193 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 194 Par EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumu. 195 REACT-EU summas norādītas atbilstoši EK 2021.gada un 2022.gada pārskaitījumam. 196 2022.gada REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 197 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 198 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 199 This table has to be completed for every (part of a) priority axis, which implements the YEI. 200 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 201 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 202 REACT-EU summa norādīta atbilstoši EK lēmumam par 2.pārskaitījuma apjomu 203 MK 2009.gada 25.augusta rīkojums Nr.577 "Par darba grupu, lai koordinētu Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam rīcības plāna īstenošanu" 204 Nabadzības risks atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru ienākumi ir mazāki par 60% no ienākumu mediānas. 205 Variācijas koeficients, izteikts procentos. Raksturo reģionu novirzi % no valsts vidējā IKP līmeņa. Ja skaitlis ir 0, tad atšķirības starp reģioniem neeksistē, t.i., valstī pilnīgi visos reģionos tiek saražots vienāds IKP. 206 Pēc Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas līmeņa (PSL) 2010.gadā sastādīja tikai 6990 (Latvijā - 13 200, ES-27 - 24 500), t.i., mazāk kā 30% no ES-27 vidējā rādītāja. 207 Ieteikumu par šo pasākumu nepieciešamību ir izteikusi arī Valsts kontrole savā auditā Nr. A 5.1-2-17/2010. 208 "2007. - 2013. gada plānošanas perioda ES fondu VSID prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ieviešanas efektivitātes vidus posma (mid-term) izvērtējums" (Pamata daļa) Izvērtēšanas ziņojums-2011.gads 209 Vispārējā regula, 1303/2013, 7. pants