22. Article

Apstrīdētās Elektroenerģijas tirgus likuma 30.3 panta pirmās daļas jēga un mērķis ir noteikt tādu principu, ka siltumenerģija ir izmantojama lietderīgi un šis princips ir attiecināms uz ikvienu ražotāju, kurš saņem valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai. Pieteikuma iesniedzējas uzsākušas savu darbību elektroenerģijas ražošanā un saņēmušas tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā laika periodā no 2008. gada 27. novembra līdz 2013. gada 31. maijam. Elektroenerģijas tirgus likuma 1. panta otrās daļas 12. punktā jau no 2005. gada 8. jūnija, kad likums stājās spēkā, koģenerācija ir definēta kā tehnoloģisks process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju. Vēlāk, pieņemot Likuma grozījumus, minētā tiesību norma tādā pašā redakcijā ietverta 1. panta otrās daļas 19. punktā. Proti, likumā jau sākotnēji bija ietverts tāds regulējums, ka koģenerācijā saražotā siltumenerģija ir jāizmanto lietderīgi. Prasība obligāti nodrošināt efektīvu siltumenerģijas izlietojumu tieši tiem ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju biogāzes elektrostacijās atbilstoši noteikumiem par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tika noteikta ar Ministru kabineta 2018. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 215 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" 18. un 31. punktu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262 109. punktu tajā redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 27. aprīļa, "[..] kalendāra gadā elektrostacijā saražotais siltumenerģijas daudzums, kas paliek pāri no tā izmantošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim jāizlieto efektīvi vismaz 70 % apmērā. [..]. Elektrostacijas tehnoloģiskais siltumenerģijas pašpatēriņš kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 30 % no elektrostacijā saražotās siltumenerģijas." Tātad Noteikumos Nr. 262 bija ietverta prasība izmantot siltumenerģiju efektīvi. Satversmes tiesa secina, ka prasība izmantot siltumenerģiju efektīvi vēlāk tika pārņemta Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmajā daļā kā prasība izmantot siltumenerģiju lietderīgi. Tādējādi jēdzieni "efektivitāte" un "lietderība" Noteikumos Nr. 262 un Elektroenerģijas tirgus likumā pēc sava satura ir vienādi. Tas vien, ka tiesiskais regulējums, kas pēc būtības jau bijis ietverts Ministru kabineta noteikumos, pirmoreiz tiek ietverts likumā, nenozīmē, ka tieši likuma prasības būtu jāievēro kādā atšķirīgā veidā. Citiem vārdiem, prasība izmantot siltumenerģiju lietderīgi tiesiskajā sistēmā ir bijusi spēkā jau pirms Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pieņemšanas. Turklāt, kā norāda Pieteikuma iesniedzējas, tās ievērojušas iepriekš spēkā bijušās prasības, jo tās bijušas izpildāmas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 15.-16. lp.). Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, kas tajos gadījumos, kad nav vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu, ir seši mēneši no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka termiņš ir viens no konstitucionālās sūdzības pieļaujamības kritērijiem (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-52-01 16. punktu). Tādēļ tad, ja Satversmes tiesa konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs nav ievērojis Satversmes tiesas likumā noteikto termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, tiesvedība lietā ir izbeidzama. Izskatāmajā gadījumā termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmajā daļā ietverto prasību izmantot siltumenerģiju lietderīgi ir skaitāms no 2020. gada 1. janvāra, kad šī prasība uz Pieteikuma iesniedzējām tika attiecināta pirmo reizi. Pieteikums Satversmes tiesā ir saņemts 2021. gada 1. jūnijā. Tātad Pieteikuma iesniedzējas ir nokavējušas konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteikto termiņu. Līdz ar to tiesvedība daļā par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu.