9. Article

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Ērika Gribonika - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam. Mg. iur. Ērika Gribonika norāda, ka izskatāmā lieta atšķiras no Satversmes tiesā jau izskatītās lietas Nr. 2021-23-01. Proti, apcietinājums esot ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Tas esot preventīvs piespiedu līdzeklis, kas tiekot piemērots pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās. Kā esot uzsvērts ANO Ieslodzīto režīma minimālajos standartnoteikumos, nesodīti ieslodzītie uzskatāmi par nevainīgiem un pret viņiem attiecīgi jāizturas. Savukārt brīvības atņemšana kā sods tiekot piemērots personām, kuru vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzīta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Lai gan faktiski abas norādītās personu grupas atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, tās tomēr esot savstarpēji nošķiramas kā atšķirīgos apstākļos esošas. Tas esot atzīts arī Senāta judikatūrā, proti: no atšķirībām mērķos izriet tas, ka personas atrašanās apcietinājumā un brīvības atņemšanas soda izciešana ir divi atšķirīgi personas tiesiskie stāvokļi. Tādējādi atšķirīgi varot būt gadījumi un apmērs, kādā pieļaujama šo personu pamattiesību ierobežošana. Tomēr esot būtiski tas, ka ikvienai ieslodzījuma vietā esošai personai (kā aizdomās turētajam un apsūdzētajam, tā arī notiesātajam) piemīt tās pašas Satversmē ietvertās cilvēka pamattiesības, kas piemīt personām ārpus ieslodzījuma vietas. Tādējādi esot vērtējams, vai notiesāto ieslodzīto soda mērķa sasniegšanai un kārtības nodrošināšanai ieslodzījuma vietā ir nepieciešams un līdz ar to ir attaisnojams tas, kas šo personu - atšķirībā no apcietinājumā esošām personām - aktīvās pašvaldības vēlēšanu tiesības tiek ierobežotas. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums personām, kurām piemērots brīvības atņemšanas sods, piedalīties vietvaras vēlēšanās, visticamāk, esot saistīts ar praktiskiem apsvērumiem - papildu resursu nepieciešamību tādā gadījumā, ja šīm personām būtu jānodrošina iespēja īstenot aktīvās vēlēšanu tiesības. Tomēr šis apstāklis pats par sevi neesot uzskatāms par pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Līdz ar to esot secināms, ka ar apstrīdēto normu noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa. Ratificējot Paktu, uzņemtās saistības, kas liek nodrošināt iespēju efektīvi īstenot aktīvās pašvaldības domes vēlēšanu tiesības, esot tulkojamas kopsakarā ar Pakta 2. pantu, kas liedz izslēgt personu no dalības vēlēšanās vien tās statusa dēļ. Tikai objektīvu un saprātīgu iemeslu dēļ personai varot tikt liegtas vēlēšanu tiesības. Neesot noliedzams tas, ka noteiktos gadījumos, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu, vainīgās personas personību un uzvedību, sabiedrības drošības aizsardzības interesēs un soda mērķa sasniegšanai var būt nepieciešama tādas personas vēlēšanu tiesību ierobežošana, kura izcieš cietumsodu. Tomēr arī pašvaldības vēlēšanu tiesību ierobežojumiem vajagot būt tiešā sasaistē ar faktiem, uz kuru pamata persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Krimināllikumu tiesa personai kā papildsodu varot piemērot Krimināllikuma sevišķās daļas tiesību normās neparedzētu tiesību ierobežošanu. Līdz ar to likumā esot paredzēts mehānisms, atbilstoši kuram individuālos gadījumos, kad kāda Satversmes 116. pantā definētā pamattiesību ierobežošanas mērķa sasniegšanas labad nepieciešams ierobežot personas tiesības, tostarp tiesības vēlēt pašvaldības domi, personai līdz ar brīvības atņemšanas sodu var piemērot arī attiecīgo ierobežojumu. Šāda kārtība atbilstu gan Pakta prasībām, gan arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā uzsvērtajiem priekšnoteikumiem, pamatojoties uz kuriem var tikt ierobežotas tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās. Brīvības atņemšanas soda galvenais mērķis esot aizsargāt sabiedrību pret noziegumiem. Šo mērķi varot sasniegt tikai tad, ja ieslodzījuma laiks tiek izmantots, lai, ciktāl tas iespējams, veicinātu notiesāto personu spēju pēc atbrīvošanas atkal iekļauties sabiedrībā, lai tās būtu spējīgas ievērot likumu un vadīt pašpietiekamu dzīvi. Tas nozīmē, ka personai ieslodzījuma vietā citstarp būtu jānodrošina arī iespēja aktīvi sekot līdzi, veidot un paust savu viedokli par politisko kārtību. Tādējādi tiktu nodrošināts tas, ka notiesātā persona pēc ieslodzījuma vietas atstāšanas varēs efektīvi īstenot arī savas politiskās tiesības. Šādu iespēju attiecībā uz norisēm pašvaldībā apstrīdētā norma liedzot. Secinājumu daļa