8. Article

Ražošana un ķīmisko vielu pārvaldība 8.1. Stāvoklis Latvijā Novērtējumam izmantoti nacionālie ziņojumi, inventarizācijas ziņojumi un pārskati par vides stāvokli, gaisa kvalitāti, emisijām vidē un piesārņojuma pārnesi lielos attālumos, EK Oficiālās statistikas dati Eurostat un CSP dati Oficiālās statistikas portālā, kā arī LVĢMC informācija. Ražošanas devumu kopējā piesārņojuma raksturojumā var novērtēt, raksturojot slodzes, bet tikai specifiskos gadījumos tas izpaužas stāvokļa indikatoros. Līdz ar to galvenā vērība pievērsta slodžu raksturojumam, bet stāvokļa raksturojums sniegts attiecīgo jomu sadaļās. Slodzes un stāvoklis Ražošanā, t.sk. enerģijas ražošanā un lauksaimnieciskajā ražošanā, tiek patērēta liela daļa no dabas resursiem, kā arī radīts piesārņojums un atkritumi. Sekmējot un veicinot ražošanas sektora attīstību (skat. sadaļu Virzošie spēki), ir vienlaikus jāspēj nošķirt ekonomiskā izaugsme no vides degradācijas, lai piesārņojuma līmenis kaitīgi neietekmētu cilvēka veselību un vidi. Apkopotie dati, kas balstās uz nacionāli veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem pēc vienkāršākās aprēķinu metodes pakāpes jeb tā saucamās Tier1 aprēķinu metodes, kas atsevišķiem kurināmā veidiem neņem vērā labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu, liecina, ka līdz šim Latvijā ražošanas pieaugums vēl aizvien ir cieši saistīts ar kopējo emisiju apjoma pieaugumu. 37. attēls. Rūpniecības produkcijas un piesārņojošo vielu emisiju apjoma indeksi 2006.-2018. gadā (2015=1) (pēc CSP datiem). Atbilstoši nacionālo ziņojumu ietvaros veiktajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju aprēķinu datiem, kas balstās uz vienkāršāko aprēķinu metodiku, redzams, ka šajā sektorā slāpekļa oksīdu un daļiņu PM emisiju apjoms aizvien turpina pieaugt, turklāt salīdzinājumā ar 2013. gadu daļiņu PM emisiju apjoms 2018. gadā ir dubultojies. Vienlaikus arī pašu uzņēmumu iesniegtie dati arī norāda uz to, ka salīdzinot ar 2005. un 2010.gadu smalko daļiņu PM10 emisijas ir pieaugušās - sadedzināšanas iekārtu gadījumā no 442 tonnām -2010.gadā līdz 1194 tonnām - 2020.gadā. Arī rūpniecības procesiem izmantotajās sadedzināšanas iekārtās smalko daļiņu PM10 emisijas salīdzinājumā ar 2005.gada un 2010.gadā radītajām emisijām nav būtiski samazinājušās. Vienlaikus jāņem vērā, ka šiem datiem nav veikta pilnīga datu kvalitātes kontrole un tie var būt visai aptuveni (datu avots: LVĢMC 2020.gada vides statistikas pārskata "Nr.2 Gaiss" publisko pārskatu kopsavilkumi). Šāda tendence apliecina to, ka enerģijas ražošanā pietiekami strauji nenotiek pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem (turpmāk - AER). Vienlaikus AER struktūrā bez vēsturiski nozīmīgā hidroelektrostaciju devuma, aizvien lielāku daļu ieņem biogāzes un biomasas izmantošana, kas savukārt ir saistīts ar gaisa piesārņojošo vielu (galvenokārt PM2.5, PM10 un NO2) emisijām. 38. attēls. Saražotā elektroenerģija (GWh) no atjaunīgiem energoresursiem 1990.-2019. gadā (pēc CSP datiem). Arī SEG emisiju daudzums, ko rada ražošana, turpina pieaugt. Piemēram, fluorogļūdeņražu emisiju daudzums no rūpniecības, laika periodā no 2013. gada līdz 2018. gadam, ir pieaudzis no 191,21 līdz 238,51 tūkst. t CO2 ekv. Pozitīvas tendences saskatāmas ūdens resursu jomā. Izvērtējot ūdens izmantošanas datus pa tautsaimniecības nozarēm, redzams, ka turpina samazināties rūpniecībā izmantotais ūdens apjoms, vienlaikus pretēja tendence ir vērojama lauksaimniecības sektorā. Lejupejošu (pozitīvu) tendenci uzrāda arī dati par ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņām (sk. 39. attēlu). 39. attēls. Ražošanas notekūdeņu apjoma izmaiņas 2006.-2019. gadā. Aizvien lielāka vērība tiek pievērsta resursu izmantošanai/apritīgumam ražošanā. Iekšzemes patēriņa (minerālo resursu ieguve, meža izcirstās platības un krājas) un radīto ražošanas atkritumu daudzuma indikatori uzrāda negatīvu pieaugošu tendenci. Pozitīvi vērtējams pieaugums otrreizējo materiālu izmantošanas īpatsvarā iekšzemes patēriņā, bet pieauguma temps ir lēns un saglabājas risks nesasniegt 2027. gadam noteikto mērķi. Vērtējot situāciju ķīmisko vielu, maisījumu un produktu ražošanā, secināts, ka arī šajā sektorā ir vērojama pieaugoša tendence. Bīstamās ķīmiskās vielas tomēr pārsvarā tiek ievestas un/vai importētas un Latvijā salīdzinoši nelielos apjomos izmantotas dažādu maisījumu ražošanā. Vienlaikus 2020. gadā veiktajā pētījumā par ķīmisko vielu pārvaldību57 īpaši uzsvērts, ka Latvijā papildus ražošanas nozarēm, augsta riska ķīmiskās vielas tiek izmantotas arī būvniecības, auto tirdzniecības un remonta, kā arī konstatētas vairumtirdzniecības nozarē. Pētījuma ietvaros apkopotā informācija par vielu ievešanas/ ražošanas apjomiem laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam identificē vairākas augsta riska ķīmiskās vielas, kurām ir raksturīga pieaugoša ievešanas/ražošanas dinamika. Savukārt pētījumā konstatēts, ka, ievērojot prasības, kas attiecas uz NOP augu aizsardzības līdzekļu ierobežošanu Eiropas Savienībā, nav indikāciju, ka šīs vielas varētu tikt ražotas, importētas vai lietotas Latvijā. Saistībā ar iepriekšējās dekādēs lietotajiem pesticīdiem, šo vielu atkritumi Latvijā šobrīd vairs netiek uzglabāti. Tomēr monitoringa programmas rezultāti (2015.-2018. gads) parāda vairāku pesticīdu vielu klātbūtni analizētajos ūdens un sedimentu paraugos, kas norāda uz vēsturisko piesārņojumu. Vides monitoringa dati norāda arī uz augsta riska ķīmisko vielu klātbūtni, kas var tikt skaidrota ar dažādu Latvijā ievesto izstrādājumu sastāvā esošām vielām. Bromdifenilēteru radniecīgo vielu summa, kas ietverta kā prioritārās vielas monitoringam sedimentos un biotā, laika posmā no 2015.-2018. gadam, dažu monitoringa staciju sedimentu paraugos pārsniedz metodes kvantificēšanas robežu, tomēr konstatētās vērtības uzskatāmas par zemām, bet biotā (zivīs asaros) noteiktā vides kvalitātes normatīva (VKN=0,0085 μg/kg) pārsniegumi konstatēti visās monitoringa stacijās. Galvenās polibromēto difenilēteru (PBDE) lietišķā pielietojuma jomas nosaka viena no to īpašībām spēja slāpēt degšanu ar liesmu. Tādējādi šo vielu pielietojums kā liesmu slāpētājiem notiek elektronisko iekārtu plastmasas daļās, poliuretāna putās, tekstilizstrādājumos (auto un avio industrijās), kā arī atsevišķu tipu siltumizolācijas materiālos. Tāpat arī perfluoroktānsulfonskābes (PFOS) un tās atvasinājumu regulāra konstatēšana vides monitoringā norāda, ka daļa no izstrādājumiem, kas varētu būt apstrādāti ar PFOS, kura ir samērā plašs lietojuma spektrs, nonāk kopējā sadzīves atkritumu plūsmā. Vides monitoringa dati, papildu citiem sabiedrības veselību ietekmējošiem faktoriem (bīstamo vielu monitoringa dati pārtikā u.tml.), būtu jāvērtē cilvēka biomonitoringa aspektā. Nacionālā līmenī informācija par piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām vietām tiek apkopota Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā (turpmāk Reģistrs), ko veido un uztur LVĢMC58. Šajā reģistrā ir reģistrētas 3588 vietas, no kurām 250 ir piesārņotas vietas un 2618 potenciāli piesārņotas vietas (2021. gada februāra dati). Par vēsturiski piesārņotu vietu tiek uzskatīta piesārņota teritorija, kuras piesārņotājs savu darbību ir beidzis pirms 2001. gada 1.jūlija, vairs nepastāv, kā arī piesārņojuma radītājam vairs nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". Izmantojot Reģistra datus, 2. tabulā uzskaitītas piesārņotākās vietas Latvijas teritorijā, kas vienlaikus arī uzskatāmas par prioritāri sanējamām, jo atbilst šādiem pamatkritērijiem: piesārņotai vietai raksturīgs augsts piesārņojuma līmenis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus un ir ietekmēta plaša teritorija; piesārņotas vietas teritorijas tuvums raksturojas ar jutīgu teritoriju tuvumu, kā arī pastāv virszemes vai pazemes ūdeņu piesārņojuma draudi, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību. Saskaņā ar veikto izpēti un/vai monitoringa datiem piesārņojošo vielu parametri teritorijā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos kritiskos robežlielumus (C vērtības) un piesārņojuma tālāka izplatība var ietekmēt pazemes ūdeņu vai virszemes ūdeņu kvalitāti; ietekmēts liels skaits iedzīvotāju, tai skaitā iespējama negatīva ietekme uz uzņēmējdarbību. 2.tabula. Prioritāri sanējamās vēsturiski piesārņotās vietas59 Piesārņotā teritorijas nosaukums Piesārņotās teritorijas kopējā un piesārņojuma platība Aptuvenais teritorijā ietekmēto iedzīvotāju skaits Iespējamā ietekme uz riska ūdensobjektiem* Dzelzceļa iela 10, Aizkraukle, bijusī dzelzsbetona rūpnīcas teritorijaPlatība 8,89 ha (piesārņojuma platība 2,3 ha)698 tūkst.Daugava, D427 SP (posms no Aiviekstes līdz Ogrei; Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai) Kīleveina grāvis, RīgaPlatība 4,6 ha (piesārņojuma platība 2,5 ha)50 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 9 tūkst.**)Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai)Sarkandaugavas kanāls no Ganību dambja uz Daugavas pusi, RīgāPlatība 5,6 ha (piesārņojuma platība 4,6 ha)40 tūkst. (tiešā sociāli ekonomiskā ietekme 17 tūkst. **)Daugava, D413 SP (posms no Ogres līdz Longai); Ķīšezers Gaides iela 11, Valmiera, bijusī Valmieras naftas bāzePlatība 1,71 ha (piesārņojuma platība nav zināma)23 tūkst.Gauja, G215 (posms no Abula līdz Strīķupei)Mazuta katlu māja Kalnciema ceļā 105B un 109B, JelgavāPlatība 20,4 ha (piesārņojuma platība 0,45 ha)78 tūkst.Iecava, L127 (no iztekas līdz ietekai Lielupē); Lielupe, L143 (posms no Mūsas un Mēmeles satekas līdz Svētei); Lielupe, L107 (no Mēmeles līdz Vecbērzes poldera apvadkanālam); Lielupe, L100 SP (posms no Vecbērzes poldera apvad-kanāla līdz Vecslocenei) AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" (Marijas ielā 1, Daugavpilī) un PAS "Daugavpils siltumtīkli" siltum-centrāles Nr. 2 (Silikātu ielā 8, Daugavpilī) teritorija Platība 31,5 ha (piesārņojuma platība 3,29 ha)83 tūkst.Daugava, D500 (posms no valsts robežas līdz Laucesai)* MK 2011. gada 31. maija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par riska ūdensobjektiem" ** Teritorijām veikta detalizēta izpēte un sagatavots Tehniski ekonomiskais pamatojums sanācijas darbiem, līdz ar to pieejama informācija par precīzu tiešo sociālo ekonomisko ietekmi Mūsdienīgai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldībai, kas ietver ne tikai izpētes un sanācijas uzraudzību un kontroli, bet arī regulāru informācijas aktualizēšanu reģistrā, ir nozīmīga loma vides kvalitātes saglabāšanā. VVD organizē, pārrauga un kontrolē piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti un sanāciju. Lai pilnveidotu esošo piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu pārvaldības modeli, VVD nepieciešams pārņemt savā pārraudzībā no LVĢMC reģistru. Šāds pārvaldības modelis nodrošinātu pilnvērtīgu reģistra uzraudzību un tajā ietvertās informācijas aktualizāciju, kā arī iedzīvotājiem būtu pieejama aktuālā informācija par zemes stāvokli un pašvaldībām informācija, kas nepieciešama teritorijas attīstības plānošanai. Veids Tendence Slodze NMGOS emisijas no ražošanas Pieaug emisiju apjoms no kurināmā izmantošanas rūpniecībā un rūpniecības procesiem.Daļiņu PM emisijas no ražošanas Pieaug emisiju apjoms no elektroenerģijas un siltuma ražošanas sektora.Ražošanā radīto atkritumu daudzums Pieaug ražošanā radīto atkritumu apjoms.Ūdens resursu izmantošana rūpniecības nozarē Samazinās ūdens izmantošanas apjomi rūpniecībā.Ražošanas notekūdeņu apjoms Samazinās ražošanas notekūdeņu apjoms.Ķīmisko vielu kopējais daudzums Kopējie apjomi pieaug. Tendenci nav iespējams novērtēt kā pozitīvu/negatīvu. Bīstamās ķīmiskās vielas ar laiku tiek aizstātas ar mazāk bīstamām vielām ne vienmēr samazinot apjomus.Īpaši bīstamās vielas Ievešanas/ražošanas dinamika un apjoma izmaiņas būtiski atšķiras pa vielām/vielu grupām. Turpinās izpēte.Skaidrojums: zaļa krāsa nozīmē pozitīvu tendenci, oranža negatīvu (vai nevēlamu) tendenci; dzeltena krāsa norāda uz neviennozīmīgu situācijas attīstību. 8.2. Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem Mērķi Avots Termiņš Attīstīt novatoriskus industriālos procesus un tīrākas tehnoloģijasEiropas industriālā stratēģija2030. un turpmāk Atvieglot industriālo simbiozi, proti, izstrādāt pašas industrijas virzītu ziņošanas un sertifikācijas sistēmu un palīdzēt šādu simbiozi realizētEK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns2030. un turpmāk Popularizēt digitālo tehnoloģiju izmantošanu resursu izsekošanā, atpakaļizsekošanā un kartēšanāEK Jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns2030. un turpmāk Nodrošināt labāku cilvēka veselības un vides aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielāmIlgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija2030. un turpmāk Veicināt pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ķīmisko vielu izmantošanuIlgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija2030. un turpmāk 8.3. Politikas apakšmērķi VPP apakšmērķis ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā ir: Apakšmērķis 8.1: veicināt piesārņojuma samazināšanu, t.sk. piesārņoto vietu sanāciju, kā arī samazināt bīstamo ķīmisko vielu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. VPP2027 izstrādes procesā tika atjaunots Latvijas Nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (2. pielikumā), kurš ir aktuāls apakšmērķa 8.1. īstenošanā. 8.4. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji ražošanas un ķīmisko vielu pārvaldības jomā PR 8.1. Politikas rezultāts: Virzība uz nulles piesārņojumuRezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mērvienība Bāzes gads Bāzes gada vērtība 2024. gads 2027. gads 8.1.1. Ieviesti LPTP lielajiem ražošanas uzņēmumiem atbilstoši LPTP secinājumiem*VVD Ieviesti % uzņēmumos - - 100% 100% 8.1.2. Piesārņotu vietu sanācijas projektu īstenošanaVARAM Vietu skaits 2020. 0 1 4 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikatori [271], [273], [275], [277] • Eiropas industriālā stratēģija • ES kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam (16.11.2021.) • Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. 2021. gada perioda programma * Secinājumi pieejami saitē: https://www.vpvb.gov.lv/lv/vadlinijas PR 8.2. Politikas rezultāts: Ierobežota noteiktu bīstamo vielu apriteRezultatīvais rādītājs (RR) Datu avots Mērvienība Bāzes gads Bāzes gada vērtība 2024. gads 2027. gads 8.2.1. Ieviesti rīki bīstamo vielu identificēšanā, t.sk. izmantojot digitālos risinājumusVARAM skaits 2020. 0 1 2 8.2.2. Patērētāju gatavība īstenot darbības, lai novērstu piesārņojumu ar bīstamām vielām (% aptaujas respondentu)VARAM % aptaujas respondentu 2021. 45 50 55 Sasaiste ar citiem plānošanas dokumentiem: • NAP2027: indikators [277] • Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija