5. Article

Onkoloģisko slimību datu platformu un veselības aprūpes infrastruktūras pilnveidošana Atbilstoši normatīvajiem aktiem, datus par katru pacientu, kuram ir diagnosticēta ļaundabīga audzēja diagnoze C00-C97 un audzēji in situ D00-D09 pēc SSK-10, veselības informācijas sistēmā sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc diagnozes noteikšanas, ārstēšanas un slimības norises izvērtēšanas. NVD reizi mēnesī no veselības informācijas sistēmas sniedz Reģistram nepersonalizētu informāciju statistikas datu apkopošanai. Datu apjoms, kuru ietver esošais Reģistrs par visām ļaundabīga audzēja lokalizācijām, ir šāds: • diagnozes datums, diagnozes atklāšanas veids un pamatojums (morfoloģija); • TNM88 un slimības stadija, citas klīniskās klasifikācijas: FIGO, Glīsona (Gleason) skaitlis, melanomas dziļums pēc Breslova (Breslow) indeksa u.c., kuras norāda slimības stadiju un ļaundabīgā audzēja izplatību; • ķirurģiskā ārstēšana: operācijas apjoms (radikāla, audzēja masu samazinoša, paliatīva, neprecizēta), operācijas datums, nosaukums un kods atbilstoši NOMESCO ķirurģisko manipulāciju klasifikācijai; • staru terapija: radikāla, pirms operācijas, pēc operācijas u.c. un veids: stereotaktiskā staru terapija, intensitātes modulēta staru terapija, radioķirurģija. Terapijas sākuma un beigu datums; • sistēmiska terapija (medikamentoza) ķīmijterapija, endokrīnā terapija, imūnterapija, mērķterapija (kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto medikamentu uzskaite: B, C saraksta un individuāli kompensējamie medikamenti). Sākums un beigu datumi, kursu skaits pie ķīmijterapijas un mērķterapijas. Simptomātiskās terapijas sākuma datums; • slimības gaitas uzskaite: slimības progresija, lokāls recidīvs, jaunas attālās metastāzes, slimības remisija, mirstības dati. Reģistrs sākotnēji tika veidots, lai nodrošinātu oficiālās statistikas programmas un starptautisko saistību izpildi statistiskās informācijas apkopošanā un sniegšanā, līdz ar to tas nesatur pilnīgu detalizētu klīnisko informāciju par pacientu. Informācija, kuru šobrīd reģistrā neparedz uzskaitīt, ir radioloģiskā un laboratoriskā atrade, molekulāri ģenētiskie rādītāji (KRAS, BRAF, EGFR, HER u.c.), medikamentu devas (kursu intervāli), ārstēšanas komplikācijas, medikamentozā toksicitāte, blakusslimības, pacienta vispārējais stāvoklis pēc ECOG vai Karnovska skalas. Latvijā bērnu ļaundabīgu audzēju gadījumus, tāpat kā pieaugušo ļaundabīgu audzēju gadījumus, reģistrē saskaņā ar SSK-10. Taču bērniem diagnosticēto ļaundabīgo audzēju klīniskās un bioloģiskās iezīmes atšķiras no pieaugušajiem diagnosticētajiem ļaundabīgajiem audzējiem un tos nevar klasificēt saskaņā ar pieaugušo ļaundabīgo audzēju klasifikācijai izmantojamajām sistēmām. Bērnu ļaundabīgo audzēju klasifikācijai jābūt balstītai uz morfoloģiju, nevis uz primāro ļaundabīgā audzēja izcelsmes vietu, kā tas ir pieaugušajiem89. Eiropas standarti bērnu onkoloģiskajā aprūpē90 paredz, ka visiem nacionālajiem reģistriem, kas reģistrē datus par bērnu saslimstību ar ļaundabīgu audzēju, ir jāizmanto Starptautiskā bērnu vēža klasifikācija ICCC-391. Tā ir izstrādāta izmantošanai starptautiskos, uz iedzīvotāju skaitu balstītos, epidemioloģiskos pētījumos un onkoloģisko slimību reģistros. Tā ir kļuvusi par standartu starptautisko datu par bērnu onkoloģisko slimību incidenci un izdzīvošanu sniegšanai. Bērnu onkoloģijā ar salīdzinoši nelielu gadījumu skaitu starptautiskas klasifikācijas sistēmas izmantošana ir īpaši būtiska, pilnīgu, kvalitatīvu un salīdzināmu datu par bērnu un pusaudžu saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem iegūšanai. Ierobežotā pieeja datiem ir šķērslis bērnu un pusaudžu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. Lai nodrošinātu pilnīgus, kvalitatīvus un starptautiski salīdzināmus datus par bērnu saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem, ir nepieciešams, konsultējoties ar starptautiskajiem speciālistiem, izstrādāt reģistrējamo datu kopumu bērnu onkoloģijā. Ir būtiski nodrošināt datu par bērnu ļaundabīgo audzēju pieejamību veselības politikas plānotājiem, zinātniekiem un bērnu hematoonkologiem. Ņemot vērā minēto, Reģistra dati nav pietiekami ne onkoloģisko pacientu dinamiskās novērošanas, klīnisko izmeklējumu, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtēšanai, ne pētniecības jomas vajadzībām. Precīza un kvalitatīva datu apstrāde, uzkrāšana un analīze mūsdienās ir fundamentāli svarīga, lai varētu kvalitatīvi sniegt ārstēšanas pakalpojumus, analizēt rezultātus un plānot cilvēku resursus, investīcijas tehnoloģijās un valsts kompensētos medikamentus. Plānojot un veidojot jauno pieeju Reģistram, ir būtiski neradīt papildu administratīvo slogu ārstniecības personām un iestādēm, ievadot vienus un tos pašus datus atkārtoti dažādās informācijas sistēmās, bet veidot dažādu informācijas sistēmu sadarbības un datu apmaiņas risinājumus, tādējādi Reģistrā apkopojot datus no dažādiem informācijas avotiem. Tāpat svarīgs aspekts ir ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu attīstība un sadarbības spēja klīnisko procesu datu nodrošināšanā, kas attiecīgi dotu pienesumu Reģistra pilnveidei. Šobrīd VM kopā ar NVD jau ir uzsākusi darbu pie Reģistra satura veidošanas. Reģistrā uzkrātie dati būs arī nozīmīgs resurss onkoloģisko slimību pētniecībā, esošo ārstniecības metožu un līdzekļu pilnveidē un jaunu izstrādē, tāpēc viens no Reģistra attīstības virzieniem ir arī Reģistra datu sekundāra izmantošana, tai skaitā nepieciešamās infrastruktūras attīstība un integrācija gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Identificētās problēmas/ izaicinājumi: • Šobrīd dati par onkoloģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu ir nepilnīgi un sadrumstaloti, kā arī tie nesatur detalizētu klīnisko informāciju par pacientu, tādējādi nepieciešams uzlabot onkoloģisko slimību reģistrāciju gan tehniskos risinājumus, gan datu kvalitātes uzraudzību; • Valstī nav vienotas pacientu veselības datu un izmeklējumu datu bāzes onkoloģijā; • Nav nodrošināta onkoloģisko pacientu datu pieejamība, tie ir sadrumstaloti, ārstiem nav pieejami visi pacienta veselības dati; • Nav iespējas izvērtēt terapijas rezultātu un slimības attīstības gaitu, ārstēšanas izmaksas un efektivitāti; • Onkoloģijas pacientiem nav vienuviet pieejama informācija par skrīninga uzaicinājumiem, nosūtījumiem, receptēm; • Ārstniecības iestāžu dati nav digitalizēti; • Nav iespējams visus diagnostiskās radioloģijas izmeklējumu attēlus nolasīt jebkurā ārstniecības iestādē pie atbilstošas darba stacijas, kā arī speciālistam nav iespēja redzēt pacienta iepriekšējos izmeklējumu attēlus, ja tādi ir veikti. • Datu par bērnu saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem reģistrācija netiek veikta saskaņā ar Starptautisko bērnu vēža klasifikāciju ICCC-3, kā to paredz Eiropas standarti bērnu onkoloģiskajā aprūpē.