32. Article

Satversmes tiesa jau vairākkārt ir secinājusi, ka tiesības uz īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4. punktu). Tomēr Ministru kabineta tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl tam šīs tiesības ir nodotas ar likumu. Ar apstrīdētajām normām Ministru kabinets pēc būtības ir noteicis, pirmkārt, jaunu iepērkamā elektroenerģijas apjoma noteikšanas kārtību, otrkārt, konkrētas lietderīgās siltumenerģijas izmantošanas prasības, treškārt, Būvniecības valsts kontroles biroja tiesības izdot administratīvo aktu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu ražotājiem, kuri nenodrošina siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu. Tādēļ Satversmes tiesai jāpārliecinās par likumdevēja sniegtā pilnvarojuma saturu un mērķi, kā arī par to, vai Ministru kabinets ir ievērojis tam likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma apjomu. 32.1. Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa paredz, ka nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai un atcelšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu un kurināmā izejvielu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru kabinets. Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka Saeima ir noregulējusi svarīgākos jautājumus attiecībā uz ražotāju tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 11. punktu). Savukārt ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturto daļu likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu noregulēt obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas kārtību (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.2. punktu). Tātad Ministru kabinetam piešķirtais pilnvarojums neizvirza konkrētus kritērijus obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai, īstenošanai vai atcelšanai. Ministru kabinets, rīkojoties pilnvarojuma ietvaros, šos kritērijus var noteikt pats. Tomēr Ministru kabinetam Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtajā daļā ietvertais pilnvarojums jāīsteno, tostarp ievērojot citus Saeimas jau noregulētos jautājumus. Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 pantā ietverta prasība ražotājiem izmantot siltumenerģiju lietderīgi, bet 31.5 pantā formulēts vienotā tehnoloģiskā cikla princips. Tādējādi secināms, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt, kādā veidā konkretizējamas Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās prasības gan obligātā iepirkuma tiesību īstenošanai, gan to atcelšanai. 32.2. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta trešo daļu Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tā noteiktā iestāde pārbauda lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstību šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Pilnvarojumā ietvertais jēdziens "kārtība" norāda uz to, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Tātad minētā norma pilnvaro Ministru kabinetu noteikt tā izraudzītu iestādi - Būvniecības valsts kontroles biroju - par atbildīgo iestādi, kā arī noteikt kārtību, kādā šī iestāde kontrolē lietderīgās siltumenerģijas prasību izpildi, - arī ar administratīvā akta izdošanu. Tādējādi likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu izdot apstrīdētās normas, tostarp sasaistot obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamo elektroenerģijas apjomu ar lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, un Ministru kabinets ir rīkojies tam piešķirtā pilnvarojuma ietvarā.