43. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu tiesai ir jānosaka brīdis, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku. Likumdevējs Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lai atzītu apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu un 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 21. punktu). Noteikumu Nr. 560 28. un 30. punkts, 31.1. un 31.2. apakšpunkts ir spēkā tādā redakcijā, kādā šīs normas ir vērtējusi Satversmes tiesa, noskaidrojot to satversmību, un ietekmē arī citus obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros starp elektroenerģijas ražotājiem un valsti pastāvošo publiski tiesisko attiecību aspektus. Proti, enerģijas ražošanas lietderība tiek aprēķināta ik mēnesi, lai ik mēnesi publiskais tirgotājs norēķinātos par elektroenerģiju saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 28. punktu. Tāpat lietderīgās siltumenerģijas prasības ietekmē iekšējās peļņas normas aprēķinu ražotāju pārkompensācijas novēršanai (sk. Noteikumu Nr. 560 6. pielikumu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, izvēloties piemērotāko regulējumu Satversmē paredzēto pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa nevar aizstāt tiesību normu izdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko risinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 20. punktu un 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 16. punktu). Satversmes tiesa atzīst, ka konkrētajā situācijā, ievērojot Noteikumu Nr. 560 normu savstarpējo saistību, kā arī tehnisko raksturu, likumdevējam ir dodams laiks, lai tas izvērtētu, kā vislabāk līdzsvarot ražotāju un sabiedrības intereses. Līdz ar to Noteikumu Nr. 560 28. un 30. punkts, 31.1. un 31.2. apakšpunkts ir atzīstams par spēkā neesošu no 2023. gada 1. jūlija.