11. Article

1. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai izskaustu sieviešu diskrimināciju nodarbinātības jomā un, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesības principu, nodrošinātu tādas pašas tiesības, jo īpaši: a) tiesības uz darbu kā visu cilvēku neatņemamas tiesības; b) tiesības uz tādām pašām nodarbinātības iespējām, tostarp uz tādu pašu atlases kritēriju piemērošanu nodarbinātības jautājumos; c) tiesības brīvi izvēlēties profesiju vai nodarbinātības veidu, tiesības uz paaugstināšanu amatā, darba vietas drošību un visu ar nodarbinātību saistīto priekšrocību un nosacījumu izmantošanu, tiesības iegūt arodizglītību un pārkvalificēties, tostarp attiecībā uz māceklību, kvalifikācijas celšanu un atkārtotām mācībām; d) tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu, tostarp uz tādiem pašiem pabalstiem, un uz vienlīdzīgu attieksmi līdzvērtīga darba gadījumā, kā arī uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar darba kvalitātes novērtēšanu; e) tiesības uz sociālo drošību, jo īpaši aizejot pensijā un bezdarba, slimības, invaliditātes, vecuma un citu darbnespējas veidu gadījumā, kā arī tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu; f) tiesības uz veselības aizsardzību un drošiem darba apstākļiem, tostarp uz reproduktīvās funkcijas saglabāšanu. 2. Nolūkā novērst sieviešu diskrimināciju laulības vai maternitātes dēļ un nodrošināt sievietēm faktiskas tiesības uz darbu dalībvalstis apņemas veikt atbilstošus pasākumus: a) lai, nosakot attiecīgas sankcijas, aizliegtu atlaišanu no darba grūtniecības vai maternitātes atvaļinājuma dēļ un aizliegtu diskrimināciju, kas saistīta ar atlaišanu no darba ģimenes stāvokļa dēļ; b) lai ieviestu apmaksātus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumus vai tādus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumus, kas dod tiesības saņemt līdzīgus sociālos pabalstus, nezaudējot iepriekšējo darba vietu, ar darba stāžu saistītās tiesības vai sociālos pabalstus; c) lai veicinātu tādu sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešami, lai vecāki varētu ģimenes pienākumus apvienot ar darba pienākumiem un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, jo īpaši, izveidojot un attīstot bērnu aprūpes iestāžu tīklu; d) lai sievietēm grūtniecības laikā nodrošinātu īpašu aizsardzību tādos darba veidos, kuru kaitīgums sieviešu veselībai ir pierādīts. 3. Aizsargājošie tiesību akti, kas saistīti ar šajā pantā minētajām jomām, ir periodiski jāpārbauda, ņemot vērā zinātniskās un tehniskās zināšanas, un, ja nepieciešams, jāpārskata, jāatceļ vai jāpaplašina.