23. Article

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt gan prasības, kas jāievēro, lai likumā noteiktais pienākums lietderīgi izmantot siltumenerģiju būtu izpildīts, gan arī kārtību, kādā tā noteikta iestāde pārbauda šo prasību ievērošanu. Proti, Ministru kabinets ir pilnvarots izlemt to, kādā veidā likumā ietvertās prasības ir īstenojamas attiecībā uz dažāda veida elektroenerģijas ražotājiem. Pieteikuma iesniedzējas neapstrīd to, ka Ministru kabinetam ir piešķirts pilnvarojums izlemt šādus jautājumus, bet iebilst pret to, ka konkrētās lietderīgās siltumenerģijas izmantošanas prasības tiek attiecinātas uz tām piederošajām elektrostacijām (sk. 2022. gada 13. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 12. sēj. 67.-68. lp.). Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmajai daļai persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētā tiesību norma rada Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu. Pamattiesību aizskārums pieteikuma iesniedzējam vienmēr rada negatīvas sekas. Taču likuma norma, kas piešķir pilnvarojumu Ministru kabinetam izlemt noteiktus jautājumus, pret Pieteikuma iesniedzējām ir neitrāla. Šis pilnvarojums pats par sevi Pieteikuma iesniedzējām nerada nekādus jaunus pienākumus vai tiesības. Tās prasības, pret kuru noteikšanu pēc būtības iebildušas Pieteikuma iesniedzējas, ir ietvertas Noteikumos Nr. 560. Tādējādi Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta trešā daļa neaizskar Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības. Līdz ar to tiesvedība daļā par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta trešās daļas atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.