4. Article

Jautājums par EKI instrumenta nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu Fonda institūcija" darbības uzsākšanu, risināms, VARAM sešu mēnešu laikā pēc likumprojekta "Mājokļu fonda likums" spēkā stāšanās sagatavojot un noteiktā kārtībā iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektu. VARAM atbalsta īstenošanā tiks ievēroti komercdarbības atbalsta kontroli regulējoši normatīvie akti. 1 Šeit un citviet konceptuālajā ziņojumā statistika par plānošanas reģioniem atspoguļota līdz 2021. gada 30. jūnijam spēkā esošo plānošanas reģionu robežu ietvaros. 2 Sk. https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam 3 Sk. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf 4 VARAM informatīvais ziņojums "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi". 2021. gada novembris. 5 Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus" pētījums "Pieejami īres mājokļi Latvijā izaicinājumi un iespējas". 2021. gads. https://providus.lv/wp-content/uploads/2021/11/Pieejami-ires-majokli-Latvija-%E2%80%93-izaicinajumi-un-iespejas.pdf 8 Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada 12. oktobrī saņemto informāciju. 9 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecību. 10 Sk. https://www.city24.lv/lv/nekustama-ipasuma-zinas/15836/virusa-pandemija-izgaismo-latvijas-majoklu-tirgus-problemas 11 Sk. https://www.db.lv/zinas/baltija-rekordliels-majokla-un-ires-cenu-kapums-eiropa-500910 12 Sk. https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf 13 Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus" pētījums "Pieejami īres mājokļi Latvijā izaicinājumi un iespējas", 2021. gads, sk. https://providus.lv/wp-content/uploads/2021/11/Pieejami-ires-majokli-Latvija-%E2%80%93-izaicinajumi-un-iespejas.pdf 14 ALTUM vebinārs "Viss par mājokļu atbalstu 45 minūtēs!". 2021. gada 31. janvāris. Sk. https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/iedzivotajiem/majoklu-atbalsta-programma/par-programmu/ 15 Aprēķināts vidējais aizdevuma apmērs euro uz vienu aizdevuma saņēmēju (kopējais aizdevuma apjoms katrā reģionā tika izdalīts ar aizdevumu saņēmēju skaitu) 16 Biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus" pētījums "Pieejami īres mājokļi Latvijā izaicinājumi un iespējas". 2021. gads. Sk. https://providus.lv/wp-content/uploads/2021/11/Pieejami-ires-majokli-Latvija-%E2%80%93-izaicinajumi-un-iespejas.pdf 17 Sk. https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-sogad-pasvaldibam-pieskirti-aizdevumi-teju-100-miljonu-eiro-apmera-investiciju-projektu-realizesanai?fbclid=IwAR1cr7SUJX0YGav_fzxF8EOaLHA8rsZkbkA6p6pQ9PxXkWSey2NYUi8Z52k 18 Bauskas novada pašvaldība informē, ka no apvienotajām (Bauska, Rundāle, Iecava un Vecumnieki) pašvaldībām tikai Vecumnieki izmantoja likumā noteikto palīdzības veidu. 19 Noteikumu projekta par atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros anotācijā norādīts, ka finansējumam atgriežoties, atbalsts var tikt turpināts. 20 https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/0fb5e4bc-be00-44de-8e0c-6f9c85622903/annotations/ffa3496e-c344-49cd-a5da-6171f9a29944 21 Sk. https://www.zemeunvalsts.lv/documents/view/35051070e572e47d2c26c241ab88307f/Latvijas%20ekonomisk%C4%81s%20att%C4%ABst%C4%ABbas%20p%C4%81rskats%202019.pdf 22 Sk. http://www.bostonplans.org/about-us/planning-boston-s-future 23 Sk. https://books.google.lv/books?id=69rVAgAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=%EF%82%A7%09Investment+Strategies+and+Financial+Tools+for+Local+Development&hl=lv&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=%EF%82%A7%09Investment%20Strategies%20and%20Financial%20Tools%20for%20Local%20Development&f=false 24 Sk. https://www.housingevolutions.eu/project/construction-of-1300-affordable-housing-with-efsi-support-by-poznanskie-towarzystwo-budownictwa-spolecznego/ 25 Sk. http://socialinvestment.eu/en/investor/success-stories/housing-2019 26 PPP nekustamais īpašums tiek iegādāts operatīvā līzingā vai maksāta lietošanas maksa (pēc būtības noma). Nekustamais īpašums paliek privātā komersanta īpašumā, kas veic tā uzturēšanu līdz operatīvā līzinga līguma termiņa beigām. 27 Atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. 28 Sk. https://www.fm.gov.lv/lv/skaidrojosie-materiali 29 Sk. https://www.fm.gov.lv/lv/skaidrojosie-materiali, https://www.fm.gov.lv/lv/media/503/download 30 https://www.makroekonomika.lv/hipotekara-kreditesana-kas-notiek-latvijas-regionos 31 Finansējuma sadalījums starp gadiem var tikt precizēts, sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrības "Mājokļu Fonda institūcija" dibināšanu" un Mājokļu fonda likumprojektu. 32 Likumprojekts tiek sagatavots, balstoties uz Reģionālās attīstības likumā 14.panta otrajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" pirmajā daļā ietverto deleģējumu publiskai personai savu funkciju efektīvai izpildei dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs 1. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" Mājokļu Fonda modeļu varianti Valsts parāds un vispārējais valdības sektors Lai Mājokļu Fonda darbība neradītu ietekmi uz valsts budžeta deficītu (ietekmi uz kopējo valsts parādu), tas būtu jāveido kā institūcija ārpus vispārējā valdības sektora. Vispārējā valdības sektora definīcija vispārējās valdības sektors ietver visas institucionālās struktūras, kas ir ārpustirgus ražotājs (non-market producer) un kuru kontrolē valdība. Lai veidojamo institūciju, šajā gadījumā, Mājokļu Fondu neiekļautu vispārējā valdības sektorā un šo Mājokļa Fonda institūciju atzītu kā tirgus vienību, jāievēro divi kritēriji: 1) Tirgus vienība, kas realizē savus pakapājumus vai preces par ekonomiski nozīmīga cena. Ir izdalāmas šādas vienības: a. Tirgus vienība. Plānots, ka Mājokļu fonda institūcija savu pakalpojumu (īres mājokļu būvniecība) pārdod par ekonomiski nozīmīgām cenām; b. Ārpus tirgus vienība. Ārpustirgus ražotāji parasti savu produkciju piedāvā bez maksas vai par cenām, kas nav ekonomiski nozīmīgas cenas. Ņemot vērā, ka Mājokļu fonda institūcija nenoteiks īres mājokļiem īri bez maksas, uzskatāms, ka Mājokļu fonda institūcija nav definējama kā ārpus tirgus vienība. Ekonomiski nozīmīga cena. Mājokļu Fonda institūcija kā tirgus vienība savus pakalpojumus (īres mājokļi) pārdod par ekonomiski nozīmīgu cenu, kas atbilst skaidrojumam tā būtiski ietekmē produktu daudzumu, kādu ražotāji vēlas piegādāt, un produktu daudzumu, kādu pircēji vēlas pirkt. Šādā gadījumā nav iespējams noteikt mājokļiem īri bez maksas. Turklāt, jāievēro, ka Mājokļa Fonda institūcijai kā tirgus vienībai ekonomiski nozīmīgas cenas apmērs jāveido tā, lai pakalpojuma (īres mājokļi) cenu veido vairāk kā 50% no tirgus cenas. Proti, vairāk kā 50% no Mājokļa Fonda institūcijas ieņēmumiem ir jāveidojas no tirgus apstākļos gūtiem ienākumiem un peļņas. Jāņem vārā, ka gadījumā, ja vairāk kā 50% no pakalpojuma izmantotājiem ir valdības sektors (piemēram, pašvaldības), jāvērtē, vai neveidojas dabīgā monopola stāvoklis un pastāv konkurence. Ja iepriekš minētais netiek izpildīts, tad institūcija nav uzskatāma kā tirgus vienība un ir t.s. ārpus tirgus vienība. 2) Lēmumu pieņemšanas autonomija no valdības. Lēmumu pieņemšanas autonomija no valdības. Lai tiktu izpildīts šāds kritērijs, Mājokļu Fonda institūcijas valdes vai padomes vairākumam ir jābūt ne valdības pārstāvjiem, kā arī tiem nevar būt veto tiesību lēmumu pieņemšanai1. Vairākums valdes vai padomes locekļu būtu jāieceļ atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta sestajā daļā noteiktajam par neatkarīgiem padomes locekļiem, t.sk. neatkarīgs padomes loceklis nav kapitāla daļu turētāja vai tā padotības iestādes amatpersona vai darbinieks. Autonomija no valdības lēmumu pieņemšanā netiek ietekmēta vai mazināta, ja valdība ir noteikusi pakalpojuma izpildes standartu, kas tiek uzlikts visiem pakalpojuma sniedzējiem. Autonomija no valdības lēmumu pieņemšanā tiek parādīta arī ar lēmumu pieņemšanas procesu institūcijā, proti, tai ir jāievēro neatkarība no kapitāla daļu turētājiem (dibinātājiem). Turklāt neatkarību var pierādīt arī īstenojot kontroli pār saviem aktīviem un saistībām, uzņemoties saistības, stājoties līgumattiecībās institūcijas vārdā ar mērķi radīt pelņu un Mājokļu Fonda institūcijas gadījumā, peļņa tiks investēta jaunos īres mājokļu būvniecības projektos. Lēmumu pieņemšanas autonomijas trūkums attiecībā uz viņu galvenajām funkcijām ir gadījumos, ja pastāv valdības ierobežojumi gan aktīvu, gan pasīvu pusē2. Ja iepriekš minētais netiek izpildīts, tad institūcija nav uzskatāma par neatkarīgu no valdības, piemēram, gadījumā, kad institūcijas valdes vai padomes sastāvā vairākums ir valsts amatpersonas un inistitūcija ir jāklasificē kā vispārējās valdības sektora vienība. Līdz ar to arī pretēji ja vairākums locekļu nav valsts pārvaldes pārstāvji, bet gan konkursa kartība iecelti neatkarīgi pārstāvji, tad tas ir uzskatāms par ne valdības sektoru un var nodrošināt autonomiju savu galveno lēmumu pieņemšanā. Ja izpildās augstāk minētie kritēriji (ieņēmumu apjoms no tirgus un lēmumu pieņemšanas autonomija no valdības), tad šāda institūcija netiks iekļauta vispārējā valdības sektorā. Līdz ar to šīs institūcijas saistības netiks ieskaitītas vispārējas valdības sektora saistībās, t.sk. izmantojot jebkuru tirgū esošo resursu piesaisti, t.sk. Eiropas Investīciju bankas (turpmāk EIB) aizdevumu. Mājokļa Fonda institūcijas darbība, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, tiks īstenota uz šādiem tirgus principiem: a. publiskas funkcijas nodrošināšana Mājokļu Fonda institūcija nodrošinās publiskas funkcijas nodrošināšanu ar finansējuma piesaisti nodrošinās īres mājokļu būvniecību, kas tiks noteikts normatīvajā regulējumā likumprojektā "Mājokļa Fonda likums"; b. sākotnējā ieguldījuma pienācīgas atdeves neesamība lai Mājokļu Fonda institūcija spētu nodrošināt "normālu" un pietiekamu finansējuma atdeves līmeni, svarīgs būtu ne tikai sākotnējais Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, bet turpmākā darbībā piesaistītais finansējums no citiem avotiem ārpus valsts budžeta, piemēram, EIB aizdevums, ANM vienreizējais finansējums; c. finanšu risku uzņemšanās tā kā Mājokļu Fonda institūcijai valsts kapitālsabiedrībai visas valsts kapitāla daļas piederēs vienam turētājam (kapitāldaļu pārvaldība plānota sadarbībā starp VARAM, FM un EM) un Mājokļu Fonda darbībā paredzēts iesaistīt privātos partnerus (piemēram, attīstītājus un pārvaldniekus), attiecīgi finanšu riski ir jāuzņemas valsts kapitāla daļu turētājam (kapitāldaļu pārvaldība plānota sadarbībā starp VARAM, FM un EM), kas iekļaujas valdības sastāvā un privātajiem partneriem. Partnerattiecībās parasti tiek novērota zināma risku sadale starp valdību un partneriem3. Lai izpildītu, ka institūcija kvalificējas kā tirgus vienība un tās pakalpojumiem ir ekonomiski nozīmīga cena, turpmākajās nodaļās tiks apskatīti potenciālie modeļi ieņēmumiem no tirgus. Tāpat lai nodrošinātu institūcijas neiekļaušanu vispārējā valdības sektorā un institūcijas lēmumu autonomiju, turpmākajās nodaļās tiks apskatīti pārvaldes modeļi. Ieņēmumi no "tirgus" Lai izpildītu augstāk minēto, būtisks ir biznesa modelis, kā nodrošināt pietiekošus ieņēmumus no "tirgus": Ieņēmumu avoti no "tirgus" Nr.p.k.Darījumu veids Priekšrocības Trūkumi 1. variantsĪres dzīvokļu: • Īre • Pārdošana (ierobežotā apjomā) • Īre nodrošina dzīvokļu fondu, ko var piedāvāt pašvaldībām • Īre komercplatībām, piemēram, ēku pirmajos stāvos • Īre salīdzinoši stabili ieņēmumi • Pārdošana rada ieņēmumus, jaunu projektu attīstībai • Īre nelieli ieņēmumi • Pārdošana samazina dzīvokļu fondu pašvaldībās • Pārdošanai nestabili ieņēmumi (cikliski) Izmaksu aprēķinsParedzēts, ka šajā gadījumā ieņēmumi par īri un īres dzīvokļu pārdošanu tiek ieskaitīti pie 51% ieņēmumiem no tirgus, tas nozīmē, ka Mājokļa fonda institūcijai būs ieņēmumi, ko varēs gūt no tirgus.2. variantsĪres dzīvokļu (1.variants.)+ industriālo teritoriju (attīstība no pašvaldību, valsts budžeta vai Eiropas Savienības (turpmāk ES) fondos pieejamajiem līdzekļiem ): • Īre • Pārdošana (ierobežotā apjomā) Papildus 1. variantā minētajam: • Palielina ienākumu avotu • Iespēja kombinēt atbalstu "klientam" (darba vietas + dzīves vieta) Papildus 1. variantā minētajam: • Īres ieņēmumi no industriālajiem īpašumiem ir zemāki kā mājokļiem. • Ārpus ES fondiem maz attīstītu industriālo platību. Vienlaikus ES fondos ierobežojumi (atkarībā no atbalsta programmas) iespējamai īpašuma pārdošanai. • Ierobežota konkurence ES fondos ja saņēmējs ir valsts/pašvaldību kapitālsabiedrība vai pienākums pēc tam tādā piedalīties pašvaldībai Izmaksu aprēķinsAprēķini par īres ieņēmumiem no industriālajiem īpašumiem nav tikuši veikti, jo ēkas tiek būvētas no ES fondu līdzekļiem degradēto teritoriju labiekārtošanai, tās mērķis ir novērt tirgus nepilnības reģionos. Tāpēc drīkstēja ieguldīt tikai degradētās teritorijās, kurās ir nepieciešami lieli papildu izdevumi, lai nodrošinātu teritoriju sakārtošanu un piekļuvi tām.3.variants.Īres dzīvokļi (1.variants) + citu kapitālsabiedrību ieņēmumi, kur potenciāli ir "tirgus", piemēram, siltumapgāde vai transports. Papildus 1. variantā minētajam: • Palielinās ienākuma avoti Papildus 1. variantā minētajam: • vairumā gadījumā pašvaldību kapitālsabiedrības jau tiek dotētas. • var mazināt interesi par mājokļu fondu, ja jānodod "centralizētai" kapitālsabiedrībai daļa no savām Izmaksu aprēķinsNav iespējams apzināt citu kapitālsabiedrību ieņēmumus, kur potenciāli ir "tirgus", piemēram, siltumapgāde vai transports, u.c. nozarēs (jāveic iepirkums par šāda veida izvērtējumu).Pārvaldes modelis Lai izpildītu nosacījumu par neiekļaušanos vispārējā valdības sektorā, piemērotākais veids ir publiskas personas kapitālsabiedrības forma, jo "institūcijai" jānodrošina vismaz 50% ieņēmumu no tirgus (preces/pakalpojuma cenu veido vairāk kā 50% no tirgus cenas). Ņemot vērā šo, kapitālsabiedrība pati pa tiešo piedalītos nekustamā īpašuma tirgū vai jebkurā citā papildus sektorā (pretējā gadījumā tā neizpilda nosacījumu par neiekļaušanos vispārējā valdības sektorā). Izvēlei tika apskatīti šādi varianti (tabula Nr. 1). Tabula Nr. 1. I Institūcija (kapitālsabiedrība) ārpus vispārējā valsts sektora Nr.p.k.Pārvaldes modelis Priekšrocības Trūkumi 1. variantsValsts kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāju noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju.• Sākotnējos ieguldījumus nodrošina Emisijas kvotu izsolīšanas (turpmāk EKI) instrumenta līdzekļi, savukārt, uzturēšanas izmaksas nodrošina valsts kapitālsabiedrība no ieņēmumiem • Būtisks ir pārvaldības formas efektivitātes aspekts VARAM kā EKI instrumenta ieviesēja un turētāja loma. Tāpat būtiska ir sadarbība ar FM kā atbildīgo ministriju par valsts finanšu jomu • Iespēja nodrošināt vienotu pieeju īres dzīvokļu risinājumiem (piemēram, standarta projekti, kas samazina izmaksas) • Iespēja nodrošināt vienotu pieeju īres dzīvokļu risinājumiem (piemēram, standarta projekti, kas samazina izmaksas) • Var attīstīt projektus dažādos reģionos līdzīgā kvalitātē • Iespēja peļņu novirzīt turpmākiem attīstības projektiem, kā arī var attīstīt projektus dažādos reģionos līdzīgā kvalitātē • Nepieciešamības gadījumā pie stabiliem finanšu rādītājiem lielāka iespēja saņemt aizņēmumus no kredītiestādēm • Salīdzinoši ātrāka kapitālsabiedrības dibināšana (kā 2. un 3. variantā un kur ir lielāks dalībnieku skaits) • Startā nav īpašumu • Konkurē ar pašvaldībām • Ierobežotas iespējas kombinēt ar citiem pašvaldību instrumentiem • Nav iespēja piesaistīt citus ieņēmumus, kas potenciāli būtu no pašvaldību kapitālsabiedrībām • Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek no valsts budžeta • Konkurē ar individuālu pašvaldību veidotajiem īres dzīvokļiem • Ierobežotas iespējas kombinēt ar citiem pašvaldību instrumentiem, piemēram, pašvaldība nevarētu atsevišķi veikt ieguldījumus ēkas energoefektivitātei Izmaksu aprēķinsSākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas).2. variantsPubliski privātā kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder VARAM un vairākām pašvaldībām• Iesaista pašvaldības, kas ir mērķa grupa īres dzīvokļu attīstībai (iespēja nodrošināt kombinētu atbalstu ar citiem instrumentiem) • Daļu starta un uzturēšanas (ne vairāk kā 50%) izmaksas dala valsts un pašvaldības • Var attīstīt projektus dažādos reģionos līdzīgā kvalitātē • Pašvaldību jau esošais dzīvojamais fonds ja tajos ir ieņēmumi, var nodrošināt pozitīvāku aprēķinu 50% ieņēmumiem no tirgus • Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa tiek dalīta vai notiek no pašvaldību budžeta līdzekļiem • Pašvaldību atlase un laikietilpīgāks process pašvaldībām arī jāpieņem lēmums par dalību • Sarežģītāka lēmumu pieņemšana pie lielāka pašvaldību skaita, pieaug akcionāru skaits lēmuma pieņemšanai • Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek daļēji no valsts budžeta (ja vien nenodala atbildību tikai uz pašvaldībām kā dalībniekiem) • Pašvaldībām ierobežoti pašu budžeta resursu, līdz ar to galvenais finanšu avots potenciāli būs valsts budžets Izmaksu aprēķinsSākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas).3. variantsPubliski privātā kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder vairākām pašvaldībām• Lielāka pašvaldību atbildība un līdzdalība ar saviem resursiem • Pašvaldību jau esošais dzīvojamais fonds ja tajos ir ieņēmumi, var nodrošināt pozitīvāku aprēķinu 50% ieņēmumiem no tirgus • Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek no pašvaldību budžeta līdzekļiem • Nebūs vienas kapitālsabiedrības teorētiski iespējams tikai reģionālā mērogā • Pašvaldību savstarpējā konkurence • Nav "līdera", kas virza un organizē procesu kapitālsabiedrības izveidei bez valsts organizatoriskā atbalsta maz ticams par izveidi. Izmaksu aprēķinsSākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas).II Valsts sektora institūcija 4. variantsValsts aģentūra, piemēram, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (turpmāk VRAA), administrējot Valsts kases vai EIB programmu• Ātra ieviešana nav jāveido jauna institūcija- nav jāsaskaņo ar EK par kapitālsabiedrību ārpus valsts sektora • Iespēja piesaistīt valsts budžeta resursus piemērota papildus grantu atbalsta sniegšanai • Iespēja nodalīt procesu VRAA kā atbalsta sniedzējs/uzraugs, bet pašvaldības vai komersanti kā īstenotāji • Iekļaujas vispārējā valdības sektorā būs atkarīga no kopējā valsts budžeta deficīta • Aģentūra pēc formas nav piemērota tirgus darījumiem (neveic tos) • Nav atšķirības no esošajiem COVID 19 Valsts kases aizdevumiem • Risinājums atkarīgs no jauniem aizņēmumiem (nav atšķirības no pieejamajiem Valsts kases aizdevumiem) Izmaksu aprēķinsSākotnējais nepieciešamais EKI instrumenta finansējums ir 100 milj. euro, kas aprēķināts, balstoties uz VARAM prognozi par nepieciešamajiem īres dzīvokļiem un finansējumu īstermiņā. Ar šādu sākotnējo finansējumu varēs realizēt lielāku ieguldījumu atdevi (vairāk uzceltās īres mājas).Papildus informācijai citi apskatītie varianti, kas netiek piedāvāti tālāk vērtēšanai (tabula Nr. 2) Tabula Nr. 2 Nr.p.k.Pārvaldes modelisPriekšrocībasTrūkumi5. variantsPubliski privātā partnerība (turpmāk PPP)4ar publiski privātu kapitālsabiedrību, ko veido pašvaldības un VARAM (neveidojot ārpus valsts pašvaldību sektora) -• Nav saistīts ar valsts parādu brīvākas iespējas pret investīciju resursu • Nav jābūt startā īpašumiem, kas nodrošina ieņēmumus • Pašvaldību atbildība nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa tiek dalīta vai notiek no pašvaldību budžeta • Dārgāks nekā kapitālsabiedrības modelis komersantam būs jābūt arī peļņas daļai, kas sadārdzina (pretējā gadījumā nav motīva). Pretstatā publiskā-privātā kapitālsabiedrība ārpus valsts sektora var saņemt peļņu pati un ieguldīt to jaunos projektos • Īpašumi nav pašvaldību bilancē pēc PPP projekta beigām tie nepaliek pašvaldības īpašumā vai arī tai ir jāatpērk (vienlaikus šis skatāms kā priekšrocība, ja pašvaldība ir ieinteresēta ilgtermiņā piesaistīt privāto sektoru) • Kapitālsabiedrības dotēšana (neveidojot ārpus valsts sektora) tā kā pati sevi neatpelna (vismaz 50%), tad kapitālsabiedrība ir dotējama un neatšķirsies no pārējās pašvaldību vai valsts struktūras • Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek daļēji no valsts budžeta (ja vien nenodala atbildību tikai uz pašvaldībām kā dalībniekiem) Izmaksu aprēķinsAprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai.6. variantsPPP ar valsts aģentūru, piemēram, VRAA, kas apsaimnieko aizņēmuma programmu un slēdz līgumus ar pašvaldībām par PPP projektiem.Papildus 4.variantā minētajam: • Nav jāveido kapitālsabiedrība ātrāka uzsākšana (VRAA atlasa pašvaldības un slēdz līgumus par projektu izpildi) • Mazāka pašu pašvaldību atbildība nesekmīgu pašvaldības projektu gadījumā VRAA paliek aizdevumu atmaksa no valsts budžeta • Dārgāks nekā kapitālsabiedrības modelis komersantam būs jābūt arī peļņas daļai, kas sadārdzina (pretējā gadījumā nav motīva). Pretstatā publiskā-privātā kapitālsabiedrība ārpus valsts sektora var saņemt peļņu pati un ieguldīt to jaunos projektos • Īpašumi nav pašvaldību bilancē pēc PPP projekta beigām tie nepaliek pašvaldības īpašumā vai arī tai ir jāatpērk (vienlaikus šis skatāms kā priekšrocība, ja pašvaldība ir ieinteresēta ilgtermiņā piesaistīt privāto sektoru) • Nesekmīgu projektu gadījumā aizdevuma atmaksa notiek daļēji no valsts budžeta (ja vien nenodala atbildību tikai uz pašvaldībām kā dalībniekiem) Izmaksu aprēķinsAprēķini nav nepieciešami, jo variants netiek piedāvāts tālāk vērtēšanai.Izvērtējot piedāvāto Mājokļa Fonda valsts atbalsta modeļu priekšrocības un trūkumus, kā arī sniegto izmaksu novērtējumu, VARAM secina, ka Mājokļa Fonda institūcija nav iekļaujama valdības sektorā, ņemot vērā, ka izpildās šādi kritēriji: a. plānotie ieņēmumi no īres un pārdošanas var nodrošināt vismaz 50 % ieņēmumus no tirgus (piemērotākais ir 1. variants veidojamās institūcijas darījuma veidam); b. pārvaldes modelis, kurā atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajiem principiem, tiks nodrošināta vairākums neatkarīgu padomes locekļu dalība autonomu lēmumu pieņemšanā (1. variants pārvaldes modelim valsts kapitālsabiedrībai, kuras kapitāldaļu pārvaldība notiek sadarbībā starp VARAM, FM un EM. Vienlaikus tiks nodrošināta kapitāldaļu turētāju noteikšana atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam, nosakot VARAM kā atbildīgo institūciju). Būtisks ir pārvaldības formas efektivitātes aspekts VARAM kā EKI instrumenta ieviesēja un turētāja loma. Tāpat būtiska ir sadarbība ar FM kā atbildīgo ministriju par valsts finanšu jomu. 1 1.2.3.1 GOVERNMENT-CONTROLLED ENTITIES RECOGNISED AS INSTITUTIONAL UNITS 16pp Manual on Government Deficit and Debt. Implementation of ESA 2010, 2019 edition. Eurostat. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/10042108/KS-GQ-19-007-EN-N.pdf/5d6fc8f4-58e3-4354-acd3-a29a66f2e00c 2 1.2 Criteria for classifying units to the general government sector. Manual on Government Deficit and Debt. Implementation of ESA 2010, 2019 edition. Eurostat. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/10042108/KS-GQ-19-007-EN-N.pdf/5d6fc8f4-58e3-4354-acd3-a29a66f2e00c 3 6. Leases, concessions and PPPs. Manual on Government Deficit and Debt. Implementation of ESA 2010, 2019 edition. Eurostat. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/3859598/10042108/KS-GQ-19-007-EN-N.pdf/5d6fc8f4-58e3-4354-acd3-a29a66f2e00c 4 PPP nekustamais īpašums tiek iegādāts operatīvā līzingā vai maksāta lietošanas maksa (pēc būtības noma). Nekustamais īpašums paliek privātā komersanta īpašumā, kas veic tā uzturēšanu līdz operatīvā līzinga līguma termiņa beigām. 2. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus" Ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi 1. tabula Mājsaimniecību patēriņa kopējā izdevumu struktūra (%) Visas preces un pakalpojumi 2013. 2014. 2015. 2016. 2019. 11 Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 28,2 27,5 26,5 26,2 23,3 Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi 3,3 3,2 3,3 3,2 2,9 Apģērbs un apavi 5,8 5,8 6,1 6,0 5,3 Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais 16,5 16,1 15,6 15,3 14,6 Mājokļa iekārta, mājsaimniecības ierīces un mājokļa ikdienas uzturēšana 4,2 4,6 4,7 4,8 5,7 Veselības aprūpe 6,2 6,3 6,4 6,6 7,1 Transports 13,2 12,9 13,1 13,9 14,6 Sakari 4,2 4,3 4,4 4,3 4,8 Atpūta un kultūra 7,1 7,9 7,9 7,6 8,1 Izglītība 1,4 1,5 1,3 1,2 1,2 Restorāni un viesnīcas 4,4 4,7 4,9 4,8 5,4 Dažādas preces un pakalpojumi 5,6 5,2 5,7 6,0 7,0 Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2. tabula Kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi uz vienu mājsaimniecību mēnesī, euro Reģions 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. Latvija 139,98 138,09 150,21 150,74 156,12 Rīgas reģions166,86 164,05 172,96 171,84 177,94 Pierīgas reģions156,60 158,08 185,97 184,95 184,68 Vidzemes reģions 110,14 108,09 124,12 121,17 130,58 Kurzemes reģions 111,34 115,61 125,15 132,04 129,81 Zemgales reģions 144,14 130,45 139,46 138,68 153,21 Latgales reģions 99,39 99,44 98,13 103,68 106,15 Avots: VARAM veidots pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 3. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Valsts atbalsts pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus"