5. Article

Nepietiekoša vecāku informētība un izpratne par bērnu un pusaudžu atkarību atpazīšanu, profilaksi un palīdzības iespējām. 3.3.2. Veselības aprūpe un rehabilitācija Saskaņā ar 2012.gada 24.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.70 "Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība"117 Latvijā tiek nodrošināta narkoloģisko pacientu ambulatorā un stacionārā ārstēšana, kā arī medicīniskā un sociālā rehabilitācija. Noteikumi nosaka, ka atkarības slimības diagnozi konstatē un ārstēšanu organizē narkologs sadarbībā ar citām ārstniecības vai ārstniecības atbalsta personām. Narkoloģisko slimnieku ārstēšana Latvijā tiek nodrošināta saskaņā ar Ārstniecības likumu, kas nosaka, ka alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšana notiek labprātīgi pēc viņu vēlēšanās narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ambulatorā ārstēšana Narkologs Latvijā ir tiešās pieejamības speciālists, kas nozīmē, ka personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, pēc savas iniciatīvas vēršoties pie narkologa. Ambulatorā narkoloģiskā palīdzība ietver narkologa konsultācijas, atkarības slimības diagnostiku, ārstēšanas plāna izstrādi un ārstniecību personām ar alkohola, narkotisko un psihotropo vielu, azartspēļu un jauno tehnoloģiju atkarību un pārmērīgas lietošanas problēmām, bez nepieciešamības ievietot pacientu ārstēšanai slimnīcā. Narkologs veic atkarības slimību (alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spēļu atkarību) profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, konsultē personu ar atkarībām ģimenes locekļus, kā arī pacientus ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kas saistīti ar dažādu psihoaktīvo vielu lietošanu. Latvijā narkologa konsultāciju un ambulatoro narkoloģisko palīdzību iespējams saņemt 41 (ieskaitot filiāles) ārstniecības iestādē. Saskaņā ar NVD uzturētajā interneta vietnē rindapieartsa.lv118 uz 2022.gada 1.martu pieejamo informāciju Rīgas reģionā narkologa konsultāciju iespējams saņemt 7 ārstniecības iestādēs vai ārsta praksēs, kurās gaidīšanas rindas garums ir līdz 5 dienām (izņemot Veselības centru apvienību gaidīšanas rinda 17 dienas, klīniku Akrona 12 20 dienas, veselības centru "Dziedniecība" 20 dienas, Salaspils veselības centru 36 dienas). Vidzemē narkologa konsultāciju iespējams saņemt 12 ārstniecības iestādēs vai ārsta praksēs, vairumā no kurām rindas garums ir līdz 5 darba dienām (izņemot Madonas slimnīcu - 21 diena), Kurzemē narkologa konsultāciju iespējams saņemt 10 ārstniecības iestādēs, vairumā no kurām rindas garums ir līdz 5 darba dienām (izņemot Saldus medicīnas centru 12 dienas). Zemgalē narkologa konsultāciju iespējams saņemt 4 ārstniecības iestādēs, kurās rindas garums ir līdz 5 darba dienām. Latgalē narkologa konsultāciju iespējams saņemt 8 ārstniecības iestādēs, kurās rindas garums ir līdz 5 darba dienām. Ne visi narkologi, kuri konsultē pieaugušos, konsultē arī nepilngadīgas personas. Saskaņā ar NVD datiem ambulatoras narkologa konsultācijas bērniem Rīgas teritorijā tiek sniegtas 6 ārstniecības iestādēs, Kurzemes 7, Latgales 5, taču Vidzemes un Zemgales teritorijās katrā tikai 3 iestādēs ir pieejami narkologi, kas konsultē arī bērnus, tādējādi nenodrošinot vienmērīgu narkoloģisko ambulatoru pakalpojumu pieejamību. Vienlaikus visbiežāk reģionālās ārstniecības iestādēs narkologs nepieņem pacientus katru dienu, bet gan organizē pieņemšanu vienu reizi nedēļā vai retāk, kā rezultātā pakalpojums nav pieejams akūtās situācijās un nekavējoties, kā arī rodas pakalpojumu gaidīšanas rindas. Saskaņā ar NVD datiem, 2021.gadā 680 pacienti (vecumā no 9-18 gadiem) saņēma ambulatori pakalpojumu programmā "Narkoloģija". Kopumā 2021.gadā ambulatorus pakalpojumus saņēmuši 7699 unikāli pacienti ar alkohola lietošanas izraisītām veselības problēmām. No tiem 4080 ir pirmreizējie pacienti (2017.gadā 5703), taču 3619 - atkārtotie pacienti (2017.gadā 2472). Kopš 2017.gada ir pakāpeniski mazinājies pirmreizējo pacientu skaits, taču audzis atkārtoto pacientu skaits, kas liecina par to, ka pacienti ar alkohola lietošanas izraisītām veselības problēmām pie ārsta vēršas atkārtoti arvien biežāk. Unikālo pacientu skaits, kuri ambulatori apmeklējuši narkologus, pēdējo desmit gadu laikā pakāpeniski samazinās (2012.gadā bija 9414 unikāli pacienti). Ambulatori ārstēto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, ko izraisījusi narkotiku lietošana119, pēdējo 5 gadu laikā saglabājas samērā konstants. Pirmreizēji ārstētie pacienti 1306 (2017), 1180 (2018), 1221 (2019), 1052 (2020), 1080 (2021), kopā pēdējo piecu gadu laikā pirmreizēji ārstētie pacienti 8616. Atkārtoti ārstēto pacientu skaitam ar katru gadu ir tendence pieaugt, kas liecina par to, ka aizvien lielāks pacientu skaits no narkotiku atkarības ārstējas atkārtoti 1347 (2017), 1377 (2018), 1455 (2019), 1490 (2020), 1544 (2021). Kopā pirmreizēji un atkārtoti laika posmā no 2017.gada līdz 2021.gadam ambulatori ārstējušies 2653 (2017), 2557 (2018), 2676 (2019), 2542 (2020), 2624 (2021), pavisam pēdējo 5 gadu laikā ambulatori tika ārstēti 15829 pacienti. Saskaņā ar NVD datiem 2020.gadā ārstēšanā no narkotiku atkarības procentuāli vairāk ir pacientu, kuriem ir atkarība no opioīdiem (44% gadījumu). Nākamās vielas - kanabinoīdi (24%), amfetamīni (17,5%), citas narkotikas (8,6%), kokaīns (0,5%). Visbiežāk no narkotiku atkarības ārstējas vīrieši - 77%. Opioīdu atkarības pacientu ārstēšanai kā vienu no metodēm izmanto ilgtermiņa farmakoterapiju ar metadonu vai buprenorfīnu. Pašlaik Latvijā tiek nodrošināti 12 ilgtermiņa farmakoterapijas (metadona) kabineti, no kuriem 6 atrodas Rīgas reģionā, 3 atrodas Kurzemē, 1 atrodas Zemgalē un 2 atrodas Latgalē. Saskaņā ar NVD datiem ilgtermiņa farmakoterapiju ar metadonu (valsts apmaksāts medikaments) saņem 81% no opioīdiem atkarīgie pacienti, savukārt ilgtermiņa farmakoterapiju ar buprenorfīnu (pacientiem medikaments jāapmaksā pašiem) saņem 19% pacientu. Pirmreizējo pacientu skaits, kas saņem ilgtermiņa farmakoterapiju ar metadonu vai buprenorfīnu, laikā no 2017.gada samazinās 114 (2017), 100 (2018), 82 (2019), 72 (2020), 50 (2021), kopā pēdējo 5 gadu laikā ārstēšanos ar opioīdus aizvietojošo terapiju ir uzsākuši 940 pacienti. Savukārt ilgtermiņa farmakoterapijā ar metadonu vai buprenorfīnu esošam vai atkārtoti ārstētam pacientu skaitam ir tendence pieaugt 460 (2017), 521 (2018), 552 (2019), 570 (2020), 577 (2021), kopā sasniedzot 2680 pacientus. Kopā pēdējo 5 gadu laikā opioīdus aizvietojošā terapijā ir ārstējies 3620 pacients. Ja analizē adatu un šļirču izdalīšanas un opioīdu aizstājējterapijas tvērumu (cik no opioīdu lietotājiem saņem farmakoterapiju ar metadonu vai buprenorfīnu) attiecībā pret PVO 2020.gadam noteiktajiem mērķiem (2019.gada vai jaunākās pieejamās aplēses), tad secināms, ka aptvere Latvijā ir ļoti zema 10% no visiem augsta riska opioīdu lietotājiem saņem šādu terapiju. Tāpat, neskatoties uz to, ka 2020.gadā tika izdalītas vairāk kā miljons šļirču, Latvija atrodas vidējā līmenī, ja attiecīgo skaitu attiecina uz injicētāju aplēsēm. Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu120 Latvijā 15-64 gadus vecu pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars 2020.gadā bija 39.8%, savukārt narkotiku lietošanas izplatība 15-64 gadus vecu iedzīvotāju vidū bija 4,5%. Salīdzinot ar datiem par ārstēšanos, secināms, kā pārmērīgā alkohola lietotāji, tā arī narkotiku lietotāji būtu aktīvāk jāmotivē iesaistīties veselības aprūpes pasākumos. Tāpat būtu vairāk jāstrādā pie tā, lai vairotu izpratni par atkarībām kā par slimību, jo atkarības kā slimības noliegums (gan individuāls, gan sociāls) rada šķēršļus savlaicīgai atkarības atpazīšanai un spējai agrīni rīkoties, var būt par cēloni sekundārajām slimībām, kā arī aizkavē paralēlo slimību ārstēšanu121. Ņemot vērā, ka aizvien lielāks atkarību izraisošo vielu lietotāju skaits vēršas pēc narkoloģiskās palīdzības atkārtoti, secināms, ka nepieciešama kompleksāka pieeja pacientu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem ārstēšanā, nodrošinot multiprofesionālu pieeju un sasaistot šos pakalpojumus ar sociālās rehabilitācijas un sociālās palīdzības pakalpojumiem. Kā jau iepriekš Plānā minēts, lai sniegtu pirmo palīdzību opioīdu intoksikācijas gadījumā, Plāna 2.1.pasākums paredz nodrošināt naloksona hidrohlorīdu saturošu medikamentu pieejamību un naloksona programmas izveidi Latvijā, tādā veidā paplašinot minētā medikamenta pieejamību narkotiku lietotājiem un to tuviniekiem, kā arī personām pēc iznākšanas no ieslodzījuma. Ņemot vērā zemo opioīdu aizstājējterapijas ar metadonu vai buprenorfīnu tvērumu, Plāna 2.2.pasākums paredz jaunu kabinetu atvēršanu vēl 3 Latvijas pilsētās, kā arī izvērtēt vienas mobilās vienības izveidošanu vai pakalpojuma apvienošanu ar SPKC nodrošināto kaitējuma mazināšanas mobilo vienību. Pašlaik daudzi narkotiku lietotāji, kuri vienlaikus sastopas ar finansiālām grūtībām, ir spiesti braukt no vienas pilsētas uz citu, lai šo pakalpojumu varētu saņemt, līdz ar to ārstēšanās bieži vien netiek uzsākta vispār. Tāpat ilgtermiņa farmakoterapijas pakalpojums būtu jāsaista ar citiem atbalsta pakalpojumiem, kā psihologa konsultācija, psihoterapija, sociālā rehabilitācija un palīdzība, jo pacienti bieži nespēj noturēties terapijā, ievērot noteiktās normas un apmeklējumu grafiku Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumu Nr.70 "Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība" 2.punktam alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimības diagnozi nosaka un ārstēšanu organizē narkologs sadarbībā ar citām ārstniecības vai ārstniecības atbalsta personām (turpmāk narkoloģiskā ārstēšana). Saskaņā ar minēto noteikumu 4.punktu - ja ārstniecības mērķu sasniegšanai nepieciešams, ārstniecības iestāde pacientu narkoloģiskās ārstēšanas procesā veido multiprofesionālu komandu. Atbilstoši minēto noteikumu 6.punktam ambulatoro ārstēšanu veic divos posmos: 1) akūto psihopatoloģisko un neiroloģisko traucējumu ārstēšana (detoksikācija). Ja pacientam nav nepieciešama detoksikācija, ārstēšanu uzsāk ar uzturošo terapiju; 2) uzturošā terapija, izmantojot psihoterapeitiskas un medikamentozas ārstēšanas metodes. Tāpat atbilstoši minēto noteikumu 35.punktam pacientu medicīniskā rehabilitācija tiek organizēta vairākos posmos, pamatojoties uz multiprofesionālu pieeju un integrējot medicīnisko, psiholoģisko un sociālo terapiju, kura virzīta uz pacienta readaptāciju, resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā. Tā kā atkarība no psihoaktīvām vielām ir biopsihosociāla slimība, Plāna 2.3.pasākums paredz paplašināt ambulatorās multiprofesionālās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas bērniem un pieaugušajiem, lai sniegtu atbalstu ne tikai fizioloģiskā līmenī, bet arī psiholoģiskajā un sociālā, tādā veidā mazinot recidīva iespēju un atkārtotu vēršanos pēc medicīniskās palīdzības. Tāpat Latvijā tiek nodrošināta Minesotas programma, kas ir psihoterapijas programma pacientiem ar alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarību. Minesotas programma ilgst 28 dienas stacionārā un ārstēšanu nodrošina multidiciplināra komanda, kurā piedalās narkologi, psihoterapeiti un psihologi. Lai tajā iestātos, nepieciešams narkologa nosūtījums. Minesotas programma nav paredzēta pacientiem, kuri nav sasnieguši pilngadību. Programma sniedz zināšanas par atkarības slimību, tās norisi, pazīmēm un atveseļošanās procesu, kā arī palīdz atklāt likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālās reakcijas veidiem un rīcību. Ārstniecības process tiek organizēts kā grupu nodarbības un individuāls darbs. Grupas terapijas norise attīsta pacientu spēju sadarboties, saprast savas grūtības savstarpējo attiecību veidošanā un kā to ietekmē apreibinošo vielu lietošana. Uz doto brīdi programmu var saņemt RPNC un Ģintermuižā. Uz 2022.gada 1.martu122 gaidīšanas rinda uz vietu diennakts stacionārā RPNC bija 0, savukārt slimnīcā "Ģintermuiža" rindā esošie pacienti bija 43, bet gaidīšanas nedēļas 12. Dienas stacionārā Minesotas psihoterapijas ārstēšanas programmu nodrošina klīnika Akrona 12, kur uz 2022.gada 1.martu gaidīšanas rinda bija 5 vai mazāk dienas. Ambulatori nodrošināta Minesotas programma ļauj panākt labāku pacientu līdzestību alkohola un narkotiku atkarības ārstēšanā, pamatojoties uz ambulatoro, nevis stacionāro palīdzības profilu, t.i., pacienti var turpināt veikt savus ikdienas darbus, vienlaicīgi sistemātiski saņemot narkoloģisko palīdzību. Šādas programmas būtu nepieciešams izveidot lielākajos narkoloģijas centros Latvijā, tādējādi palielinot pakalpojuma pieejamību. Ņemot vērā minēto, Plāna 2.4.pasākums paredz paplašināt un īstenot valsts apmaksātu ambulatoro psihoterapijas programmu pēc 12 soļu psihoterapijas principiem personām ar atkarībām. Vienlaikus pasākums paredz izvērtēt ieviestā pakalpojuma kvalitāti un noteikt vienotus kritērijus ārstniecības iestādēm pakalpojuma sniegšanai ambulatori. Latvijā narkologs ir tiešās pieejamības speciālists, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību (saskaņā ar SSK-10 diagnožu kodiem F10-F19, F63.0). Saskaņā ar 2018.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" narkoloģiskie pacienti var saņemt ambulatoro narkoloģisko palīdzību par valsts budžeta līdzekļiem, veicot līdzmaksājumu 4.00 euro, savukārt par ārstēšanos stacionārā veicot līdzmaksājumu 7.00 euro dienā. Narkoloģijas pacientiem ir jāveic pacientu līdzmaksājumi, kas samazina ārstēšanas pieejamību, kā arī pacienta motivāciju iesaistīties ārstniecībā. Ņemot vērā, ka bezdarbs un finanšu līdzekļu trūkums bieži vien ir šķērslis ārstēšanās uzsākšanai, Plāna 2.5.pasākums paredz atbrīvot narkoloģijas pacientus (diagnožu kodiem SSK-10 F10, F11-F16, F18-F19) no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus, savukārt Plāna 2.6.pasākums paredz izvērtēt iespēju kompensēt medikamentus pacientiem ar alkohola un narkotisko vielu lietošanas traucējumiem (diagnožu grupa SSK-10 F10, F11-F16, F18-F19), saņemot narkoloģiskos pakalpojumu. No valsts budžeta kompensējamo diagnožu sarakstā ir iekļauti tikai medikamenti, kas tiek izmantoti bērnu, kuriem ir atkarības problēmas, ārstēšanā, tomēr būtu jāvērtē iespēja kompensēt papildu medikamentus arī pieaugušajiem, kuriem ir atkarības diagnoze, jo šobrīd izmaksas ir jāsedz pašam pacientam. Tāpat, lai nodrošinātu pacientiem ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem pieejamu narkoloģisko ārstēšanu, Plāna 2.7.pasākums paredz pārskatīt finansējuma apmēru un kārtību narkologu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Pēc akūto stāvokļu kupēšanas, kad notiek organisma intoksikācija ar kādu no vielām, svarīgi motivēt pacientu turpināt ārstēties, lai pasargātu pacientu no lietošanas turpināšanas un veselības, kā arī sociālo problēmu saasināšanās. Ņemot vērā minēto, Plāna 2.8.pasākums paredz paplašināt dienas stacionāra pakalpojumus atkarības ārstēšanā par valsts budžeta līdzekļiem pacienta motivēšanai tālākai ārstēšanas programmai pēc akūto stāvokļu kupēšanas stacionārā (ambulatora ārstēšana, Minesotas programma u.c.). Sakarā ar arvien jaunu apreibinošu vielu izplatību un lietošanu Latvijā, izmeklējamo personu vidū arvien biežāk tiek konstatētas narkotiskās un psihotropās vielas, kuras bioloģiskajās vidēs nevar noteikt ar parastām izmeklēšanas metodēm. Tāpēc neatliekami nepieciešams paplašināt RPNC Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā (turpmāk - ANPREN) izmeklēšanas iespējas jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai bioloģiskajās vidēs, gan ārstniecības procesa nodrošināšanai, gan veicot alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma medicīniskās pārbaudes. Sakarā ar izmeklējamo narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ar nezināmu ķīmisko struktūru pieplūdi Latvijā, nepieciešamas iekārtas un jaunas izpētes metodes, lai noteiktu konkrētas vielas klātbūtni biomateriāla paraugos. ANPREN Ķīmiski toksikoloģiskā laboratorija, kas veic izmeklējumus, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu klātbūtnes noteikšanai bioloģiskajās vidēs, analīzes tiek nosūtītas no visas Latvijas. Ķīmiski toksikoloģiskie izmeklējumi tiek veikti visām ārstniecības iestādēm Latvijā, gan diagnosticēšanas nolūkā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, gan veselības pārbaudes veikšanai personām, kuras pretendē uz speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam). Tiek veikti atkārtoti laboratoriskie izmeklējumi, kurus nosūta no visas valsts, ja klīniskās izmeklēšanas rezultāti neatbilst laboratoriskiem izmeklēšanas rezultātiem. ANPREN Ķīmiski toksikoloģiskā laboratorijā nepieciešamas iekārtas, ar kuru palīdzību būtu iespējams identificēt jaunās narkotiskās, psihotropās un toksiskās vielas - šķidrumu hromatogrāfs ar mass - selektīvo detektoru (LC/MS) un gāzes hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (FID) alkohola (etilspirta) noteikšanai asinīs, urīnā, siekalās. Tāpat svarīga nozīme ir izmeklējumiem ar mikromatricu tehnoloģiju, ar kuras palīdzību ir iespējams identificēt jaunās psihoaktīvas vielas, kuras līdz šim ar esošām medicīniskām tehnoloģijām nav iespējams noteikt. Ņemot vērā augstāk minēto, Plānā iekļauti pasākumi 2.9., 2.10. un 2.11. Stacionārā ārstēšana Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 24.janvāra noteikumu Nr.70 "Alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības slimnieku ārstēšanas kārtība" 31.punktam narkoloģiskā ārstēšana stacionārajā ārstniecības iestādē notiek, izmantojot apstiprinātas medicīnas tehnoloģijas, un ietver šādus ārstēšanas posmus: 1) psihopatoloģisko, neiroloģisko un somatisko traucējumu ārstēšana (detoksikācija jeb akūto traucējumu ārstēšana); 2) ārstēšana psihoterapeitiskajās programmās. Tāpat atbilstoši noteikumu 32.punktam ārstniecības iestāde stacionārajā narkoloģiskajā ārstēšanā var iesaistīt multiprofesionālo komandu. Ņemot vērā, ka atkarība ir biopsihosociāla slimība, tās ārstēšanā jānodrošina multiprofesionāla pieeja, nodrošinot gan fizisko aprūpi, gan psihoterapiju un psiholoģisko atbalstu, kā arī sniedzot sociālās rehabilitācijas un palīdzības iespējas. Narkoloģijas profila stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiek sniegti 5 ārstniecības iestādēs Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, slimnīcā "Ģintermuiža", Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā, savukārt bērniem stacionārie narkoloģijas profila pakalpojumi akūto stāvokļu ārstēšanai tiek nodrošināti visās iepriekš minētajās ārstniecības iestādēs, izņemot Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Ilgtermiņa rehabilitāciju pusaudžiem nodrošina slimnīca "Ģintermuiža"123. Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu arī ar Rēzeknes slimnīcu par narkoloģijas profila stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tomēr speciālistu trūkuma dēļ pakalpojums netiek nodrošināts. Uz bērniem un pusaudžiem attiecināmas ir divas stacionāro rehabilitācijas pakalpojumu programmas: "Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma" un "Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem". Abi minētie pakalpojumi tiek nodrošināti slimnīcā "Ģintermuiža". Tā ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kurā sniedz stacionāros rehabilitācijas pakalpojumus bērniem. Šīs programmas ietvaros vienlaicīgi var uzņemt ne vairāk kā 10 pacientus, taču faktiski gultu noslodze visbiežāk nesasniedz plānoto vēlamo pacientu skaitu. Tādēļ Plāna 3.4.pasākums paredz optimizēt minēto pakalpojumu, izvērtējot pašreiz slimnīcā "Ģintermuiža" sniedzamā pakalpojuma kvalitāti, multiprofesionālās pieejas īstenošanu un finansēšanas kārtību, kā arī sagatavot priekšlikumu izvērtējumu pakalpojuma paplašināšanai citās ārstniecības iestādēs. Stacionāros vidējais narkoloģijas gultu noslogojums pēdējos 5 gados saglabājas samērā konstants: 2017 66,53%; 2018 66,97%; 2019 75,55%; 2020 64,38%; 2021 69,7%. 2021.gadā stacionārus pakalpojumus saņēmuši 1120 pacienti ar alkohola lietošanas izraisītām veselības problēmām, no kuriem 576 pirmreizējie pacienti, taču 544 atkārtoti (gada laikā kopš iepriekšējās izrakstīšanas reizes). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pacientu skaits krasi mazinājies (2018.gadā 4060, 2020.gadā 3269), kas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kad tika ierobežota plānveida stacionāro pakalpojumu nodrošināšana, kā arī personāla pārvirzīšanu uz palīdzības sniegšanu Covid-19 pacientiem. Ņemot vērā OECD definējumu un arī pētījumos124 pieejamo informāciju, veselības aprūpes pakalpojumu jomā rehospitalizācija ir viens no rādītājiem, kas tiek izmantots, lai mērītu veselības aprūpes sniegto pakalpojumu kvalitāti. Rehospitalizācijas var tikt iedalīta plānotā un neatliekamā rehospitalizācijā pēc OECD definīcijām. Vienlaikus būtisks ir arī laika posms, kādā šī rehospitalizācijas tiek skatīta viena gada griezumā vai, piemēram, 30 dienu laikā no pacienta izrakstīšanās no ārstniecības iestādes. Plāna projektā kā rezultatīvais rādītājs tiek izvēlēta tieši pacientu ar atkarības diagnozi neatliekama rehospitalizācija 30 dienu laikā. 2021.gadā stacionāros pakalpojumus saņēmuši 88 pusaudži ar hospitalizācijas diagnozēm, kas saistītas ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kas radušies atkarību izraisošo vielu lietošanas dēļ. No tiem 40 narkotisku un citu psihoaktīvu vielu, 39 alkohola, 7 Indijas kaņepju alkaloīdu, 1 opiātu, 1 citu stimulatoru (ieskaitot kofeīnu) lietošanas dēļ. Slimnīca "Ģintermuiža" 2021.gadā ir sniegusi stacionāros pakalpojumus 56 pusaudžiem (no 12 līdz 17 gadiem), no tiem 40 narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem, 8 obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem (ar bāriņtiesas lēmumu). Salīdzinoši ar citām reģionālajām slimnīcām augsts pusaudžu pacientu skaits 2021.gadā bija Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā 17 pacienti. Pārējās ārstniecības iestādēs tika sniegti pakalpojumi programmas "Narkoloģija" ietvaros, kas ietver sevī tādas manipulācijas kā pusaudžu detoksikācija un pusaudžu motivācija, kā arī tika sniegti citi terapeitiski pakalpojumi. Tāpat kā ambulatoros pakalpojumos, arī stacionāros pakalpojumos ir novērojama atkārtoto pacientu īpatsvara palielināšanās pēdējo gadu laikā 2017.gadā atkārotie pacienti sastādīja 22% no kopējā pacientu skaita, 2020.gadā 41,5%, taču 2021.gadā atkārtoto pacientu īpatsvars ir sasniedzis 48,5% no kopējā stacionāro pakalpojumu saņēmušo pacientu skaita ar alkohola lietošanas izraisītām veselības problēmām. Saskaņā ar SPKC 2021.gadā sagatavoto ziņojumu125 "Alkohola aprites un lietošanas sekas Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju 2020.gadā", NMP izsaukumu skaits 2020.gadā pie pacientiem ar alkohola apreibumu vai alkohola toksisko darbību ir ievērojami samazinājies. Vienlaikus, NVD dati liecina, ka kopumā 2020. gadā pacientu skaits ar alkohola lietošanas saistītām diagnozēm ir nedaudz palielinājies. Salīdzinot šos datus mēnešu griezumā, ir novērojami pretēji rezultāti. Piemērām, pacientu skaits ar F10 pamatdiagnozi (psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ) būtiski samazinājies pirmajā Covid-19 viļņa laika (2020.gada janvāris maijs) salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, bet otrajā Covid-19 viļņa laikā (2020.gada jūnijs decembris) tas ievērojami palielinājies salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu. Viens no būtiskiem faktoriem, kas varēja ietekmēt tādas izmaiņas ir ierobežojumi ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas kārtībā. It īpaši pirmās ārkārtējās situācijas laikā (no 2020.gada 12. marta līdz 9. jūnijam) bija ierobežota vairāku ambulatoro pakalpojumu saņemšana vairākās veselības aprūpes jomās. Savukārt, otrās ārkārtējas situācijas laikā (2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 6.aprīlim) bija atļauti vairāki ambulatori pakalpojumi, ievērojot epidemioloģiskās prasības, kā arī līdz otrajam Covid-19 vilnim bija iespēja attīstīt un pielāgot vairāku ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanu attālināti kā rezultātā iedzīvotājiem bija vairāk pieejami narkologa ambulatori pakalpojumi, tāpēc tie kuri nav tikuši pie šādiem pakalpojumiem pirmajā pusgadā, varēja tos saņemt otrajā pusgadā126. NMPD izpildīto izsaukumu skaits pie pacientiem ar saindēšanos ar narkotiskām un psihodisleptiskām (halucinogēnām) vielām 2017.gadā 2699 izsaukumi (īpatsvars 0,6%), 2018.gadā 2217 izsaukumi (īpatsvars 0,5%), 2019.gadā 1380 izsaukumi (īpatsvars 0,4%), 2020.gadā 924 izsaukumi (īpatsvars 0,3%), 2021.gadā 1430 izsaukumi (īpatsvars 0,4%). Dati liecina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits narkotiku intoksikācijas gadījumos pēdējo 5 gadu laikā nedaudz samazinājies, taču jāņem vērā, ka narkotisko vielu intoksikācija var beigties arī ar nāvi. Tā piemēram, 2021.gadā Latvijā katru dienu ar narkotiskajām vielām saindējušās vidēji 3,9 personas. No narkotiku atkarības pirmreizējo un atkārtoti ārstēto pacientu skaits pēdējā gada laikā krasi samazinājies, kas saistāms ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kad tika ierobežota plānveida stacionāro pakalpojumu nodrošināšana, lai arī kopš 2017.gada ārstēšanos uzsākušo pacientu skaits ir samērā konstants: 2017 371; 2018 346; 2019 352; 2020 318; 2021 115; kopā 1916 pirmreizēji ārstēti pacienti. Atkārtoti ārstēto pacientu skaits stacionārā ir svārstīgs: 2017 58; 2018 88; 2019 82; 2020 96; 2021 44; kopā 368 stacionārā atkārtoti ārstēts pacients. Pavisam pēdējo 5 gadu laikā no narkotiku atkarības stacionārā ir ārstējušies 2284 pacienti. Laika posmā no 2017.gada līdz 2021.gadam ambulatori un stacionārā no narkotisko vielu lietošanas izraisītiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem (diagnozes F11-F16, F18-F19)127 pirmreizēji ārstējušies 1263 bērni (2017.gadā 180, 2021.gadā 177). Atkāroti ārstējies 344 bērni (2017.gadā 53, 2021.gadā 71). Pavisam laika posmā no 2017.gada līdz 2021.gadam ārstējušies 1607 bērni (2017.gadā 233; 2021.gadā 248). Kopš 2019.gada Minesotas pakalpojumu saņēmušo pacientu skaits ir mazinājies. 2019.gadā šo pakalpojumu saņēma 409 unikālie pacienti ar F10 diagnozi (psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, alkohola kaitējoša pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācijas alkohola lietošanas dēļ), taču 2021.gadā 213 unikālie pacienti, kas ir skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kad tika ierobežota gan ambulatoro, gan plānveida stacionāro pakalpojumu nodrošināšana. Minesotas programmas dienas stacionārā, ko nodrošina klīnika Akrona 12, unikālo apmeklētāju skaits ar F10 diagnozi (psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, alkohola pārmērīga lietošana vai akūta intoksikācijas alkohola lietošanas dēļ) no 2018. līdz 2020.gadam pakāpeniski samazinājās, taču 2021.gadā apmeklēja lielāks pacientu skaits nekā 2020.gadā (2020.gadā 130; 2021.gadā 155). Minesotas programmas pakalpojumu, ko īsteno stacionāri RPNC un Slimnīcā "Ģintermuiža", 2021.gadā izmantoja 244 pacienti, savukārt 2020.gadā hospitalizēto pacientu skaits bija 169. No narkotiku atkarības ārstēto skaits Minesotas programmā pēdējo 5 gadu laikā saglabājas konstants: 2017 18 (RPNC), 10 (Ģintermuiža), 2 (Akrona 12); 2018 15 (RPNC), 10 (Ģintermuiža), 3 (Akrona 12); 2019 17 (RPNC), 18 (Ģintermuiža), 0 (Akrona 12); 2020 14 (RPNC), 18 (Ģintermuiža), 3 (Akrona 12); 2021 9 (RPNC), 6 (Ģintermuiža), 3 (Akrona 12). Kopā pēdējo 5 gadu laikā no narkotiku atkarības Minesotas psihoterapijas ārstniecības programmā ārstējušies 177 pacienti. Tāpat jāņem vērā, ka ir pacienti ar duālām diagnozēm jeb komorbiditāti, kas raksturo veselībai kaitīgu atkarības vielu lietošanu un psihisku slimību vienlaicīgu pastāvēšanu. Vienlaikus esošas komorbīdas psihiskās un psihoaktīvo vielu lietošanas slimības ir smagākas, tām ir hroniska gaita. Komorbīdas slimības ir saistītas ar pazeminātu dzīves kvalitāti, bezdarbu, sociālo attiecību pasliktināšanos, kā arī paaugstinātu pašnāvības risku un dzīvildzes mazināšanos. Turklāt cilvēki, kuriem ir komorbīdi traucējumi, biežāk tiek hospitalizēti, viņiem ir vājāka ārstēšanas līdzestība un sliktāks ārstēšanas iznākums, salīdzinot ar tiem, kam ir tikai viena no slimībām128. NVD vadītā ESF līdzfinansētā projekta ietvaros tika izstrādāti klīniskie algoritmi, klīniskie ceļi un indikatori  prioritārajās veselības jomās129, tai skaitā ar alkohola lietošanu saistīto stāvokļu atpazīšanai, vadīšanai, ārstēšanai un aprūpei, dubultdiagnožu narkoloģijā un psihiatrijā atpazīšanai, ārstēšanai un aprūpei, kā arī opioīdu atkarīgo pacientu agrīnai atpazīšanai un ārstēšanai. Izstrādātie klīniskie algoritmi un klīniskie ceļi paredzēti, lai veicinātu ārstniecības personu vienotu rīcību, sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanā, tā rezultātā nodrošinot pacientam kvalitatīvus un drošus veselības aprūpes pakalpojumus iespējami īsākā laika posmā un izvairoties no nepamatotiem izdevumiem. Ņemot vērā OECD definējumu un arī pētījumos130 pieejamo informāciju, veselības aprūpes pakalpojumu jomā rehospitalizācija ir viens no rādītājiem, kas tiek izmantots, lai mērītu veselības aprūpes sniegto pakalpojumu kvalitāti. Rehospitalizācijas var tikt iedalīta plānotā un neatliekamā rehospitalizācijā pēc OECD definīcijām. Vienlaikus būtisks ir arī laika posms, kādā šī rehospitalizācijas tiek skatīta viena gada griezumā vai, piemēram, 30 dienu laikā no pacienta izrakstīšanās no ārstniecības iestādes. Saskaņā ar NVD datiem kopumā 2019.gadā 4351 pacienti ar vielu lietošanas traucējumiem (diagnozes F10, F11-F16, F18-F19) tika pirmreizēji uzņemti stacionārā gada laikā, taču no tiem 1129 atkāroti akūti tika uzņemti gada laikā. Savukārt 30 dienu laikā atkārtoti un neatliekami (akūti) tika hospitalizēti 270 pacients, sastādot 23,9% no akūti stacionētajiem pacientiem gada laikā, kuriem, iespējams, noticis recidīvs 30 dienu laikā kopš iepriekšējās izrakstīšanas no stacionārā kā rezultātā bija nepieciešama akūta un neatliekama rehospitalizācija. 2020.gadā atkārtoto pacientu, kas stacionēti 30 dienu laikā kopš izrakstīšanas no stacionāra, attiecība pret atkārtoto akūto pacientu skaitu gada laikā ir līdzīga kā 2019.gadā 24,7% (pirmreizējie akūti stacionētie gada laikā 950; atkārtotie akūtie 30 dienu laikā 235), taču jāņem vērā, ka 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, kopumā krasi samazinājies gan stacionāro pacientu skaits, gan psihiatrijas pakalpojumu iestādēs sniegto pakalpojumu klāsts Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī ierobežota bija NMPD un slimnīcu kapacitāte pandēmijas izraisītās pārslodzes dēļ. Līdzīga situācija iezīmējas arī 2021.gadā. Lai nodrošinātu pieejamu un multiprofesionālu pakalpojumu personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem, Plāna 3.1. un 3.3.pasākums paredz paplašināt un uzlabot pieejamību narkoloģijas veselības aprūpes pakalpojumiem stacionārā (t.sk. uzlabojot pieejamību Minesotas ārstniecības psihoterapijas programmai). Vienlaikus Plāna 3.3.pasākums paredz izvērtēt stacionārā pieejamās Minesotas ārstniecības psihoterapijas programmas ieviešanu, kā arī izstrādāt un ieviest vienotus kritērijus ārstniecības iestādēm, kas sniedz pakalpojumu stacionāri. Savukārt Plāna 3.2. un 3.4.pasākums paredz paplašināt stacionārās multiprofesionālās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas bērniem un pieaugušajiem, lai nodrošinātu kompleksu pieeju atkarības risināšanā, kas ir biopsihosociāla slimība, tādā veidā mazinot recidīva iespēju. 3.3.3. Personām ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem sniegtie pakalpojumi ieslodzījuma vietās Ieslodzījuma vietās tiek nodrošināta akūtu pacientu ar abstinences sindromu (narkotisko, psihotropo un citu toksisko vielu iedarbības dēļ) ārstēšana, bet netiek sniegta medicīniskā palīdzība ārstēšanā pret atkarību no narkotiskām, psihotropām un citām atkarību izraisošām vielām, izņemot metadona programmu, ko nozīmē ārstniecības iestādēs ārpus ieslodzījuma vietām, bet nodrošina ieslodzījuma vietās. Nozīmīgs ieguldījums ieslodzīto atkarību ārstēšanā un ieslodzījumu vietu infrastruktūras pilnveidošanā ir Olaines Atkarīgo centra izveidošana un darbības uzsākšana. Tā ir Latvijā līdz šim vēl nebijusi ieslodzījumu vietas infrastruktūras vienība, kas atbilst mūsdienīgām prasībām. Atkarīgo centra darbs paredz individuālu pieeju atkarību ārstēšanā. Olaines cietuma Atkarīgo centrā tiek īstenotas divas secīgas resocializācijas programmas "Atlantis" un "Pathfinder". Programma "Atlantis" pārņemta no Polijas cietumu sistēmas un ir vērsta uz atkarības problēmas apzināšanu. Šīs programmas mērķis ir uzlabot ieslodzīto dzīves kvalitāti, mudinot viņus attīstīt savu personību, mazināt atkarību, tādējādi nodrošinot atgriezeniskas pārmaiņas visās viņu dzīves jomās. Šī programma ir balstīta uz Minesotas programmas modeli, lai resocializētu notiesātos ar atkarības problēmām, piemēram, personas ar alkohola un narkotisko vielu lietošanas traucējumiem. Olaines Atkarīgo centra programmās sākotnēji tika iesaistīti ieslodzītie vīrieši, ņemot vērā, ka tā ir lielākā mērķa grupa ieslodzījuma vietās ar narkotiku atkarības problēmām. Tomēr laika gaitā izveidojās arī notiesāto sieviešu grupas. Programma "Pathfinder" pārņemta no Norvēģijas cietumu sistēmas un ir vērsta uz sociālo iemaņu apgūšanu, kas nepieciešamas dzīvei brīvībā. Šīs programmas mērķis ir aizsākt ieslodzīto pārmaiņu procesu, uzturēt viņu motivāciju, ļaut dalībniekiem labāk vadīt savu dzīvi un neļaut atkarībai un noziedzīgām darbībām noteikt viņu dzīvi, kas nozīmē pārmaiņu (rehabilitācijas) procesa uzsākšanu, kas tiek tālāk turpināts ārpus cietuma. Lai saņemtu kādu no iepriekšminētajiem pakalpojumiem, personai ir nepieciešams pie sociālā darbinieka, psihologa vai vecākā inspektora veikt Risku un vajadzību novērtējumu (RVN). Savukārt Olaines Atkarīgo centrā, ja speciālists ir noteicis, ka personai ir nepieciešams apmeklēt kādu no iepriekš minētajām programmām, tad dalība tajā ir obligāta. Kopumā Latvijas ieslodzījuma vietās ir samērā plašs psiholoģiskā atbalsta, motivācijas un stresa mazināšanas programmu un pasākumu klāsts, kurās ir iespēja iesaistīties visiem notiesātajiem, ja konkrētajā ieslodzījuma vietā programma tiek īstenota. Ja 2013. gadā ieslodzījuma vietās Latvijā strādāja 23 psihologi, kas kopumā snieguši palīdzību 2 954 ieslodzītajiem, t.sk. 2 510 notiesātajiem un 444 apcietinātajiem, tad 2017. gadā psihologu skaits ir divkāršojies psiholoģisko aprūpi gada laikā veica jau 46 psihologi. Galvenās identificētās problēmas: