1. Article

KPVIS pilnveidošanas (back-end programmēšana, analīze, testēšana): Vidējais izpildīto uzdevumu skaits gadā: 32 (laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam) Vidējais viena KPVIS pilnveidošanas darba uzdevuma izpildei patērēto stundu skaits: 334 Stundas likme: 49,75 EUR Gada izdevumi: 32*334*49,75= 531 728 EUR.
  1. 1)) 1.3. Sabiedrības līdzdalība caurspīdīgā un
  2. a)) pamatoti ar objektīvu
  3. (1)) Latvija pēdējā desmitgadē pieredzējusi stabilu izaugsmi un
  4. 1)) ( Iiek. + S + P );
  5. 1)) iegādājoties jaunu pamata
  6. (2)) Produktivitāte augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.g. līdz
  7. 2)) iegādājoties jaunu pamata
  8. b)) vērtējami kā ticami
  9. 2)) ( Iiek. + S + P ) + C;
  10. 2)) 1.4. Stiprināta un attīstīta snieguma vadības
  11. 3)) Ism;
  12. 3)) paredzot pieslēgumu
  13. 3)) 3.3. Labās prakses cilvēkresursu vadībā
  14. (3)) Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē mazinājies par vidēji
  15. (4)) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības
  16. 4)) paredzot pieslēgumu
  17. 4)) Ism.+ Ik.ūd. +
  18. 4)) 4.4. Uzraudzības komitejas un tās locekļu
  19. 5)) 4.5. Ar jaunu sadarbības platformu un
  20. 5)) iegādājoties gaiss-gaiss
  21. 5)) Iiek + S + P,
  22. (5)) Latvijas P&I sistēma no 2014.-2020.g. būtiski
  23. (6)) Zems P&A intensīvo nozaru īpatsvars tautsaimniecības
  24. 6)) 5.2. Finansējuma saņēmēju spēju stiprināšana
  25. (7)) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zems inovāciju
  26. 7)) 6.2. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku
  27. (8)) Lai risinātu reģionālās atšķirības kapitālos ieguldījumos,
  28. 8)) 6.3. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku
  29. 9)) 6.6. Kohēzijas politikas fondu vadības
  30. (9)) P&A&I attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi bremzē
  31. 10)) 6.7. Iekšējā auditā iesaistīto darbinieku
  32. (10)) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3,
  33. (11)) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības
  34. 11)) 7.1. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā
  35. (12)) Investīcijas 1.PM P&A&I sistēmas attīstībai
  36. 12)) 7.2. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā
  37. 13)) 7.3.a Veicināta valsts atbalsta noteikumu
  38. (13)) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk.
  39. (14)) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz
  40. 14)) 7.3.b Veicināta valsts atbalsta noteikumu
  41. 15)) 7.4. Veicināta valsts atbalsta noteikumu
  42. (15)) Izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD
  43. 16)) 7.5.a Efektīvi pasākumi interešu konfliktu,
  44. (16)) Sakārtots izglītības iestāžu tīkls pašvaldībās, t.sk.
  45. (17)) Pirmsskolas izglītības izaicinājums - rindas uz
  46. 17)) 7.5.b Efektīvi pasākumi interešu konfliktu,
  47. (18)) Tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla
  48. 18)) 7.6. Efektīvi pasākumi interešu konfliktu,
  49. 19)) 8.1. Labā prakse Kohēzijas politikas fondu
  50. (19)) Izglītības iestādēs būtiskākie izaicinājumi: iestāžu
  51. 20)) 10.5. Veicināta publisko iepirkumu noteikumu
  52. (20)) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zemā
  53. 21)) 11.1.a Datu analīzes un risku pārvaldības
  54. (21)) Latvijas augstskolas joprojām nav pietiekoši
  55. 22)) 11.1.b Datu analīzes un risku pārvaldības
  56. (22)) Investīcijas plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1,
  57. (23)) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar
  58. (24)) FI 1.PM tiks izveidoti un izmantoti atbilstoši finanšu
  59. (25)) ES padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt
  60. (26)) AER Latvijā - viens no augstākajiem ES (>40%
  61. (27)) AER transportā - viens no zemākajiem Eiropā
  62. (28)) Atkritumu apsaimniekošanā nav sasniegts
  63. (29)) Tiks ievērots klimatdrošināšanas princips
  64. (30)) ES Padomes rekomendācijas aicina investēt transporta
  65. (31)) Latvijai jānovērš dzelzceļa nošķirtība no Eiropas
  66. (32)) Latvijā nav automaģistrāļu, autoceļi neatbilst TEN-T
  67. (33)) RMA koncentrējas ap 65% iedzīvotāju;31
  68. (34)) Nozīmīgi efektīvā, drošā starptautiskās piegādes ķēdē ir
  69. (35)) Digitālā pāreja palielina slodzi mobilajiem un
  70. (36)) KF investīcijas 3.PM (papildinoši 2.PM) un ERAF 1.4.1.SAM
  71. (37)) Stratēģija "Latvija 2030", NAP 2027 un EK
  72. (38)) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam
  73. (39)) Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, plānots noteikt
  74. (40)) Tā kā personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma
  75. (41)) Veselības jomā 2018.g. Latvijā neapmierinātas
  76. (42)) Līdztekus sociālajai iekļaušanai, būtiska tiesu
  77. (43)) Sociālo partneru iesaiste reformu/politiku
  78. (44)) Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes
  79. (45)) Minēto izaicinājumu risināšanai, ERAF un ESF+
  80. (46)) Iedzīvotāju skaita mazināšanās un struktūras izmaiņas
  81. (47)) Teritoriju ilgtspējai un dzīves kvalitātes uzlabošanai
  82. (48)) Latvija ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai
  83. (49)) EK rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes
  84. (50)) Vērojama projektu kavēšanās un sadārdzinājumi, īpaši
  85. (51)) Šo izaicinājumu risināšanai VK sadarbībā ar FM un VARAM
  86. (52)) Lai uzlabotu BJR globālo konkurētspēju, veicinātu klimata
  87. (53)) Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, pielāgošanos
  88. (54)) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc starpreģionu
asbalance-sheetcommercial-registercustomsdeadlineimport-exportinventoryinvoicejoint-stockllcregistrationremunerationsalarysiatax-authorityvid