8. Article

Cita būtiska informācija Projekta sasaiste ar citiem programmas projektiem nav identificēta.Projektam ir tieša ietekme uz 2022.–2024. gadā VID īstenojamām aktivitātēm, ieviešot jaunas pārrobežu datu apmaiņas nodokļu jomā: • CESOP (Central Electronic System of Payment information) datu apmaiņu, kuras ietvaros ES dalībvalstis veiks maksājumu datu apkopošanu un informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu nodokļu administrācijām, un • DAC7 datu apmaiņu, kas balstās uz Direktīvu (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, lai paplašinātu to noteikumu darbības jomu, kas attiecas uz informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm, pieprasot platformu operatoriem, kas kvalificējas kā digitālas platformas operatori, vākt un pārbaudīt informāciju par to platformās veikto pārdevēju darbību un sniegt nodokļu administrācijai informāciju par ienākumiem, ko šādas personas guvušas, izmantojot digitālās platformas, kā arī izpildot Eiropas Komisijas prasības attiecībā uz EMCS izmaiņu ieviešanu. Projekta ietvaros veicamā tehniskā modernizācija ir kritiski svarīga CESOP un DAC7 informācijas apmaiņas risinājumu izstrādei un ieviešanai, kā arī EMCS attīstībai nepieciešamās, uz vienotiem izstrādes principiem balstītās arhitektūras un infrastruktūras nodrošināšanā. Vienlaikus projekta īstenošana nodrošinās pamatu visu tehnoloģisko risinājumu pakāpeniskai pārveidei uz modernizētu tehnoloģiskās infrastruktūras vidi. VID nodrošina, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai VID informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu spēkā esošo VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumu ietvaros, lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Projekta ietvaros modernizēto datu apmaiņas moduļu tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu vai priekšrocības attiecībā pret citiem ES komersantiem. Vienlaikus VID kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai. Projekta īstenošanas riski: Finanšu riski: saistīti ar aizkavēšanos finansējuma piešķiršanā un projekta apstiprināšanā (inflācijas iespaidā var mainīties cilvēkdienas izcenojums). Ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros piešķirto finansējumu 1 931 340 EUR (bez PVN) apjomā tiks nosegta kritisko komponenšu tehniskā modernizācija, kas ir minimāli nepieciešama projekta mērķrādītāju sasniegšanai. Resursu riski: projekta īstenošana ir nepastarpināti atkarīga no piegādātāja (izstrādātāja) speciālistu kapacitātes, tai skaitā spējas novirzīt atbilstošos speciālistus projektam, tāpēc ir svarīga savlaicīga projekta aktivitāšu uzsākšana un īstenošana, lai atbilstu 2022.–2026. gada darbu plānojumam, kas ir pamats piegādātāja speciālistu komandas kapacitātes samazināšanai vai palielināšanai. Resursu riski ir attiecināmi arī uz VID iesaistīto speciālistu noslodzi. Projekta vadības grupas kompetencē ir novērtēt VID cilvēkresursu kapacitāti un, ja nepieciešams, iesniegt FM pieprasījumu kapacitātes stiprināšanai projekta īstenošanas laikā. Termiņu riski: šobrīd nav identificēti. Termiņu risku kontrolei ir paredzēts projekta pārskatu iesniegšanas mehānisms, kas paredz pārskatu iesniegšanu par projekta starprezultātu sasniegšanu, lai, ja nepieciešams, veiktu savlaicīgas organizatoriska rakstura intervences – projekta starprezultātu pārplānošanu. Projekta pārvaldības un organizatoriskie riski: šobrīd nav identificēti " 1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlams – vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā jānorāda būtiskie ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā (tos norāda šīs pases 5. punktā). 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kuri to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts uz projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus MK. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, norāda "n/a". 6 Informācija, kas norādīta MK 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā. 7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar MK rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi. 9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.