10. Article

Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums nosaka: "Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā." Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlēšanu tiesības tiek atzītas par vienām no svarīgākajām politiskajām tiesībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2002-18-01 secinājumu daļas 1. punktu). Šīs tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra pilsoņa balss ir apliecinājums viņa cieņai un pilsoniskajai atbildībai pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2021-23-01 20.3. punktu). Arī ieslodzītajai personai piemīt tās pašas Satversmē ietvertās cilvēka pamattiesības, kas piemīt citām personām. Tomēr tās var tikt ierobežotas atbilstoši ieslodzījuma jēgai (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 15. janvāra sprieduma lietā Nr. 2020-21-01 9.1. punktu). 10.1. Konkretizējot Satversmē ietverto pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Tas izriet no Satversmes 89. panta, kura mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01 25.1. punktu). Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums citstarp ir konkretizējams kopsakarā ar Pakta 25. pantu. Pakta 25. pants paredz: "Katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: a) piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību; b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas gribas izpausmi [..]". ANO Cilvēktiesību komiteja, skaidrojot Pakta 25. pantu, ir norādījusi, ka šā panta "a" apakšpunktā minētā piedalīšanās valsts lietu kārtošanā ir apskatāma plaši un attiecas uz politiskās varas īstenošanu, jo īpaši tādas varas īstenošanu kā likumdevējvara, izpildvara un pārvaldes funkcijas. Proti, tas aptver politikas veidošanu un īstenošanu starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Savukārt tiesības balsot ir jānostiprina likumā un tās var tikt pakļautas tikai samērīgiem ierobežojumiem (sk.: UN Human Rights Committee, General Comment No. 25: The Right to Participate in Public Affairs, Voting Rights and the Right of Equal Access to Public Service (Art. 25 of the Covenant on Civil and Political Rights), 12 July 1996, CCPR/C/21/Rev.1/Add.7, paras 5, 10). Eiropas Padomes komisija "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) ir norādījusi, ka demokrātijai svarīgākās tiesības ir tiesības uz vispārējām, vienlīdzīgām, tiešām, aizklātām un brīvām vēlēšanām. Savukārt, apskatot ierobežojumus ieslodzītajiem balsot pašvaldību vēlēšanās, šī komisija secinājusi, ka šādi ierobežojumi ir jāpārskata (sk. Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) 2020. gada 8. oktobra ziņojuma CDL-AD(2020)023 67. un 266. punktu). Tostarp Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) preambulā ir atzīts, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 21.2. punktu). Savukārt no Hartas 3. panta izriet, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Šīs tiesības īsteno padomes vai pārstāvju sapulces, kuru locekļus brīvi ievēlē, aizklāti balsojot, uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata. Tādējādi secināms, ka atbilstoši Latvijai saistošos starptautiskajos dokumentos nostiprinātajam vispārēju vēlēšanu principam pilntiesīgam Latvijas pilsonim ir tiesības vēlēt pašvaldības domi. 10.2. To personu loku, kurām ir tiesības vēlēt pašvaldības domi vai kurām šīs tiesības ir ierobežotas, konkretizē Pašvaldības domes vēlēšanu likums. Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. panta pirmo daļu Latvijā tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem ierobežojumiem. Likuma 6. pants nosaka personas, kurām Latvijā nav tiesību vēlēt pašvaldības domi. Saskaņā ar šā panta 2. punktu Latvijā vēlēt pašvaldības domi nav tiesību personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, un saskaņā ar 3. punktu - personām, kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir. Tādējādi Latvijas pilsonim, kurš izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, nav tiesību vēlēt pašvaldības domi. Pieteikuma iesniedzējs ir Latvijas pilsonis, un laikā, kad notika 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas, viņš bija notiesāts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu un izcieta sodu brīvības atņemšanas vietā - Jēkabpils cietumā. Tādēļ uz viņu bija attiecināms Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punktā noteiktais tiesību ierobežojums. Arī Centrālā vēlēšanu komisija ir norādījusi, ka saskaņā ar apstrīdēto normu personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, nav tiesību balsot pašvaldības domes vēlēšanās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 44. lp.). Tādējādi apstrīdētā norma liedza Pieteikuma iesniedzējam tiesības balsot 2021. gada 5. jūnijā notikušajās pašvaldības domes vēlēšanās. Līdz ar to apstrīdētā norma personai, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, rada Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojumu.