34. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai jābūt formulētai pietiekami precīzi un skaidri - tā, lai ļautu personai paredzēt tās piemērošanas sekas un nozīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu). Pieteikuma iesniedzējas ir izteikušas iebildumus par apstrīdēto normu skaidrību tieši saistībā ar vienotā tehnoloģiskā cikla izpratni un biogāzes ražošanas iekļaušanu tajā, kas savukārt ietekmē obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamo elektroenerģijas apjomu. Vienlaikus Pieteikuma iesniedzējas ir izvirzījušas vairākus argumentus tam, kādēļ biogāzes ražošanas process nebūtu jāiekļauj vienotajā tehnoloģiskajā ciklā un kādēļ siltumenerģija biogāzes ražošanai pēc būtības ir izmantota lietderīgi. Vērtējot tiesību normu skaidrību, Satversmes tiesa ir norādījusi: lai cik precīzi un skaidri būtu formulētas tiesību normas, to saturs vienmēr būs noskaidrojams interpretācijas ceļā (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 18.1. punktu). Ja tiesību norma ļauj tās adresātam saprast un paredzēt viņam uzlikto pienākumu, bet tiesību normu piemērotājam - noskaidrot visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, tad uzskatāms, ka šī norma ir pietiekami skaidra (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 11. punktu). Pieteikuma iesniedzēju paustie argumenti liecina par to, ka apstrīdētās normas pašas par sevi neatbilst viņu vēlmēm, nevis par to, ka Pieteikuma iesniedzējām nebija zināms vai nebija jābūt zināmam, ka biogāzes ražošanai izmantotā siltumenerģija netiks uzskatīta par lietderīgi izmantotu. Turklāt, kā tas norādīts šā sprieduma 26.3. punktā, minēto jautājumu regulē Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkts, ņemot vērā arī Elektroenerģijas tirgus likuma 31.5 panta pirmo daļu un otrās daļas 2. punktu. Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu saturs ir saprotams. Tādējādi apstrīdētās normas ir pietiekami skaidras, lai varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu.