1. Article

Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID)1.2. Projekta īstenošanas partneriNav plānots piesaistīt2. Saistīto projektu programma 2.1. Programmas nosaukumsValsts pakalpojumu platformu attīstības programma2.2. Saistība ar citiem projektiemNav identificēta3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi 3.1. Projekta mērķis un galvenais satursŠobrīd datu apmaiņa ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm notiek ar vairāku datu apmaiņas moduļu starpniecību, un katrs no tiem ir izstrādāts atbilstoši tā izstrādes brīdī aktuālajām funkcionālajām un nefunkcionālajām prasībām, normatīvajiem aktiem, standartiem un industrijas labās prakses nostādnēm. Šo datu apmaiņas moduļu esošās arhitektūras padziļinātās analīzes rezultātā ir secināts, ka:• tie ir tehnoloģiski sadrumstaloti; • grūti mērogojami arvien pieaugošā datu apjoma apstākļos; • to darbināšanā tiek izmantotas neaktuālas tehnoloģijas; • to turpmākā ekspluatācija un uzturēšana, tai skaitā pilnveidošana atbilstoši izmaiņām ES normatīvajos aktos, paliek arvien komplicētāka un resursietilpīgāka; • to arhitektūra neatbilst aktuālajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT) arhitektūras vadlīnijām, tāpēc ir nepieciešama šo datu apmaiņas moduļu tehniskā modernizācija. Projekta ietvaros plānots veikt minētās analīzes rezultātā noteikto primāri modernizējamo datu apmaiņas moduļu tehnisko modernizāciju, ieliekot pamatus tehnoloģiski un ekonomiski pamatotai, efektīvai, kā arī politikas plānošanas dokumenta "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" un citām IKT nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstošai arhitektūrai, lai nodrošinātu datu apstrādi un apmaiņu ar ES dalībvalstīm ES normatīvo aktu izpildē. Projekta ietvaros tiks veikta šādu datu apmaiņas moduļu tehniskā modernizācija: • ES datu sagatavošanas sistēma (turpmāk – ESDSS); • Nodokļu informācijas sistēmas (turpmāk – NIS) moduļi, kas nodrošina datu apmaiņu ar ES dalībvalstīm: o PVN atmaksas iesniegumu un lēmumu apstrādes un datu apmaiņas ar citām ES dalībvalstīm modulis (PVNA); o Akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas datu apmaiņas modulis (turpmāk – SEED), kopā veidojot Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas informācijas sistēmu (turpmāk kopā – ESNDA IS). Tehniskā modernizācija paredz ESDSS un PVNA datubāzu tehnoloģiju vienādošanu (izmantojot tādus atvērtā koda risinājumus kā Postgre), ESDSS pāreju uz mikroservisu balstītu arhitektūru, SEED datu (ienākošo un izejošo ziņojumu) apstrādes loģikas integrēšanu Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (Excise Movement and Control System, turpmāk – EMCS), kā rezultātā tiks nodrošināta ESNDA IS darbības stabilitātes, veiktspējas un ātrdarbības uzlabošana, drošības risku samazināšana, administrēšanai un uzturēšanai nepieciešamo resursu optimizēšana. Tehniskās modernizācijas rezultātā tiks panākta ar ESDSS, PVNA un SEED starpniecību notiekošās datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm nepārtrauktība, pieejamības un lietojamības uzlabošana attiecīgo digitālo pakalpojumu lietotājiem, tādējādi stiprinot pārrobežu sadarbību nodokļu jomā un vienlaikus nodrošinot attiecīgo VID informācijas sistēmu resursu atbilstību mūsdienīgas arhitektūras prasībām un optimālu risinājuma administrēšanu un uzturēšanu 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma)ESNDA IS un ar to nodrošināto digitālo pakalpojumu darbības nepārtrauktība un pieejamība ir kritiski svarīga gan ES normatīvo aktu izpildei, gan VID uzdevumu izpildei pārrobežu sadarbības un sadarbības ar komersantiem stiprināšanā. ESNDA IS arhitektūra vēsturiski savā attīstības gaitā ir nonākusi stāvoklī, kas liedz tās efektīvu ekspluatāciju un uzturēšanu. ESNDA IS ekspluatācijā un uzturēšanā jāizceļ šādi ierobežojumi, kas ietekmē VID uzdevumu stiprināt pārrobežu sadarbību nodokļu jomā:• esošā arhitektūra ir balstīta uz dažādām tehnoloģiskām komponentēm, radot resursu pieejamības risku tās uzturēšanā. Piemēram, Informix tehnoloģijas (uz tās šobrīd ir balstīta ESDSS arhitektūra) uzturēšanas prasmes Latvijas tirgū nav plaši izplatītas, kā arī atbalsts no ražotāja ir ierobežots un prasa salīdzinoši augstas izmaksas. Papildu administrēšanas un finansiālo slogu rada arī Oracle datubāzu pārvaldības sistēmas (turpmāk – DBVS) izmantošana atsevišķu ESNDA IS komponenšu īstenošanā; • Informix balstītie tehnoloģiskie risinājumi ir nestabili, kā arī liela uzkrātā datu apjoma dēļ ir novērojama veiktspējas degradācija, kas būtiski paaugstina riskus attiecībā uz datu apmaiņu nepārtrauktību, pieejamību un uzticamību no lietotāju puses; • neskatoties uz to, ka ESDSS un PVNA arhitektūras pamatā ir trīs līmeņu arhitektūras principi, šobrīd ir novērojama ļoti cieša integrācija biznesa līmenim ar datu glabāšanas līmeni, kas sarežģī un sadārdzina nepieciešamo izmaiņu īstenošanu, uzturēšanas un administrēšanas procesu, kā arī var negatīvi ietekmēt funkcionālo procesu izpildes ātrdarbību, kas savukārt var radīt neērtības attiecīgo digitālo pakalpojumu lietotājiem; • datu transformācijas rīkam IBM InfoSphere DataStage, kas tiek izmantots SEED datu apmaiņā, ir identificēts ražotāja atbalsta trūkums un neatbilstība esošās infrastruktūras prasībām, kas rada uzturēšanas un drošības risku, savukārt SEED kā EMCS loģiskā funkcionālā apgabala cieša sasaiste ar NIS sarežģī un sadārdzina EMCS izmaiņu īstenošanu, uzturēšanas un administrēšanas procesu; • ESNDA IS komponentes izmanto gan atšķirīgus atbalsta tehnoloģiskos risinājumus (piemēram, VID informācijas sistēmu savietotājs, DataStage transformācijas u. c.), gan dažādus saziņas protokolus (SOAP, REST), kas traucē VID homogenizēt integrācijas risinājumus un pāriet uz vienota starpsistēmu servisu pārvaldības risinājuma izmantošanu; • ESDSS, PVNA un SEED, kā arī citi datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm moduļi ir cieši saistīti ar NIS, kuras pakāpeniska izslēgšana ir plānota pēc Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) ieviešanas pabeigšanas. Projekta ietvaros tiks nodrošināti tehnoloģiski un ekonomiski pamatoti arhitektūras pamati attiecīgo funkcionalitāšu pārnešanai un saistīto digitālo pakalpojumu nepārtrauktas un autonomas darbības nodrošināšanai, proti, tehniskā modernizācija ir kritiski svarīga attiecīgo risinājumu izstrādei un ieviešanai nepieciešamās, uz vienotiem izstrādes principiem balstītās arhitektūras un infrastruktūras nodrošināšanā. Ņemot vērā minēto, datu apmaiņas moduļu tehniskā modernizācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu to atbilstību mūsdienīgas – modulāras, sadarbspējīgas un IKT infrastruktūru efektīvi izmantojošas – IKT arhitektūras prasībām, vienlaikus nodrošinot datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm nepārtrauktību, digitālo pakalpojumu ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. ESNDA IS tehniskās modernizācijas procesā tiks ņemts vērā 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabinetā (turpmāk – MK) apstiprinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) informatīvais ziņojums "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu" (VSS-335, TA-1128), kura ietvaros ir sagatavoti un pieņemti grozījumi MK 2005. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" (nosakot nefunkcionālās prasības, tai skaitā IKT arhitektūras un IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības valsts informācijas sistēmu attīstībai, kā arī definējot prasības attīstāmo risinājumu programmatūras autoru mantisko tiesību regulējumam un komerciāli licencētu programmatūras produktu izmantošanai attīstāmajos risinājumos). Tādējādi, modernizējot ESNDA IS, tiek ievērotas un izpildītas MK 2005. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" prasības tiktāl, ciktāl tās ir piemērojamas un attiecas uz modernizācijas procesā ietverto risinājumu tehnisko un funkcionālo arhitektūru 3.3. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2VērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.3.1. Nodrošināts augstas pieejamības pakalpojums lietotājiemLietotāju pieteikto problēmpieteikumu skaita procentuālais samazinājums par modernizētā IKT risinājuma darbību 12 mēnešu periodā. Sākotnējais rādītājs 2022. gadā – 59Vismaz par 50 %2026.3.3.2. Nodrošināts nepārtraukts ražotāja tehnoloģiskais atbalsts visā programmatūras dzīves ciklāTiek nodrošināti ražotāja programmatūras atjauninājumi un atklāto ievainojamību/kļūdu ielāpi> 12026.4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā)4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt41 931 340 EUR405 581,40 EURAvansa maksājuma apmērs, ja tiks pieprasīts Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējumsIzmaksu apmērs (indikatīvi)Maksimālais apmērs5Darbības iznākums4.3. Izstrādes (iteratīvā izstrāde, tai skaitā projektēšana, testēšana) un ieviešanas darbi1 931 340 EURn/aVeikti visi nepieciešamie projektēšanas, izstrādes un testēšanas darbi, un IKT risinājums ir ieviests ekspluatācijā5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi SkaitsIKT risinājuma nosaukumsĪss apraksts6Valsts mākonī (jā/nē) Termiņš IKT risinājumu attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis)Termiņš ieviešanai produkcijā (gads, ceturksnis)Risinājuma lietotāji (skaits)15.1.1. ESNDA ISESNDA IS komponenšu (ESDSS, PVNA) arhitektūra tiks īstenota kā trīs līmeņu arhitektūra, datu piekļuvei no biznesa loģikas slāņa izmantojot datu piekļuves projektējuma šablonu (Data Access Object design pattern). Datubāzes vadības sistēma (turpmāk – DBVS) tiks izmantota tikai un vienīgi datu glabāšanai. Kopējā īstenošanas konceptuālā arhitektūra pieļauj katrai komponentei izmantot savu DBVS, kā arī izmantot gan dalīto (shared) DBVS, gan katrai komponentei izdalīto (dedicated) DBVS. Binārie dati tiks glabāti ārpus DBVS, datu piekļuvei komponentes izmantos VID vienoto datņu un objektu uzglabāšanas servisu (S3 piekļuves serviss). Katra ESNDA IS arhitektūras komponente ir īstenojama kā mikroserviss vai mikroservisu kopa un izvietojama Docker konteinerī, kas ļauj to mērogot neatkarīgi no pārējām komponentēm. SEED modernizācijas rezultātā tiks izslēgta IBM InfoSphere DataStage, īstenojot attiecīgos ziņojumu un datu apstrādes procesus NDEA (Nationally Developed Excise Application, Nacionāli izstrādātā akcīzes lietojumprogramma), EMCS tiks mainīta ziņojumu maršrutēšana, veicot to no CCN/CSI uz EMCS caur ECI (universālais CCN/CSI komunikācijas modulis)nē2023. g. 1. cet.2026. g. 1. cet.ESNDA IS esošo un potenciālo klientu (Latvijas un ārvalstu fiziskās un juridiskās personas) loks ir mainīgs periodu ietvaros, līdz ar to nav iespējams norādīt precīzu lietotāju skaitu5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi SkaitsPakalpojums (pakalpojumu grupa)Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) 5.2.1. Būtību raksturojošs nosaukums 5.2.2. Būtību raksturojošs nosaukums 5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas SkaitsSaturu raksturojošs nosaukumsTermiņš piekļuves nodrošināšanai (gads, ceturksnis) 5.3.1. Nosaukums 5.3.2. Nosaukums 6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9 Projekta aktivitātes tiks īstenotas kā vienots projekts atbilstoši ISO 21500:2021 standarta praksei, un tā sekmīgai īstenošanai tiks izveidots projekta vadības un uzraudzības organizatoriskais ietvars, nosakot atbildīgās personas, galvenos uzdevumus, termiņus un pārskatu sniegšanas mehānismu.2021. gada 30. decembrī ir izdots Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) rīkojums Nr. 961 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu īstenošanas un uzraudzības iekšējās kontroles sistēmu Finanšu ministrijā", kas nodrošina galvenos vadības un kontroles sistēmas elementus resora līmenī attiecībā uz pasākumiem, kur FM un tās padotības iestādes ir reformu īstenotājas vai finansējuma saņēmējas. Rīkojumā ir noteikta reformas ieviešanas kopējā organizatoriskā struktūra un nodrošināta funkciju nošķirtība. Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja funkcijas, VID iekšējās kontroles pasākumu virsuzraudzība tiks īstenota saskaņā ar VID noteikto kārtību, kādā VID nodrošina ES Atveseļošanas un noturības mehānisma reformu un investīciju projektu ieviešanu un uzraudzību. Savukārt operatīvā projekta vadība tiks nodrošināta saskaņā ar VID iekšējos noteikumos "Projektu vadības vadlīnijas" noteikto kārtību. VID iekšējie noteikumi Nr. 46 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu pieteikšanas, saskaņošanas, apstrādes un ieviešanas kārtība" nosaka jebkuras informācijas sistēmas, tai skaitā projekta ietvaros modernizējamo informācijas sistēmu, attīstības pārvaldības kārtību. Projekta vadību un īstenošanu plānots veikt ar esošajiem cilvēkresursiem, kas nosegs nepieciešamās kompetences un kapacitāti