14. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās universitātes docents, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks un Degšanas procesu izpētes laboratorijas vadītājs Dr. sc. ing. Vladimirs Kirsanovs - norāda, ka ar pieteikumā norādītajām normām varētu būt ieviestas Pieteikuma iesniedzējām neizpildāmas prasības. Tādu mēraparātu vai mērlīdzekļu sistēmu izmantošanai, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu metroloģiskajām prasībām un to metroloģiskās kontroles kārtību, esot būtiska nozīme Noteikumu Nr. 560 prasību izpildes novērtēšanā. Vienlaikus, ņemot vērā biogāzes un biomasas stacijās izmantoto izejvielu (kūtsmēsli, lauksaimniecības kultūraugu atliekas, zālāji, bioloģiski noārdāmie atkritumi utt.) specifiku un īpatnības, esot svarīgi izvērtēt atbilstošu mērīšanas līdzekļu pieejamību Noteikumu Nr. 560 21.3. punkta prasības izpildei. Siltumenerģijas patēriņam Latvijā esot sezonāls raksturs. Tas esot saistīts ar Latvijas ģeogrāfisko atrašanās vietu. Proti, siltumenerģijas pieprasījuma maksimums esot novērojams ziemas mēnešos, bet vasarai raksturīgs zems siltumenerģijas pieprasījums. Šāda tendence esot vērojama lielākajā daļā centralizētās siltumapgādes sistēmas uzņēmumu. Līdzvērtīgā situācijā atrodoties arī biogāzes un biomasas elektrostacijas. Atkarībā no esošā siltumenerģijas patērētāja veida pieprasījums pēc enerģijas varot būt samērā konstants, bet pārsvarā tomēr esot sezonāls. Dažos gadījumos varot būt izteikts sezonāls siltumenerģijas patēriņš, kad siltums tiek izmantots, piemēram, lauksaimniecības produktu kaltēs vai siltumnīcās, kas var darboties tikai dažus mēnešus gadā. Tāpēc siltumenerģijas patēriņš gada griezumā pilnīgāk raksturotu biogāzes un biomasas staciju darbību. Prasība iepirkt tikai to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots koģenerācijā, esot pamatota un ļaujot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Enerģijas publiskais tirgotājs" (turpmāk - publiskais tirgotājs) pārliecināties par saražotās elektroenerģijas izcelsmi un, ja nepieciešams, izsniegt elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tālākai realizācijai. Pieteikuma iesniedzēju biogāzes stacijas esot saņēmušas valsts atbalstu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 262, kas neprasīja nodrošināt saražotās siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu tādā veidā kā pieteikumā norādītās normas. Tālab biogāzes stacijas esot celtas pēc iespējas tuvāk biogāzes ražošanai nepieciešamo izejvielu ieguves vietai. Šāda izvēle esot skaidrojama ar iespēju samazināt izejvielu izmaksas. Tāla siltumenerģijas transportēšana lielākoties neesot ekonomiski pamatota un esot saistīta ar lielākiem siltuma zudumiem. Līdz ar būtu nepieciešams padziļināti izvērtēt jau uzcelto biogāzes staciju atrašanās vietas, blakus esošos siltumenerģijas patērētājus un citus nozīmīgus aspektus, lai noteiktu tehniskos un ekonomiskos rādītājus un teorētiskas iespējas biogāzes stacijās saražotās siltumenerģijas nodošanai un lietderīgai izmantošanai. Vērtējot teorētisko tehnisko iespējamību Pieteikuma iesniedzēju koģenerācijas stacijām izpildīt pieteikumā norādītajās normās noteiktās prasības attiecībā uz biogāzes elektrostaciju kopējo lietderību, esot konstatējamas būtiskas atšķirības no dažādiem avotiem iegūtos datos par koģenerācijas stacijām. Tomēr, neraugoties uz šīm atšķirībām, esot skaidri redzama tāda tendence, ka attiecība starp elektrisko jaudu un siltuma jaudu Pieteikuma iesniedzēju biogāzes stacijās ir augstāka nekā Noteikumos Nr. 560 norādītais koeficients α. Ja Pieteikuma iesniedzēju biogāzes stacijās attiecību starp saražoto elektroenerģiju un siltumenerģiju pret ievadīto enerģiju vērtē, nenošķirot lietderīgi un nelietderīgi izmantoto siltumenerģiju, tad no pieejamiem datiem esot redzams, ka tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību MĀCĪBU UN PĒTĪJUMU SAIMNIECĪBA "VECAUCE" tehniski nevar nodrošināt Noteikumu Nr. 560 31.2.2. apakšpunktā noteiktās prasības izpildi. Savukārt pārējās biogāzes stacijas teorētiski varētu sasniegt pieteikumā norādītajās normās noteiktos kopējos elektrostaciju lietderības rādītājus, ja biogāzes ražošanai izmantotā siltumenerģija tiktu uzskatīta par lietderīgi izmantotu. Iespējams, ka ar pieteikumā norādītajām normām Pieteikuma iesniedzējām ir noteiktas ar esošo tehnoloģisko risinājumu tehniski neizpildāmas lietderības prasības. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot fosilo kurināmo (dabasgāzi), atšķiroties no elektroenerģijas ražošanas, par kurināmo izmantojot biogāzi, jo biogāzes un dabasgāzes īpašības (ķīmiskais sastāvs, sadegšanas siltums, blīvums un citi parametri) esot būtiski atšķirīgas. Proti, dabasgāzei efektivitāte, ar kādu tā tiek pārveidota elektroenerģijā, esot augstāka nekā biogāzei. Līdz ar to neesot korekti piemērot vienādas prasības šīm elektroenerģijas ražošanas stacijām. Pieteikumā norādītajās normās lietotie apzīmējumi radot neskaidrību un liekot domāt, ka šajās normās apvienots biogāzes ražošanas process ar procesu, kurā elektroenerģija tiek ražota no biogāzes koģenerācijas režīmā. Biogāzes stacija sastāvot no dažādiem elementiem, tostarp koģenerācijas iekārtas. Biogāzes stacija pārveidojot biogāzē dažāda veida izejvielas, ieskaitot atkritumus. Savukārt koģenerācijas iekārta pārveidojot biogāzi elektroenerģijā un siltumenerģijā. Tiesas sēdē Dr. sc. ing. V. Kirsanovs papildus norādīja, ka pareizāk būtu noteikt biogāzes elektrostaciju enerģijas ražošanas lietderību gada griezumā, jo tad būtu iespējams ņemt vērā visus mainīgos apstākļus, kas var ietekmēt elektrostaciju darbību. Nevarot pastāvēt tādas prasības, atbilstoši kurām tehnoloģija vienā mēnesī ir efektīva, bet citā mēnesī - neefektīva. Tāpat būtu pareizāk pašpatēriņam izmantojamo siltumenerģiju aprēķināt, ņemot vērā biogāzes izejvielu struktūru, atkarībā no kuras mainās biogāzes enerģētiskā vērtība. Dr. sc. ing. V. Kirsanovs uzsvēra, ka biogāzes elektrostaciju darbība jāvērtē plašāk, ņemot vērā arī to ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas šīs elektrostacijas padara par klimatneitrālākām nekā, piemēram, vēja vai saules elektrostacijas.