29. Article — : "pauž nopietnas bažas par

mēģinājumiem aizliegt likumdošanas procesā līmenī, simbolus, kas valstīs saistīti ar uzvaru pār nacismu." Jāatzīmē, ka par šo rezolūciju nobalsoja 130 valstis, atturējās 49 valsts (tajā skaitā Latvija), bet pret nobalsoja ASV un Ukraina. No minētā izriet, ka absolūtais vairākums starptautiskas sabiedrības uzskata par nepieciešamu saglabāt esošus pieminekļus, kas saistīti ar cīņu pret nacismu, kā arī cienīt un izpildīt valstu starptautiskās saistības. 1994. gada 19. maija Likuma Par pašvaldībām 8. pants: "Ar likumu pašvaldībām var uzdot pildīt autonomās funkcijas, kas nav paredzētas šajā likumā, vienlaikus attiecīgajā likumā nosakot papildu finansēšanas avotus, ja funkciju izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos. Šajā pantā minēto funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības." No minētā izriet, ka uzdodot pašvaldībai jaunas funkcijas, uzreiz ir jāparedz finansēšanas avots šo funkciju izpildei. 2. Pašreizēja situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība 2022. gada 16. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" (turpmāk - likums). Likuma radītās problēmas, kuru risināšanai izstrādāts likumprojekts: 1. Likums pieņemts brīdī, kad Latvijas Republika uz laiku ir apturējusi savu pienākumu veikšanu saistībā ar memoriālo būvju sakopšanas, labiekārtošanas un saglabāšanas nodrošināšanu. Tomēr fakts, ka Latvijas Republika ir nolēmusi uz laiku atturēties no kādām saglabāšanas un uzkopšanas darbībām, nedod tiesības veikt tīšas darbības minēto memoriālo būvju iznīcināšanai. Starptautiskajā praksē memoriālo būvju nojaukšana bieži tiek uzskatīta par vandālismu un nosodīta, bet attiecībā uz memoriāliem, kas saistīti ar cīņu pret nacismu, pastāv īpašie norādījumi par to nojaukšanas nepieļaujamību. 2. Pašreizējā ekonomiskās krīzes situācijā valstij kopumā un pašvaldībām tajā skaitā, ir svarīgi atturēties no liekiem izdevumiem, maksimāli izlietojot budžetā pieejamos līdzekļus Latvijas sabiedrības aktuālākajām vajadzībām. Likums paredz pienākumu pašvaldībām steidzami, vēl 2022. gada laikā, atrast un ieguldīt līdzekļus vairāku memoriālo būvju demontāžā un iznīcināšanā, bet neparedz finansējuma avotus šo funkciju izpildei. Kaut arī ar likumu ir noteikts, ka puse no šiem izdevumiem tiks segta no valsts līdzekļiem, tomēr šo izdevumu atlīdzināšanas laiks nav noteikts, bet tiesības uz attiecīgās kompensācijas pieteikšanu ir terminētas, kas var radīt situāciju, ka pašvaldības kompensāciju nesaņems un visi šie ārkārtas izdevumi jāsedz būs tikai pašām pašvaldībām. 3. Memoriālo būvju demontāža ir neatgriezenisks process un pat tā daļēja veikšana nozīmē šo būvju izpostīšanu. Jau šo darbību uzsākšana var izsaukt Latvijas nosodījumu starptautiskajā arēnā, bet laikā, kad Latvijas Republikas starptautisko saistību izpilde pēc 1994. gada 30. aprīlī Maskavā noslēgtās vienošanās tiks atjaunota, Latvijai var iestāties ievērojamas tiesiskas un finansiālas negatīvas sekas šo darbību sakarā. 4. Memoriālu nojaukšanai ir noteikti tik īsi termiņi, ka pašvaldības nespēj paveikt to mākslinieciskās vērtības noteikšanu, kas draud arī ar mākslinieciski vērtīgo elementu neatgriezenisko zudumu. 5. Atsevišķs aspekts ir lielas daļas sabiedrības negatīvā attieksme pret šo memoriālu demontāžu. Likuma realizācija apdraud Latvijas iekšējo drošību un veicina neiecietību un savstarpējā naida kurināšanu. Ar Likumprojekta pieņemšanu tiks atcelts pienākums veikt memoriālo būvju demontāžu un iznīcināšanu, kas novērsīs budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, stabilizēs sabiedrisko drošību, pasargās objektus ar māksliniecisko vērtību no iznīcināšanas, kā arī nodrošinās Latvijas Republikas starptautisko saistību izpildi. 2) Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? Likumprojekts veicinās sabiedrības saliedētību un savstarpējās cieņas nostiprināšanu, novērsīs draudus valsts iekšējai un ārējai drošībai. 3) Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem? Likumprojekts ļaus saglabāt valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus un novirzīt tos ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un sabiedrības atbalstam, kā arī valsts un pašvaldības ikdienas funkciju izpildei. 4) Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu? Likumprojekts novērsīs normu kolīziju, kuru ir radījis likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kā arī palīdzēs izvairīties no Latvijas Republikas starptautisko saistību pārkāpumiem. 5) Kādām Latvijas starptautiskām saistībām atbilst likumprojekts? Likumprojekts ir saskaņā ar 1994. gada 30. aprīļa Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kā arī atbilst civilizētajā pasaulē starptautiski pieņemtai praksei. 6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu? Ar likumprojektu tiek atrisināta problēma, kas radīja plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā jau vairāku gadu garumā, palielināja spriedzi sabiedrībā un savstarpēju neiecietību. 7) Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde? Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar esošo valsts un pašvaldību institūciju palīdzību, kuras jau šobrīd veic darbu atceļamā likuma izpildei.