4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Kriminālprocesuālais regulējums esot veidots tādējādi, lai procesa virzītājs jau pirms tiesas procesa izsniegtu ar mantu saistītajai personai lēmuma par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu uzsākšanu kopiju, kurā norādīts šā procesa uzsākšanas pamatojums. Turklāt šis lēmums saturējis ne tikai no krimināllietas izdalīto materiālu uzskaitījumu, bet arī šajos materiālos ietverto ziņu detalizētu aprakstu un argumentāciju, ar ko pamatots procesa virzītāja pieņēmums, ka attiecīgās mantas izcelsme ir noziedzīga vai manta ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Likumdevējs apstrīdētajās normās noteicis, ka ar mantu saistītajai personai ir tiesības iepazīties ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem. Tomēr procesa virzītājam, ņemot vērā to, ka lietas materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, pirms tam vajadzējis izvērtēt personas lūgumu par iepazīšanos ar tiem un nodrošināt tai iespēju ar šiem materiāliem iepazīties tādā apjomā, kāds konkrētajā gadījumā nepieciešams, lai nodrošinātu pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un vienlaikus aizsargātu izmeklēšanas noslēpumu. Procesa virzītājam esot dota rīcības brīvība, tomēr arī uzlikts pienākums rūpīgi izvērtēt katru konkrēto gadījumu. Procesa virzītājam savu lēmumu vajadzējis pamatot, samērojot lietā iesaistīto personu intereses ar konkrētā kriminālprocesa interesēm un tā sekmīgu virzību. Apstrīdētajās normās noteiktais regulējums esot bijis pietiekami elastīgs, lai ikvienā gadījumā būtu iespējams salāgot abas šīs intereses. Turklāt esot jāņem vērā arī tas, ka likumdevējs bija nodrošinājis ar mantu saistītajai personai iespēju tai nelabvēlīgo procesa virzītāja lēmumu pārsūdzēt tiesā. Līdz ar to likumdevējs esot nodrošinājis arī tiesas kontroli pār to, vai ir panākts taisnīgs līdzsvars starp nepieciešamību nodrošināt pušu līdzvērtīgu iespēju principa ievērošanu un nepieciešamību aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu.