2. Article

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" 8 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta valsts akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003345734 (turpmāk - CSDD). Sabiedrības juridiskā adrese ir Sergeja Eizenšteina iela 6, Rīga, LV-1079. CSDD pamatdarbības veids ir sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšana (NACE2 84.24). 9 100 % CSDD akciju pieder Latvijas Republikai, un to turētāja ir Satiksmes ministrija. 10 CSDD pieder 51 % kapitāldaļu SIA "AUTEKO & TUV LATVIJA - TUV Rheinland grupa", kas ir Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003201762. Sabiedrības pamatdarbības veids ir tehniskā pārbaude un analīze (NACE2 71.20). Vienlaikus Ziņojumā norādīts, ka SIA "AUTEKO & TUV LATVIJA - TUV Rheinland grupa" statūti paredz ierobežojumus, kuru dēļ CSDD izšķirošu ietekmi sabiedrībā nevar īstenot.2 3. AS "Unifiedpost" 11 AS "Unifiedpost" ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta valsts akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003380477 (turpmāk - Unifiedpost). Sabiedrības juridiskā adrese ir Dēļu iela 4, Rīga, LV-1004. Sabiedrības pamatdarbības veidi ir datu apstrāde, uzturēšana un ar to saistītās darbības (NACE2 63.11). 12 100 % Unifiedpost akciju pieder Unifiedpost Group SA, kas ir Beļģijas Karalistē reģistrēta sabiedrība ar reģistrācijas Nr. 1000322367. Unifiedpost Group SA pamatdarbība ir programmatūras risinājumu nodrošināšana (NACE2 62.09). 13 Unifiedpost neīsteno izšķirošu ietekmi citos tirgus dalībniekos Latvijas teritorijā. III Administratīvais process iestādē 14 KP 28.02.2022. saņēma Latvenergo, CSDD un Unifiedpost ziņojumu par vienošanos, ko ir plānots noslēgt, lai nodrošinātu publisko elektroauto uzlādes tīklu sadarbspēju. Ar KP 10.03.2022. vēstuli Nr. 2.2-3.1/202 minētais ziņojums atzīts par nepilnīgu. Savukārt Ziņojuma attiecīgi papildināta versija KP saņemta 29.03.2022., kad šī ziņojuma saturs atzīts par pilnīgu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 799 (turpmāk - Ziņojums). Izvērtējot iesniegto informāciju, atbilstoši Noteikumu Nr. 799 6. punktam par Ziņojuma iesniegšanas dienu uzskatāms 29.03.2022. 15 KP saskaņā ar Noteikumu Nr. 799 12. punktu 28.04.2022. nolēma uzsākt papildu izpēti lietā Nr. KL\2.2-3.1\22\5 "Par AS "Latvenergo", VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un AS "Unifiedpost" vienošanos" (turpmāk - Lieta). 16 Lietas izpētes ietvaros KP ieguva papildu informāciju no Vienošanās dalībniekiem, no publisko elektroauto uzlādes staciju izvietošanas un darbības nodrošināšanas tirgus dalībniekiem un potenciālajiem dalībniekiem Latvijas teritorijā, kā arī no elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu tirgus dalībniekiem Latvijas teritorijā. IV Vienošanās mērķis un konteksts 17 Vienošanos starp Latvenergo, CSDD un Unifiedpost plānots noslēgt nolūkā nodrošināt Latvenergo un CSDD elektroauto uzlādes tīklu sadarbspēju. Vienošanās noslēgšanas rezultātā Latvenergo klienti varēs veikt elektroauto uzlādi CSDD e-mobi tīklā (turpmāk - CSDD uzlādes tīkls), izmantojot Latvenergo autentifikācijas rīkus un norēķinu sistēmu, bet neslēdzot līgumu ar CSDD, savukārt CSDD klienti varēs veikt elektroauto uzlādi Latvenergo Elektrum tīklā (turpmāk - Latvenergo uzlādes tīkls), izmantojot CSDD autentifikācijas rīkus un norēķinu sistēmu, bet neslēdzot līgumu ar Latvenergo. Vienošanās līguma projekts ir pievienots Ziņojumam kā pielikums Nr. 5.2., savukārt 15.06.2022. un 11.07.2022. KP ir iesniegti līguma projekta labojumi (turpmāk - Vienošanās).3 18 Vienošanās ietvaros plānots saglabāt gan CSDD, gan Latvenergo uzlādes tīklu mobilās lietotnes, jo (1) vienošanās mērķis ir nodrošināt autentifikācijas līdzekļu sadarbspēju, kuras nodrošināšanai vienota lietotne nav nepieciešama, (2) vienotas lietotnes izstrāde varētu kavēt Vienošanās ieviešanu, (3) izstrādātās lietotnes līdz šim ir darbojušās sekmīgi.4 19 Vienošanās stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījuši visi Vienošanās dalībnieki, un tā būs spēkā līdz (*) [01.01.2023.-01.06.2023]. Bet, Vienošanās dalībniekiem savstarpēji vienojoties, Vienošanās termiņu var pagarināt uz laiku ne ilgāku kā līdz (*) [01.01.2027.-31.12.2027]. Vienošanās darbības laiks ir ierobežots, jo šobrīd norit darbs pie normatīvā regulējuma uzlabošanas Eiropas Savienības līmenī, kā rezultātā Vienošanās pagarināšana nākotnē var nebūt lietderīga.5 20 Vienošanās mērķis ir arī elektromobilitātes attīstība kopumā, kas ir svarīga klimatneitralitātes sasniegšanai. Eiropas Savienības Eiropas zaļā kursa ievaros ir noteikts mērķis līdz 2030. gadam par vismaz 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.6 Proti, transporta nozarē Eiropas Savienības līmenī rodas aptuveni ceturtdaļa no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.7 Līdz ar to mērķis līdz 2030. gadam ir par 55 % samazināt emisijas arī no autotransporta, salīdzinot ar 1990. gada emisiju apjomu. Viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir plāns Eiropas Savienībā no 2035. gada pārdot vienīgi bezizmešu automobiļus.3 Latvijā transporta nozare veido trešdaļu no siltumnīcefekta gāzu emisijām un, lai gan šī sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu, tā lielā mērā arī Latvijā būs saistīta ar elektrifikāciju.8 Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības un nacionālo klimata mērķu sasniegšanas nozīmīgs priekšnoteikums ir transporta sektora elektrifikācija. 21 Būtisks šķērslis elektromobilitātes attīstībai ir uzlādes infrastruktūras pieejamība un publiskas elektroauto uzlādes infrastruktūras nepietiekamība.9 Uzlādes infrastruktūra Eiropas Savienībā tiek ieviesta nevienmērīgi. Uzlādes punktu lielākais blīvums ir Rietumeiropā, bet mazākais - Centrāleiropā un Austrumeiropā. Ceļošanu pa Eiropu ar elektroauto sarežģī obligātām prasībām atbilstošu vienotu maksājumu sistēmu trūkums, lai gan vienlaikus uzlādes tīkls Eiropas Savienībā attīstās.10 Minēto infrastruktūras pieejamības barjeru palīdz mazināt sadarbspējas nodrošināšana. 22 Sadarbspēju elektroauto uzlādes kontekstā var iedalīt divās grupās: aparatūras sadarbspēja, piemēram, savienojuma un spraudņa atbilstība uzlādes stacijai, un programmatūras sadarbspēja, kas ietver uzlādes staciju programmatūras un sistēmu sadarbspēju ar elektroauto, kā arī dažādu uzlādes punktu operatoru un elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu sniedzēju programmatūru.11 23 Programmatūras sadarbspēja ir nepieciešama, lai nodrošinātu raitu lietotāju autentifikāciju, apmaksu un ar to saistītos pakalpojumus. Kā viens no risinājumiem programmatūras sadarbspējas nodrošināšanai ir viena vai vairāku uzlādes punktu operatoru un elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu sniedzēju vienošanās.12 24 Vienošanās dalībnieki patērētājus par Vienošanos plāno informēt, izmantojot CSDD un Latvenergo lietotņu funkcionalitāti, kā arī citas mārketinga aktivitātes, piemēram, preses relīzes un informācijas izvietošanu Latvenergo un CSDD mājas lapās.13 V Vienošanās rezultātā ietekmētie konkrētie tirgi 25 Saskaņā ar KL 1. panta 3.-5. punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu, kur konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības, un konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 26 Ziņojumā konstatēts, ka Vienošanās ietekmē: - publisko elektroauto uzlādes staciju izvietošanas un darbības nodrošināšanas (CPO) tirgu Latvijas teritorijā (turpmāk arī - CPO tirgus), kurā darbojas Latvenergo un CSDD; - elektroauto uzlādes abonēšanas pakalpojumu (EMSP) tirgu Latvijas teritorijā (turpmāk arī - EMSP tirgus), kurā darbojas Latvenergo un Unifiedpost (CSDD uzdevumā). 27 Izvērtējot Ziņojumā sniegto un KP iegūto informāciju, secināms, ka Vienošanās tiešā veidā ietekmē EMSP tirgu, jo šis tirgus attiecas uz sadarbspējas nodrošināšanu attiecībā uz galalietotājiem sniegto pakalpojumu, bet CPO tirgus var tikt ietekmēts netieši, piemēram, ietekmējot uzlādes staciju ģeogrāfisko izvietojumu, kas attiecīgi analizējams kā ar EMSP tirgu vertikāli saistīts augšupējais tirgus. 28 Ziņojumā piedāvāto iedalījumu konkrētajos tirgos apstiprina arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) prakse lietās Verbund/Siemens/E-Mobility Provider Austria14, Daimler/BMW/Car Sharing JV15, E.ON/INNOGY16 un ENEL X/VWFL/JV17. Piemēram, atbilstoši konkrēto tirgu analīzei lietā E.ON/INNOGY konkrētie tirgi saistībā ar elektromobilitāti tika definēti kā: (1) publisko elektroauto uzlādes staciju izvietošanas un darbības nodrošināšanas tirgus (lokāls vai nacionāls ar lokālas konkurences elementiem), (2) elektroauto uzlādes staciju vairumtirgus (EEZ līmeņa vai nacionāls), (3) privāto elektroauto uzlādes staciju mazumtirdzniecības nacionālais tirgus, (4) elektroauto uzlādes staciju abonēšanas pakalpojumu nacionālais tirgus, (5) elektroauto uzlādes staciju baltās etiķetes (white-label) pakalpojumu nacionālais tirgus18. 29 Pārējo 28. rindkopā minēto tirgu turpmāka analīze nav nepieciešama, jo Vienošanās dalībnieku saimnieciskā darbība šajos tirgos nepārklājas, kā arī šie tirgi vienošanās rezultātā, visticamāk, nevar tikt būtiski ietekmēti.