5. Article

Vispārīgie apsvērumi 56 Saskaņā ar KL 16. panta trešo daļu KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Tādējādi apvienošanās ietekmes uz konkurenci izvērtējumā novērtējams dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās risks vai arī būtisks konkurences samazinājums jebkurā konkrētajā tirgū apvienošanās rezultātā. 57 Apvienošanās sekas uz sabiedrības labklājību ir atkarīgas no daudziem dažādiem faktoriem, kas saistīti ar tirgus apstākļiem un iespējamiem ieguvumiem no apvienošanās. Apvienošanās izvērtējums balstās uz ekonomikas teorijās izdarītajiem secinājumiem, to vispārējs apkopojums ir atrodams 05.02.2004. Pamatnostādnēs par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli (2004/K 31/03) (turpmāk - Pamatnostādnes), atbilstoši kurām var vadīties, vērtējot apvienošanās sekas uz konkurenci. Lai novērtētu paredzamo apvienošanās ietekmi uz attiecīgajiem tirgiem, analizējama apvienošanās iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme un attiecīgie kompensācijas faktori, piemēram, šķēršļi ienākšanai tirgū un iespējamie efektivitātes ieguvumi, ko piedāvā puses.14 58 KL 16. panta trešā daļa piešķir KP tiesības aizliegt gan tādas apvienošanās, kuru rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, gan tādas, kuru dēļ var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. KP ir pienākums pierādīt, ka apvienošanās darījums nav saderīgs ar kopējo tirgu.15 59 Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) praksē nostiprinātais pierādīšanas standarts prasa varbūtību izvērtējumu, kura iespējamība ir vislielākā.16 60 Atbilstoši EST judikatūrā nostiprinātajām atziņām tāda prognozes analīze, kas vajadzīga koncentrācijas kontroles jomā, ir jāveic ar lielu rūpību, jo šāda analīze neattiecas uz pagātnes notikumu vērtējumu, par kuriem bieži ir pieejami vairāki pierādījumu elementi, tādējādi sniedzot iespēju izprast cēloņsakarības vai šī brīža notikumus, bet drīzāk, lai paredzētu notikumus, kas vairāk vai mazāk ticami varētu izcelties nākotnē, ja netiek pieņemts lēmums, ar ko aizliedz vai precizē plānotas koncentrācijas nosacījumus. Tādējādi prognozes analīzi veido izvērtējums tam, kā koncentrācija var mainīt faktorus, kas nosaka konkurences stāvokli attiecīgajā tirgū, lai pārbaudītu, vai tā efektīvai konkurencei radīs nozīmīgus traucējumus. Kā jau norādīts, šādai analīzei ir jāparedz dažādas cēloņsakarības, lai apstiprinātu tās, kuru iespējamība ir vislielākā.17 Ja apvienošanās ir jāaizliedz, jo tā radīs vai nostiprinās dominējošu stāvokli paredzamā laikposmā, KP ir pienākums sniegt pārliecinošus pierādījumus par to.18 61 Fakts, ka apvienošanās kontrole ir vērsta uz nākotnes uzvedības noteikšanu, nozīmē, ka tai jābūt daļēji teorētiskai. Konkurences iestādēm, kuras nolemj noraidīt apvienošanos, jābūt konkurētspējas kaitējuma teorijai attiecībā uz to, kāpēc tirgus klientiem nākotnē strādās ne tik labi. Tomēr nebūtu pieņemami, ja iestādes varētu iebilst pret apvienošanos, tikai pamatojoties uz teoriju. Nav nekā nelikumīga apvienošanās darbībās, un korporatīvās kontroles tirgus, kurā firmas konkurē par tiesībām nopirkt un vadīt uzņēmumus, ir svarīga brīvā tirgus ekonomikas iezīme. Iejaukšanos no iestāžu puses nevajadzētu pieļaut, pamatojoties tikai uz pieņēmumu. No tā izriet, ka no konkurences iestādēm jāprasa iesniegt pierādījumus, kas atbalsta to konkurētspējas kaitējuma teoriju. Konkurences iestādēm ir jāpierāda, ka tirgus pēc apvienošanās būs mazāk konkurējošs nekā tad, ja apvienošanās nebūtu notikusi. Citiem vārdiem sakot, iestādēm ne tikai jāparedz iespējamais apvienošanās rezultāts, bet arī jāapsver pretējie fakti (the counterfactual), analizējot situāciju, ja apvienošanās nebūtu notikusi.19 62 EK savā praksē, vērtējot apvienošanās darījumus, pamatā prognozē to ietekmi uz konkurenci trīs gadu20 periodā.21 Piemēram, Astra Zeneca/Novartis lietā EK savā analīzē ņēma vērā tikai tās tirgus dalībnieku preces, kuru realizācija tiktu sākta laika periodā no apvienošanās lēmuma pieņemšanas (2000. gada jūlijs) līdz 2003. gadam.22 Tāpat Glaxo Wellcome/SmithKline Beecham lietā EK konkurences novērtējumu sniedza par periodu līdz trīs gadiem pēc apvienošanās darījuma.23 Savukārt Alcoa/Reynolds lietā EK norādīja, ka potenciālās ražotnes darbības uzsākšana piecus gadus pēc lēmuma par apvienošanos pieņemšanas ir ārpus laika posma, kurā iespējams ticami prognozēt ietekmi uz konkurenci.24 63 Vienlaikus KP nav pienākuma bez saprātīgām šaubām pierādīt, ka koncentrācija rada konkurences samazinājumu25, vai sniegt tādu kaitējuma teoriju, kas nav apšaubāma. Ja šāds būtu piemērojamais standarts apvienošanās darījumu izskatīšanā, tad KP praktiski nespētu aizliegt (vai atļaut26) nevienu apvienošanās darījumu. 64 Tāpat KL 16. panta trešā daļa skaidri norāda uz nepieciešamību noteikt, vai apvienošanās var būtiski samazināt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Tas nozīmē, ka KP nav precīzi jānosaka iespējamais kaitējuma veids klientam - ir jākonstatē iespējamais konkurences samazinājums tirgū. Proti, KP ir jāspēj formulēt, kāda ir apvienošanās problemātika un iespējamais kaitējums, taču šiem apgalvojumiem nav jābūt kategoriskiem un pilnībā neapstrīdamiem, neapšaubāmiem, jo tas, vai apvienošanās būtiski nostiprinās dominējošo stāvokli vai arī būtiski samazinās konkurenci, faktiski ir prognoze. Prognozes veidošanā apsveramie faktori ir ekonomiska rakstura un veidoti ilgstošas prakses ceļā.27 65 Vērtējot apvienošanās aizliegumu tiesiskumu, noteicoši ir tie faktiskie apstākļi, kas ir notikuši līdz ziņojuma par apvienošanos iesniegšanai KP un kas notiek lietas izmeklēšanas laikā KP. Turpretim konkrēto tirgu perspektīvu prognoze balstās uz pārbaudāmiem faktiem pagātnē un uz šiem faktiem izdarītu indukcijas slēdzienu par kopsakarībām nākotnē.28 Apvienošanās darījumu novērtēšanas gadījumos nevar būt runa par neapstrīdamu, izmērāmu un faktisku kaitējumu konkurencei, ņemot vērā, ka KP ir jāveic uz nākotni vērsts novērtējums. Veicot uz nākotni vērstu novērtējumu, nav iespējams pilnīgi precīzi prognozēt, kādas izmaiņas tirgū notiks apvienošanās darījuma īstenošanas gadījumā, bet gan ir iespējams prognozēt visticamāko attīstības scenāriju. 66 Ņemot vērā minēto, KP apvienošanās izvērtēšanas gadījumos lēmums jāpieņem, izsverot varbūtību līdzsvaru, un tas tiek balstīts uz KP prognozēm par visticamāko tirgus attīstību apvienošanās darījuma rezultātā. 67 Pastāv divi galvenie veidi, kā horizontālās apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošo stāvokli: 1) likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus daļu, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinēta ietekme); 2) izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās veikuši koordinēšanu (koordinētā ietekme).29 68 Par koordinētas ietekmes pastāvēšanu Lietas izpētes laikā pierādījumi netika iegūti, Lietas izpētes laikā padziļināti vērtēta iespējamā nekoordinētā ietekme. Atbilstoši Pamatnostādnēm faktori, kas norāda, ka apvienošanās radīs nekoordinētu ietekmi, ir: 1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas;30 2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti;31 3) klientiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju;32 4) maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja paaugstināsies cenas;33 5) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu paplašināšanos;34 6) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku.35 69 Ievērojot minēto, turpmāk sniegta ietekmēto tirgu analīze atbilstoši norādītajiem raksturlielumiem.