26. Article

Tiesību piedalīties obligātajā iepirkumā īstenošana ir konkretizēta gan normatīvajos aktos, kas paredz prasības šo tiesību īstenošanai, gan administratīvajos aktos, ar kuriem Pieteikuma iesniedzējām piešķirtas šīs tiesības, gan ar publisko tirgotāju noslēgtajos līgumos. Noteikumu Nr. 560 28., 30. un 31. punkts nosaka kārtību, kādā aprēķināms obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamais elektroenerģijas apjoms, kā arī konkrētas kopējās ar enerģijas ražošanas lietderību un lietderīgo siltumenerģiju saistītās prasības, kurām jābūt izpildītām ik mēnesi. Pieteikuma iesniedzējām ir jāpilda visas šīs savstarpēji cieši saistītās prasības. Ja Pieteikuma iesniedzējas nenodrošina lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu, tad saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 48.4. apakšpunktu tām piešķirtās tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā var tikt atceltas. 26.1. Noteikumu Nr. 560 28. punkts nosaka gan periodu, kurā veicami enerģijas ražošanas lietderības koeficienta aprēķini, gan periodu, kurā ražotāji par saražoto elektroenerģiju saņem maksu obligātā iepirkuma ietvaros. Tas, ka Pieteikuma iesniedzējas obligātā iepirkuma ietvaros par saražoto elektroenerģiju ik mēnesi saņem maksu, izskatāmajā lietā nav vērtējams, un arī Pieteikuma iesniedzējas pret to neiebilst. Tālab Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 560 28. punkta satversmību tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Noteikumu Nr. 560 31. punktā noteiktā enerģijas ražošanas lietderības koeficienta aprēķina periodu. 26.2. Ar Noteikumu grozījumiem Noteikumu Nr. 560 31.3. apakšpunkts ir izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka saskaņā ar tehniskās pases datiem maksimāli pieļaujamā koeficienta α vērtība ir vienāda ar 1,5. Savukārt 48.4. apakšpunktā ir svītrots vārds "tehnoloģiski". Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu rada šo normu redakcija, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 560 31.3. un 48.4. apakšpunkta satversmību redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam. 26.3. Noteikumu Nr. 560 31.1. apakšpunktā ir ietverta formula tā elektroenerģijas apjoma aprēķināšanai, kuru tirgo obligātā iepirkuma ietvaros. Viens no aprēķina mainīgajiem lielumiem ir lietderīgi izlietotās siltumenerģijas rādītājs. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 31.3. apakšpunktu gadījumā, kad šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētais enerģijas ražošanas lietderības rādītājs netiek sasniegts, pārdodamais elektroenerģijas apjoms tiek samazināts. Proti, tas, kāds siltumenerģijas apjoms tiek atzīts par lietderīgi izmantotu, var mainīt gan to, vai Pieteikuma iesniedzējas var izpildīt ar pieteikumā norādītajām normām noteiktās prasības kopumā, gan arī to, kāds elektroenerģijas apjoms var tikt pārdots obligātā iepirkuma ietvaros. Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka, ievērojot zināmus kritērijus, visupirms "ciešās saistības koncepciju", noteiktos gadījumos iespējama prasījuma robežu paplašināšana jau ierosinātās lietās. Lai pārbaudītu, vai kādā konkrētā gadījumā prasījuma robežas ir iespējams un nepieciešams paplašināt, ir jānoskaidro, pirmkārt, vai tā norma, attiecībā uz kuru prasījums tiek paplašināts, ir tik cieši saistīta ar lietā apstrīdēto normu, ka tās izvērtēšana ir iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai ir nepieciešama konkrētās lietas izlemšanai, un, otrkārt, vai prasījuma robežu paplašināšana ir nepieciešama Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01 15. punktu un 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 23. punktu). Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta otro daļu lietderīgā siltumenerģija ir tāda siltumenerģija, kas koģenerācijas procesā saražota ekonomiski pamatota siltumapgādes pieprasījuma apmierināšanai, nevis elektrostacijas pašpatēriņam. Par ekonomiski pamatotu pieprasījumu uzskata tādu pieprasījumu, kas nepārsniedz siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstoši tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot nevis koģenerāciju, bet citas enerģijas ražošanas metodes. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 31.5 panta pirmajai daļai elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla princips paredz, ka enerģija tiek ražota noteiktā tehnoloģiskajā procesā vienas elektrostacijas ietvaros, šo procesu nodrošina tās lietu kopībā ietilpstošas tehnoloģiski saistītas iekārtas un ierīces, un citas lietas, ko izmanto enerģijas ražošanai elektrostacijā un kas ir attiecīgā tehnoloģiskā procesa neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar minētā panta otrās daļas 2. punktu, ievērojot vienotā tehnoloģiskā cikla principu, piemēro šā likuma 31.3 panta prasības attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijā saražotās siltumenerģijas patēriņu. Savukārt atbilstoši tā paša panta trešajai daļai elektrostacijas darbības vienotā tehnoloģiskā cikla principa piemērošanas nosacījumus un kārtību izstrādā Ministru kabinets. Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkts tā sākotnējā redakcijā paredzēja: "Lai pārdotu no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nodrošina, ka biogāzes vai biomasas elektrostacijā saražotā siltumenerģija tiek izmantota lietderīgi, tai skaitā nodrošina, ka lietderīgās siltumenerģijas kopējā apjomā netiek ieskaitīta tāda siltumenerģija, kas tiek izmantota pašpatēriņam." No Būvniecības valsts kontroles biroja 2021. gada 14. jūnija lēmuma, ar kuru vienai no Pieteikuma iesniedzējām atceltas tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā, izriet, ka tiesību normu piemērotājs vienotā tehnoloģiskā cikla principu lietderīgās siltumenerģijas apjoma noteikšanā piemērojis plaši, proti, elektrostacijas robežas biogāzes stacijām tika noteiktas, aptverot biogāzes ražošanas procesu (sk. lietas materiālu 11. sēj. 115.-132. lp.). Tādējādi, vērtējot tiesību normas un to piemērošanas praksi kopsakarā, Satversmes tiesa secina, ka Elektroenerģijas tirgus likuma un Noteikumu Nr. 560 redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam, izpratnē biogāzes ražošanas procesā izlietotā siltumenerģija bija uzskatāma par pašpatēriņam izlietotu, bet ne lietderīgi izmantotu siltumenerģiju. Uz tādu pašu izpratni lietā norādījis arī Ministru kabinets un Būvniecības valsts kontroles birojs (sk. lietas materiālu 9. sēj. 82.-84. lp. un 11. sēj. 3.-7. lp.). Līdz ar to Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkts ir cieši saistīts ar pārējām pieteikumā norādītajām normām. Lietas dalībnieki tiesas sēdē ir izteikušies par Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunktā regulētā jautājuma - biogāzes ražošanai nepieciešamās siltumenerģijas neiekļaušanu lietderīgajā siltumenerģijā - satversmību. Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2. punktu). 2022. gada 8. martā ar Noteikumu grozījumiem ir precizēta vienotā tehnoloģiskā cikla principa izpratne, Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunktā ietverot izņēmumu, ka daļa no biogāzes ražošanai izmantotās siltumenerģijas uzskatāma par lietderīgi izmantotu. Ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, secināms, ka Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu rada arī Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā līdz Noteikumu grozījumu izdošanai. Līdz ar to lietā ir paplašināms prasījums par Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam, atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam.