4. Article

KVALITĀTES KRITĒRIJIVērtēšanas sistēma 4.1.Projekta efektivitātePlānotā ieguldītā AF finansējuma (C) attiecība pret jaunizveidoto darbavietu ekvivalentu naudas izteiksmē (A × 243 902) un nefinanšu investīciju summu (B) atbilstoši šādam aprēķinam: , kur A darba vietas ar vidējo algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu nozarē komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā; B no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos; C projekta AF finansējums (euro); K1 projekta efektivitātes koeficients; 1,7 reizinātājs tiek piemērots, lai nodrošinātu, ka kritērija īpatsvars kopvērtējumā indikatīvi ir 70 procenti Projekta kopējais koeficients:Kk = K1 + K2 + K3 + K4, kur Kk kopējais koeficients; K1 projekta efektivitātes koeficients; K2 projekta zaļās izaugsmes koeficients; K3 projekta ieguldījuma pētniecībā un attīstībā koeficients; K4 projekta eksporta apjoma koeficients 4.2.Projekta zaļā izaugsmeProjekta zaļās izaugsmes koeficientam (K2) piešķir vērtību (X), (Y) un (Z), ja projekta ietvaros: a) plānota turpmākas vides degradācijas novēršana vai plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kurā notiek šīs teritorijas degradācija un plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, t. i., tiks novērsta turpmāka vides degradācija, tādējādi novēršot piesārņojumu zemē un ūdenī, b) komersants, kurš darbosies industriālajā parkā, iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē28 ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu, c) komersanta saimnieciskā darbība ir saistīta ne tikai ar inovācijām vai inovatīvu vai augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, bet arī ar klimatneitrālu vai zaļu produktu ražošanu vai komersants ievēro materiālu aprites nosacījumus savā ražošanas tehnoloģijā. K2 = X + Y + Z, kur K2 projekta zaļās izaugsmes koeficients; X 0,3, ja projektā plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritorijas, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kurās notiek šo teritoriju degradācija un plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, t. i., tiks novērsta turpmāka vides degradācija, tādējādi novēršot piesārņojumu zemē un ūdenī, vai 0, ja projektā nav plānots attīstīt esošu rūpnieciskās apbūves teritoriju; Y 0,3, ja projekta ietvaros komersants, kurš darbosies industriālajā parkā, iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu, vai 0, ja projektā nav plānota minētā ražošanas procesa simbioze ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu; Z 0,3, ja projekta ietvaros komersanta saimnieciskā darbība ir saistīta ne tikai ar inovācijām vai inovatīvu vai augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, bet arī ar klimatneitrālu vai zaļu produktu ražošanu un komersants ievēro materiālu aprites nosacījumus savā ražošanas tehnoloģijā, vai 0, ja komersanta attiecīga saimnieciskā darbība projektā netiek plānota vai komersanta ražošanas tehnoloģijā netiek ievēroti materiālu aprites nosacījumi 4.3.Projekta ieguldījums pētniecībā un attīstībāProjekta ieguldījuma pētniecībā un attīstībā koeficientam (K3) piešķir vērtību no 0,2 līdz 0,3 par pētniecībā un attīstībā plānoto investīciju apmēru: 0,2 ja komersantu plānotais investīciju apmērs pētniecībā un attīstībā triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves ir līdz 250 000 euro; 0,3 ja komersantu plānotais investīciju apmērs pētniecībā un attīstībā triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves pārsniedz 250 000 euro 4.4.Projekta eksporta apjomsProjekta eksporta apjoma koeficientam (K4) piešķir vērtību no 0,2 līdz 0,3 par plānoto eksporta apjomu: 0,2 ja komersantu plānotais eksporta apjoms triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves ir līdz 3 000 000 euro; 0,3 ja komersantu plānotais eksporta apjoms triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves pārsniedz 3 000 000 euro 1 Projekta iesniegumu noraida, ja kādā no kritērijiem vērtējums ir "Jā".2 Atbilstību kritērijam pārbauda: 1) uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu; 2) uz brīdi, kad tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinums par nosacījumu izpildi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināša 3 Piemēro projektu iesniegumiem, kas pretendē uz komercdarbības atbalstu, tai skaitā uz atlīdzības maksājumiem (kompensāciju). 4 Projekta iesniedzēja un sadarbības partnera apliecinājums, ka tas neatbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. 5 Atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 136. panta 1. punkta "b" apakšpunktam vērtē saskaņā ar vispārīgo atbilstības kritēriju Nr. 2.7. 6 Kritērija neatbilstības gadījumā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk CFLA) pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. 7 Kritērijs nav attiecināms uz konkrēto projektu. 8 Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumi Nr. 543 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.3.i. investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" īstenošanas noteikumi". 9 Pārbauda katru šo noteikumu VI nodaļā iekļauto nosacījumu komercdarbības atbalsta piešķiršanai konkrētajam projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim attiecīgā projekta iesnieguma ietvaros. 10 Izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo daļu. 11 Ja darbaspēks nav pieejams vai nav pietiekams, tad vērtē, vai projekta iesniedzējs iesniedzis informāciju par plānotajām darbībām darbaspēka nodrošināšanai (piemēram, sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm, Nodarbinātības valsts aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju vai par citu pierādījumos balstītu rīcību darbaspēka pieejamības nodrošināšanai), kas norādīta arī industriālā parka stratēģijā jeb biznesa plānā. 12 Tiks vērtēta informācija par plānotajiem projektiem citās atbalsta programmās, par finanšu plūsmu un aprēķiniem (piemēram, esošā un plānotā ieņēmumu un izdevumu bilance, kredītsaistības, peļņas un zaudējumu aprēķins), kredītiestādes garantijas vēstule vai cita informācija, kas apliecina komersanta spēju veikt investīcijas un sasniegt citus projekta mērķus. Tiks vērtēta komersanta iesniegtā informācija un valsts pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē) esošā informācija. 13 Ar nacionālas nozīmes industriālo parku saprot industriālā parka attīstības stratēģijā pamatotu, investīcijas projektā noteiktu konkrētu ģeogrāfiski vienotu teritoriju, kas tiek attīstīta saskaņā ar 3.1.1.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumiem jebkurā no Latvijas pašvaldību teritorijām (izņemot Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību teritorijas) un kuras sociālekonomiskā ietekme ir vērtējama reģionālā vai nacionālā mērogā. 14 Projekta ietvaros nav plānoti ieguldījumi tikai atsevišķām darbībām (piemēram, tādas ēkas attīstīšanai, kurai nav pievedceļa vai komersanta ražošanas attīstībai nepieciešamo inženierkomunikāciju). Projektam pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā ir norādīta konkrēta ģeogrāfiski vienota teritorija, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros. Pārbauda, vai vienā projektā iekļauts viens industriālais parks. 15 Vērtē, vai pašvaldībai, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei ir izveidota atsevišķa struktūrvienība vai ir citi risinājumi darbam ar komercdarbību veicinošiem jautājumiem, kā arī vērtē tās līdzšinējās darbības rezultātus projektu īstenošanā (piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. 2020. gada plānošanas perioda komercdarbības attīstības specifisko atbalsta mērķu projektu īstenošana, ar citu finanšu instrumentu piesaisti īstenotie projekti, pašvaldību budžeta ietvaros veidotie atbalsta pasākumi komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai, komunikācijas un mārketinga pasākumi). Ja projekta iesniedzējs ir komersants, vērtē tā pieredzi darbā ar ārzemju investoriem vai starptautiski atzītiem operatoriem vai infrastruktūras nomniekiem, kas aprakstīta izstrādātajā industriālā parka stratēģijā, kā arī līdzšinējās darbības rezultātus citu projektu īstenošanā. 16 Ievērojot investīcijai pieejamo AF finansējumu (80 000 000 euro) un sasniedzamo darba vietu skaita mērķi (radītas 328 jaunas darba vietas), izveido vismaz 41 jaunu darba vietu (ja iesniedz projektu ar minimālo AF finansējumu 10 000 000 euro apmērā) vai vismaz 82 jaunas darba vietas (ja iesniedz projektu ar maksimālo AF finansējumu 20 000 000 euro apmērā (kas ir konkursa sākumā reģionam pieejamais finansējums)) ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu valstī attiecīgajā tautsaimniecības nozarē. Vērtē, vai ievērota attiecīgā attiecība vismaz minimālajā apmērā. 17 Vērtē projekta iesniegumā norādīto informāciju par projekta iesniedzēja rīcības plānu projekta veiksmīgai īstenošanai un projektā plānoto mērķu sasniegšanai. 18 Vērtē komersantus, kas ir projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri. Ja komersants, kas nodrošinās mērķa rādītāju sasniegšanu, nav projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris, vērtē projekta iesniedzēja plānoto rīcību un apņemšanos ievērot komersantiem izvirzītās prasības, piemēram, organizējot attīstītās infrastruktūras nomas tiesību izsoli. 19 Vērtē esošo klientu portfeli, industriālo parku un teritoriju portfeļa apjomu. 20 Atbilstoši Korporatīvās pārvaldības kodeksam. 21 Atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu. 22 Saskaņā ar Enerģētikas likumu tā ir vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma un bēguma, ūdens enerģija, kā arī aerotermālā enerģija (siltumenerģija, kura uzkrājas gaisā), ģeotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas zem cietzemes virsmas) un hidrotermālā enerģija (siltumenerģija, kura atrodas virszemes ūdeņos), atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes, biomasa. 23 Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi". 24 Vērtē, vai paredzēti pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā industriālā parka teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdenscaurlaidīgas ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi. 25 Saistībā ar aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā atbalstāma tikai jaunu iekārtu iegāde, kas pēc tehnoloģiskā režīma rada mazu atkritumu daudzumu un patērē mazāk primāro resursu (piemēram, elektroenerģiju, ūdeni, izejmateriālus). 26 Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 20. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī". 27 Izņēmumi attiecībā uz atsevišķiem būvdarbu veidiem ir pieļaujami tikai pēc saskaņošanas ar kompetentajām iestādēm atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un nosacījumiem. 28 Rūpnieciskā simbioze ir process, kur viena komersanta ražošanas procesā radušies tehnoloģisko procesu atlikumi un neizmantojami blakusprodukti kļūst par cita komersanta ražošanas procesa izejvielām.