2. Article

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu un pētniecības ietvara, kā arī citu pasākumu īstenošana enerģētikas jomā Lai sasniegtu Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam (turpmāk – NEKP) noteiktos ambiciozos mērķus, kā arī ņemot vērā nozares prioritātes un plānošanas dokumentus, ir nepieciešams nodrošināt efektīvu un ilgtspējīgu pētniecības un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu īstenošanu enerģētikas nozarē, t.sk. attiecībā uz ne-emisiju tehnoloģiju attīstības veicināšanu. Tāpat noteikto mērķu un jauno politikas iniciatīvu īstenošanai nepieciešami papildu administratīvie resursi. Šo procesu nodrošināšanai ir nepieciešams stabils finansējums 2023.-2025.gada vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā. Ekonomikas ministrija kā nozares ministrija uzrauga klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitāšu īstenošanu enerģētikas nozarē ietvara izveidošanu, īstenošanu un finansējuma piešķiršanu. Latvijas valsts interesēs ir īstenot stabilu un pastāvīgu virzību uz klimatneitralitāti, kas kalpotu par pamatu enerģētikas nozares attīstībai, radot jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstot jaunus produktus, procesus un pakalpojumus nozares problēmu risināšanai, kā arī uz pētījumiem balstītas politikas īstenošanai, tādā veidā sekmējot ilgtermiņa politikas mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā minēto, jaunais ietvars vērtējams arī kā instruments pētniecības attīstībai enerģētikā. Finansējums NEKP pasākumiem nepieciešams 5 000 000 euro apmērā ik gadu, ieskaitot finansējumu NEKP pētījumu veikšanai nepieciešamo ekspertu piesaistei un pētniecības ietvara pasākumu ieviešanai 175 000 euro, jeb 3.5% no kopējā finansējuma. Programmas pētniecības attīstībai enerģētikā tiks izstrādātas, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus nediskriminējošas konkursa procedūras ietvaros. Atbilstoši Eiropas parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulai (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību NEKP pētniecībai un zinātnei enerģētikas jomā paredzēts ilgtermiņa finansējuma periods no 2021. gada līdz 2030. gadam. Kā arī NEKP un tajā ietvertie ilgtermiņa mērķi un pasākumi to sasniegšanai visās Enerģētikas Savienības dimensijās, t.sk. attiecībā uz pētniecību, tiks ņemti par pamatu, EK vērtējot ES struktūrfondu piešķiršanu dalībvalstij turpmāko ES daudzgadu budžetu ietvaros. Lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju nepieciešams Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai. Līdz ar to nepieciešams finansējums 611 918 euro apmērā 2023.gadā un 122 150 euro turpmāk ik gadu. Jānorāda, ka pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas jomā kontekstā, Latvijas dalība Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (turpmāk – IEA) ir svarīga no nacionālās drošības apsvērumiem, jo IEA darbojas arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas situācijās. Kā IEA dalībniece Latvija varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu kopējā kolektīvā drošības mehānisma ietvaros, kas kopš IEA izveides jau ir izmantots četras reizes. Sīkāk par šo un citiem ieguvumiem no Latvijas dalības IEA ir atspoguļots Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas nodomu pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai" (22-TA-2117). Minētajām klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas aktivitātēm, t.sk. administrēšanas vajadzībām, pētniecības ietvara, kā arī citu pasākumu, t.sk. attiecībā uz ne-emisiju tehnoloģiju attīstības veicināšanu, īstenošanai enerģētikas jomā, vidēja termiņa budžetā 2023.gadā nepieciešami 5 611 918 euro, 2024.-2025. gadam nepieciešami 5 122 150 euro ik gadu. Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams jau esošo un plānoto enerģētikas politikas instrumentu ieviešanai un enerģētikas politikas administrēšanai. Finansējums nepieciešams Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk – BVKB), kas ir par enerģētikas politikas administrēšanu atbildīgā iestāde, jo jāņem vērā, ka straujāk kā paredzēts samazinās elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas dalībnieku skaits un samazinās arī ieņēmumi no nodevas (Elektroenerģijas tirgus likuma 31.1 pants), kas ir resursu avots enerģētikas jautājumu administrēšanai. Nodevas samazinājuma kompensēšanai nepieciešami 124 200 euro (preces un pakalpojumi) ik gadu. Turpinot īstenot obligātā iepirkuma sistēmas uzraudzību atbilstoši pārskatītajam uzraudzības regulējumam, pieaug BVKB īstenojamo funkciju apjoms, aktuāls ir jautājums par finansējuma nepieciešamību iestādes pārstāvēšanai ar šo sistēmu saistītajās tiesvedībās. Papildus tam 2023.–2025. gadā plānoti aktīvi Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND izpētes darbi, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde. Šim mērķim nepieciešams piešķirt finansējumu 2023. gadā 1 700 807 euro, 2024. gadā 4 692 108 euro un 2025. gadā 9 192 107 euro apmērā. Kopprojekta izpētes darbi nepieciešami, lai, minimizējot ar projekta priekšizpēti saistītos riskus, radītu investoru interesi par projekta īstenošanu. Publiskā finansējuma piešķīrums Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND izpētes darbiem, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādei, neradīs ekonomiskās priekšrocības projekta īstenotājiem. Izpētes darbu veicēji tiks izraudzīti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā, ievērojot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus. Tiesības komersantiem īstenot vēja enerģijas projektus tiks piešķirtas atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā konkursa procedūrā.