1. Article

Esošās situācijas raksturojums Pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais OIK maksājuma apmērs elektroenerģijas gala lietotājiem ir radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas globālo konkurētspēju, ko vēl vairāk pastiprināja globālās pandēmijas radītā ārējā ietekme, kā arī ārkārtējs un iepriekš neprognozēts visu būtiskāko energoresursu (ogles, nafta, dabasgāze, elektroenerģija) cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā. Tādi energoresursi kā dabasgāze un elektroenerģija ir sasnieguši arī vēsturiskos cenu rekordus. Cenu rekordus ir sasniegušas arī emisijas kvotu cenas, vēl vairāk sadārdzinot elektroenerģijas ražošanu. Līdz šim ar Ministru kabineta lēmumiem OIK ir bijusi fiksēta noteiktā līmenī, attiecīgajam mērķim novirzot budžeta līdzekļus, kā arī ir piešķirot finansējumu energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu atbalstam, aizsargāto lietotāju atbalstam, kā arī virzībai uz klimatneitralitāti nepieciešamo pasākumu īstenošanai. Līdzekļi minētajiem pasākumiem ir plānoti vidēja termiņa valsts budžetā 2021.–2023. gadam un nepieciešami arī vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023.–2025.gadam. 1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – AER) un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums (turpmāk – OI) un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu1. Šobrīd OI īstenošanas papildu izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk – PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, visu Latvijas elektroenerģijas gala lietotāju izmaksas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu OI un garantētās maksas ietvaros, veido fiksētā daļa, kas ir atkarīga no garantētas maksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu, un mainīgā daļa atkarībā no izmaksām par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju. Līdz ar to gala lietotāji fiksētās izmaksas sedz atkarībā no pieslēguma parametriem, izmaksas sadalot pēc sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, bet mainīgās – proporcionāli elektroenerģijas patēriņam. OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas vairumcena Nordpool biržā un elektroenerģijas patēriņa apjoms. Pieaugot importētās dabasgāzes cenai, ņemot vērā elektroenerģijas ģenerācijas termoelektrostacijās izveidi, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms, izmaksātās summas par enerģiju un uzstādīto jaudu un izmaksātais atbalsts (atbalsts virs tirgus cenas) euro (turpmāk – EUR) 2019. – 2021.gadā un turpmāko 4 gadu prognoze ir apkopota 1. tabulā. 1.tabula OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas OI apjoms Ražotājiem kopumā izmaksātā naudas summa Ražotājiem izmaksātā atbalsta summa (atbalsts virs tirgus cenas) 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 GWh GWh GWh GWh GWh GWh GWh milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR milj. EUR OI no AER 883 891 734 553 497 472 395 131,9 131,5 104,0 71,3 57,8 53,8 42,2 91,6 102,3 42,4 -22,1 -12,9 -6,5 -11,9 Biogāzes elektrostacijas 316 306 213 135 91 76 64 54,7 52,9 35,3 21,3 14,5 12,1 10,0 40,1 42,6 17,3 -1,5 1,6 2,3 1,3 Biomasas elektrostacijas 371 370 330 216 181 170 105 54,4 53,4 46,7 30,5 25,4 23,9 14,3 37,3 40,9 18,5 -6,1 -0,2 2,2 -0,2 Vēja elektrostacijas 137 148 126 174 226 226 226 14,5 15,8 13,1 15,5 17,8 17,8 17,8 8,5 11,5 3,2 -14,6 -14,3 -11,0 -13,1 Hidroelektrostacijas 59 68 65 28 0 0 0 8,3 9,4 8,9 3,9 0,0 0,0 0,0 5,7 7,3 3,5 0,0 0,0 0,0 0,0 OI no fosilajām koģenerācijas stacijām 364 281 189 34 5 3 0 38,9 20,3 15,7 4,4 0,6 0,3 0,0 22,1 10,9 2,0 -0,2 -0,1 0,0 0,0 Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas) n/a n/a n/a n/a n/a n/a n/a 32,0 32,3 26,2 23,6 23,6 23,6 23,6 32,0 32,3 26,2 23,6 23,6 23,6 23,6 Jaudas maksa (AER) n/a n/a n/a n/a n/a n/a n/a 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 5,2 Kopā 1 246 1 172 923 587 502 475 395 207,9 189,3 151,1 104,4 87,2 82,8 70,9 150,8 150,7 75,8 6,4 15,7 22,2 16,8 Atbalsta instrumenta ikgadējās izmaksas ir gan ar mainīgu raksturu (obligātais iepirkums no AER un koģenerācijas stacijām), gan fiksētu jeb nemainīgu raksturu (jaudas maksājumi). Obligātā iepirkuma izmaksas veidojas no elektroenerģijas iepirkšanas par fiksētām iepirkuma cenām no ražotājiem un šīs enerģijas pārdošanas elektroenerģijas biržā, un šīs izmaksas ir atkarīgas no iepirktās enerģijas apjomiem, iepirkuma cenas un tālākpārdošanas cenām biržā. Savukārt fiksētie maksājumi praktiski ir nemainīgi un ir atkarīgi no staciju atbalsta termiņa. Lai gan mainīgās OI izmaksas ir ar negatīvu zīmi (t.i. tālākpārdošanas cena pārsniedz elektroenerģijas iepirkuma cenu), tomēr kopējās atbalsta instrumenta izmaksas 2022.-2024. gados joprojām tiek prognozētās virs nulles. Prognozes balstās sekojošos pieņēmumos: 1) elektroenerģijas patēriņa straujāks pieaugums pēc COVID-19 ietekmes; Elektroenerģijas patēriņš 2021. gadā, pakāpeniski samazinoties COVID-19 ietekmei, pieauga, tomēr turpmāko patēriņu bremzēs energoresursu cenu pieaugums. Tādējādi atbilstoši aktualizētajai 2022. gada prognozei 2022. gadā elektroenerģijas kopējais patēriņš samazināsies, tomēr samazinājums būs salīdzinoši neliels - par 0,6% (sk. 2. tabulu). Turpmāk līdzīgi kā līdz šim tiek paredzēts vidēji 1% elektroenerģijas patēriņa pieaugums gadā. Palielinoties elektroenerģijas galapatēriņam, palielinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK samazinās), un otrādi – samazinoties gala patēriņam, OIK palielinās. 2. tabula Elektroenerģijas kopējā patēriņa prognoze Gads 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2021.g prognoze, GWh 6674 6800 6868 6937 7006 n/a Aktualizētā 2022. gada prognoze, GWh 6674 6909 6868 6937 7006 7076 2) elektroenerģijas tirgus cenas svārstības (skat. 3. tabulu); Elektroenerģijas tirgus cenas 2020. gadā COVID-19 krīzes ietekmē reģionā būtiski samazinājās salīdzinājumā ar 2017. gada prognozēm, kā arī netika plānots straujš elektroenerģijas cenas pieaugums turpmākajos gados. Tomēr vairāku ārējās konjunktūras apstākļu ietekmē 2021.gada vidējā elektroenerģijas tirgus cena piedzīvoja ievērojamu kāpumu, un arī 2022. gada un turpmāko gadu vidējā prognozētā elektroenerģijas tirgus cena ir būtiski augstāka kā iepriekš prognozēts. Galvenie faktori šādai tendencei ir – elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums, turpinoties ekonomikas atveseļošanās procesam, dabasgāzes cenu pieaugums un CO2 kvotu cenu pieaugums. Tādējādi, palielinoties iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtībai, samazinās atbalsta apjoms, kas jāsedz elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. 3.tabula Elektroenerģijas gada vidējās vairumtirgus cenas faktiskie dati (f) un prognoze (p) Gads 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 Aktualizētā 2022. gada prognoze, EUR/MWh 45,81 (f) 32,91 (f) 81,51 (f) 167,00 (p) 142,36 (p) 127,69 (p) 137,01 (p) Vidējās OIK izmaiņas gadu griezumā bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk – EPT) prognozēm atspoguļotas 4. tabulā. Jāatzīmē, ka OIK tiek noteikta ar viena gada nobīdi, t.i., izmaksas virs tirgus cenas, kas veidojas, piemēram, 2022. gadā bez valsts budžeta līdzfinansējuma atspoguļojas OIK, sākot ar 2023. gadu. 4.tabula OIK bez valsts dotācijas vidējā līmeņa faktiskie dati (f) un prognoze (p), EUR/MWh Gads 2021 2022 2023 2024 2025 OIK bez dotācijas, EUR/MWh, 2021.gada prognoze n/a 15,22 (p) 13,6 (p) 11,34 (p) n/a OIK bez dotācijas, EUR/MWh, aktualizētā 2022. gada prognoze 17,51 (f) 7,55 (p) 4,12 (p) 2,44 (p) 3,33 (p) Elektroenerģijas tirgus cenas palielināšanās rezultātā, kā arī ņemot vērā straujāku nekā plānots elektroenerģijas patēriņu, prognozētā OIK 2023.–2025. gadā būs ievērojami mazāka kā tika paredzēts 2020. gadā, kā arī zemāka kā 2022. gadā noteiktā vidējā OIK likme 7,55 EUR/MWh. Tādējādi OIK maksājumu vidējais līmenis samazināsies arī bez papildu valsts budžeta dotācijas. 1.2. Avansa maksājums jaudas maksājuma kompensācijai 2017. gadā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumiem Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 221) AS "Latvenergo" pieteicās uz vienreizēju maksājumu, kas sastāv no diskontētām trim ceturtdaļām no atlikušajā atbalsta periodā saņemamās garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk – vienreizējs maksājums). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 vienreizējo maksājumu veido divas daļas, par kuru apmēru lemj Ministru kabinets. Pirmā daļa, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā apmēra, tiek izmaksāta komersantam kā kompensācija izmaksas gadā un komersanta grāmatvedības dokumentos ir grāmatojama kā attiecīgā gada ieņēmumi. Atlikusī daļa tiek izmaksāta kā avansa maksājums un komersanta grāmatvedībā ir atzīstama kā ieņēmumi proporcionāli saistību izpildei līdz atbalsta perioda beigām. Avansa maksājums veido ikgadēju ietekmi uz valsts budžeta fiskālo telpu saskaņā ar 5.tabulu. Kompetentās statistikas iestādes pārskata vienreizējā maksājuma uzskaiti. Izmaiņu gadījumā ikgadējā vienreizējā maksājuma avansa daļā, kas ietekmē valsts budžetu, avansa summa varētu pieaugt. 5. tabula Vienreizējā maksājuma avansa daļas ietekme uz valsts budžetu Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR 2023 24 003 600 2024 24 003 600 2025 24 003 600 1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem vidējās OIK samazināšanai samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" (turpmāk – MK noteikumi Nr.395), kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātam OIK līdzdalības maksājumam[1]. 2020. gada 22. decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 395, ar kuriem tika paplašināts atbalsttiesīgo nozaru tvērums, kā arī atviegloti atsevišķi nosacījumi atbalsta saņemšanai. Saskaņā ar piedāvāto risinājumu no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim OIK likmi paredzēts samazināt līdz 0 euro/MWh visiem elektroenerģijas gala lietotājiem. No tā izriet, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem valsts budžeta finansējums OIK mainīgās daļas finansēšanai laika posmā no 2023.gada līdz 2025.gadam netiek paredzēts. 6. tabula Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR 2022 7 000 000 2023 0 2024 0 2025 0 1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma (turpmāk – pakalpojums) ietvaros daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kuras aprūpē bērnu/-us ar invaliditāti, personām ar I invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām/personām kopš 2015. gada, kad privātpersonām tika atvērts elektroenerģijas tirgus, no valsts budžeta līdzekļiem tiek kompensēta daļa no maksājuma par elektroenerģiju. 2021.gada 1.jūnijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.345 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 345), kas stājas spēkā 2021.gada 1.septembrī. Noteikumi Nr. 345 paredz, ka Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošina pakalpojuma īstenošanu un vienlaikus veic pārziņa funkciju aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmai (turpmāk – ALDIS), kas apkopo datus no valsts datu reģistriem, lai identificētu aizsargāto lietotāju statusam atbilstošās personas, kā arī no visiem pakalpojuma sniedzējiem (reģistrētajiem elektroenerģijas tirgotājiem), lai aprēķinātu, kāds ir atbalsts apmērs un kuri elektroenerģijas tirgotāju klienti atbilst aizsargātā lietotāja statusam, kā rezultātā atbalsta apmērs ir jāattiecina to rēķinos par elektroenerģiju kā maksājuma samazinājums. Pakalpojums vairumam aizsargāto lietotāju tiek sniegts automātiski (nepiesakoties atbalsta saņemšanai), tādējādi nodrošinot, ka aizsargātie lietotāji saņem pienākošos atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju, tai skaitā, obligātā iepirkuma un jaudas komponenti. Pēc ALDIS datiem 2022. gada maijā aizsargāto lietotāju skaits pa kategorijām ir: – personas ar I invaliditātes grupu un bērni ar invaliditāti – 34 954; – trūcīgas/maznodrošinātas ģimenes (personas) – 45 318; – daudzbērnu ģimenes – 83 827. Kopumā aizsargāto lietotāju skaits uz 2022.gada maiju ir 164 099. Ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti, personām ar I. invaliditātes grupu, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām/personām paredzēts 5 euro/mēnesī maksājuma samazinājums rēķinam par elektroenerģiju, bet daudzbērnu ģimenēm2 10 euro/mēnesī. Ar grozījumiem Noteikumos Nr. 345, kas pieņemti Ministru kabinetā 2021.gada 19.oktobrī, laika posmā no 2021.gada novembra līdz 2022.gada decembrim, katrā no aizsargāto lietotāju kategorijām tika palielināts atbalsta apmērs par 10 euro, ņemot vērā 2021.gada otrā pusē vērojamo elektroenerģijas (un citu energopakalpojumu) diezgan straujo cenu kāpumu. Tādējādi daudzbērnu ģimenes ik mēnesī saņēma 20 euro lielu maksājuma samazinājumu elektroenerģijas rēķinā, bet pārējās kategorijas – 15 euro. Papildus, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.3 daļā noteikto deleģējumu, Ministru kabinetam jānosaka kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, faktiski atjaunojot spēku zaudējušos Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam", kas paredz valsts līdzfinansējumu. Pēc AS "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā aptuveni 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots līdzfinansēt maksimums 7 500 euro uz pieslēgumu, kas kopumā sastāda 42*7 500 = 315 000 euro, jeb 105 000 euro/gadā, izdalot proporcionāli 3 gadu griezumā. Ņemot vērā būtiskā elektroenerģijas cenu pieauguma elektroenerģijas biržā saglabāšanos arī 2022.gadā un kopējo epidemioloģiskās situācijas izraisīto ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņa raksturu, lai sasniegtu pakalpojuma būtību, vienlaikus mazinot ietekmi uz enerģētisko nabadzību, nepieciešams turpināt terminēto atbalsta palielinājumu visām aizsargāto lietotāju kategorijām nākamā gada pirmajos četros mēnešos, t.i. līdz 2022./2023. gada apkures sezonas beigām. Palielinātais atbalsts uz šo brīdi 164 000 aizsargātajiem lietotājiem no valsts budžeta 2023.gadā prasītu 6 560 000 euro (164 000*10 euro*4 mēn.). Vienlaikus, ALDIS un Energoefektivitātes monitoringa un nodevas administrēšanas informācijas sistēmu (turpmāk – ENER) uzturēšanai un pilnveidei gadā nepieciešams 202 530 euro ar PVN. Papildus, ar Noteikumu Nr.345 pieņemšanu paredzēts, ka Ekonomikas ministrija apmaksā Rīgas domei izdevumus, kas saistīti ar lietojumprogrammas SOPA risinājumu trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecību statusu datu nodošanai ALDIS (par visām pašvaldībām), tai skaitā veikt datu apkopošanu un nodrošināt nodošanas moduļa funkcionalitāti, datu drošību, nepieciešamos sakaru kanālus, serverus un to programmatūru, līdz 20 000 euro ik gadu. Ņemot vērā pamata atbalstu, kas nostiprināts Noteikumos Nr. 345 un kas sastāda 14 875 560 euro (34 954+45 318)*5*12+83 827*10*12), aizsargāto lietotāju pieslēgumu līdzfinansēšanai nepieciešamos līdzekļus 105 000 euro un elektroenerģijas palielinājuma kompensēšanai nepieciešamos papildu atbalsta 6 560 000 euro, kā arī ALDIS un ENER uzturēšanas un pilnveides izmaksas 202 530 euro un trūcīgo, maznodrošināto datu padošanu, ko nodrošina Rīgas dome līdz 20 000 euro gadā Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023. gadam izdevumi aizsargāto lietotāju atbalstam sasniegs līdz 21 763 090 euro, savukārt Vidēja termiņa budžeta ietvarā 2024.–2025. gadam 15 203 090 euro katru gadu.