10. Article
Pieaicinātā persona - biedrība
"Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija"
(turpmāk - Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija) - uzskata,
ka pieteikumā norādītās normas neatbilst Satversmes
1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam.
Līdz brīdim, kad stājās spēkā pieteikumā norādītās normas,
biogāzes stacijas esot saņēmušas valsts atbalstu par
elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, nevis
par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Tomēr pieteikumā
norādītās normas kardināli mainot uzņēmējdarbības nosacījumus.
Latvija atbalstu elektroenerģijas ražotājiem sākotnēji esot
veidojusi divos virzienos: elektroenerģijas ražošanai
koģenerācijā atbilstoši Energoefektivitātes direktīvai un tās
priekštecēm un elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem
energoresursiem atbilstoši Atjaunojamo energoresursu direktīvai.
Abi šie elektroenerģijas ražošanas virzieni jau sākotnēji esot
nodalīti arī Elektroenerģijas tirgus likuma 28. un
29. pantā.
Tieši saistībā ar enerģijas iegūšanu no biomasas vai biogāzes
valsts mērķi abiem atbalsta virzieniem esot bijuši atšķirīgi,
proti: efektīvā siltumenerģijas ražošanā pielietot biomasas vai
biogāzes koģenerāciju, kuras rezultātā tiek iegūta gan
siltumenerģija, gan arī elektroenerģija, vai arī iegūt tieši
elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, lai ar to
nodrošinātu noteiktu Latvijas elektroenerģijas patēriņa daļu.
Lauksaimnieki un citi biogāzes ražotāji, kuru rīcībā bija
lopkopības atlikumprodukti, dažādi organiskie atkritumi un zaļā
biomasa, esot izvēlējušies tirgot elektroenerģiju
Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantā noteiktajā kārtībā
un tālab biogāzes stacijas cēluši iespējami tuvu izejvielu
izcelsmes vietām: lopu kūtīm, pārtikas rūpniecības uzņēmumiem,
sadzīves atkritumu poligoniem.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija piekrītot tam, ka
elektroenerģijas ražošanas procesā iegūtā siltumenerģija ir
jāizmanto lietderīgi, taču nepiekrītot tam, ka uz jau strādājošām
stacijām pilnā mērā būtu attiecināmas Energoefektivitātes
direktīvā noteiktās augstas efektivitātes koģenerācijas
prasības.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija pievienojas
Pieteikuma iesniedzēju argumentiem par to, ka Energoefektivitātes
direktīvas prasības var attiecināt uz jaunām vai būtiski
atjauninātām stacijām, kas nav maza apjoma stacijas.
Kurināmā sadedzināšanas iekārtas efektivitāti nedrīkstot
attiecināt uz veselu biotehnoloģisko iekārtu kompleksu vai
rūpnīcu: koģenerācijas iekārtai esot savs tehnoloģiskais
pašpatēriņš, bet atkritumu pārstrādes rūpnīcai - savas
tehnoloģiskās vajadzības (procesa temperatūras nodrošināšana,
izejvielu sanitārā termiskā priekšapstrāde).
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262 59.1 un
109. punktu 2020. gadā esot bijušas spēkā prasības par
siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu. Tomēr šīs prasības
bijušas piemērojamas gada ietvaros un tā aprēķinā neesot
ieskaitīts siltumenerģijas pašpatēriņš līdz 30 % no
saražotā.
Biogāzes iegūšanai nepieciešamā fermentācijas temperatūra esot
+37oC līdz +40oC. Vidējais siltumenerģijas
patēriņš ziemas mēnešos varot sasniegt pat 50 % un
60 %, bet vasaras mēnešos - 10 % līdz 20 %.
Tādējādi mēneša periods siltumenerģijas lietderīgas izmantošanas
nodrošināšanai esot pretrunā ne tikai ar Energoefektivitātes
direktīvu, bet arī dabas zinātņu likumiem.
Tiesas sēdē Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas
pārstāvis papildus norādīja uz atšķirībām vienotā tehnoloģiskā
cikla principa piemērošanā biogāzes elektrostacijām un dabasgāzes
koģenerācijas stacijām. Proti, abu veidu stacijas pēc būtības
esot līdzīgas, atšķiroties tikai kurināmā sagatavošanas un
piegādes veids. Tomēr biogāzes elektrostacijām ražošanas ciklā
tiekot ieskaitīta arī biogāzes sagatavošana, bet dabasgāzes
stacijām ražošanas cikls beidzoties pie dabasgāzes pievada.
asjoint-stocktax-authorityvid