17. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, zvērināta advokāte LL.M. Jūlija Jerņeva - uzskata, ka Ministru kabinets nav pietiekami izvērtējis pieteikumā norādīto Noteikumu Nr. 560 normu saskanību ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu. Lai gan Atjaunojamo energoresursu direktīvā nav uzsvērti ar Energoefektivitātes direktīvu sasniedzamie mērķi, tomēr abās direktīvās esot savstarpējas atsauces. Tādēļ nevarot izslēgt to, ka direktīvas var piemērot sinerģijā, attiecinot vienas direktīvas prasības arī uz otras direktīvas regulēto jomu. Abas minētās direktīvas esot plašāka - tīrās enerģijas regulējuma - sastāvdaļa. Tīrās enerģijas regulējums esot dažādu paņēmienu kopums, kas vērsts uz mērķi nodrošināt to, ka Eiropas Savienība ievēro savas starptautiskās saistības klimata jomā. Tādēļ Atjaunojamo energoresursu direktīvu un Energoefektivitātes direktīvu nevarot uzlūkot atsevišķi. Tomēr katra no šīm direktīvām esot ieviesta atšķirīgu mērķu sasniegšanai. Vienojošais elements, kas varētu ļaut vienas direktīvas prasības attiecināt uz otras direktīvas regulēto jomu, esot izmantotā tehnoloģija - koģenerācija. Tādēļ aktuāls jautājums esot tas, vai Latvija ir pareizi ieviesusi Eiropas Savienības tiesisko regulējumu kontekstā ar direktīvu mērķiem. Parasti tad, ja valstis ievieš stingrākus noteikumus, nekā paredz kāda direktīva, pārkāpums direktīvas ieviešanā neesot konstatējams. Tomēr tad, ja dalībvalsts regulējums, kas šķietami ir pieņemts tās rīcības brīvības ietvaros, novestu pie tādas situācijas, ka attiecīgā dalībvalsts industrija var būtiski sarukt un tādējādi var samazināties atjaunojamo energoresursu izmantošana konkrētajā dalībvalstī, varētu secināt, ka, pieņemot attiecīgo regulējumu, nav ņemti vērā direktīvas mērķi. Attiecībā uz pienākumu sadalījumu klimata jomā starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm, tieši Eiropas Savienība no starptautisko tiesību viedokļa esot atbildīga par šo pienākumu izpildi. Tātad, pieņemot stingrākus noteikumus, Latvija var potenciāli apdraudēt arī Eiropas Savienības saistību izpildi. LL.M. Jūlija Jerņeva norādīja, ka no Eiropas Savienības tiesību viedokļa nesaskata pārkāpumus pieteikumā norādīto likuma normu pieņemšanā, bet esot šaubas par to, vai Ministru kabinets ir pienācīgi izvērtējis Noteikumu Nr. 560 atbilstību Eiropas Savienības tiesībām.