8. Article

Turpmākā rīcība privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos Ņemot vērā ziņojumā iepriekš aprakstīto, secināms, ka pirms būtisku izmaiņu ieviešanas VKS pārvaldības modelī, ir nepieciešama konceptuāla izšķiršanās par VKS lomu valsts ekonomikā un atļautās komercdarbības robežām, kā arī par iespējām un pamatu samazināt valsts līdzdalību tajās un valsts nepieciešamās līdzdalības limitiem. Tikai pēc šādu lēmumu pieņemšanas ir jēgpilni strādāt pie politiku īstenošanas un konkrētu VKS akciju emisijas potenciāla izvērtēšanas. 1.līmenis 2.līmenis Tai pat laikā ir iespējams strādāt pie kopējā pārvaldības procesa uzlabošanas, ieviešot procesuālus uzlabojumus un kopējās plānošanas sistēmas uzlabojumus, lai VKS virzītos uz kapitāla tirgu 3.līmenis Risinājuma varianti 1. variants Viens no vienkāršākajiem variantiem būtu ieviest procesu izmaiņas un uzlabojumus (3.līmenis), atstājot VKS akciju un obligāciju emisijas potenciāla izvērtēšanu pašu VKS un kapitāla daļu turētāju ziņā (2.līmenis). Sagaidām, ka šajā variantā strauja virzība uz kapitāla tirgus instrumentu izmantošanu nenotiku. PriekšrocībasTrūkumi Nav nepieciešami tūlītēji lēmumi par kapitāldaļu atsavināšanu/ jaunu akciju emisiju Nenotiks strauja kapitāla tirgus attīstība, iesaistoties VKS Tiek saglabāta esošā kārtība 2. variants Otrs variants būtu pieņemt konceptuālus lēmumus par neprivatizējamo VKS līdzdalības izvērtēšanu un akciju emisijas potenciāla izvērtēšanu (1.līmenis), kam sekotu konkrētu VKS detalizētāks izvērtējums un izmaiņas normatīvajos aktos (2.līmenis). Jebkurā gadījumā lēmumu par valsts līdzdalības samazināšanu jāpieņem Saeimai, tādēļ politiskajai diskusijai un grūtībām rast vienotu redzējumu ekonomikas aktīvu pārvaldībai uz šādiem lēmumiem var būt būtiska ietekme. Tam paralēli ir iespējams ieviest arī procesuālos uzlabojumus (3.līmenis). PriekšrocībasTrūkumi Potenciāli iespējams virzīt kādu VKS uz akciju emisiju un izpildīt Finanšu sektora attīstības plāna uzdevumus Iespēja realizēt VKS investīciju projektus, kur nepieciešami būtiski resursi Sarežģīti panākama politiskā vienprātība Trūkst pašu VKS kapitāla daļu turētāju atbalsts un pozitīvā potenciāla saskatīšana no akciju emisijas un spiediens no valsts budžeta puses investīciju finansēšanai 3. variants Koriģētais vai modificētais variants varētu būt veicināt jaunu pakalpojumu, inovāciju attīstību VKS (it īpaši lielajās VKS), atļaujot arī meitas sabiedrību dibināšanu, citu uzņēmumu daļu iegādi, sadarbību ar jaunuzņēmumiem, pieļaujot, ka nākotnē jaunās meitas sabiedrības varētu kļūt par akciju emisijas objektiem. Šajā risinājumā kapitāla daļu turētājiem, virzot jautājumus, kas saistīti ar finanšu kapitāla piesaisti, nosakāms pienākums izvērtēt esošo meitas sabiedrību potenciālu privātā pašu kapitāla piesaistīšanai, kā arī izvērtēt aktīvu nodalīšanu potenciālai akciju emisijai lielu investīciju projektu īstenošanas vajadzībām. Iespējas meitas sabiedrību dibināšanai sākotnēji būtu jāvērtē no piemērotības aspekta, jo var būt gadījumi, kad šis risinājums pirmsšķietami vērtējams kā neatbilstošs (piemēram, kapitālsabiedrības iekšējo procesu vai neliela inovāciju projekta attīstība). Ja meitas sabiedrības dibināšana pirmsšķietami vērtējama kā mērķa sasniegšanai piemērots risinājums (ar jaunu darbības veidu/projektu saistītu risku nodalīšana, inovāciju attīstība ar privātā investora piesaisti nākotnē, kopuzņēmumi), tad nākamajā iespējamā risinājuma izvērtēšanas solī, jāvērtē meitas sabiedrības dibināšanas lietderību no administratīvā, tiesiskā un finansiālā aspekta, īpašu uzmanību veltot jaunveidojamās meitas sabiedrības pārvaldības procesu caurskatāmībai, potenciālo nepieciešamo resursu piesaistei un radītās inovācijas īpašumtiesībām. Jānorāda, ka neatkarīgi no valsts līdzdalības formas un apmēra arī šī risinājuma īstenošanas process paredz, ka kapitāla daļu turētāji, virzot jautājumus, kas saistīti ar finanšu kapitāla piesaisti, t.sk. meitas sabiedrību dibināšanu, citu uzņēmumu daļu iegādi, sadarbību ar jaunuzņēmumiem, vērtē šīs aktivitātes komercdarbības atbalsta kontekstā un nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošanu, ja attiecināms. Šis risinājums ir vērsts uz privātā kapitāla piesaisti arī to VKS komerciālo un inovāciju projektu īstenošanai, kurām ir neprivatizējamu VKS statuss. Jāņem vērā, ka jaunu pakalpojumu un inovāciju attīstība valsts ekonomisko interešu kontekstā ir uzskatāma par tirgus nišu, kurā, esot vājai privātā kapitāla iesaistei, ir nepieciešama valsts aktīva rīcība. Vienlaikus jāņem vērā, ka inovatīvu, jaunu produktu/pakalpojumu izstrāde nereti prasa lielus finanšu resursus un spēj sniegt atdevi tikai ilgstošā laika periodā, tādēļ privātajiem uzņēmējiem inovatīvas idejas/projekti zemā attīstības līmenī var nešķist pievilcīgi investīciju objekti. Latvijas apstākļos salīdzinoši lieli finanšu resursi un iespējas attīstīt inovatīvus projektus ir neprivatizējamām VKS, kurām to statusa dēļ nav iespējas piesaistīt privāto pašu kapitālu, savukārt tām uzticēto stratēģisko aktīvu pārvaldības uzdevums izslēdz neprivatizējamas VKS statusa atcelšanu. Līdz ar minēto, 3.risinājuma būtiskākās priekšrocības ir iespēja nodalīt aktīvus, kas nepieciešami konkrēta resursu ietilpīga projekta realizēšanai (uzsākot vai iesaistoties jaunuzņēmumu projektos) un novērst šķērssubsidēšanas riskus. Vienlaikus tā ir iespēja neatsavināmu VKS uzsākto projektu realizācijai piesaistīt privāto kapitālu nepārskatot kapitālsabiedrības statusu, tādējādi mazinot slogu uz pašas kapitālsabiedrības un valsts budžetu, kā arī iespēja, sasniedzot noteiktu projekta gatavības pakāpi, pārvērtēt valsts kapitāla līdzdalības nepieciešamību, atsavinot VKS piederošās kapitāla daļas par potenciāli augstāku vērtību nekā tad, ja attiecīgajā projektā nebūtu privāto uzņēmēju iesaistes un intereses. Privātā kapitāla pakāpeniska iesaiste VKS iniciētu inovatīvu projektu attīstībā pretstatā pilnībā VKS paspārnē attīstītu uzņēmuma vienību atsavināšanai, garantētu arī zināšanu pārnesi un projektu attīstības nepārtrauktību. Lai gan Ziņojumā iepriekš tika norādīts, ka Latvijā ir vērojams salīdzinoši liels skaits valsts kapitālsabiedrību, PKC ieskatā problēmsituāciju rada vairāku VKS uzdevumu un stratēģisko mērķu daļēja vai pilnīga pārklāšanās. Latvijā nav kapitālsabiedrību, kuru dibināšanas mērķis būtu konkrēta komercializējamu inovāciju projektu vai sektoru attīstība, tādēļ secināms, ka lai arī atsevišķos sektoros VKS skaits, iespējams būtu samazināms pārskatot valsts līdzdalības nepieciešamību vispār vai iespēju šādas VKS apvienot, tomēr inovāciju sektorā vēl ir pieļaujama un vēlama valsts kapitāla līdzdalība. Inovatīvu, komercializējamu projektu sektora dinamiskas attīstības ietekme uz valsts ekonomiku atsvērtu papildus valdes/padomes izveidošanas un atalgojuma izdevumus. Paralēli iespējams veikt procesuālos uzlabojumus (3.līmenis). PriekšrocībasTrūkumi Rast finansējumu komerciālu un inovatīvu produktu radīšanai VKS Veicināt VKS sadarbību ar privāto sektoru kopprojektu radīšanai Potenciāls nākotnē kapitāla tirgus attīstībai ar VKS akciju emisijām, kas radušās dabiski, attīstoties finanšu vajadzībām Nav iezīmēti precīzi plāni valsts līdzdalības izmaiņām kapitālsabiedrībām tuvākajiem gadiem Netiek veicināta plānota kapitāla tirgus attīstība ar VKS akciju emisijām Nepieciešams tirgus konkurences izvērtējums jaunajiem produktiem Priekšlikums: Ņemot vērā publiskās diskusijas un norādītās priekšrocības un trūkumus, apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos. Priekšlikumu kopsavilkums Ņemot vērā iepriekšminēto, PKC ierosina uzdot: