1. Article — paredz, ka viens no mūsu valsts iekārtas virsprincipiem

ir demokrātijas virsprincips. Tas visos gadījumos nodrošināms arī pašvaldību darbā. Atbilstoši šā principa prasībām jāveido tāda pašvaldību iekārta, kas vairotu, nevis mazinātu demokrātiskās līdzdalības iespējas, un kas stiprinātu demokrātiskos procesus, nevis sekmētu pašvaldību elites attālināšanos vai pat noslēgšanos no iedzīvotāju viedokļiem un interesēm. Primāri demokrātiskā līdzdalība demokrātijas virsprincipa ietvaros ir tieši Latvijas pilsoņu kopuma tiesības un atbildība. Tieši Latvijas pilsoņu politiskā darbība īsteno Satversmi un uztur demokrātisko valsts iekārtu kā nacionālā, tā arī pašvaldību līmenī. To tieši paredz Satversmes 101. pants, kurš ir saistošs likumdevējam, lemjot arī par iedzīvotāju padomēs ievēlamo personu loku. Lai arī vietējās kopienas veido personas ar dažādu valstisko piederību, tomēr vērā ņemams fakts, ka pārstāvniecība iedzīvotāju padomē ir politiskās darbības forma, kas tieši īsteno Satversmes 101. pantu. Vēršu uzmanību, ka Likums jau paredz arī cita veida sabiedrības līdzdalības mehānismus visu iedzīvotāju iesaistei (piemēram, Likuma 53. pants par konsultatīvo padomju un komisiju veidošanu). Vēlos atgādināt, ka Satversmes 101. pants noteic, ka "ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda". Atbilstoši Satversmes 101. pantam arī Likuma 58. pantā likumdevējs var paredzēt tiesības darboties demokrātiski ievēlētās iedzīvotāju padomēs tikai Latvijas pilsoņiem un tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Tikai šīm personu grupām ir konstitucionālas tiesības piedalīties pašvaldību darbībā politiskā vēlēšanu procesā, vēlot pašvaldības vai tiekot ievēlētiem politiskam darbam pašvaldībā. Arī attiecībā uz iedzīvotāju padomju darbību būtu nodrošināms tas pats princips: tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesīgi tikt ievēlēti iedzīvotāju padomē. No Likuma izstrādes materiāliem konstatēju, ka vēl Likuma otrā lasījuma redakcijā bija iekļauts adekvāts un loģisks regulējums, kas paredzēja, ka par iedzīvotāju padomes locekli var būt fiziskā persona, kura ir: 1) sasniegusi 16 gadu vecumu; 2) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā (sk. 2022. gada 5. maijā Saeimas sēdē atbalstītā Pašvaldību likumprojekta 59. panta redakciju). Pirms Likuma izskatīšanas trešajā lasījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, reaģējot uz atsevišķu Saeimas deputātu iesniegtiem priekšlikumiem, izstrādāja savu redakciju, kas paredzēja, ka par iedzīvotāju padomes locekli var būt fiziskā persona, kura ir sasniegusi 16 gadu vecumu un ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā (sk. 13. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2022. gada 14. jūnija sēdes protokolu Nr. 271). Tātad tieši pirms trešā lasījuma tika būtiski paplašināts to personu loks, kuras ir tiesīgas būt par iedzīvotāju padomes locekļiem. Šāds paplašinājums ne vien nav pietiekami rūpīgi izdiskutēts un pamatots, bet arī ir nesaderīgs ar Satversmē precīzi noteikto personu loku, kuras ir tiesīgas piedalīties pašvaldību darbā un pašvaldību vēlēšanās. Iedzīvotāju padomju locekļu vēlēšanas nodrošina ievēlēto personu demokrātisko leģitimāciju politiski pārstāvēt attiecīgās vietējās kopienas intereses un politiski izlemt lokālas nozīmes jautājumus, kuros iedzīvotāju padomei būtu lemšanas tiesības (sk. iepriekš V punktu). Līdz ar to šajos gadījumos iedzīvotāju padome darbojas kā savu vēlētāju interešu demokrātiska pārstāvniecības institūcija, un tās demokrātiskai leģitimācijai jānotiek atbilstoši Satversmes 101. panta prasībām. Tādēļ iedzīvotāju padome ir precīzi un juridiski korekti nošķirama no konsultatīvajām padomēm un komisijām, kurās nav tik būtisks pienācīgs demokrātiskās leģitimācijas moments. Uzskatu, ka Likuma 58. panta otrajā daļā iekļautais regulējums nedz sekmēs pašvaldību darbības efektivitāti, nedz arī veicinās personu vēlmi patiesi integrēties vietējās kopienās, apgūstot valsts valodu, iesaistoties vietējās kopienas sabiedriski politiskajās aktivitātēs un kļūstot par Latvijas pilsoņiem. Šāds risinājums ir pretējs ilgstošā laikā uzturētai konsekventai Latvijas politikai attiecībā uz politisko līdzdalību pašvaldību darbā. Tādēļ aicinu Likuma 58. panta otro daļu saskaņot ar Satversmes 101. panta prasībām, un nodrošināt, ka iedzīvotāju padomēs var tikt ievēlēti tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. VIII Tāpat Likumā nav iekļauts regulējums par to personu loku, kuras ir tiesīgas piedalīties iedzīvotāju padomes vēlēšanās un tieši ievēlēt iedzīvotāju padomju locekļus. Likuma 58. panta ceturtās daļas 4. punkts noteic, ka dome izdod iedzīvotāju padomes nolikumu - saistošos noteikumus, kuros nosaka padomes izveidošanas un darbības nosacījumus, tostarp padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, paredzot iespēju iedzīvotājiem tieši balsot par padomes locekļu kandidātiem. Tomēr šāds risinājums nav pietiekams, jo minētajā kārtībā nevar regulēt jautājumu par to personu loku, kuras var piedalīties balsojumā par iedzīvotāju padomes kandidātiem. Vēlētāju loka noteikšana nav jautājums par iedzīvotāju padomes locekļu ievēlēšanas kārtību, un pašvaldības pašas par to nevar lemt saistošajos noteikumos, jo tas būtu ārpus Likuma pilnvarojuma. Iedzīvotāju padomju vēlētāju loks pašam likumdevējam precīzi jānosaka Likumā, lai tas būtu vienāds visās Latvijas pašvaldībās. Ja likumdevējs Likuma 58. panta otrajā daļā pats nosaka prasības tiem, kuri pretendētu uz ievēlēšanu iedzīvotāju padomēs, likumā jābūt noteiktam arī to personu lokam, kas tiesīgi ievēlēt šīs iedzīvotāju padomes pašvaldībās. Likums būtu precizējams ar konkrētu norādi par to personu loku, kuras drīkst balsot par iedzīvotāju padomes kandidātiem. Arī šajā gadījumā likumdevējam ir saistošas Satversmes 101. panta prasības, un tam vajadzētu precīzi noteikt, ka iedzīvotāju padomes var ievēlēt tikai attiecīgajai vietējai kopienai piederīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ir jānodrošina sakritība starp to personu loku, kurš ir tiesīgs tikt ievēlēts iedzīvotāju padomē, un to personu loku, kurš ir tiesīgs šo padomi ievēlēt. Tātad Likuma 58. pantā līdzās jautājumam par prasībām par iedzīvotāju padomē ievēlamiem locekļiem jābūt ietvertam arī regulējumam par to, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, var vēlēt iedzīvotāju padomes. IX Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, prasu Pašvaldību likuma (13. Saeimas likumprojekts Nr. 976/Lp13) otrreizēju caurlūkošanu. Uzsveru, ka Likumā obligāti saglabājams tajā ietvertais regulējums par iedzīvotāju padomēm. Taču tas atsevišķos punktos precizējams, ņemot vērā manus turpmāk minētos apsvērumus. Pirmkārt, lūdzu Saeimu saskaņot Likuma 58. panta otrās daļas regulējumu ar Satversmes 101. pantu, precizējot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, var tikt ievēlēti par iedzīvotāju padomes locekļiem. Otrkārt, aicinu Saeimu Likuma 58. pantā iekļaut regulējumu, skaidri nosakot, ka tikai Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesīgi tieši balsot par iedzīvotāju padomes locekļu kandidātiem. Treškārt, ierosinu papildināt Likuma 58. pantu ar regulējumu, likumdevējam pašam nosakot iedzīvotāju padomes kompetences kodolu, un Likuma 59. pantā iekļaut iedzīvotāju padomes tiesības lemt par līdzdalības budžeta izlietojumu. Papildus tam aicinu apsvērt, vai nebūtu lietderīgi Likumā precizēt arī attiecīgās institūcijas nosaukumu. Šobrīd Likumā lietotais institūcijas nosaukums "iedzīvotāju padome" lielā mērā to tuvina pašvaldībās ierastajām dažādām konsultatīvām padomēm un komisijām, kuras nodrošina sabiedrības līdzdalību un iedzīvotāju uzklausīšanu. Iespējams, tieši šis apstāklis ir ietekmējis iedzīvotāju padomē ievēlamo personu loka noteikšanu Likumā, kā arī svarīgā jautājuma par vēlētāju loka atstāšanu ārpus Likuma regulējuma. Lai Likuma piemērošanā pēc tā spēkā stāšanās izvairītos no turpmākiem pārpratumiem un nepareizas interpretācijas, vietējās kopienas pārstāvniecības nosaukums būtu precizējams. Tādēļ es aicinu Likumā un tā piemērošanā turpmāk šīs institūcijas nosaukumu "iedzīvotāju padome" aizstāt ar saturiski precīzāku un atbilstošāku nosaukumu - "vietējo kopienu padome". Valsts prezidents Egils Levits