27. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personai ir prasījuma tiesības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, kas tai ir piešķirtas ar administratīvajiem aktiem un precizētas līgumos ar publisko tirgotāju (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03 12.2. punktu). Tādējādi tādi normatīvajos aktos ietvertu noteikumu grozījumi, kas skar obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjoma noteikšanu un tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā, ierobežo īpašuma tiesības. Pirms Noteikumu Nr. 560 izdošanas Noteikumos Nr. 262 nebija noteikts kopējais enerģijas ražošanas lietderības koeficients un lietderīga siltumenerģijas izmantošana nebija saistīta ar obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamās elektroenerģijas apjomu. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 262 59.1 un 109. punktu efektīvās jeb lietderīgās siltumenerģijas rādījumus noteica gada griezumā no tās siltumenerģijas, kas palika pāri no pašpatēriņam izlietotās, nevis no visas saražotās siltumenerģijas. Tādējādi Noteikumu Nr. 560 21.6., 31.3. un 48.4. apakšpunktā normu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam, kā arī 28., 30. punktā, 31.1. un 31.2. apakšpunktā (turpmāk - apstrīdētās normas) ietverto kritēriju izpilde ietekmē Pieteikuma iesniedzēju prasījuma tiesības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros. Turklāt Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunktā, 28., 30. un 31. punktā ietverto savstarpēji cieši saistīto prasību nepildīšana saskaņā ar 48.4. apakšpunktu var novest arī pie obligātā iepirkuma tiesību pilnīgas zaudēšanas. Tā kā apstrīdētās normas regulē jau ievadītas tiesiskās attiecības, kas pamatotas ar tiesību aktu - lēmumu par tiesībām piedalīties obligātajā iepirkumā -, minēto prasību grozīšana ierobežo arī personas tiesisko paļāvību. Līdz ar to apstrīdētās normas Pieteikuma iesniedzējām ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī tiesības uz tiesiskās paļāvības aizsardzību, kas ietvertas Satversmes 1. pantā.