6. Article

PPP ar valsts aģentūru, kas apsaimnieko aizņēmuma programmu un slēdz līgumus ar pašvaldībām par PPP projektiem. Izvērtējot apskatītos Mājokļa Fonda valsts atbalsta modeļu variantu priekšrocības un trūkumus, ņemot par pamatu gan vispārējās valdības sektora definīciju (iespēju veidot institūciju ārpus tā), gan tirgus principus, institūcijas izveidošanas organizatoriskos un finanšu avotus, kā arī izmaksu novērtējumu, Mājokļu Fondu tiek piedāvāts veidot, balstoties uz šādiem priekšnoteikumiem: • Darījuma veids veidojamajai Mājokļu Fonda institūcijai 1.variants (skatīt 1. pielikumu), kas ir ieņēmumi no dzīvokļu īres par pieejamu īres maksu un dzīvokļu pārdošanas (ierobežotā apjomā); • Pārvaldības forma veidojamajai Mājokļu Fonda institūcijai 1.variants, kas ir valsts kapitālsabiedrība vērtējot iespējas paplašināt darbības jomas kādā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kapitālsabiedrībām vai dibinot jaunu valsts kapitālsabiedrību atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 10. pantam. Fondā: • Sākotnējo ieguldījumu veidotu EKI instrumenta finansējums. Turpmākā darbībā ir iespēja piesaistīt līdzekļus no citiem avotiem ārpus valsts budžeta, piemēram, Valsts kases, EIB aizdevumu, u.c.; darījumos ar nekustamo īpašumu (īre un pārdošana, kas ir ierobežotā apjomā); • Jānodrošina neatkarīga finanšu līdzekļu plūsma, lai varētu veikt regulārus ieguldījumus jaunu īres mājokļu būvniecībai; • Mājokļu Fonda darbība balstīta uz izstrādātu valsts atbalsta politiku pašvaldībām īrei pieejamu mājokļu jomā; • Mājokļu Fonda ietvaros jāveicina videi draudzīgu mājokļu būvniecība, t.sk. energoefektīvu ēku būvniecība, kas nākotnē kā zema enerģijas patēriņa ēkas radīs ieguvumus to īpašniekiem, apsaimniekotajiem uzturēšanas izdevumu ziņā, kas arī atbildīs virzībai uz klimata neitrāliem risinājumiem. Biznesa modelis (paredzētās rīcības, tajā skaitā ekonomiskais izvērtējums un izvērtējums darbības uzsākšanai nepieciešamajiem sākotnējiem ieguldījumiem) (turpmāk ekonomiskais izvērtējums) tiks sagatavots pirms likumprojekta "Mājokļu Fonda likums" iesniegšanas Ministru kabinetā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" otro daļu, kas noteic, ka "Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības". Līdz ar to, ekonomiskā izvērtējuma izstrādi pēc konceptuālā ziņojuma izskatīšanas Ministru kabinetā pamato Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" otrā daļa. Kamēr Ministru kabinets konceptuāli nav pieņēmis lēmumu par ziņojuma virzību, nav pamatojums izstrādāt ekonomisko izvērtējumu, ņemot vērā arī apjomīgās izmaksas, kas nepieciešamas šāda ekonomiskā izvērtējuma izstrādei. Vienlaikus VARAM ir uzsākusi darbu pie ekonomiskā izvērtējuma izstrādes, izveidojot iespējamos darbības modeļus veidojamajai valsts kapitālsabiedrībai "Mājokļu Fonda institūcija" laika periodam no 2023. līdz 2053. gadam, ņemot vērā aspektus par EKI finansēšanas un aizdevuma līdzekļu piesaistes iespēju, uzbūvējamo īres mājokļu skaitu, tas ir, kādu skaitu īres dzīvokļus var uzbūvēt un ne mazāk svarīgs ir sasniedzamā rezultāta ātrums, tas ir, cik ilgā laikā var sasniegt nepieciešamo īres dzīvokļu skaitu. Līdz ar to ekonomiskais izvērtējums saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta "Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā" otro daļu tiks noslēgts likumprojekta "Mājokļu fonda likums" izstrādes procesā. Savukārt, partneri šādā modelī būtu pašvaldības un to kapitālsabiedrības. Tāpat ar pašvaldību dalību var tikt iesaistīti arī citi iesaistītie partneri, piemēram, veidojot sadarbības modeļus ar komersantiem paredzēti vairāki atbalsta modeļi, t.sk. nodrošinot sadarbību ar tirgus dalībniekiem pašvaldības kapitālsabiedrībai būvējot daļu vai visu, un piesaistot tirgus dalībnieku, kurš nodrošina apsaimniekošanu vai tālāko objekta attīstību. Lai nodrošinātu augstāk minētā modeļa izveidi, VARAM sagatavos likumprojektu "Mājokļu Fonda likums", kas noteiks kārtību, kādā tiek veidots mājokļu fonds jeb valsts kapitālsabiedrība, kā arī atbalsta īstenošanas, uzraudzības un finansēšanas kārtību, attiecīgi pēc likumprojekta "Mājokļu Fonda likums" spēkā stāšanās sagatavojot Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par valsts kapitālsabiedrību "Mājokļu Fonda institūcija" un tiesību aktu projektu par EKI nepieciešamajiem līdzekļiem. 5. attēls. Mājokļu Fonda institūcijas plānotā darbības shēma Avots: VARAM veidots. Lai piedāvātais modelis darbotos, ir iespējami vairāki pielietojami valsts atbalsta varianti, bet šajā gadījumā piemērotākais no tiem ir pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas piemērojams pieejamu mājokļu nodrošināšanai (affordable housing)27. Vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojums ir saimnieciskās darbības, ko tirgus dalībnieki vieni paši bez valsts atbalsta nespēj sniegt, nodrošinot, ka pakalpojums bez diskriminācijas ir pieejams visiem iedzīvotājiem reģionos, kur atbalsts ir nepieciešams, līdz ar to nav attiecināms princips par "acīmredzamu vērtējuma kļūdu". Sniedzot palīdzību pašvaldībām valsts atbalsta veidā īres mājokļu nodrošināšanai, valstij/pašvaldībai ir īpaši jāpilnvaro konkrēts uzņēmums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Sniedzot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, atbilstoši regulējumam, ir noteikti kompensācijas ierobežojumi, kā arī ierobežotas peļņas iespējas, paredzot iespēju gūt "saprātīgu" peļņu. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju28, vispārējās tautsaimniecības nozīmes pakalpojums (turpmāk VTNP), ko dažkārt dēvē arī par sabiedrisko pakalpojumu, sevī ietver ideju, ka valstij/pašvaldībai vajadzētu iejaukties ekonomiskajos procesos tikai tad, ja tirgus nespēj nodrošināt to, kas ir būtisks iedzīvotājiem, proti, valsts/pašvaldība sniedz pakalpojumu tikai tirgus nepilnību apstākļos, kad tirgus dalībnieks (komersants), ja vadītos tikai no savām komerciālajām interesēm, nesniegtu vispār vai arī sniegtu citādā apmērā vai pie citādiem nosacījumiem, nekā to definējusi valsts, piemēram, ievērojot valsts izvirzītos nosacījumus attiecībā uz pakalpojuma cenu, objektīvi noteiktiem kvalitātes kritērijiem, pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa un dzīvesvietas, un tamlīdzīgi. VTNP ir pakalpojums visas sabiedrības interesēs, tāpēc, lai noteiktu vai palīdzība pašvaldībām valsts atbalsta veidā īres mājokļu nodrošināšanai kā atbalsta pasākums kvalificējas kā VTNP ir jāņem vērā šādi kritēriji29: • vai pakalpojumu var kvalificēt kā VTNP pakalpojums ir/nav definēts Latvijas Republikas normatīvajos aktos kā VTNP; • vai plānotais VTNP ir atbilstošs tam, lai uz to varētu attiecināt VTNP lēmuma darbības jomu plānotais VTNP atbilst vienam no VTNP lēmuma nosacījumiem, Mājokļu Fonda gadījumā kompensācija par VTNP sniegšanu, kas ņem vērā sociālās vajadzības saistībā ar veselību un ilgtermiņa aprūpi, bērnu aprūpi, piekļuvi un reintegrāciju darba tirgū, sociālajiem mājokļiem un neaizsargāto grupu sociālo integrāciju; • vai pilnvarojuma periods, kuru plānots noteikt VTNP sniedzējam ir vienāds vai īsāks par desmit gadiem VTNP lēmums piemērojams tikai tad, ja pilnvarojuma periods ir vienāds vai īsāks par desmit gadiem, kā arī regulējums paredz iespēju pilnvarojuma periodu noteikt saskaņā ar amortizācijas periodu; • vai pilnvarojuma akts atbilst VTNP lēmumā noteiktajam t.sk. ir noteikts konkrēts uzņēmums, kuram uzticēts VTNP pienākums un attiecīgā teritorija, kurā tas nodrošināms; • vai institūcija, kura ir uzlikusi VTNP sniegšanas pienākumu, pilnvarojuma aktā ir ietvērusi nosacījumus kompensācijas noteikšanai kompensācijas summa nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot VTNP pienākumus, tostarp saprātīgu peļņu; • u.tml. Lai risinātu iepriekš aprakstīto situāciju un lai nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus un pieejamus īres mājokļus, ņemot vērā konceptuālā ziņojuma 1. pielikumu, VARAM rosina izveidot Mājokļu Fondu, kas valsts atbalsta veidā sniedz palīdzību pašvaldībām šādu pieejamu (affordable) mājokļu nodrošināšanai. Atbalsta instruments būs pieejams visos plānošanas reģionos. Atbalsta piešķiršanā tiks ievērots princips par iekšzemes kopprodukta apgriezto proporcionalitāti (plānošanas reģionam ar mazāko iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju piešķirot lielāko finansējumu). Iekšzemes kopprodukta proporcionalitāte cieši korelē ar reģionālajām atšķirībām mājokļu kreditēšanā ir grūtības saņemt kredītu vietās ar zemāku iekšzemes kopproduktu.30 Mērķis atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021 2027. izvirzītajam mērķim "[338] Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi" un Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam uzstādījumiem reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, radot priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai un cilvēkresursu piesaistei, ka katrā novada centrā un valstspilsētā ārpus Rīgas plānošanas reģiona tiek nodrošināti pieejami mājokļi: vismaz 120 īres dzīvokļi (trīs daudzīvokļu mājas, katrā 40 īres dzīvokļi); atbilstoši augošajam pieprasījumam pēc jauniem mājokļiem, kopā ilgtermiņā tiks izveidoti 4000 īres dzīvokļi.