25. Article

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma tipiskās vērtības un standartvērtības biomasas kurināmajam atkarībā no izmantotā lauksaimnieciskā paņēmiena: Biomasas kurināmā/degvielas ražošanas sistēmaTransportēšanas attālumsSiltumnīcefekta gāzu emisiju tipiskais ietaupījums Siltumnīcefekta gāzu emisiju noklusējuma ietaupījums siltumenerģija elektroenerģija siltumenerģija elektroenerģija Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu1 <0,2 t/m31 līdz 500 km95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km89 % 83 % 86 % 80 % 2 500 līdz 10 000 km77 % 66 % 73 % 60 % vairāk nekā 10 000 km57 % 36 % 48 % 23 % Lauksaimniecības atlikumi ar blīvumu2 >0,2 t/m31 līdz 500 km95 % 92 % 93 % 90 % 500 līdz 2 500 km93 % 89 % 92 % 87 % 2 500 līdz 10 000 km88 % 82 % 85 % 78 % vairāk nekā 10 000 km78 % 68 % 74 % 61 % Salmu granulas1 līdz 500 km88 % 82 % 85 % 78 % 500 līdz 10 000 km86 % 79 % 83 % 74 % vairāk nekā 10 000 km80 % 70 % 76 % 64 % Cukurniedru izspaidu briketes500 līdz 10 000 km93 % 89 % 91 % 87 % vairāk nekā 10 000 km87 % 81 % 85 % 77 % Palmu augļu kodolu miltivairāk nekā 10 000 km20 % 18 % 11 % 33 % Palmu augļu kodolu milti (nav metāna emisiju no eļļas spiestuves)vairāk nekā 10 000 km46 % 20 % 42 % 14 % Piezīmes.1 Šī materiālu grupa aptver lauksaimniecības atlikumus ar mazu tilpumblīvumu un cita starpā ietver, piemēram, salmu ķīpas, auzu klijas, rīsu sēnalas un cukurniedru izspaidu ķīpas u. c. 2 Augstāka tilpumblīvuma lauksaimniecības atlikumu grupā cita starpā ietilpst, piemēram, kukurūzas vālītes, riekstu čaumalas, sojas pupu pākstis un eļļas palmu augļu kodolu čaulas u. c.